Jaunākais izdevums

A/s Tukuma piens attīstību balsta ražošanas procesu pilnveidošana un pārdomāta produktu portfeļa izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2009. gada līdz 2014. gadam piena pārstrādes uzņēmums a/s Tukuma piens dubultojis apgrozījumu, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā Gazeļu jeb strauji augošu kompāniju sarakstā. «Vēl straujāks apgrozījuma kāpums jau būtu raksturojams ar teicienu «gāzi grīdā». Mūsu panākumu atslēga ir pārdomāta produktu portfeļa izveide, ko var īstenot, ja ir gudra investīciju politika un veiktspējīga komanda. Var ieguldīt naudu spīdīgās iekārtās, bet, ja nav komandas, kas to prastu izmantot un lietot, tad nekas nenotiktu,» saka a/s Tukuma piens direktors Ints Poškus.

Patlaban Tukuma piena produktu portfelī ir ap 220 izstrādājumu. Pēdējos piecos gados veiksmīgi ir attīstījusies eko produktu līnija. Tukuma piena direktors uzsver, ka uzņēmums ir līderis jogurta tirdzniecībā Latvijā. Šiem panākumiem nav īpašas receptes, kosmiskas tehnoloģijas, kas ļauj atšķirties no citiem ražotājiem, tā ir komandas spēja paredzēt, ko pircējs gribēs lietot uzturā.

«Nesen ar savu stendu piedalījāmies izstādē Ķelnē. Novēroju, ka arī citi ražotāji nepiedāvā revolucionārus produktus,» teic I. Poškus. Mode mainās – brīžiem tirgum vajag treknākus, brīžiem liesākus produktus. Patlaban, ņemot vērā publiskajā telpā dzirdamo informāciju, visi gribot uzturā lietot tikai liesos produktus, bet Tukuma piena pārdoto produktu statistika liecinot kaut ko citu – liesais, skābais krējums krietni atpaliekot no treknā.

Patlaban Eiropā modē nāk proteīnu lietošana uzturā, bet par bubuli ir pataisīti ogļhidrāti, cukurs. «Nebrīnīšos, ka pēc pieciem gadiem viss pagriezīsies otrādi. Tendences nav noturīgas,» novērojis I. Poškus.

Visu rakstu Pārvar piena nozares krāces lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piesārņojuma novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā vajadzēs vairākus desmitus tūkstošus eiro

LETA, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Šlokenbekas ezera izceltas jau četras tonnas beigtu zivju; plāno izsludināt ārkārtas situāciju

LETA, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) ir pieņēmusi lēmumu par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu un par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu sodīt A/S «Tukuma piens» ar naudas sodu 1 000 eiro apmērā, informē VVD.

Lēmumu pieņemot, vides inspektors vērtēja ne tikai konkrēto – gadījumu – saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka A/S «Tukuma Piens» 2017. gadā jau vairākas reizes novadāmajos notekūdeņos ir pārsniedzis piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un kopējā fosfora (Pkop) koncentrācijas, kas pieļaujamas novadīšanai Tukuma pilsētas centralizētā kanalizācijas kolektorā.

VVD Ventspils RVP tika izskatīta administratīvā lietvedība, kas pret A/S «Tukuma piens» tika uzsākta pēc tam, kad naktī no 2. uz 3. novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās «Tīle» no A/S «Tukuma piens» bija nonācis baltu putu slānis. Notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks, kura neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma Piens dubultojis grieķu jogurtu pārdošanas apjomu un uzsāk jaunas garšas ražošanu

Dienas Bizness, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens dubultojis Baltais grieķu jogurtu pārdošanas apjomu, kā arī uzsāk jaunas garšas ražošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti iepriecināti par stabilo tirgus pieaugumu grieķu jogurtiem. Tieši tāpēc nolēmām piedāvāt vēl vienu eksotisku garšu, kas veikalos būs pieejama no maija beigām,» saka Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Jau no maija beigām lielveikalos būs iespējams iegādāties Baltais grieķu jogurtu ar vīģu, dateļu un rozīņu džemu. Līdz šim Tukuma Piens ražoja grieķu jogurtus ar melleņu džema piedevu, medu un bez piedevām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VVD mēneša laikā izlems, kā sodīt SIA Tukuma piens

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iedzīvotāji sūdzas par smaku Tukuma novadā; iespējams, pie vainas Tukuma piena notekūdeņi

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā vides pārvaldē saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamu smaku, kas veidojas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle, kurās savus notekūdeņus attīra arī AS Tukuma piens piena pārstrādes ražotne.

Kā skaidroja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina, Tukuma piens notekūdeņus novada Tukuma pilsētas kanalizācijas kolektorā. Tad šie notekūdeņi nonāk centrālajā sūkņu stacijā, kur sajaucas ar citiem Tukuma pilsētas notekūdeņiem un tiek tālāk sūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle. Tieši par smaku pie šīm iekārtām VVD saņēmis iedzīvotāju sūdzību.

VVD pārstāve stāstīja, ka saskaņā ar Ventspils vides pārvaldes rīcībā esošo informāciju Tukuma piens ir nomainījis mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kas arī varētu būt iemesls, «kāpēc attīrīšanas iekārtas, iespējams, netiek galā ar savu uzdevumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novērsta ārkārtas situācija Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē

Dienas Bizness, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē novērsta - šobrīd situācija ir stabilizējusies un ūdens Slocenes upē un ezerā ir labā kvalitātē, informē Tukuma novada domes pārstāve Gundega Rugāja.

Attīrīšanas iekārtu darbība ir atjaunota un tās strādā normālā režīmā. No dūņu laukiem tiek izvestas dūņas, patlaban ir palikusi apmēram viena ceturtā daļa dūņu. Dūņu izvešana tiks turpināta, kamēr saglabāsies labi laika apstākļi. Slodze attīrīšanas iekārtās joprojām ir vērā ņemama, bet skābekļa koncentrācija ir apmierinoša. SIA Tukuma ūdens vadītājs Ainārs Feldmanis informē, ka arī turpmāk ir jāievēro ierobežojumi notekūdeņu apjomos, lai samazinātu slodzi attīrīšanas iekārtās.

Šobrīd SIA Puratos Latvija daļu notekūdeņu ved uz Jūrmalu, kā arī meklē citas alternatīvas, savukārt AS Tukuma Piens notekūdeņus ved uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tukumā kanalizācijas tīklos ieplūdušas 2,5 tonnas AS Tukuma piens ražotā saldā krējuma

Žanete Hāka, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdienas, 3.novembra rītā SIA Tukuma ūdens amatpersonas informēja Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālo vides pārvaldi (RVP), ka naktī no 2.novembra uz 3.novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu kanalizācijas tīklos ieplūdis AS Tukuma piens 2,5 tonnas saldā krējuma, informē VVD.

VVD Ventspils RVP inspektori veic pārbaudi abos uzņēmumos. Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtu aerotenkos ir konstatēts ļoti zems skābekļa līmenis un pa virsu peldoša taukvielu kārta. Šlokenbekas dzirnavu dīķī piesārņojums šorīt vizuāli netika konstatēts. Attīrīšanas iekārtu apsekošana turpināsies līdz tiks gūta pārliecība, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir darba kārtībā.

Inspektori uzņēmumā AS «Tukuma piens» uzzināja, ka negadījums noticis darbinieka nolaidības vai neuzmanības dēļ, jo ventilis no saldā krējuma ražošanas līnijas bija atgriezts nevis uz krējuma rezervuāru, bet uz kanalizācijas tīkliem. Uzņēmums veic iekšējo izmeklēšanu. Inspektors ir devis rīkojumu nekavējoties apsekot mehāniskās priekšattīrīšanas iekārtas un tās iztīrīt. Ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Baltais grieķu jogurts

Laura Mazbērziņa, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Tukuma piens», vērojot zīmola «Baltais» grieķu jogurta tapšanas procesu.

Piena pārstrādes uzņēmums «Tukuma piens» plāno ieguldīt 2 miljonus eiro jaunas ražošanas ēkas būvniecībā. Jauno ražošanas ēku tas plāno celt blakus esošajai ražotnei, lai paplašinātos un kāpinātu ražošanas efektivitāti. Iecerēts arī sākt ražot jauna veida produktus.

Ražošanas ēkas būvniecībai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Uzņēmums arī plāno attīstīt esošās produktu grupas. Plānots paplašināt produktu piedāvājumu, kas ir iepakoti pudelēs, kā arī papildināt produktu grupu, kas ražota ar ultrafiltrācijas metodi – grieķu jogurti, fetas siers, krēmsieri.

«Tukuma piens» 2016. gadā strādāja ar 47 miljonu eiro neto apgrozījumu, savukārt 2017. gadā - ar 53 miljonu eiro neto apgrozījumu. Apgrozījumā 92% veido vietējais tirgus un 8% - eksporta valstis, kas ir Lietuva, Igaunija, Somija, Polija, Vācija, Anglija un ASV. Uzņēmuma galvenais fokuss šobrīd ir eksports, jo Latvijā piena patēriņš samazinās. Šobrīd notiek pārrunas par fetas siera eksportu uz Tuvajiem Austrumiem, taču process ir ļoti lēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltais Vegan sieriņos būs palmu eļļa; ražoti Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija vidū piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens uzsāks jaunu produktu ražošanu - biezpiena sieriņu Siera kūka, kā arī Baltais Grieķu jogurtu bez piedevām 200 gramu iepakojumā, informē uzņēmumā.

Siera kūka būs turpinājums Baltais piedāvātajiem kūciņu sērijas biezpiena sieriņiem. Uzņēmums kopumā ražo 14 dažādus biezpiena sieriņus. Savukārt jaunais bez piedevu Grieķu jogurtus 200 gramu iepakojumā būs piektais Baltais piedāvātais šā veida jogurts.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tukuma Piens" un "Food Union" grupas uzņēmumos, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, neskatoties uz ārkārtas situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, produkcijas ražošana un piegāde veikaliem norit kā ierasts.

"Šobrīd strādājam bez izmaiņām. Izņēmums ir tas, ka uzņēmumā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību starp saviem darbiniekiem. Atceltas visas tikšanās gan uzņēmumā, gan ārpus tā. Atcelti visi komandējumi. Ja kādam svešam jāienāk uzņēmumā, tad tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai aizsargmaskā. Pie ieejām ir uzstādītas roku dezinfekcijas stacijas. Kontrolējam darbinieku ķermeņa temperatūru," komentē AS "Tukuma Piens" mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā, A.Artihovičs atbild: "Šobrīd neizskatās, bet situācija var strauji mainīties. Savukārt iespēja saņemt nodokļu brīvdienas vērtējams kā pozitīvs solis. Ja būs nepieciešams, noteikti izmantosim."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.

«Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,» sacīja Šolks.

Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikraksts: Igaunijas uzņēmējs interesējas par investīcijām Tukuma Pienā un Tere

LETA, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izmaiņas nodokļos: Cels izmaksas un slīcinās konkurētspēju

Daiga Laukšteina, Māris Ķirsons, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska dabas resursu nodokļa paaugstināšana ūdenim un iepakojumam no polistirola sadārdzinās ne tikai daudzu pārtikas preču cenas, bet arī «rīvēs» vietējo ražotāju konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāda situācija par realitāti var kļūt jau no 2017. gada, kad iecerēta dabas resursu nodokļa grozījumu spēkā stāšanās. Pašlaik nākamā gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketi vētī Saeima. No šī nodokļa 2017. gadā paredzēts iekasēt 35,9 milj. eiro, kas ir par 15 milj. eiro vairāk, nekā plānots iekasēt (20,9 milj. eiro) šogad. Līdzās dabas resursu nodokļa likmju paaugstinājumam par akmeņoglēm un CO2 ir arī paredzēta tās palielināšana preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola par 41% , kā arī ūdenim 29 – 44% apmērā.

Dabas resursu nodokļa likmes palielinājums iepakojumam no polistirola piena pārstrādes uzņēmumu Tukuma piens neietekmēs tik lielā mērā kā nodokļu celšanās ūdeņiem, jo to izmanto tikai vienai nelielai daļai jogurta glāzīšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tukuma piens par gandrīz 2 miljoniem eiro atjaunos ražošanas un noliktavas telpas

Db.lv, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies AS Tukuma piens izsludinātais konkurss par ražošanas un noliktavu telpu atjaunošanu un rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemti trīs uzņēmumu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Amatnieks, kura piedāvātā līgumcena bija 1,727 miljoni eiro bez PVN.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada sākumā noslēdzās AS Tukuma piens iepirkums par ražošanas ēkas projektēšanu, būvdarbiem un autoruzraudzību.

Arī šajā iepirkumā par uzvarētāju pasludināts SIA Amatnieks, kura piedāvātā līgumcena bija 2,079 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mainījušies viesnīcas Radi un draugi īpašnieki un valde

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par viesnīcu «Radi un draugi» apsaimniekojošā uzņēmuma SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca Radi un draugi» īpašniekiem pastarpināti kļuvuši Igaunijas uzņēmēji Otto Tamme un Paavo Kiik, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca «Radi un draugi» vienīgais īpašnieks bija Lielbritānijā reģistrētais fonds «The Latvian Welfare Trust». Taču tagad par vienīgo īpašnieku kļuvis šī gada maija sākumā reģistrētais uzņēmums SIA «Hotel Property», kura patiesā labuma guvēji ir Otto Tamme un Paavo Kiik.

Īpašnieku maiņa notikusi 30.maijā, bet 31.maijā tā reģistrēta komercreģistrā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīts uzņēmuma nosaukums - tas kļuvis par SIA «Hotel Property Old», kā arī valde - par vienīgo valdes locekli iecelts Paavo Kiik. Līdzšinējā valde - valdes priekšsēdētāja Ilze Grickus un valdes locekļi Pāvils Misiņš un Pēteris Aleksandrs Pētersons - atbrīvoti no amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru