Jaunākais izdevums

Pasaulē strauji attīstās savstarpējo aizdevumu tirgus un kolektīvās finansēšanas platformas. Pasaules līmenī savstarpējo aizdevumu tirgus dubultojas ik deviņus mēnešus. Pagājušajā gadā savstarpējos aizdevumos pasaulē bija ieguldīti 25 miljardi ASV dolāru (22,4 miljardi eiro). Bāzes scenārijā tiek paredzēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē savstarpējos aizdevumos būs ieguldīti 300 miljardi ASV dolāru (268,7 miljardi eiro), aģentūras LETA rīkotajā diskusijā stāstīja savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece informēja, ka Eiropā strauji attīstās alternatīvais finansējums un kolektīvās finansēšanas platformas - pieaugums ir vidēji 140% gadā. Šī niša pēdējos gados strauji papildina banku finansēšanu. Arī kapitāla tirgus savienībā kolektīvās finansēšanas platformas atzīmētas kā viens no potenciālajiem finansējuma avotiem, kas varētu apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un aizpildīt to plaisu, kas pašlaik tirgū netiek apmierināta ar atbilstošu finansējumu.

Dravniece informēja, ka Latvijas tirgū bankas 2014.gadā no jauna kredītos izsniedza 1,2 miljardus eiro, bet nebanku kreditētāji izsniedza 387 miljonus eiro. Kopējā aizdevumu portfelī nebanku kreditētāju īpatsvars aug, šā gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 13,3%. No jauna izsniegtajiem banku kredītiem apjoms ir svārstīgs, bet nebanku kreditētājiem līkne iet uz augšu.

FM eksperte skaidroja, ka pieprasījums pēc finansējuma ir saistīts ar kopējo ekonomisko izaugsmi - ja parādās izaugsme, parādās arī pieprasījums pēc investīcijām. Latvijā nenosegtās vajadzības ir mikrokreditēšana, akselerācijas fondi, iesācējuzņēmumi, riska kapitāla fondi. Iztrūkums svārstās no 294 miljoniem eiro līdz pat 698 miljoniem eiro, informēja Dravniece.

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko aicināja izaugsmes potenciālu vērtēt piesardzīgi, apdomājot, cik cilvēkiem Latvijā ir brīvu līdzekļu. FKTK veikts pētījums rāda, ka tikai 24% cilvēku veido uzkrājumus un vairums - nebaltām dienām. FKTK pārstāvis gan atzina, ka, piemēram, Amerikā iedzīvotājiem varbūt ir vairāk brīvo līdzekļu, ko ieguldīt kolektīvās finansēšanas risinājumos.

FM amatpersona informēja, ka Eiropā vēl nav panākta vienošanās par vienotu «crowdfunding» jeb kolektīvās finansēšanas definīciju. Tiek izšķirti divi virzieni - viens ir ar finansiālo atdevi un otrs ir ar sociālo mērķi. Platformas ar finansiālo atdevi iedala divos veidos - viens ir «peer to peer» jeb savstarpējie aizdevumi, otrs ir «equity crowdfunding», kas ir ar kapitāla atdeves bāzi. FM savā darbā balstās uz šādām definīcijām.

Mintos līdzdibinātājs Šulte skaidroja, ka kolektīvās finansēšanas jeb «crowdfunding» konceptam var izšķirt trīs virzienus.

Viens no «crowdfunding» virzieniem ir finansējums pret kādu labumu. Pūlis finansē kādu produktu, un tie, kas ieguldījuši, iegūst šo produktu. Pasaulē pazīstama šāda pūļa finansēšanas vietne ir Kickstarter, un tipisks pūļa finansējuma produkts ir bezpilota lidaparāts AirDog.

Otrs virziens ir «equity based» jeb uz kapitālu bāzētas kolektīvās finansēšanas platformas. Piemēram, Lielbritānijā platforma Seedrs, kur pūlis finansē iesācējuzņēmumus - tiek finansēti jauni uzņēmumi, par to pretī saņemot daļas.

Trešais veids ir uz kredītiem balstīts «crowdfunding» jeb «peer to peer lending», kas latviskots kā savstarpējie aizdevumi. Šajā gadījumā pūlis finansē konkrētu kredītu konkrētai personai vai biznesam. Ar «crowdfunding» parasti saprot pirmos jēdzienus, kas ietver finansējumu pret labumu, kapitāldaļām, bet «peer to peer lending» jeb savstarpējie aizdevumi ir atsevišķs virziens, skaidroja Mintos vadītājs.

Latvijā darbojas savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un aizdevumu tirgus platformas Twino. Savukārt sociālajā jomā ar līdzekļu vākšanu nodarbojas platforma «projektubanka.lv», kas vāc finansējumu kādam mērķim, piemēram, pašlaik iespējams ziedot atpūtas vietas izveidei Likteņdārzā un grāmatai par Latvijas pierobežas ciemiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Buks: Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji ir banku konkurenti, bet to attīstība atkarīga no uzraudzības prasībām

LETA, Žanete Hāka, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2016.gadā ierindojusies trešajā vietā pēc tiešsaistē izsniegto savstarpējo (P2P) aizdevumu apjoma kontinentālās Eiropas valstu vidū, atpaliekot tikai no Francijas un Vācijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pētījums par alternatīvā aizdevumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā 2016.gadā.

Pateicoties divu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu TWINO un Mintos straujajai izaugsmei, pēdējo divu gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm, informē uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne - Grāvīte.

«Jaunās tehnoloģijas ir padarījušas iespējamu to, ka arī mazās valstis spēj veiksmīgi konkurēt ar lielajām. Alternatīvie tiešsaistes aizdevumi ir viens no šādiem sektoriem, kur valstu izmēram un robežām nav tik liela nozīme. Svarīgākas ir prasmes un zināšanas investoru piesaistē un kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā vēl salīdzinoši neapgūto kontinentālās Eiropas tirgu, vietējās savstarpējo aizdevumu platformas pagaidām turpina koncentrēt darbību Eiropas valstīs, aizpildot nišas gan paaugstināta riska, gan vidējā riska nenodrošināto kredītu segmentā. Tomēr kā jaunu tendenci Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām varam novērot pieaugošo interesi izplesties arī citās valstīs ārpus Eiropas,» saka KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore Jūlija Masāne-Ose.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadība ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu un uzsākusi darbu, lai pārceltu platformas darbību uz Lielbritāniju, kā arī iegūtu Lielbritānijas finanšu tirgu uzraugošās iestādes Financial Conduct Authority atļauju, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Mēs redzam, ka Lielbritānijas valdība šobrīd mērķtiecīgi atbalsta FinTech uzņēmumus, veidojot Londonu par inovatīvo finanšu pakalpojumu centru pasaulē. Ja raugāmies no savstarpējo aizdevumu platformu skata punkta, tad jāņem vērā trīs galvenie aspekti, ko redzam kā ieguvumus gan industrijai, gan Mintos. Pirmkārt, ir sakārtots tiesiskais ietvars un noteikta skaidra pārraudzības kārtība, otrkārt, Lielbritānijas valdība pati izmanto savstarpējo aizdevumu platformas, lai finansētu mazo un vidējo biznesu. Treškārt, no nākamā gada aprīļa Lielbritānijā tiks ieviests nodokļu atvieglojumus cilvēkiem, kuri investē savstarpējo aizdevumu platformās,» skaidro Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka tie ir pietiekami skaidri signāli tam, ka Lielbritānijas valdība atbalsta savstarpējo aizdevumu industrijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: 92% investoru plāno palielināt investīciju portfeli savstarpējo aizdevumu platformās pieejamos kredītos

Dienas Bizness, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums jeb 92% investoru, kas finansē kredītus savstarpējo aizdevumu platformās, nākamo sešu mēnešu laikā plāno palielināt savu investīciju portfeli, liecina savstarpējo aizdevumu platformas Mintos veiktais pētījums.

Pētījuma dati parāda, ka katrs trešais investors (31%) ir gatavs finansēt kredītus līdz 1000 eiro. Līdzīgs respondentu skaits jeb 30% plāno finansēt – no 1001 līdz 5000 eiro, savukārt 13% aptaujāto - no 5001 līdz 10 000 eiro, bet 17% investoru plāno papildus finansēt kredītus par summu, kas lielāka par 10 000 eiro.

«Mūsdienu tehnoloģijas padara investīciju pakalpojumus efektīvākus, līdz ar to šie pakalpojumi kļūst ērtāki un cilvēkiem pieejamāki. Tas nozīmē, ka var sākt investēt, ieguldot nelielas naudas summas. Ja kādreiz par investoru varēja kļūt salīdzinoši šaura sabiedrības daļa – tie, kuriem ir daudz brīvu līdzekļu, tad šodien var investēt pat sākot no 10 eiro. Tas veicina kapitāla uzkrāšanas kultūru Baltijas valstīs, kas joprojām, salīdzinot ar vecajām Rietumeiropas valstīm, ir tikai attīstības sākuma posmā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopfinansējuma pakalpojumu vieta finanšu tirgū

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Vadims Danovičs, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji attīstoties finanšu tehnoloģijām, pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens no jaunajiem tirgus dalībniekiem ir platformas, kas sāk piedāvāt jaunas kapitāla piesaistes un brīvo finanšu līdzekļu izvietošanas iespējas, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un veicinot tā izaugsmi.

Šobrīd, kad Latvijas bankās, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, depozītu likmes ir vēsturiski zemā līmenī (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2017. gada trešā ceturkšņa beigās uzņēmumu termiņnoguldījumiem, kas veikti EUR valūtā, tika piedāvāta vidējā svērta likme 0,04% gadā, bet privātpersonu termiņnoguldījumiem – 0,44% gadā), līdz ar to banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva (2014. gadā banku kopējais kredītportfelis saruka par 12,2%, bet 2015. un 2016. gadā tika sasniegts minimāls pieaugums – attiecīgi 0,1% un 3,1%), gan personām, kuru rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, gan potenciālajiem aizņēmējiem pastāv liels stimuls meklēt papildu iespējas ārpus banku sektora. Atbilstoši esošajam pieprasījumam, Eiropas tirgū attīstās un aizvien plašāk tiek piedāvāti uz fintech inovācijām balstīti finanšu produkti. Neapšaubāmi, viens no aktuālajiem finanšu inovāciju tirgus attīstības virzieniem ES ir kolektīvās finansēšanas platformas (turpmāk tekstā – platformas), kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Caur savstarpējo aizdevumu platformām investēti 486 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro

Caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām 2017. gadā veiktas investīcijas aizdevumos 486 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie nozares dati.

Ja salīdzina ar gadu iepriekš, kad caur Latvijā dibinātajām platformām tika investēti 198 miljoni eiro, pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro.

«Savstarpējo aizdevumu platformas veicina finanšu sistēmas efektivitāti. Caur tām uzkrātais kapitāls tiek novirzīts maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem tas nepieciešams. Turklāt darījumiem ir pārrobežu raksturs. Latvijas platformās var investēt aizdevumos, kas izsniegti dažādās Eiropas, Āzijas un pat Āfrikas valstīs. Savukārt investori, kas iegulda Latvijā reģistrētās platformās, ir no vairāk nekā 50 dažādām pasaules valstīm,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos paplašina darbību Lietuvā

Dienas Bizness, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot aizdevumu izsniegšanu un piedāvājot investoriem iespēju ieguldīt līdzekļus Lietuvā izsniegtos kredītus, kas nodrošināti ar transportlīdzekļa ķīlu, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos paplašina savu darbību Baltijas valstīs. Kredīti Lietuvā tiek izsniegti sadarbībā ar reģionā lielāko nebanku auto kredītu izsniedzēju – Mogo, informē uzņēmuma pārstāve Laima Zēmele.

«Platformas nākamais attīstības solis loģiski bija ieiešana Lietuvas tirgū, savedot kopā arī tur aizņēmējus un investorus. Tādējādi pašlaik nodrošinām aizdevumu izsniegšanu aizņēmējiem visā Baltijā. Ja skatāmies biznesa vidi Lietuvā, tad redzam, ka tā ir atvērta jauniem finanšu pakalpojumiem. Vēl nesen, šā gada aprīlī Lietuvas Centrālā banka pirmo reizi vēsturē oficiālajā patēriņa kredītu aizdevēju sarakstā iekļāva savstarpējo aizdevumu platformu,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadība norāda, ka ir vērojama pastiprināta investoru interese par iespēju ieguldīt kredītos, kuri izsniegti pret transportlīdzekļa ķīlu. «Pirms aptuveni mēneša investoriem sākām piedāvāt šāda tipa aizdevumus, kas izsniegti Igaunijā. Šobrīd caur platformu finansēti nu jau vairāk nekā 250 aizdevumi par kopējo summu, kas lielāka par 300 000 eiro. Investori labprāt iegulda šajos kredītos, jo tie izsniegti uz īsiem termiņiem, kas savukārt nodrošina ātru finansējuma atgūšanu,» skaidro Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieviešot nelabvēlīgu regulējumu, aizdevumu platformas no Latvijas var aiziet

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā tiek izstrādāts Savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likums, taču sākotnējā redakcijā ir iekļauti vairāki punkti, kas ierobežos šo kompāniju darbību un var veicināt to aiziešanu no tirgus, norāda Twino vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

Ja šie nosacījumi tiks iekļauti regulējuma gala versijā, tas liks kompānijām pārvietot savu darbību uz Igauniju.

Viņš uzsver, ka ka Finanšu ministrijai patlaban ir iespēja izveidot saprātīgu likumu, kas veicinātu ne tikai platformu attīstību Latvijā, bet arī piesaistītu platformas no citām valstīm, ja nosacījumi būs labvēlīgi. Ņemot vērā situāciju ar Brexit, Latvijai ir iespēja piesaistīt kompānijas no Lielbritānijas un kļūt par šo platformu centru, uzsver Twino vadītājs.

Lai gan alternatīvo finanšu joma vēl ir samērā jauna, straujie izaugsmes tempi apliecina, ka tā ir kļuvusi par vērā ņemamu spēlētāju finanšu nozarē. Septembrī publiskotajā Kembridžas Universitātes Biznesa skolas Alternatīvo finanšu centra ziņojumā1 norādīts, ka 2015. gadā kontinentālās Eiropas alternatīvo finanšu tirgus sasniedza 1 miljarda eiro apgrozījumu jeb, salīdzinot ar 2014. gadu, piedzīvoja 72% izaugsmi. Lielākais šī tirgus segments ir savstarpējo aizdevumu pakalpojumi ar pērnā gada apgrozījumu – 578 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mintos un Capitalia noslēdz stratēģisku partnerību mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai

Lelde Petrāne, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un uzņēmumu finansētājs Capitalia ir vienojušies par stratēģisku partnerību mazā un vidējā biznesa finansēšanai. No šodienas ikviens investors, izmantojot savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, varēs veikt ieguldījumu aizdevumos, kurus Capitalia ir izsniegusi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.

«Mazie un vidējie uzņēmumi joprojām ir segments, kuram ir salīdzinoši grūti savas darbības paplašināšanai piesaistīt finansējumu no komercbankām, jo tās finansē tikai tos, kuriem ir nevainojams kredītreitings. Diemžēl šiem uzņēmumiem lielākoties aizņemtais kapitāls nav nepieciešams. Tāpat bankās aizņemšanās process ir garš un sarežģīts, bet nauda MVU ir nepieciešama uzreiz. Mūsu sadarbības rezultātā MVU Latvijā ieplūdīs nozīmīgas papildu investīcijas,» norāda Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka tieši MVU ir Latvijas ekonomikas asinsrite, jo aptuveni 80% privātā sektora darbinieku strādā šajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas savstarpējās aizdevumu platformas šogad visdrīzāk izvirzīsies starp Eiropas līderiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savstarpējo aizdevumu platformu tirgū var gaidīt jaunus dalībniekus, un šajā gadā aktīvākais darbs notiks saistībā ar regulējuma izveidi savstarpējo aizdevumu platformām.

2017. gadā turpināsies savstarpējo aizdevumu platformu attīstība Latvijā – augs gan finansēto kredītu apjoms, gan, iespējams, veidosies atsevišķas jaunas platformas, paredz nozares pārstāvji.

Savstarpējo aizdevumu platformas 2017. gadā turpinās izvērst savu darbību, aptverot arvien jaunas valstis un valūtas, uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš, piebilstot, ka tas reducēs dažādas barjeras, radot iespēju finansējumam brīvi pārvietoties starp pasaules iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur zemo depozītu likmju laikā ieguldīt 1000 eiro

Juris Grišins - AS Capitalia vadītājs, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veido regulējumu savstarpējo aizdevumu platformām

Žanete Hāka, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu platformām nākotnē plāno izsniegt licenci; paredz, ka uzraudzīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savstarpējo aizdevumu platformu vēsturi Latvijā nevar dēvēt par ilgu, bet attīstība notikusi strauji, un, ņemot vērā aktīvo tirgus dinamiku, arī uzraudzībai un likumdošanai jāseko līdzi izmaiņām, veidojot atbilstošu regulāciju. Latvijā patlaban likums, kas regulē savstarpējo aizdevumu platformas, ir izstrādes procesā, tomēr nozares pārstāvji izsaka cerību, ka nozare netiks pārmērīgi ierobežota, jo tas var bremzēt tālāku izaugsmi un likt pārcelt darbību uz valstīm, kuras piedāvā labvēlīgākus uzņēmējdarbības vides nosacījumus.

Kā DB uzzināja Finanšu ministrijā, šobrīd ir izstrādāts sākotnējais likumprojekts savstarpējo aizdevumu platformu regulējumam, un tas pašreiz ir nosūtīts komentāru sniegšanai nozares dalībniekiem un iesaistītajām institūcijām, un tuvākajā laikā plānots organizēt sanāksmes, lai detalizēti diskutētu par izstrādāto priekšlikumu. Finanšu ministrija plānojusi likumprojektu izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē līdz 1.novembrim, tomēr, pēc ministrijas pārstāvju teiktā, precīzs izsludināšanas datums vēl var mainīties atkarībā no progresa sarunās un to rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties finanšu tehnoloģijām, pasaulē aizvien nozīmīgāku lomu investīciju tirgū ieņem savstarpējo aizdevumu platformas, kas spēj elastīgi reaģēt uz investoru pieprasījumu, nodrošinot vienkāršu un skaidru pakalpojumu, bet tajā pašā laikā piedāvājot pievilcīgu ienesīgumu.

Mūsdienās finanšu tirgos valstu robežas vairs nepastāv, un investori var izvēlēties labākās ieguldījumu iespējas, izvērtējot piedāvājumus jebkurā pasaules kontinentā. Tieši savstarpējo aizdevumu nozare visā pasaulē šobrīd uzņem straujus apgriezienus, un tiek prognozēts, ka nākotnē tā būs nozīmīgs finansējuma avots un radīs aizvien plašākas ieguldījumu iespējas. Kā liecina starptautiskās kompānijas Transparency Market Research prognozes, laika periodā no 2016. gada līdz 2024. gadam, tirgus saliktais gada vidējais pieauguma rādītājs CAGR (Compound Annual Growth Rate) pieaugs par gandrīz 50%, savukārt līdz 2025.gadam kopējie aizdevumu apjomi tuvosies jau triljonam dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn caur Mintos aizdevumu tirgu finansēti aizdevumi 98,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2015. gada rezultātu, bija desmit reižu vairāk

Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits pērn palielinājās trīs reizes. 2016. gada beigās investori Mintos tirgū varēja investēt 19 alternatīvās kreditēšanas uzņēmumu izsniegtos kredītos astoņās Eiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Gruzijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Mintos aizdevumu tirgū pērnais gads aizvadīts izaugsmes zīmē. Reģistrēto investoru skaits gada laikā palielinājās vairāk nekā četras reizes un 2016. gada beigās pārsniedza 17 tūkstošus no vairāk nekā 50 pasaules valstīm.

Straujā izaugsme atspoguļojās arī uzņēmuma gada bilancē. A/s Mintos Marketplace apgrozījums 2016. gadā sasniedza 0,52 miljonus eiro, desmitkārt pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Uzņēmums pērn strādāja ar 180 tūkstošu eiro zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmuma attīstībā veiktajām investīcijām. Vislielākie ieguldījumi veikti jauna darbaspēka piesaistē, platformas tehniskajā attīstībā un jaunu starptautisko tirgu apgūšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Savstarpējo aizdevumu platformas Mintos kredītos investēts vairāk nekā miljons eiro

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešu laikā Latvijā pirmās savstarpējo aizdevumu platformas Mintos kredītos investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Kopumā platformā reģistrējušies vairāk nekā viens tūkstotis investoru no 27 Eiropas valstīm. Vidējā summa, ko investori ieguldījuši platformā pieejamos kredītos, ir 1500 eiro, informē Mintos komunikācijas konsultante Laima Zēmele.

«Ja skatāmies pēc investētajām summām, tad gandrīz puse (42%) kredītu tiek finansēti no ārvalstīm. Visaktīvāk kredītos nauda tiek ieguldīta no Vācijas, Šveices, Nīderlandes un arī Igaunijas,» norāda AS Mintos vadītājs un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Kopumā pašlaik AS Mintos izsniegusi nedaudz vairāk nekā 300 kredītus. Visbiežāk kredīti platformā tiek ņemti auto iegādei, mājokļu labiekārtošanai, kādam lielākam pirkumam un citām vajadzībām. Analizējot klientu interesi, AS Mintos vadība prognozē, ka arvien vairāk kreditēšanas pakalpojumus izmantos mazie un vidējie uzņēmumi.

«Tas, ko mēs visā pasaulē pašlaik redzam - arvien vairāk mazos un vidējos uzņēmumus kreditē komercbankām alternatīvi finansēšanas avoti. Piemēram, Lielbritānijas savstarpējo aizdevumu platformā Funding Circle vairāk nekā 38 tūkstoši investoru kopš 2010.gada ieguldījuši vienu miljardu ASV dolāru aizdevumos mazā un vidējā biznesa attīstībai. Ja skatāmies situāciju Latvijā, tad redzam tur nozīmīgu potenciālu,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Savstarpējo aizdevumu platforma Viventor pievienojas LAFPA

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot pārstāvniecību, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai (LAFPA) ir pievienojies jauns biedrs – savstarpējo aizdevumu platforma Viventor, līdz ar to asociācija šobrīd pārstāv jau 19 ārpus banku finanšu sektora pakalpojumu sniedzējus, kas Latvijā strādā ar 23 zīmoliem.

«Savstarpējo aizdevumu platformas un tirgus vietnes pēdējos gados uzņēmušas strauju attīstības tempu. Latvijas uzņēmumi šajā salīdzinoši jaunajā nozarē sevi ir pieteikuši skaļi, esot starp vadošajiem un inovatīvākajiem starptautiskā tirgus dalībniekiem. Lai turpinātu veiksmīgi uzsākto darbību, būtiska ir kā nozares pārstāvju savstarpēja sadarbība, tā arī sapratne un mijiedarbība ar likumdevēju un uzraugošajām instancēm,» pievienošanos asociācijai komentē Viventor vadītājs Andris Rozenbahs.

LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš atzinīgi vērtē savstarpējo aizdevumu platformas Viventor lēmumu pievienoties biedrībai: «Šobrīd ļoti aktīvi notiek darbs pie savstarpējo aizdevumu platformu regulējuma Latvijā. Lai varētu radīt tiesisko ietvaru, kas ļauj nozares uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī, ir svarīgi, lai tā izstrādē būtu iesaistīti visi tirgus dalībnieki ».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investējot 2 miljonus eiro, izveido jaunu savstarpējo aizdevumu platformu

Žanete Hāka, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidota jauna savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance.

Tās izveidotājs ir pašmāju uzņēmums Alfa Finance grupa, kas jaunās P2P jeb savstarpējo aizdevumu platformas izstrādē ieguldījis divus miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma dibinātāji ir finanšu, investīciju un starptautiskā biznesā pieredzējušie brāļi Viesturs un Jānis Kuļikovski un mārketinga un produktu attīstības stratēģis Ingars Zagorskis.

Pēdējo gadu tendences liecina, ka līdz ar tehnoloģiju strauju attīstību cilvēki ir gatavi līdzdarboties arī procesos, kurus iepriekš atstājuši lietpratēju ziņā. Spilgts piemērs tam ir medicīna un veselīga dzīvesveida aktivitātes. Mūsu uzdevums ir veidot tādus pakalpojumus, kas atvieglo lietotāju dzīvi un ļauj neprofesionāļiem piedalīties šķietami sarežģītos procesos. Tādēļ esam īpaši piedomājuši, lai izveidotu maksimāli vienkāršu, lietotājiem saprotamu un draudzīgu savstarpējo aizdevumu platformu, uzsver līdzdibinātājs un uzņēmuma ideju ģenerators Jānis Kuļikovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad vērojama strauja un augšupejoša fintech nozares attīstība

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā bija vērojama strauja un augšupejoša FinTech nozares attīstība, stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš.

Virknei Latvijas FinTech uzņēmumu darbības mērogs jau krietni pārsniedz Latvijas robežas. Piemēram, Latvijā radītā savstarpējo aizdevumu platforma Mintos šobrīd ieņem jau trešo vietu kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma platformā izvietotajos kredītos mēneša griezumā, 4finance savu darbību ir izvērsis 17 pasaules valstīs, kas skaidri parāda FinTech nozares augsto nozares eksportspējas potenciālu. 2016. gadā ārpus Latvijas savu darbību izvērsa arī nebanku hipotekāro aizdevumu izsniedzēji West Kredit un Hipocredit. Pozitīvi šajā gadā vērtējams fakts, ka Finanšu sektora attīstības plānā 2017. - 2019. gadam ir iestrādāts atsevišķs finanšu sektora attīstības virziens - FinTech nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mogo kredītos caur savstarpējo aizdevumu platformu Mintos veiktas investīcijas miljona eiro apmērā

Žanete Hāka, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešu laikā, kopš savstarpējo aizdevumu platformā Mintos investīcijām ir pieejami auto nebanku kreditēšanas uzņēmuma Mogo aizdevumi, tajos veikti ieguldījumi jau vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopumā caur platformu finansēti nedaudz vairāk nekā 1000 mogo aizdevumi Lietuvā un Igaunijā.

«Šobrīd redzam, ka investori, izmantojot platformu, labprāt iegulda kredītos, kuri nodrošināti ar transportlīdzekļa ķīlu, jo aizdevumi ir izsniegti uz salīdzinoši īsiem termiņiem, kas savukārt nodrošina ātru finansējuma atgūšanu. Turklāt interesanti, ka investoriem ir svarīgs lokālais aspekts – Igaunijā izsniegtos kredītos aktīvi investē igauņi, savukārt Lietuvā – lietuvieši,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, skaidrojot to ar lielāku uzticību savas valsts kredītņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Twino platformā investoru pieprasījums nereti lielāks kā piedāvāto aizdevumu apjoms

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platformā Twino gadās situācijas, kad nav pieejami aizdevumi, jo investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem ir lielāks nekā aizdevumu piedāvājums.

Tādējādi investori uzreiz izpērk visus aizdevumus, tiklīdz tie parādās platformā un nākas gaidīt rindā uz investīcijām, novēroja portāls db.lv.

Kā stāsta uzņēmuma pārstāve Laura Krastiņa, līdz šim Twino savstarpējo aizdevumu platformā finansēti aizdevumi 200 miljoni eiro apjomā, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas kā vienai no vadošajām investīciju platformām Eiropā, informē uzņēmums.

Kopš dibināšanas 2015.gada maijā, platforma piesaistījusi gandrīz 11 000 privāto investoru no vairāk nekā 30valstīm Ceturto daļu ieguldījumu apjoma platformā veido investori no Vācijas, 12% aizdevumi finansēti no Apvienotās Karalistes investoru ieguldījumiem, bet 11% no Latvijas un tikpat no Igaunijas. Vidējā investīciju atdeve no ieguldījumiem veido 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

VIA SMS Group un TWINO izveido jaunu kreditēšanas zīmolu

Anda Asere, 05.02.2020

Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja un Deniss Šerstjukovs, "VIA SMS Group" valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādēļ regulēt kolektīvās finansēšanas platformas?

Anna Dravniece, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi kā mehānisms, kas saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora, un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (ES) ir kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

ES kolektīvās finansēšanas platformas kopumā ir piesaistījušas finansējumu no 487 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 2,957 miljardiem eiro 2014. gadā, ar vidējo ikgadējo pieaugumu 146% apmērā, tādējādi apliecinot to straujo attīstību.

Kolektīvās finansēšanas platformas ir alternatīvs finanšu starpniecības mehānisms, kuras var iedalīt gan tādās, kas nes finansiālo atdevi, gan tādās, kas ir ar sociālu mērķi. Savstarpējo aizdevumu platformā aizdevumi tiek veikti, aizdevuma ņēmējam (klientam) saņemot aizdevumu no vairākiem individuāliem aizdevējiem (investoriem) caur kopēju platformu. Platforma savukārt nodrošina aizdevuma izvērtējumu un nodošanu klientam, kā arī maksājumu saņemšanu no aizdevuma ņēmēja un nodošanu investoram. Savukārt kapitāla finansēšana tiek veikta, aizdevuma ņēmējam (parasti tie ir mazie un vidējie uzņēmumi vai uzņēmējdarbības uzsācēji) emitējot vērtspapīrus (piemēram, akcijas vai obligācijas) un piesaistot finansējumu no investoriem ar platformas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mintos platformai pievienojas Lietuvas krājaizdevu sabiedrība Mano Unija

Dienas Bizness, 05.01.2016

Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte (no kreisās) un Mano Unija kredītkomitejas vadītājs Vytautas Olšauskas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un Lietuvas krājaizdevu sabiedrība Mano Unija ir vienojušās par kopīgu sadarbību - no 5. janvāra investīcijām Mintos platformā ir pieejami biznesa kredīti, kas izsniegti Mano Unija biedriem Viļņā un tās apkārtnē, informē uzņēmumā.

«Mazā un vidējā biznesa finansēšanai caur Mintos platformu dažu mēnešu laikā veiktas investīcijas jau gandrīz viena miljona eiro apmērā. Mēs esam gandarīti par uzsākto sadarbību ar Mano Unija, jo tā dos iespēju vēl vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus Lietuvā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

«Krājaizdevu sabiedrību darbības modelis savā būtībā ir gandrīz pielīdzināms banku darbībai, tomēr šeit ir daudz lielāka indivīda līdzdarbošanās reģiona tautsaimniecības attīstībai,» uzsver Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Mano Unija platformā izvietos biznesa kredītus, kas nodrošināti gan ar nekustamā īpašuma ķīlu, gan ar īpašnieka sniegtu personīgu garantiju. Viena kredīta summa būs intervālā no 10 000 līdz 100 000 eiro. Savukārt atmaksas termiņš būs no 6 mēnešiem līdz pat 5 gadiem. Investīcijām pieejamie kredīti būs ļoti zema riska. Paredzams, ka to neto gada atdeve vidēji būs 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru