Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Latvija 2016.gadā ierindojusies trešajā vietā pēc tiešsaistē izsniegto savstarpējo (P2P) aizdevumu apjoma kontinentālās Eiropas valstu vidū, atpaliekot tikai no Francijas un Vācijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pētījums par alternatīvā aizdevumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā 2016.gadā.

Pateicoties divu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu TWINO un Mintos straujajai izaugsmei, pēdējo divu gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm, informē uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne - Grāvīte.

«Jaunās tehnoloģijas ir padarījušas iespējamu to, ka arī mazās valstis spēj veiksmīgi konkurēt ar lielajām. Alternatīvie tiešsaistes aizdevumi ir viens no šādiem sektoriem, kur valstu izmēram un robežām nav tik liela nozīme. Svarīgākas ir prasmes un zināšanas investoru piesaistē un kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā vēl salīdzinoši neapgūto kontinentālās Eiropas tirgu, vietējās savstarpējo aizdevumu platformas pagaidām turpina koncentrēt darbību Eiropas valstīs, aizpildot nišas gan paaugstināta riska, gan vidējā riska nenodrošināto kredītu segmentā. Tomēr kā jaunu tendenci Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām varam novērot pieaugošo interesi izplesties arī citās valstīs ārpus Eiropas,» saka KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore Jūlija Masāne-Ose.

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadība ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu un uzsākusi darbu, lai pārceltu platformas darbību uz Lielbritāniju, kā arī iegūtu Lielbritānijas finanšu tirgu uzraugošās iestādes Financial Conduct Authority atļauju, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Mēs redzam, ka Lielbritānijas valdība šobrīd mērķtiecīgi atbalsta FinTech uzņēmumus, veidojot Londonu par inovatīvo finanšu pakalpojumu centru pasaulē. Ja raugāmies no savstarpējo aizdevumu platformu skata punkta, tad jāņem vērā trīs galvenie aspekti, ko redzam kā ieguvumus gan industrijai, gan Mintos. Pirmkārt, ir sakārtots tiesiskais ietvars un noteikta skaidra pārraudzības kārtība, otrkārt, Lielbritānijas valdība pati izmanto savstarpējo aizdevumu platformas, lai finansētu mazo un vidējo biznesu. Treškārt, no nākamā gada aprīļa Lielbritānijā tiks ieviests nodokļu atvieglojumus cilvēkiem, kuri investē savstarpējo aizdevumu platformās,» skaidro Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka tie ir pietiekami skaidri signāli tam, ka Lielbritānijas valdība atbalsta savstarpējo aizdevumu industrijas attīstību.

Vairums jeb 92% investoru, kas finansē kredītus savstarpējo aizdevumu platformās, nākamo sešu mēnešu laikā plāno palielināt savu investīciju portfeli, liecina savstarpējo aizdevumu platformas Mintos veiktais pētījums.

Pētījuma dati parāda, ka katrs trešais investors (31%) ir gatavs finansēt kredītus līdz 1000 eiro. Līdzīgs respondentu skaits jeb 30% plāno finansēt – no 1001 līdz 5000 eiro, savukārt 13% aptaujāto - no 5001 līdz 10 000 eiro, bet 17% investoru plāno papildus finansēt kredītus par summu, kas lielāka par 10 000 eiro.

«Mūsdienu tehnoloģijas padara investīciju pakalpojumus efektīvākus, līdz ar to šie pakalpojumi kļūst ērtāki un cilvēkiem pieejamāki. Tas nozīmē, ka var sākt investēt, ieguldot nelielas naudas summas. Ja kādreiz par investoru varēja kļūt salīdzinoši šaura sabiedrības daļa – tie, kuriem ir daudz brīvu līdzekļu, tad šodien var investēt pat sākot no 10 eiro. Tas veicina kapitāla uzkrāšanas kultūru Baltijas valstīs, kas joprojām, salīdzinot ar vecajām Rietumeiropas valstīm, ir tikai attīstības sākuma posmā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Strauji attīstoties finanšu tehnoloģijām, pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens no jaunajiem tirgus dalībniekiem ir platformas, kas sāk piedāvāt jaunas kapitāla piesaistes un brīvo finanšu līdzekļu izvietošanas iespējas, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un veicinot tā izaugsmi.

Šobrīd, kad Latvijas bankās, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, depozītu likmes ir vēsturiski zemā līmenī (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2017. gada trešā ceturkšņa beigās uzņēmumu termiņnoguldījumiem, kas veikti EUR valūtā, tika piedāvāta vidējā svērta likme 0,04% gadā, bet privātpersonu termiņnoguldījumiem – 0,44% gadā), līdz ar to banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva (2014. gadā banku kopējais kredītportfelis saruka par 12,2%, bet 2015. un 2016. gadā tika sasniegts minimāls pieaugums – attiecīgi 0,1% un 3,1%), gan personām, kuru rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, gan potenciālajiem aizņēmējiem pastāv liels stimuls meklēt papildu iespējas ārpus banku sektora. Atbilstoši esošajam pieprasījumam, Eiropas tirgū attīstās un aizvien plašāk tiek piedāvāti uz fintech inovācijām balstīti finanšu produkti. Neapšaubāmi, viens no aktuālajiem finanšu inovāciju tirgus attīstības virzieniem ES ir kolektīvās finansēšanas platformas (turpmāk tekstā – platformas), kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

#Pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro

Caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām 2017. gadā veiktas investīcijas aizdevumos 486 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie nozares dati.

Ja salīdzina ar gadu iepriekš, kad caur Latvijā dibinātajām platformām tika investēti 198 miljoni eiro, pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro.

«Savstarpējo aizdevumu platformas veicina finanšu sistēmas efektivitāti. Caur tām uzkrātais kapitāls tiek novirzīts maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem tas nepieciešams. Turklāt darījumiem ir pārrobežu raksturs. Latvijas platformās var investēt aizdevumos, kas izsniegti dažādās Eiropas, Āzijas un pat Āfrikas valstīs. Savukārt investori, kas iegulda Latvijā reģistrētās platformās, ir no vairāk nekā 50 dažādām pasaules valstīm,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Uzsākot aizdevumu izsniegšanu un piedāvājot investoriem iespēju ieguldīt līdzekļus Lietuvā izsniegtos kredītus, kas nodrošināti ar transportlīdzekļa ķīlu, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos paplašina savu darbību Baltijas valstīs. Kredīti Lietuvā tiek izsniegti sadarbībā ar reģionā lielāko nebanku auto kredītu izsniedzēju – Mogo, informē uzņēmuma pārstāve Laima Zēmele.

«Platformas nākamais attīstības solis loģiski bija ieiešana Lietuvas tirgū, savedot kopā arī tur aizņēmējus un investorus. Tādējādi pašlaik nodrošinām aizdevumu izsniegšanu aizņēmējiem visā Baltijā. Ja skatāmies biznesa vidi Lietuvā, tad redzam, ka tā ir atvērta jauniem finanšu pakalpojumiem. Vēl nesen, šā gada aprīlī Lietuvas Centrālā banka pirmo reizi vēsturē oficiālajā patēriņa kredītu aizdevēju sarakstā iekļāva savstarpējo aizdevumu platformu,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadība norāda, ka ir vērojama pastiprināta investoru interese par iespēju ieguldīt kredītos, kuri izsniegti pret transportlīdzekļa ķīlu. «Pirms aptuveni mēneša investoriem sākām piedāvāt šāda tipa aizdevumus, kas izsniegti Igaunijā. Šobrīd caur platformu finansēti nu jau vairāk nekā 250 aizdevumi par kopējo summu, kas lielāka par 300 000 eiro. Investori labprāt iegulda šajos kredītos, jo tie izsniegti uz īsiem termiņiem, kas savukārt nodrošina ātru finansējuma atgūšanu,» skaidro Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Patlaban Latvijā tiek izstrādāts Savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likums, taču sākotnējā redakcijā ir iekļauti vairāki punkti, kas ierobežos šo kompāniju darbību un var veicināt to aiziešanu no tirgus, norāda Twino vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

Ja šie nosacījumi tiks iekļauti regulējuma gala versijā, tas liks kompānijām pārvietot savu darbību uz Igauniju.

Viņš uzsver, ka ka Finanšu ministrijai patlaban ir iespēja izveidot saprātīgu likumu, kas veicinātu ne tikai platformu attīstību Latvijā, bet arī piesaistītu platformas no citām valstīm, ja nosacījumi būs labvēlīgi. Ņemot vērā situāciju ar Brexit, Latvijai ir iespēja piesaistīt kompānijas no Lielbritānijas un kļūt par šo platformu centru, uzsver Twino vadītājs.

Lai gan alternatīvo finanšu joma vēl ir samērā jauna, straujie izaugsmes tempi apliecina, ka tā ir kļuvusi par vērā ņemamu spēlētāju finanšu nozarē. Septembrī publiskotajā Kembridžas Universitātes Biznesa skolas Alternatīvo finanšu centra ziņojumā1 norādīts, ka 2015. gadā kontinentālās Eiropas alternatīvo finanšu tirgus sasniedza 1 miljarda eiro apgrozījumu jeb, salīdzinot ar 2014. gadu, piedzīvoja 72% izaugsmi. Lielākais šī tirgus segments ir savstarpējo aizdevumu pakalpojumi ar pērnā gada apgrozījumu – 578 miljoni eiro.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un uzņēmumu finansētājs Capitalia ir vienojušies par stratēģisku partnerību mazā un vidējā biznesa finansēšanai. No šodienas ikviens investors, izmantojot savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, varēs veikt ieguldījumu aizdevumos, kurus Capitalia ir izsniegusi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.

«Mazie un vidējie uzņēmumi joprojām ir segments, kuram ir salīdzinoši grūti savas darbības paplašināšanai piesaistīt finansējumu no komercbankām, jo tās finansē tikai tos, kuriem ir nevainojams kredītreitings. Diemžēl šiem uzņēmumiem lielākoties aizņemtais kapitāls nav nepieciešams. Tāpat bankās aizņemšanās process ir garš un sarežģīts, bet nauda MVU ir nepieciešama uzreiz. Mūsu sadarbības rezultātā MVU Latvijā ieplūdīs nozīmīgas papildu investīcijas,» norāda Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka tieši MVU ir Latvijas ekonomikas asinsrite, jo aptuveni 80% privātā sektora darbinieku strādā šajos uzņēmumos.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Latvijas savstarpējās aizdevumu platformas šogad visdrīzāk izvirzīsies starp Eiropas līderiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savstarpējo aizdevumu platformu tirgū var gaidīt jaunus dalībniekus, un šajā gadā aktīvākais darbs notiks saistībā ar regulējuma izveidi savstarpējo aizdevumu platformām.

2017. gadā turpināsies savstarpējo aizdevumu platformu attīstība Latvijā – augs gan finansēto kredītu apjoms, gan, iespējams, veidosies atsevišķas jaunas platformas, paredz nozares pārstāvji.

Savstarpējo aizdevumu platformas 2017. gadā turpinās izvērst savu darbību, aptverot arvien jaunas valstis un valūtas, uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš, piebilstot, ka tas reducēs dažādas barjeras, radot iespēju finansējumam brīvi pārvietoties starp pasaules iedzīvotājiem.

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Aizdevumu platformām nākotnē plāno izsniegt licenci; paredz, ka uzraudzīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savstarpējo aizdevumu platformu vēsturi Latvijā nevar dēvēt par ilgu, bet attīstība notikusi strauji, un, ņemot vērā aktīvo tirgus dinamiku, arī uzraudzībai un likumdošanai jāseko līdzi izmaiņām, veidojot atbilstošu regulāciju. Latvijā patlaban likums, kas regulē savstarpējo aizdevumu platformas, ir izstrādes procesā, tomēr nozares pārstāvji izsaka cerību, ka nozare netiks pārmērīgi ierobežota, jo tas var bremzēt tālāku izaugsmi un likt pārcelt darbību uz valstīm, kuras piedāvā labvēlīgākus uzņēmējdarbības vides nosacījumus.

Kā DB uzzināja Finanšu ministrijā, šobrīd ir izstrādāts sākotnējais likumprojekts savstarpējo aizdevumu platformu regulējumam, un tas pašreiz ir nosūtīts komentāru sniegšanai nozares dalībniekiem un iesaistītajām institūcijām, un tuvākajā laikā plānots organizēt sanāksmes, lai detalizēti diskutētu par izstrādāto priekšlikumu. Finanšu ministrija plānojusi likumprojektu izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē līdz 1.novembrim, tomēr, pēc ministrijas pārstāvju teiktā, precīzs izsludināšanas datums vēl var mainīties atkarībā no progresa sarunās un to rezultāta.

Attīstoties finanšu tehnoloģijām, pasaulē aizvien nozīmīgāku lomu investīciju tirgū ieņem savstarpējo aizdevumu platformas, kas spēj elastīgi reaģēt uz investoru pieprasījumu, nodrošinot vienkāršu un skaidru pakalpojumu, bet tajā pašā laikā piedāvājot pievilcīgu ienesīgumu.

Mūsdienās finanšu tirgos valstu robežas vairs nepastāv, un investori var izvēlēties labākās ieguldījumu iespējas, izvērtējot piedāvājumus jebkurā pasaules kontinentā. Tieši savstarpējo aizdevumu nozare visā pasaulē šobrīd uzņem straujus apgriezienus, un tiek prognozēts, ka nākotnē tā būs nozīmīgs finansējuma avots un radīs aizvien plašākas ieguldījumu iespējas. Kā liecina starptautiskās kompānijas Transparency Market Research prognozes, laika periodā no 2016. gada līdz 2024. gadam, tirgus saliktais gada vidējais pieauguma rādītājs CAGR (Compound Annual Growth Rate) pieaugs par gandrīz 50%, savukārt līdz 2025.gadam kopējie aizdevumu apjomi tuvosies jau triljonam dolāru.

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Pērn caur Mintos aizdevumu tirgu finansēti aizdevumi 98,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2015. gada rezultātu, bija desmit reižu vairāk

Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits pērn palielinājās trīs reizes. 2016. gada beigās investori Mintos tirgū varēja investēt 19 alternatīvās kreditēšanas uzņēmumu izsniegtos kredītos astoņās Eiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Gruzijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Mintos aizdevumu tirgū pērnais gads aizvadīts izaugsmes zīmē. Reģistrēto investoru skaits gada laikā palielinājās vairāk nekā četras reizes un 2016. gada beigās pārsniedza 17 tūkstošus no vairāk nekā 50 pasaules valstīm.

Straujā izaugsme atspoguļojās arī uzņēmuma gada bilancē. A/s Mintos Marketplace apgrozījums 2016. gadā sasniedza 0,52 miljonus eiro, desmitkārt pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Uzņēmums pērn strādāja ar 180 tūkstošu eiro zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmuma attīstībā veiktajām investīcijām. Vislielākie ieguldījumi veikti jauna darbaspēka piesaistē, platformas tehniskajā attīstībā un jaunu starptautisko tirgu apgūšanā.

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešu laikā Latvijā pirmās savstarpējo aizdevumu platformas Mintos kredītos investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Kopumā platformā reģistrējušies vairāk nekā viens tūkstotis investoru no 27 Eiropas valstīm. Vidējā summa, ko investori ieguldījuši platformā pieejamos kredītos, ir 1500 eiro, informē Mintos komunikācijas konsultante Laima Zēmele.

«Ja skatāmies pēc investētajām summām, tad gandrīz puse (42%) kredītu tiek finansēti no ārvalstīm. Visaktīvāk kredītos nauda tiek ieguldīta no Vācijas, Šveices, Nīderlandes un arī Igaunijas,» norāda AS Mintos vadītājs un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Kopumā pašlaik AS Mintos izsniegusi nedaudz vairāk nekā 300 kredītus. Visbiežāk kredīti platformā tiek ņemti auto iegādei, mājokļu labiekārtošanai, kādam lielākam pirkumam un citām vajadzībām. Analizējot klientu interesi, AS Mintos vadība prognozē, ka arvien vairāk kreditēšanas pakalpojumus izmantos mazie un vidējie uzņēmumi.

«Tas, ko mēs visā pasaulē pašlaik redzam - arvien vairāk mazos un vidējos uzņēmumus kreditē komercbankām alternatīvi finansēšanas avoti. Piemēram, Lielbritānijas savstarpējo aizdevumu platformā Funding Circle vairāk nekā 38 tūkstoši investoru kopš 2010.gada ieguldījuši vienu miljardu ASV dolāru aizdevumos mazā un vidējā biznesa attīstībai. Ja skatāmies situāciju Latvijā, tad redzam tur nozīmīgu potenciālu,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Paplašinot pārstāvniecību, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai (LAFPA) ir pievienojies jauns biedrs – savstarpējo aizdevumu platforma Viventor, līdz ar to asociācija šobrīd pārstāv jau 19 ārpus banku finanšu sektora pakalpojumu sniedzējus, kas Latvijā strādā ar 23 zīmoliem.

«Savstarpējo aizdevumu platformas un tirgus vietnes pēdējos gados uzņēmušas strauju attīstības tempu. Latvijas uzņēmumi šajā salīdzinoši jaunajā nozarē sevi ir pieteikuši skaļi, esot starp vadošajiem un inovatīvākajiem starptautiskā tirgus dalībniekiem. Lai turpinātu veiksmīgi uzsākto darbību, būtiska ir kā nozares pārstāvju savstarpēja sadarbība, tā arī sapratne un mijiedarbība ar likumdevēju un uzraugošajām instancēm,» pievienošanos asociācijai komentē Viventor vadītājs Andris Rozenbahs.

LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš atzinīgi vērtē savstarpējo aizdevumu platformas Viventor lēmumu pievienoties biedrībai: «Šobrīd ļoti aktīvi notiek darbs pie savstarpējo aizdevumu platformu regulējuma Latvijā. Lai varētu radīt tiesisko ietvaru, kas ļauj nozares uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī, ir svarīgi, lai tā izstrādē būtu iesaistīti visi tirgus dalībnieki ».

Izveidota jauna savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance.

Tās izveidotājs ir pašmāju uzņēmums Alfa Finance grupa, kas jaunās P2P jeb savstarpējo aizdevumu platformas izstrādē ieguldījis divus miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma dibinātāji ir finanšu, investīciju un starptautiskā biznesā pieredzējušie brāļi Viesturs un Jānis Kuļikovski un mārketinga un produktu attīstības stratēģis Ingars Zagorskis.

Pēdējo gadu tendences liecina, ka līdz ar tehnoloģiju strauju attīstību cilvēki ir gatavi līdzdarboties arī procesos, kurus iepriekš atstājuši lietpratēju ziņā. Spilgts piemērs tam ir medicīna un veselīga dzīvesveida aktivitātes. Mūsu uzdevums ir veidot tādus pakalpojumus, kas atvieglo lietotāju dzīvi un ļauj neprofesionāļiem piedalīties šķietami sarežģītos procesos. Tādēļ esam īpaši piedomājuši, lai izveidotu maksimāli vienkāršu, lietotājiem saprotamu un draudzīgu savstarpējo aizdevumu platformu, uzsver līdzdibinātājs un uzņēmuma ideju ģenerators Jānis Kuļikovskis.

2016. gadā bija vērojama strauja un augšupejoša FinTech nozares attīstība, stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš.

Virknei Latvijas FinTech uzņēmumu darbības mērogs jau krietni pārsniedz Latvijas robežas. Piemēram, Latvijā radītā savstarpējo aizdevumu platforma Mintos šobrīd ieņem jau trešo vietu kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma platformā izvietotajos kredītos mēneša griezumā, 4finance savu darbību ir izvērsis 17 pasaules valstīs, kas skaidri parāda FinTech nozares augsto nozares eksportspējas potenciālu. 2016. gadā ārpus Latvijas savu darbību izvērsa arī nebanku hipotekāro aizdevumu izsniedzēji West Kredit un Hipocredit. Pozitīvi šajā gadā vērtējams fakts, ka Finanšu sektora attīstības plānā 2017. - 2019. gadam ir iestrādāts atsevišķs finanšu sektora attīstības virziens - FinTech nozares attīstība.

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešu laikā, kopš savstarpējo aizdevumu platformā Mintos investīcijām ir pieejami auto nebanku kreditēšanas uzņēmuma Mogo aizdevumi, tajos veikti ieguldījumi jau vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopumā caur platformu finansēti nedaudz vairāk nekā 1000 mogo aizdevumi Lietuvā un Igaunijā.

«Šobrīd redzam, ka investori, izmantojot platformu, labprāt iegulda kredītos, kuri nodrošināti ar transportlīdzekļa ķīlu, jo aizdevumi ir izsniegti uz salīdzinoši īsiem termiņiem, kas savukārt nodrošina ātru finansējuma atgūšanu. Turklāt interesanti, ka investoriem ir svarīgs lokālais aspekts – Igaunijā izsniegtos kredītos aktīvi investē igauņi, savukārt Lietuvā – lietuvieši,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, skaidrojot to ar lielāku uzticību savas valsts kredītņēmējiem.

Savstarpējo aizdevumu platformā Twino gadās situācijas, kad nav pieejami aizdevumi, jo investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem ir lielāks nekā aizdevumu piedāvājums.

Tādējādi investori uzreiz izpērk visus aizdevumus, tiklīdz tie parādās platformā un nākas gaidīt rindā uz investīcijām, novēroja portāls db.lv.

Kā stāsta uzņēmuma pārstāve Laura Krastiņa, līdz šim Twino savstarpējo aizdevumu platformā finansēti aizdevumi 200 miljoni eiro apjomā, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas kā vienai no vadošajām investīciju platformām Eiropā, informē uzņēmums.

Kopš dibināšanas 2015.gada maijā, platforma piesaistījusi gandrīz 11 000 privāto investoru no vairāk nekā 30valstīm Ceturto daļu ieguldījumu apjoma platformā veido investori no Vācijas, 12% aizdevumi finansēti no Apvienotās Karalistes investoru ieguldījumiem, bet 11% no Latvijas un tikpat no Igaunijas. Vidējā investīciju atdeve no ieguldījumiem veido 12%.

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.