Jaunākais izdevums

Finansējuma nosacījumi aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei 2019. gada 1. ceturksnī pasliktinājās, liecina Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā publicētā informācija.

Kredītiestādes pastiprināja kredītu standartus, kā arī paaugstināja pievienoto procentu likmi gan parastiem, gan riskantiem kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā signālu par stingrāku kredītu standartu piemērošanu aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei 2018. gada 4. ceturksnī deva viena no četrām aptaujātajām kredītiestādēm un 2019. gada 1. ceturksnī – divas.

Savukārt par pievienotās procentu likmes paaugstināšanu attiecīgajiem aizdevumiem 2018. gada 4. ceturksnī ziņoja trīs un 2019. gada 1. ceturksnī – divas no četrām aptaujātajām kredītiestādēm.

Kredītiestāžu norādītās kreditēšanas pārmaiņas atspoguļojās arī procentu likmju statistikas datos – kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei jauno darījumu eiro procentu likmes 2019. gada janvārī–aprīlī pieauga par 0,2 procentpunktiem (līdz 2,8%).

Procentu likmju kāpums saistīts galvenokārt ar kredītiestāžu bilances ierobežojumiem un finansējuma izmaksām, mazāk – ar kredītiestādes riska novērtējumu un pieļaujamo riska līmeni kredītiestādē. Minēto faktoru nozīme arī nākamajā pusgadā būs liela, tāpēc procentu likmes kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, visticamāk, saglabāsies līdzšinējā līmenī vai pat pieaugs, prognozē Latvijas Bankas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka norāda uz cenošanas problēmu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads mājokļu tirgū būs ar plusa zīmi, nav pamata gaidīt cenas samazinājumu; ja būvniecības izmaksas kāps strauji, liels jauno dzīvokļu skaita pieplūdums diez vai gaidāms.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka attiecība starp sērijveida dzīvokļiem un jaunajiem projektiem varētu mainīties, proti, akcents no jaunajiem projektiem pārvirzīsies uz Rīgas centra neremontētajiem un sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos, pieļauj SIA Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Banku faktors

Tikmēr 2018. gadā mājokļu tirgus attīstījies divos dažādos virzienos. No vienas puses, cena lielākajā daļā mājokļu segmentu ir palielinājusies, savukārt darījumu aktivitāte pērn bijusi mazāka nekā 2017. gadā.

«Aktivitāte visos segmentos ir bijusi zemāka. Jautājums – kāpēc tā, jo dzirdam, ka vidējā darba samaksa ir palielinājusies diezgan strauji, IKP ir augstāko pieauguma rādītāji pēdējos septiņos gados,» viņš akcentē. Viens no iemesliem saistīts ar banku kreditēšanas politiku. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki pasūta īpašuma vērtējumu, bet kredīti netiek doti, it sevišķi – ārpus Rīgas, viņš stāsta. Piemēram, Olainē ir mazģimeņu ēkas, kas, banku ieskatā, neskan labi, taču tur ir dažas ēkas, kas tiek lieliski apsaimniekotas, daudz labāk nekā vairums dzīvojamo māju Rīgā, taču banku nostāja – dzīvokļu iegādi šādās mājās nekreditē nekādā veidā. Tas pats ir attiecībā uz koka ēkām, savukārt Jūrmalai ir raksturīgas apartamentu ēkas – tās arī ne. Ārpus Rīgas tiek prasīts, lai ēkas atrastos noteiktu kilometru attālumā līdz pilsētai. «Tas bieži ir absurdi. Protams, bankas šobrīd izjūt spiedienu. Tomēr sevišķi laukos ir skumji redzēt, ka cilvēki izvēlas nebanku kreditētājus – kāpēc jāpārmaksā? Tas ir viens no tirgus attīstību kavējošiem apstākļiem,» spriež M. Laukalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembris tradicionāli ir mēnesis, kad, uzņēmumiem noslēdzot gadu un mājsaimniecībām svētku sezonā saņemot papildu ieņēmumus, vērojams lielākais noguldījumu mēneša kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāds bija arī pērnais decembris, turklāt noguldījumu kāpums (+4.8%) bija straujākais kopš eiro ieviešanas ietekmētā 2013. gada pēdējā mēneša. Neraugoties uz to, ka augstāks nekā iepriekšējos pagājušā gada mēnešos bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms, būtiskas īstermiņa kredītu atmaksas gada nogalē noteica nelielu iekšzemes kredītportfeļa sarukumu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps decembrī sasniedza 6.1%, mājsaimniecību noguldījumiem 2018. gada laikā palielinoties par 8.7% un uzņēmumu noguldījumiem - par 2.5%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pērn palielinājās par 13.9%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 14.7%), gan noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (par 26.4%), bet sarūkot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 1.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jāatceras, ka kredīts nav bezatlīdzības darījums

SEB bankas valdes loceklis, privātpersonu/MVU segmenta biznesa vadītājs Arnis Škapars, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau vairāk nekā 4 gadus eiro valūtas negatīvās procentu likmes ir finanšu sektora ikdiena.

Atgādinu, ka negatīvās bāzes procentu likmes kā naudas cenu nosaka attiecīgās valsts vai valūtas reģiona centrālā banka, tādā veidā pildot tai uzlikto funkciju rūpēties par ekonomikas veicināšanu vai piebremzēšanu. Bāzes procentu likmju pazemināšana no centrālās bankas puses ir signāls ekonomikas tempu kritumam, un pazemināšana rada apstākļus, lai iedzīvotājos un uzņēmējos radītu vēlmi turpināt attīstīt savas ieceres, naudas cenas kontekstā – padarīt naudu lētāku, to aizņemoties.

Otrs būtisks aspekts, kas kopumā jāizprot, ir kredītu un noguldījumu cenas noteikšana. Apstākļos, kad procentu likmes aug (ekonomikas izaugsmes laikā), palielinās gan bāzes likmes kredītiem, gan arī procentu likmes noguldījumiem, jo bankas darbība sastāvs no diviem būtiskiem procesiem – naudas saņemšana caur noguldījumiem un naudas aizdošana caur kredītiem. Un abi šie procesi bankām ir jābalansē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankās saistību izpilde atlikta kredītiem 937 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 019 līgumiem par kopējo summu – 937 miljoni eiro, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmam, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Jūlijā saistību atlikšanas dinamika palēninājusies. Jūlija privātpersonu hipotekāro kredītu segmentā atlikti aizdevumi 4 miljonu eiro apmērā (76 vienošanās), bet uzņēmumu kredīti (24 vienošanās) 1,9 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumam - maijā privātpersonu mājokļu kredītu segmentā tika atliktas saistības 31,15 miljonu apmērā, bet uzņēmumu segmentā - 56,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas dati apliecina - ticība rītdienai atgriežas

Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā "Swedbank" uzsāka 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Patlaban jau ir dzēsta lielākā daļa no šādām saistībām kopā 100 miljonu eiro apmērā, palīdzot vairāk nekā 2500 aizņēmējiem un 1100 galviniekiem, informē banka.

Šis solis ļauj atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti pēc iepriekšējās krīzes, taču saistības palikušas. Šādi "Swedbank" turpina savu jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Noslēguma fāzē banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 10 miljonu eiro apmērā.

"Pēc ļoti būtiskām izmaiņām Kredītiestāžu likumā varējām veikt pēdējo soli, lai palīdzētu atgriezties ekonomiskajā apritē atlikušajai klientu daļai, kam ir šāda iespēja un vēlme. Esmu gandarīts, ka šis process jau ir faktiski paveikts un šis solis ir veikts ātri un mērķtiecīgi," uzsver Reinis Rubenis, "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru