Jaunākais izdevums

Atjaunota tehnisku iemeslu dēļ otrdien traucētā valsts e-pakalpojumu portālu darbība, aģentūru LETA informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA).

VRAA no rīta sociālajā tīklā «Twitter» paziņoja ka, tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama ne vien tīmekļa vietne «latvija.lv», bet arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Kā novēroja LETA, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija iespējams autentificēties ar «latvija.lv», tāpat iedzīvotājiem nebija iespējams pieslēgties e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA rīta pusē skaidroja, ka aizdomas par kiberuzbrukumu pagaidām nav.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka otrdienas rītā saņemta informāciju no VRAA par to, ka atsevišķas sistēmas nav pieejamas tehnisku iemeslu dēļ, bet šoreiz tas nav nekas ārkārtējs.

LASI ARĪ:

Papildināta - Tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vairāki valsts e-pakalpojumu portāli

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Īpašnieks: portāls runabildes.lv tiek pārdots par vismaz 70 000 eiro

Lelde Petrāne, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd portāls runabildes.lv ar visām saistītajām sociālo tīklu lapām tiek piedāvāts iegādei, biznesa portālam db.lv pastāstīja tā īpašnieks Artūrs Laukmanis.

«Portāls tiek pārdots, jo šobrīd, piemēram, sociālā tīkla Facebook portāla lapā ir sasniegts, manuprāt, tuvu maksimālais latviski runājošās auditorijas sekotāju (Like) skaits, kas ir 129 000,» paskaidroja A. Laukmanis.

«Nav noslēpums, ka mūsdienu interneta tehnoloģiju laikmetā lielāko apmeklētāju skaitu un sasniedzamību interneta portāli var piesaistīt tieši no sociālajiem tīkliem, tieši tāpēc līdzšinējā portāla attīstībā esmu koncentrējies tieši uz tiem. Portālam, protams, ir arī lapas sociālajos tīklos Draugiem.lv ar 78 000 un Twitter ar 1800 sekotājiem. Šajā brīdī, lai portālu attīstītu un paplašinātu, būtu nepieciešams piesaistīt vairāk darbinieku, kuri paplašinātu portālā atspoguļoto tēmu skaitu un ziņu apjomu. Īsāk sakot ir ļoti laba platforma, kuru var attīstīt vēl tālāk un sākt konkurēt arī ar tādiem portāliem kā Delfi un Apollo. Pats šobrīd (vismaz pagaidām) neesmu plānojis attīstīt portālu šajā virzienā, jo tad būtu jāiegulda pats dārgākais resurss - laiks, bet šobrīd savu laiku veltu viena starptautiska portāla izaugsmei un attīstībai, tāpēc arī tiek tirgots portāls Runabildes.lv, lai pārdošanas gadījumā iegūtos finanšu resursus varētu novirzīt šim starptautiskajam projektam,» stāsta A. Laukmanis. Viņš uzsver, ka portāls gadu gaitā esot ieguvis salīdzinoši lielu atpazīstamību Latvijā un valstīs, kurās uzturas latvieši, kā, piemēram, Anglijā, Īrijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viens no pēdējiem mohikāņiem savā nišā

Linda Zalāne, speciāli DB, 29.04.2019

Pērkam kopā vadītāja Laura Millere (no labās) un pārdošanas vadītāja Anna Počujeva. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Elektronisko maksājumu digitālā transformācija; PSD2 no iedzīvotāju skatu punkta

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu un finanšu tirgus analītiķe Edīte Gailiša, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu nesošs un to slēgt negrasās.

Augstākais lietotāju skaits, ko portāls piedzīvojis ir 1,2 miljoni, šobrīd tas mērāms nedaudz virs 300 tūkstošiem unikālo lietotāju. «Draugiem Group» pārstāvis Jānis Palkavnieks biznesa portālam db.lv teic, ka, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu, tas nebūt nav mazs skaitlis. «Nezinām, kā būs šogad, bet pagājušajā gadā platforma bija pelnoša.»

Lielākā interese par portālu ir tieši Latvijā dzīvojošiem lietotājiem. Par aktīvu lietotāju tiek uzskatīts ikviens, kas portālu lieto vismaz vienu reizi mēnesī. Daļa lietotāju profilus ir dzēsuši, daļa vienkārši paliek neaktīvi. «Ir lietotāji, kas ienāk katru dienu, ir tādi - kas reizi mēnesī,» lietotāju paradumus raksturo J.Palkavnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas iedzīvotājiem ar eID būs pieejami arī Igaunijas e-pakalpojumi

Žanete Hāka, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs saņemt noteiktus valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus Igaunijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savukārt pārrobežu pakalpojumu lietotāji no citām valstīm varēs saņemt noteiktus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus. Latvijas iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, turpmāk elektroniski varēs izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus.

Piemēram, Igaunijas Muitas pārvaldes e-pakalpojumus un veikt ienākumu vai preču deklarāciju, saņemt pārskatu par veiktajiem nodokļu maksājumiem, reģistrēt savu uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, izmantot Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas pakalpojumu un reģistrēt savu ekonomisko darbību ekonomisko aktivitāšu reģistrā vai izmantot Patērētāju aizsardzības pakalpojumu centra informācijas sistēmu un virkni citus Igaunijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Atjaunota Swedbank bankomātu, maksājumu karšu un internetbankas darbība

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunota «Swedbank» bankomātu, maksājumu karšu un internetbankas darbība, pavēstīja bankā.

«Bankas darbinieki ir novērsuši traucējumus. Šobrīd atjaunota bankomātu, karšu maksājumu, internetbankas darbība. Sazvanīt var arī Klientu apkalpošanas centru,» sacīja bankā.

Tāpat bankā atzīmēja, ka «līdzīgas ķibeles» tuvākajā laikā nevar atkārtoties, jo tehniskā problēma ir novērsta un atrisināta.

Jau vēstīts, ka ceturtdien pēcpusdienā bija traucēta «Swedbank» pakalpojumu darbība.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāve Līga Besere norādīja, ka «Cert.lv» sistēmā nav konstatēti incidenti, kas mudinātu domāt, ka «Swedbank» noticis kiberuzbrukums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā uzsvēra, ka «Swedbank» saskārās ar «tehniskām ķibelēm» bankas sistēmās un tām nav nekādas saistības ar klientu līdzekļu drošību bankā. «Cēlonis nav ārējs uzbrukums. Risinājums jau rasts. Mēs kā uzraugs esam saziņā ar banku un sekojam situācijai, arī CERT ir sadarbības režīmā. Banka klientus operatīvi informē visos saziņas kanālos,» pauda banku uzraugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgū turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Līdz pavasarim pārtrauc remontdarbus uz Rīgas apvedceļa no Upeslejām līdz Daugavpils šosejas pārvadam

Žanete Hāka, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar ziemas tehnisko pārtraukumu, visā remontdarbu posmā uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) no Upeslejām (starp P4 un P5) līdz ceļa pārvadam pār dzelzceļu netālu no Daugavpils šosejas (A6) (12,48.-19,66. km) ir atjaunota parastā agrākā satiksmes organizācija, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar tur uzsāktajiem būvdarbiem ir noteikts tehnoloģiskais pārtraukums līdz pavasarim. Arī ziemā tur paliks ātruma ierobežojumi 70 km/h, bet pie tilta pār Mazo Juglu – 30 km/h. Parastā satiksmes organizācija ir atjaunota arī Rīgas apvedceļa krustojumā ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5), kur līdz šim bija aizliegts pagrieziens abos virzienos no autoceļa P5 uz apvedceļu un varēja braukt tikai taisni.

Būvdarbu ietvaros uz Rīgas apvedceļa pārbūvē ceļa segu un paredz ieklāt trīs jaunas asfalta kārtas, kā arī atjauno tiltu pār Mazo Juglu līdz tā nesošajām konstrukcijām – jau uzbetonēta jauna brauktuves plātne un atjaunota hidroizolācija. Visā posmā tiks sakārtota ūdens novades sistēma un nomainītas caurtekas. Līdz šim remontējamā posmā jau ir ieklātas asfalta apakškārta un saistes kārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Smart-ID" darbība patlaban ir atjaunota, informē "Smart-ID" pārvaldnieka "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere.

"Patlaban "Smart-ID" 100% strādā autentifikācijai un parakstīšanai e-pakalpojumu sniedzēju portālos. Esam limitējuši pieprasījumu plūsmu lielajām bankām, kas nozīmē, ka var nākties mēģināt autorizēties 1-3 reizes, līdz pilnībā stabilizējam situāciju, skaidro S. Meijere.

"Smart-ID" reģistrācija ar biometrisko identifikāciju arī ir atjaunota.

"Smart-ID" patlaban izmanto gandrīz miljons Latvijas iedzīvotāju un ik mēnesi Latvijā ar "Smart-ID" tiek apstiprināti aptuveni 20 miljoni darījumu. Pēdējā laikā apstiprināto darījumu skaits ir trīskāršojies.

"Smart-ID" risinājumu 2017. gadā klientiem sāka piedāvāt igauņu uzņēmums "SK ID Solutions". To var izmantot e-pakalpojumu nodrošināšanai finanšu, izglītības, telekomunikāciju, enerģētikas, mazumtirdzniecības un arī dažādu valsts pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās internetā iespējams nopirkt gandrīz visu, taču pirms pirkuma veikšanas nepieciešams izpētīt tirgu un atlasīt labus piedāvājumus. Arī šo uzdevumu var viegli un operatīvi paveikt tiešsaistē, pateicoties mūsdienīgiem produktu un pakalpojumu salīdzināšanas portāliem. Salīdzināšanas portāls nodrošina pieeju svarīgākajai informācijai un palīdz veikt zinošu izvēli. Vai vēlies uzzināt vairāk par šo procesu? Tad lasi tālāk!

##Salīdzināšanas portāls tiem, kuri novērtē ik minūti

Kur Tu būtu meklējis informāciju par dažādiem pakalpojumiem, ja salīdzināšanas portāls nebūtu pieejams? Droši vien izmantotu Google, lasītu pakalpojumu aprakstus dažādās mājaslapās un meklētu atsauksmes blogos un komentāros. Šī stratēģija nav slikta, taču tā ir laikietilpīga, turklāt ne vienmēr patstāvīgi var atrast visus pakalpojumu sniedzējus.

Salīdzināšanas portāls Comparo.me atrisina abas šīs problēmas – tas apkopo informāciju par visiem uzņēmumiem, kas piedāvā konkrētu pakalpojumu: aizdevumus, apdrošināšanas polises, viesnīcas utt. Pateicoties tam, produktu salīdzināšana kļūst ātra un efektīva – lai iepazītos ar visu informāciju, atlasītu piedāvājumus un veiktu izvēli, ir nepieciešamas tikai pāris minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav saņemts ierosinājums par Tosmares kuģubūvētavas tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tosmares kuģubūvētava maksātnespējas procesā sabiedrības kreditori pieteikuši prasījumus 3,897 549 miljonu eiro apmērā, tai skaitā nodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 478,815 tūkstošu eiro apmērā, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 3,409 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kreditoru pieteiktie prasījumi ir atzīti pilnā apmērā.

2018.gada 9.augustā ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu tika pasludināts AS «Tosmares kuģubūvētava» maksātnespējas process un par sabiedrības maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis, sertifikāts Nr.00448.

4.oktobrī notika kreditoru sapulce, kur darba kārtībā tika iekļauts viens jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšana par pamatotiem. Kreditoru sapulce atzina sabiedrības maksātnespējas procesa izdevumus par pamatotiem.

Maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī sabiedrībā bija nodarbināti aptuveni 160 darbinieki. Maksātnespējas procesa ietvaros, nolūkā samazināt sabiedrības uzturēšanas izmaksas un administratīvos izdevumus, ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar visiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti sabiedrības saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Šobrīd sabiedrība nodarbina tikai 20 darbiniekus, kuri nodrošina apsardzes un doku uzturēšanas funkcijas, kā arī grāmatvedības un personāla speciālistu pienākumus, veicot procedūras saistībā ar atlaistajiem darbiniekiem un dokumentu noformēšanu iesniegšanai darbinieku prasījumu garantiju fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums kopā ar ārvalstu partneriem izstrādājis kosmosa nozarei veltītu portālu

Žanete Hāka, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās komunikācijas uzņēmums no Latvijas «WIT Berry» kopā ar partneruzņēmumiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa nozares jautājumiem veltītu tīmekļa portālu HATCH, kas ir domāts gan profesionāļiem, gan entuziastiem.

Portāla mērķis ir kļūt par galveno kosmosa izpētes un inovāciju informācijas avotu, ļaujot tā lietotājiem vienkārši un ātri iegūt nepieciešamo informāciju.

«Nebija viegli izveidot portālu, kurā apkopota gan ļoti specifiska informācija par kosmosa projektiem, kas ir noderīga kosmosa nozares ekspertiem inovāciju un izpētes darbu veikšanā, gan informācija, kas būtu interesanta un viegli saprotama arī nespeciālistiem, piemēram, studentiem, skolēniem, bērnu vecākiem vai žurnālistiem un citiem,» atzīst Linda Kimeiša, «WIT Berry» dibinātāja.

Kosmoss ir to nozaru vidū, kuras pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, tika pieņemts lēmums par vienota resursa kosmosa nozarei Eiropā izveidi. HATCH ir ‘’Horizon 2020’’ projekts, kura izstrādi finansē EK un kura turpmāka attīstība pavērs jaunas durvis ikvienam kosmosa nozares speciālistam un entuziastam ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atjaunota būvfirmas RBSSKALS darbība

Monta Glumane, 25.05.2020

Māris Saukāns un māksliniece Indra Sproģe grāmatas atvēršanas svētkos. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunota būvfirmas AS "RBSSKALS" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija.

Db.lv sazinājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu, kurš pastāstīja, ka "RBSSKALS" darbība atjaunota tādēļ, ka uzņēmumam līdz šim nav pabeigts uzsāktais tiesvedības process saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

"Šīs domstarpības nav izšķirtas, tās ir procesā. Tas faktiski ir Akciju sabiedrības galvenais mērķis, līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim. Likvidācijas jeb pārtraukšanas process notika ne mūsu rīcību rezultātā. Tā nebija mūsu iniciatīva, bet Uzņēmumu reģistra. Mums ir jāatzīst, ka laicīgi nebijām līdz galam iesnieguši to informāciju, kura bija no mums gaidīta. Tas sakrita ar daudzām pārmaiņām, kuras ir skārušas visus mūs, bet tagad tas ir noskaidrots, attiecīgie dokumenti un materiāli ir iesniegti. Uzņēmumu reģistrs atjaunoja mūsu darbību, par ko viņiem paldies," skaidroja M.Saukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem

LETA, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lapiņš: Uzbrukums e-veselībai bija plānots un notika vienlaicīgi no vairāk nekā 20 valstīm

LETA, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbrukums Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācijas sistēmai, tostarp e-veselībai, bija plānots un notika vienlaicīgi no vairāk nekā 20 valstīm, vai vismaz datorsistēmām, kas uzdodas nākam no tādām, žurnālistiem sacīja Veselības ministrija (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš.

Starp tām ir gan Eiropas Savienības valstis, gan valstis ārpus tās, tostarp tādas kā Trinidada, Tobago un citas. Nav skaidrs, vai uzbrukums organizēts no Latvijas. To tagad nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, sacīja Lapiņš.

Viņš norādīja, ka uzbrukuma rezultātā nekavējoties tika atslēgta pieeja sistēmai no ārpuses, un pēc incidenta iesaistījās visas struktūras un dienesti, kas Latvijā atbildīgi par šiem jautājumiem. Aizvien notiek izmeklēšana, un Lapiņš tic, ka atbildīgajiem dienestiem, kuriem ir zināšanas, prasmes un rīki, izdosies noskaidrot precīzākus notikušā apstākļus. Tagad pats galvenais nodrošināt, lai nākotnē šādi uzbrukumi neatkārtotos. «Par vainīgo sameklēšanu atbildību uzņemties tie dienesti, kas to veic, mēs ar viņiem sadarbojamies un jau esam snieguši operatīvo informāciju, ko viņi lūguši, un arī šovakar turpināsim to darīt,» sacīja valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru