Jaunākais izdevums

VRAA datu centra iepirkumā noraida 182,1 tūkst. eiro lētāku piedāvājumu nekā uzvarētājam, jo saņemtajās klientu atsauksmēs 2005. gads kļūdas pēc sajaukts ar 2015. gadu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

IT uzņēmums DEAC ir apstrīdējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) datu centru iepirkumu. Tajā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – DEAC (379,5 tūkst. eiro), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) (561,6 tūkst. eiro) un Telia Latvija (665 tūkst. eiro). «Iepirkumu komisija par atbilstošāko un saimnieciski visizdevīgāko atzina LVRTC piedāvājumu. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas DEAC pārsūdzēja Iepirkuma komisijas lēmumu, apstrīdot konkursa rezultātus. Konkurss par datu centra pakalpojumiem tiek apturēts līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai,» DB skaidroja VRAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Daina Šulca. VRAA iepirkumi ir VRAA vadības kompetencē. «Esmu pārliecināts, ka direktors R. Muciņa kungs (red. piez. – VRAA vadītājs) spēs izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem,» DB atzīmēja VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis.

DEAC piedāvājums no dalības konkursā tika izslēgts, jo VRAA ieskatā uzņēmuma piedāvājums neatbilda konkursa nolikuma prasībām. DEAC uzskata VRAA lēmumu par nepamatotu un prettiesisku, tādējādi tas būtu jāatceļ un konkursa ietvaros jārīko atkārtota pretendentu izvērtēšana. Viens no nolikuma punktiem, kas bija par iemeslu, lai DEAC piedāvājumu diskvalificētu, bija saistīts ar klientu atsauksmēm. VRAA pieprasīja DEAC klientam Inbokss sniegt plašākus komentārus, lai apliecinātu uzņēmumu sadarbību un pārliecinātos par DEAC spēju sniegt iepirkumā prasītos pakalpojumus. DEAC ar Inbokss sadarbība tika uzsākta 2005. gadā, tādējādi uzņēmumi sadarbojas desmit gadus. Šāda informācija bija ietverta Inbokss sākotnējā atsauksmē VRAA, kas tika pievienota pie DEAC piedāvājuma, bet vēlāk – augusta sākumā – savā atsauksmē Inbokss kļūdaini 2005. gada vietā bija minējis 2015. gadu. Šāda kļūda atkārtotas atsauksmes sniegšanas laikā nepalika nepamanīta no VRAA puses un kļuva par iemeslu DEAC izslēgšanai no konkursa. «Konkursa rīkotājs nezināmu iemeslu dēļ nolēma ignorēt sākotnēji sniegto informāciju par pušu sadarbības ilgumu, nepieprasīja no DEAC vai no Inbokss paskaidrojumus par acīmredzamām nesakritībām Inbokss atsauksmēs, neizmantoja savas likumā noteiktās tiesības pieprasīt no ieinteresētām pusēm dokumentālus pierādījumus un par vienīgi ticamu informācijas avotu nolēma uzskatīt Inbokss 2015. gada 3. augusta atsauksmi,» sūdzībā raksta DEAC.

Plašāk lasiet rakstā Pārmet izšķērdību IT iepirkumā ceturtdienas, 27. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē 10 miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru operators DEAC ieguldīs 10 miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, informē uzņēmums.

Līdz ar jaunā datu centra izbūvi DEAC plāno dubultot līdzšinējo datu centru jaudu, tādejādi nostiprinot savas līderpozīcijas Baltijā un kļūstot par ietekmīgāku starptautisko datu centru pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem NVS valstīs, Eiropā un ASV.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis: «Pateicoties vairāk nekā desmit gadus ilgam darbam ārvalstu tirgos, esam panākuši, ka DEAC pazīst un tam uzticas kā drošam un kvalitatīvam reģionāla mēroga pakalpojumu sniedzējam. Esam spējuši pozicionēt Latviju arī kā vienu no vispievilcīgākajiem datu glabāšanas un apstrādes reģioniem Eiropā. Taču, lai apmierinātu prasīgās ārvalstu klientu vajadzības, ar to nepietiek – ir jāspēj nodrošināt dažādas sarežģītības individuāli izstrādātus, pielāgotus risinājumus un neierobežotu infrastruktūras jaudu strauji augošiem projektiem. Tādejādi mēs jau šodien efektīvi konkurējam ar lielajiem, pasaules mēroga datu centru pakalpojumu sniedzējiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DEAC jaunais datu centrs šobrīd ir attīstības stadijā, un paredzēts, ka 2021. gadā tas varētu sākt darbu, ja tuvākajā laikā tiks atrasti «enkurklienti»

«Savā ziņā datu centru pamata bizness ir elektrības pārvēršana naudā. Tagad esam tikuši pie četru megavatu elektrības pieslēguma un esam sākuši jaunā datu centra projektēšanu,» stāsta Andris Gailītis, DEAC (SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs) valdes priekšsēdētājs. Jaunais datu centrs atradīsies DEAC kompleksa telpās Čuibes ielā, bet tam būs atsevišķi izdalīta infrastruktūra un komunikācijas. Tā jauda būs divreiz lielāka. Ietilpība ir paredzēta 400 statņiem, un līdz ar jaunā datu centra pabeigšanu kopējais statņu skaits pieaugs līdz 730.

Jau vēstīts, ka ieguldījumi jaunajā datu centrā sasniegs desmit miljonus eiro. Bija paredzēts datu centru pabeigt jau pērn, bet A. Gailītis skaidroja, ka process notiek lēni un nav vajadzības neko sasteigt, jo tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, rodas dažādas jaunas dzesēšanas iespējas, kas veido lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jādomā, kā procesu padarīt efektīvāku. «Datu centru bizness ir finanšu ietilpīgs – nevaram neko darīt, ja no jauna neieguldām. Citām nozarēm to nesaprast, bet mums apgrozījums ir tiešā veidā saistīts ar to, cik daudz mēs ieguldām,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad DEAC plāno pabeigt jauno datu centru, kas ļaus dubultot apstrādāto datu apjomu; plāno investēt 10 miljonus eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas tehnoloģiju straujā attīstība un digitalizācija rada pieprasījumu pēc moderniem datu apstrādes centriem. Šobrīd DEAC uztur divus datu centrus ar 80 un 240 serveru statņu ietilpību, savukārt trešajā datu centrā, kas izvietots Rīgā, plānotas 400 serveru statnes. Investīcijas projektā lēšamas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

«Mēs esam sākuši datu centra būvniecības otro kārtu. Maijā ar 4MW elektrības pievada izbūvi noslēgsim objekta pirmo būvniecības kārtu. Līdz gada beigām turpināsim projektēšanu, lielākās investīcijas plānots ieguldīt 2018. gadā. Esošo datu centru noslodze tuvojas 80%, kas nozīmē, ka nav potenciāla tālākai izaugsmei. Projekts ir nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošās klientu prasības,» stāsta Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs. Vaicāts, cik ilgam laikam ar šādu datu centru būs gana, viņš teic, ka tā ir savā ziņā laimes spēle – ja uzradīsies viens liels interesents, kas vēlas sev 100 serveru statnes, tad datu centrs tiek nodarbināts uzreiz par ceturtdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VRAA turpinās iesāktos darbus, lai arī joprojām nav atrisināts jautājums par VRAA kapacitāti.

Ir gūta pieredze tālākai attīstībai, DB norāda bijušais Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš, kurš šobrīd ieņem VARAM pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora amatu. Uz jautājumu, vai par rotāciju ir apmierināts, viņš atbild: «Grūti pateikt – esmu vai neesmu apmierināts, acīmredzot valsts uzskata, ka man ir labāk būt šeit, līdz ar to šeit esmu ar sirdi un dvēseli.» VRAA ir diezgan daudz projektu, kas saistīti ar IKT, un R. Muciņam šobrīd diezgan liela daļa no darba laika paiet tieši IKT jautājumu risināšanai. Par iepriekšējo pieredzi un zināšanām IT jomā viņš min savu pieredzi par e-veselības projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Turpmāk portāla Latvija.lv lietotājiem palīdzēs virtuālais asistents Ēriks

Db.lv, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 14.oktobra Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv apmeklētājiem palīgā nāk virtuālais asistents Ēriks, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Ar virtuālā asistenta palīdzību portāla apmeklētājiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dažādiem e-pakalpojumiem un dzīves situācijām.

VRAA norāda, ka virtuālais asistents nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un mūsdienīgu iespēju atrast publiskās pārvaldes portālā Latvija.lv meklēto e-pakalpojumu sociālajā, nodarbinātības, veselības, uzņēmējdarbības, izglītības un citās jomās. Dialoga formā virtuālais palīgs Ēriks palīdzēs atrast informāciju par konkrētu interesējošo e-pakalpojumu, atbildēs uz jautājumiem, kā arī vienkāršas sarakstes veidā paskaidros lietotājam e-pakalpojuma saņemšanas procesa gaitu.

Virtuālā asistenta zināšanu pamatā ir portāla lietotāju visbiežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Tā galvenais uzdevums, balstoties uz dažādām dzīves situācijām, ir atrast lietotājiem piemērotāko e-pakalpojumu. Virtuālais asistents palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar e-adresi, kā arī sniegs padomus, kā izmantot portāla Latvija.lv dzīves situāciju aprakstus. Virtuālā asistenta palīdzība būs pieejama nepārtraukti, līdz ar to Latvija.lv lietotājs varēs komunicēt sev ērtā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunota tehnisku iemeslu dēļ otrdien traucētā valsts e-pakalpojumu portālu darbība, aģentūru LETA informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA).

VRAA no rīta sociālajā tīklā «Twitter» paziņoja ka, tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama ne vien tīmekļa vietne «latvija.lv», bet arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Kā novēroja LETA, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija iespējams autentificēties ar «latvija.lv», tāpat iedzīvotājiem nebija iespējams pieslēgties e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA rīta pusē skaidroja, ka aizdomas par kiberuzbrukumu pagaidām nav.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka otrdienas rītā saņemta informāciju no VRAA par to, ka atsevišķas sistēmas nav pieejamas tehnisku iemeslu dēļ, bet šoreiz tas nav nekas ārkārtējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pagājušajā gadā Elektronisko iepirkumu sistēmā iegādātas preces par 63 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā vairāk nekā 650 valsts un pašvaldību iestādes Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) iegādājušās preces un pakalpojumus par vairāk nekā 63 miljoniem eiro, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Pieaugums vērojams gandrīz visās EIS piedāvāto preču grupās. Vislielākais apgrozījums 2016.gadā bijis standarta programmatūrai – 22 979 697 EUR (36% no kopējā apgrozījuma), datortehnikai un servertehnikai – 17 214 994 EUR, kā arī medikamentiem un medicīnas precēm – 7 649 363 EUR. Piegāžu skaits attiecībā pret 2015.gadu ir palielinājies par 9% un sasniedz 103 323 piegādes. Plašāka statistika pieejama šeit.

2016.gadā ir uzsākta EIS e-konkursu apakšsistēmas izmantošana. Pagājušajā gadā, izmantojot šo sistēmu, VRAA ir veikusi visas centralizētās iepirkumu procedūras elektroniskā veidā, atvieglojot uzņēmēju dalību iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

DEAC: Mākonis vairs nav modes untums

Lelde Petrāne, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru operators DEAC uz sava mākoņa bāzes ir izveidojis jaunu pakalpojumu drošai un nepārtrauktai darba procesa nodrošināšanai – virtuālo darbvirsmu jeb DaaS (Desctop as a Service), liecina medijiem sniegtā informācija. Lietotājs var attālināti glabāt lietojumprogrammas un datus, piekļūstot tiem no jebkuras pasaules vietas.

Jaunais pakalpojums ļauj uzņēmumiem izmantot ierastās lietojumprogrammas (Microsoft, e-pasts un dokumenti, interneta pārlūki, dokumentu un multimediju materiālu mapes u.c.) bez darbinieku papildu apmācības, vienlaikus paaugstinot datu un biznesa procesu drošību, samazinot investīciju nepieciešamību un optimizējot izdevumus. DaaS izstrādāts, lai atvieglotu uzņēmumu ikdienas darbu ar izplatītākajām programmām un datiem attālināti no jebkuras ierīces – stacionārā datora, portatīvā datora, planšetes, termināļa vai viedtālruņa.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis norāda: «Mākonis vairs nav modes untums, tāpēc pēdējā laikā uz tā bāzes ieviešam aizvien jaunus pakalpojumus kā, piemēram, datu rezerves kopēšana (BaaS) un virtuālā darbvirsma (DaaS).»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bičevskis: darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Informācijas komunikāciju tehnoloģijas – gan iespējas, gan riski

Guntars Gūte, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Notiks konference IKT nozares ilgtspējīga attīstība

Dienas Bizness, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Papildināta - Tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vairāki valsts e-pakalpojumu portāli

LETA, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vairāki valsts e-pakalpojumu portāli - tostarp portāls www.latvija.lv.

Tehnisku iemeslu dēļ otrdien vairākas stundas nedarbojas portāls «www.latvija.lv», novēroja aģentūra LETA.

Kā liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) paziņojums sociālajā tīklā «Twitter», tehnisku iemeslu dēļ šobrīd nav pieejama arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», kā arī portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav iespējams autentificēties ar «latvija.lv».

Kā novēroja LETA, iedzīvotājiem nav iespējams pieslēgties arī e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA apstiprināja, ka šobrīd tiek aktīvi strādāts pie darbības traucējumu novēršanas, taču pagaidām grūti prognozēt, cik ilgu laiku tas varētu aizņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja projekta Vienotā datu telpa īstenošanu, kuram plānots piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 3,4 miljonu eiro apmēra.

Projekta galvenais mērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbības spēju uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī publisko un atkal izmantojamo datu pieejamības nodrošināšana, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ministrija uzskata, ka projekta īstenošana ļaus risināt vairākas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) problēmas. Piemēram, nepietiekama datu izplatīšanas veiktspēja un efektivitāte valsts reģistros, nepietiekama atvērto datu publicēšana un nepietiekama sadarbošanās spēja starp esošajām informācijas sistēmām, kas nodrošina datu apmaiņu starp iestādēm un e-pakalpojumu darbību.

Projekta pieteikumā izcelti tādi mērķi kā Valsts informācijas sistēmu savietotāju modernizēšana, datu izplatīšanas veiktspējas un efektivitātes uzlabošana, atvērto datu nodrošināšana sabiedrībai un citi plānotie guvumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Austrumu pierobežā vietām uz kvadrātkilometru ir vairs tikai četri cilvēki

Daiga Laukšteina, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14 austrumu pierobežas novados ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji ir viszemākie un turpina rukt; ar esošo modeli reģionu atšķirības turpinās pieaugt

Ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji Latvijas pierobežā kopumā ir zemāki kā novados vidēji, taču austrumi izceļas ar vēl zemākiem vidējiem rādītājiem kā caurmērā visā pierobežā, piemēram, Rugāju novadā iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru ir vairs tikai četri cilvēki.

Austrumu pierobežas novados, salīdzinot ar citām teritorijām Latvijā, jau laikā no 2006. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits sarucis visstraujāk, bet arī tagad gadu no gada šī tendence turpinās. Tas raksturo nomales efekta situāciju šīs grupas teritorijās, norāda pētnieku grupa, kas pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pasūtījuma apkopoja ekonomisko un demogrāfisko rādītāju statistiku par reģionu attīstītību Latvijā. VRAA Reģionālās attīstības atbalsta departamenta vecākā eksperte Sarma Liepa papildina, ka austrumu pierobežas novados vidējais iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru ir desmit cilvēku, bet vidēji kopumā visos Latvijas novados – 26 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .

Iepirkumos visvieglāk ir pasūtīt kaut ko taustāmu un vienkāršu, piemēram, nevajadzētu būt lielām problēmām pasūtīt krūzītes. Šajā jomā galvenais būtu izdomāt, kādas krūzītes pircējs vēlas saņemt, nosakot krāsu un kvalitātes latiņu. Citādi ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumos, jo pasūtīt jaunas informācijas sistēmas izstrādi nav viegli, turklāt cilvēku zināšanu līmenis valsts pārvaldē šajā jomā atšķiras kā diena pret nakti, kas nekad nesatiekas.

Ik pa laikam publiskajā telpā izskan interesanti iepirkumi un uzņēmumu piedāvājumu noraidīšanas iemesli, kas rada jautājumus, vai tā ir nekompetence vai apzināta ļaunprātība. Vairāku gadu garumā DB ir atspoguļojis reizēm tik absurdus pretendentu atraidīšanas iemeslus. Viens no spilgtākajiem bija vienas valsts iestādes iepirkums, kurā uzņēmuma piedāvājums tika diskvalificēts, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana». Tas, ka IBM Latvija īpašnieks ir ASV korporācija IBM World Trade ar vairāku miljardu apgrozījumu gadā, valsts iestādei, izrādās, bija pārsteigums! Šobrīd ar interesantu atraidīšanas iemeslu datu centru iepirkumā izcēlusies VARAM pakļautības iestāde Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kuras vadītājs šobrīd ir no Veselības ministrijas pārceltais Rinalds Muciņš. Vēl pāris mēnešus iepriekš viņš DB solīja «ārstēt» IT jomas kaites, bet šobrīd vairāk ir redzams, ka, ilgus gadus pavadot valsts pārvaldē, viņš ir iemācījies «pareizi» atrakstīties, atbilstoši likumdošanai, bet iedziļināšanās IT jomas jautājumos ir izpalikusi. Ļoti ceru, ka maldos. No vienas puses, ir saprotama VRAA vēlme turpināt sadarbību ar uzņēmumu, kurš šāda veida pakalpojumus sniedz šobrīd, tomēr, no otras puses, cita uzņēmuma iesniegto piedāvājumu noraidīt tikai tāpēc, ka klienta atsauksmēs 2005.gads sajaukts ar 2015.gadu, ir, mēreni sakot, dīvains.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā nebūs Valsts IKT CEO, tikmēr IT sistēmu plānošanā, ieviešanā, iepirkumos un valsts pārvaldībā IT jomā izmaiņas būs gausas

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Ceturtdien, 26.novembrī, Dienas Bizness rīko IKT konferenci, kuras pirmā daļa būs veltīta inovācijām un Izraēlas pieredzei iesācējuzņēmumu jomā, bet otrā daļa būs par IKT iepirkumiem un vietējo tirgu, kā valsts līmenī IKT jautājumus pacelt augstākā līmenī. Jāņem vērā, ka esošais Eiropas Savienības 2014.–2020.gada plānošanas periods ir īpaši būtisks IKT nozarei, jo iepriekšējais periods nebija pārlieku veiksmīgs.

Kā Latvijā ir vērtējami IT jomas iepirkumi un realizētie projekti? Vai tiek sasniegti izvirzītie mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju kapitāls Latvijas ekonomikā: «ābolu» daudz, pārstrādes jauda atpaliek

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem «investoriem» Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā.

Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Šobrīd ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.

Diskutējot par pensiju otrā līmeņa naudas ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos vai fondu tirgū, atslēgas vārds ir «mērogs». Šī kapitāla mērogs šodien ir krietni pārsniedzis tās Latvijas ekonomikas daļas mērogu, kurā ieguldītājiem ir atļauts investēt un kurā ir vērts ieguldīt. Tas gan nenozīmē, ka iespējas investēt Latvijā būtu izsmeltas. Mūsu valsts ekonomiku un pensiju kapitālā uzkrāto naudu varētu salīdzināt, teiksim, ar ābolu sulas gatavošanu – agrāk, kad salasījām dažus maisus ābolu, gandrīz tos visus varēja pārstrādāt mājās. Šodien ābolus ved ar lielu kravas auto, un būtu vajadzīga neliela ražotne, jo ar sulu spiedi galā tikt vairs nevar. Proti, ieguldījumu infrastruktūra Latvijā vairs nespēj akumulēt pat daļu no pensiju kapitālā uzkrātā, jo runa šodien ir par gandrīz 1,3 miljonu cilvēku veiktajām iemaksām. Tāpēc pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un vienlaikus pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītos startup industrija un pārskatāmā nākotnē katrs varētu lepoties ar šo nozari, valdībai un sabiedrībai jāpieņem lēmums strādāt šajā virzienā

Tā uzsver uzņēmējs un mentors no Izraēlas Tals Katrans (Tal Catran), TC Holdings vadītājs, kurš bija atbraucis uz Latviju, lai piedalītos Dienas Biznesa, DEAC un IBM rīkotajā konferencē Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Gada laikā Izraēlā rodas aptuveni tūkstoš jauni startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Valstī ir 70 akseleratori, 18 inkubatori un tā tiek uzskatīta par piekto inovatīvāko valsti pasaulē un otro labāko startup ekosistēmu. Pērn 39 kompānijas ir piesaistījušas vairāk nekā 20 miljonus dolāru investīcijas, noslēgti 688 riska kapitālu fondu darījumi, kopumā no riska kapitāla fondiem piesaistīti 3,4 miljardi dolāru, 18 Izraēlas kompānijas savas akcijas sākušas piedāvāt biržā un tādējādi piesaistījušas 9,8 miljardus dolāru. Vairāk par Izraēlas pieredzi startup jomā T. Katrans stāsta intervijā DB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas sabiedrības padome IKT jomā mazinās plaisu starp ministrijām; L. Straujuma sola turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai

Tāds bija galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās diskusijas par IKT jautājumiem ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Jau vēstīts, ka šāda tikšanās tika plānota pēc DB kluba pasākuma martā, kurā liela vērība tika pievērsta IT jomas jautājumiem, tāpēc tika panākta vienošanās par atsevišķas diskusijas rīkošanu. DB jau vairākkārt savās publikācijas ir norādījis uz problēmām valsts sektorā, un nozares uzņēmēji aicina valsts augstākās amatpersonas IKT lietas celt daudz augstākā līmenī – it īpaši, ņemot vērā valsts un Eiropas plānus digitalizācijas jomā.

Latvijā tiks atjaunota Informācijas sabiedrības padome IKT jomā, diskusijā norādīja L. Straujuma, atgādinot, ka valstī savulaik bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (saukta E-lietu ministrija), ko apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un šobrīd valstī par IKT jomu atbildīgais ir VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis. Informācijas tehnoloģiju padome darbosies pie premjera, kura apvienos ekspertus un speciālistus, lai ārpus politikas varētu izvērtēt ar IKT jomu saistītos jautājumus, arī Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības ministrijai aizdomas par krāpšanu iepriekš veiktajos IKT iepirkumos

Zane Atlāce - Bistere, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, tā trešdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele, informē ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks.

VM pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām pagājušā gada beigās, kuras joprojām netiek izmantotas. Savukārt, attiecībā uz ministrijas IKT centralizācijas projektu, pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

«Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām iegādātas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,» norādīja ministre, piebilstot, ka abos projektos eksperti iegādātās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma lietas iespējams atrisināt portālā Latvija.lv

Lelde Petrāne, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) informē, ka deklarēt savu dzīvesvietu, uzzināt, kādas personas ir deklarētas īpašumā, kā arī apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli var portālā Latvija.lv.

Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv ir pieejami vairāki nekustāmā īpašuma e-pakalpojumi.

Viens no populārākajiem e-pakalpojumiem ir Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana.

E-pakalpojums nodrošina iespēju personai elektroniski deklarēt savu, sava nepilngadīgā bērna, aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas dzīvesvietu Latvijā. 2015.gadā portāla lietotāji šo pakalpojumu izmantoja vairāk nekā 187 000 reizes, bet š.g. janvārī jau 25 705 reizes.

E-pakalpojums Manā īpašumā deklarētās personas nodrošina iespēju fiziskām personām iegūt informāciju par saviem Zemesgrāmatā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvu, kadastra numuriem, adresēm un īpašumā deklarētajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru