24 stāvu augstceltnē Purvciemā Astra Lux, no kuras šobrīd izpārdoti 30%, pabeigta pēdējā stāva betonēšana, sākušies fasādes apdares un iekšējās apdares darbi. Ēkas karkasa betonēšanas darbi veikti rekordīsā laikā - vidēji četrās dienās betonēts viens stāvs, informēja būvkompānijas PBLC prezidents Jānis Lancers.

Tehnoloģijas, kas tikušas izmantotas ēkas karkasa būvniecībā, devušas iespēju ēkas karkasa betonēšanas darbus veikt rekordīsā laikā. "Vidēji četrās dienās tika betonēts viens stāvs," stāstīja būvkompānijas PBLC prezidents Jānis Lancers.

Šobrīd būvniecība notiekot saskaņā ar izstrādātajiem darba grafikiem, kas ļaujot prognozēt, ka objekts tiks nodots ekspluatācijā plānā paredzētajā laikā.

Līdztekus būvniecības darbiem veiksmīgi norisinoties Astra Lux dzīvokļu pārdošana. "Interesentu pieprasījums ir atbilstošs plānotajam. Patlaban ir izpārdoti apmēram 30% dzīvokļu," pārdošanas gaitu komentē PBLC – nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Pēc 2 gadu pārtraukuma būvkompānija Skonto būve pērn atkal ieņem godpilno pirmo vietu starp lielākajām Latvijas būvkompānijām.

Skonto būve pērn strādāja ar 47,65 milj. Ls lielu kopējo būvapjomu, kas ir divas reizes lielāks nekā 2005. gadā, kad uzņēmums strādāja ar 23 milj. Ls būvapjomu un lielāko būvkompāniju ringā bija 6. vietā. Uzņēmuma prezidents Guntis Rāvis 2006. gadu vērtē kā ļoti veiksmīgu un uzskata, ka apjomi šogad turpinās pieaugt, piebilzdams, ka vēl ir daudz ko būvēt. Skonto būves apgrozījums 2006. gadā kopā ar pilnsabiedrībām pērn sasniedza pat 78,08 milj. Ls. Pērn lielākie uzņēmuma objekti bija Olimpiskā sporta centra pielāgošana NATO sammita vajadzībām, kā arī dzīvojamo māju kvartāls Dreiliņi.

Daudzu lielu nekustamā īpašuma attīstības projektu iesaldēšana izraisījusi zināmu cenu stabilizāciju celtniecības materiālu tirgū.

To Db apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji. Domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj. Vairāki uzņēmumi - RBSSkals, Kalnozols celtniecība, PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas Latvijas energoceltnieks, Skonto būve un SRV Terbelat pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu. Projektu attīstītāji Valērija Barjera nekustamie īpašumi komercdirektors Jānis Brants stāsta, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozē, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis. 2007. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29.1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā, liecina CSP dati.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Latvijas Infektoloģijas centram (LIC) slēgt būvniecības līgumu ar būvkompāniju SIA PBLC, kas bija uzvarējusi rīkotajā konkursā.

Db jau ziņoja (14.10.), LIC rīkoja konkursu par laboratorijas korpusa būvniecību, kurā uzvarēja SIA PBLC, kurš piedāvāja būvdarbus veikt par 2.906 milj. Ls. Taču, kad konkurss noslēdzies, tā rezultātu apstrīdēja būvkompānija SIA Skonto būve, kas norādīja, ka piedāvājuši būvēt lētāk - par 2.878 milj. Ls.

Arī SIA Skonto būve piedāvājums nebija vislētākais. LIC direktore Baiba Rozentāla Db paskaidroja, ka konkursā zemākās cenas kritērija īpatsvars bija tikai 60 %, līdz ar to mērķis nebija izvēlēties vislētāko, bet gan saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Viņa arī norādīja, ka iepirkuma gaitā tika precizēts veicamo darbu apjoms un specifikācija, kas arī esot izsūtīta pretendentiem. "Taču daļa no pretendentiem, tostarp arī Skonto būve papildinājumus nebija iekļāvuši piedāvājumos, tāpēc arī izslēgti no dalības konkursā,' skaidroja B. Rozentāla. Savukārt SIA Skonto būve prezidents Guntis Rāvis Db skaidroja, ka piedāvājumā ir ietverti visi darbi, ko bija noteicis pasūtītājs, tostarp arī tie darbi, kas laika gaitā tika precizēti.

Pagājušajā nedēļā lielākais ķīlas devējs bijusi a/s Balticovo, bet otrajā vietā ir SIA Iecavnieks, liecina Lursoft dati. Abos gadījumos ķīlas ņēmējs ir Hansabanka.

A/s Balticovo vadības viedokli Db neizdevās uzzināt, jo sazvanītā sekretāre paskaidroja, ka ķīlas došanu komentēt var tikai valdes priekšsēdētājs, kurš darbā būs 14. jūlijā. Uzņēmuma dotā ķīla ir 48.7 milj. Ls.

SIA Iecavnieks devusi ķīlu 34.15 milj. Ls vērtībā, Db apstiprināja SIA Iecavnieks galvenā grāmatvede Gaļina Vīgante.

"Uzņēmums attīstās, tāpēc līdz šim ir ņēmis un arī ņems aizņēmumus apgrozāmo līdzekļu iegādei. Katru gadu rudenī mēs ņemam kredītu, lai iepirktu izejvielas un nodrošinātu ražošanu. Pēdējā kredīta lielums ir pat ne dubultojies, bet trīskāršojies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un tas tikai liecina, ka banka mums uzticas," norādīja G.Vīgante.

«Tas ir nezinošu valsts ierēdņu produkts, kas vēl vairāk samudžinās iepirkumu sfēru un bardaks būs vēl lielāks nekā šodien,» sekas iepirkuma likuma grozījumu pieņemšanai esošajā redakcijā min būvfirmas SIA PBLC valdes loceklis Jānis Lancers.

Db.lv jau ziņoja, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekts paredz atcelt nepieciešamību piemērot iepirkuma procedūru gadījumos, kad preču vai pakalpojumu vērtība nepārsniedz 92 755 Ls, bet būvdarbu izmaksas - 200 tūkst. Ls. «Nav pat tik būtisks slieksnis, vai tie ir 200 vai 100 tūkst. Ls, bet ir jābūt skaidriem kritērijiem, kā tad izvēlēsies tos piedāvājumus līdz 200 tūkst. Ls un, ja šādu kritēriju nav, sākas pašdarbības, rodas iespējas korupcijai,» uzsver J. Lancers.

Viņš atzīmē, ka jau tagad likumā ir noteikts strīdīgs definējums par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, ko katrs pasūtītājs tulko pēc savas patikšanas. Pēc katra konkursa sekojot sūdzības, jo nav noteikti skaidri kritēriji uzvarētāja noteikšanai. «Ja likumā šī problēma netiks atrisināta, viss pārējais ir pupu mizas,» uzskata uzņēmējs.

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Nepietiekamais termiņš, neizdevīgie finanšu nosacījumi un līguma nosacījumi par korupcijas novēršanu likuši izvērtēt Merks dalību iepirkumu konkursā.

Vērtē izvairīgi

To, ka Merks izstājies no dalības iepirkumu konkursā, atlikušie pretendenti vērtē izvairīgi. Merks nesniedz plašus komentārus par lēmumu, tikai apstiprina vēstules esamību, norādot, ka tajā ir atrodami arī visi skaidrojumi. "Esam paziņojuši, ka izstājamies no konkursa, bet plašākus komentārus nesniedzam," tā Merks preses sekretārs Arnis Lapiņš, piebilstot, ka arī pēc dokumentācijas izvērtēšanas kompānija neredzēja vietu šajā konkursā. "Nevaru vērtēt Merka izstāšanos no konkursa. Pašlaik mūsu uzņēmums iepazīstas ar prasībām un gatavo nepieciešamos dokumentus," tā RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Nekustamā īpašuma uzņēmums „Latio” sadarbībā ar attīstītāju un būvuzņēmēju SIA „PBLC” izsludina akciju, kuras ietvaros jaunajā „PBLC Biznesa centrā” Pļavniekos nomnieki biroju telpas divus mēnešus varēs izmantot bez maksas. Ja nomas priekšlīgums ar SIA „Latio” tiek parakstīts augustā, tad pirmos divus mēnešus pēc ievākšanās nomnieks biroju var izmantot bez maksas. Ja nomas priekšlīgums tiek parakstīts septembrī – nomnieks telpas var lietot vienu mēnesi bez maksas. „PBLC Biznesa centrā”, kas tiek būvēts Rīgas Industriālajā parkā – Ulbrokas, Dzelzavas un A.Deglava ielas robežās, „Latio” piedāvā Eiropas Savienības standartiem atbilstošas augstas kvalitātes biroju un noliktavu telpas tuvu pilsētas darījumu centram. Objektu plānots nodot ekspluatācijā divās kārtās. Ražošanas un noliktavu ēka tiks nodota ekspluatācijā jau šī gada decembrī, savukārt, administratīvā ēka – nākamā gada janvārī. Sešu stāvu topošajā biroju ēkā potenciālajiem nomniekiem tiek piedāvāti dažādu platību biroji – sākot no 170 kvadrātmetriem līdz pat 1000 un vairāk kvadrātmetriem. Nomas ilgums – 3 līdz 5 gadi.

No ekonomikas smagās piezemēšanās glābt varētu lielo kultūras objektu būvniecības sākšana.

To Db konferencē Biznesa prognozes 2008, jautāts, ko valdība varētu darīt, ja piepildīsies pesimistiskākās ekspertu prognozes un Latvijā nākamgad sāksies strauja patēriņa krišanās, atzina Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Būtu jāiepludina līdzekļi

«Tad patīk tas kādam vai nepatīk, jāsāk lielo objektu būvniecība. Nelielā ekonomikā, kāda ir Latvijā, arī divu - trīs lielu projektu īstenošana dos efektu,» tā premjers A. Kalvītis. Strauja patēriņa un tautsaimniecības izaugsmes tempu sarukuma gadījumā valstij tautsaimniecībā būtu jāiepludina ievērojami finanšu līdzekļi, lai stimulētu ekonomisko attīstību. Šo gadu valdība plāno beigt ar aptuveni 60 milj. Ls - 70 milj. Ls lielu budžeta pārpalikumu, nākamo gadu - ar 163 milj. Ls lielu budžeta pārpalikumu. Ja nākamgad izdosies no- slēgt Lattelecom pārdošanas darījumu, tas valstij varētu dot vēl aptuveni 400 milj. Ls lielus ieņēmumus. Minētie līdzekļi tad varētu tikt iepludināti ekonomikā, atzina A. Kalvītis. Db jau vairākkārt ( piem., 5.10.2007.) vēstījis, ka, sākot no 2008. gada, valdība ieplānojusi veidot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves fondu, kurā tiks ieskaitīti visi valsts pamatbudžeta ieņēmumi, kas pārsniegs gadskārtējā budžeta likumā plānotos, kā arī privatizācijas ieņēmumi.

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Tiesa, ne visiem uzņēmumiem 2006. gadā izdevies strauji kāpināt apgrozījumu - 12. 5 % aptaujāto pērn piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, bet aptuveni 13.2 % respondentu Db pavēstīja, ka apgrozījums pērn saglabājies 2005. gada līmenī vai arī pieaudzis pavisam nedaudz.

Tomēr lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka 2006. gadā viņu vadīto uzņēmumu apgrozījums pieaudzis rekordstrauji. To liecina arī Db iepriekšējos gados veikto aptauju dati - 2004. gadā ekonomiski aktīvo uzņēmumu apgrozījums vidēji pieauga par 14.2 %, bet 2003. gadā - vidēji par 11 %.

Vairāki iemesli

Korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars direktors Vadims Jerošenko min vairākus iemeslus, kādēļ ekonomiski aktīvo uzņēmumu apgrozījums gadu no gada pieaug. «Tas ir pozitīvi, jo liecina par to, ka Latvijas ekonomika aug. Straujš apgrozījuma pieaugums liecina, ka bizness kļūst legāls. Pērn, sakarā ar nekustamo īpašumu sfēras attīstību, auga arī citas nozares - celtniecība, pakalpojumu sniedzēji, bankas. Kā trešo apgrozījuma izaugsmi veicinošo faktoru var minēt cenu kāpumu. Jau pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās ES to varēja redzēt, bet pagājušajā gadā cenu izlīdzināšanās tendence kļuva ļoti izteikta,» skaidro V. Jerošenko. Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka svarīgi būtu analizēt arī to, kādās nozarēs pērn bijis augstākais apgrozījuma pieaugums. Db dati liecina, ka pērn visveiksmīgāk apgrozījumu audzējuši būvniecības nozarē un ar to saistītie uzņēmumi, kā arī mazumtirgotāji. Pēc R. Karnītes domām, tas nav pārsteigums, jo arī ekonomistu aplēses liecina, ka tirdzniecības, celtniecības un banku nozares izaugsme pērn veidojusi ap 60 % no kopīgā ekonomikas kāpuma. «No teorētiskā viedokļa tas nav īsti veselīgi. Izaugsme, protams, ir laba lieta, tomēr labklājība mums būtu jāražo stabilākās nozarēs, piemēram, rūpniecībā. Jo lielāks ir stabilo nozaru īpatsvars, jo ilgtspējīgāka ir ekonomika kopumā,» tā ekonomiste.

Darbinieku skaits samazināts uz pusi, algas visiem iesaldētas - tāda ir Latvijas būvfirmu pirmajā desmitniekā esošās kompānijas SIA PBLC recepte izdzīvošanai stagnējošajā nekustamā īpašuma tirgū, raksta Diena.

Kamēr citu lielo būvfirmu vadītāji nav tik runīgi, štatu un algu samazināšanu slēpjot aiz skanīgas restrukturizācijas vai resursu optimizācijas, SIA PBLC valdes loceklis Jānis Lancers laikrakstam izklāsta patieso situāciju tirgū.

J. Lancers uzskata, ka daļa mazāko uzņēmumu jau faktiski bankrotējuši un mēģina izdzīvot, nemaksājot algas u.tml. Problēmas esot arī PBLC, tomēr lielajām kompānijām vieglāk pārdzīvot stagnāciju, saglabāt kolektīvu un sagaidīt, kamēr būvniecība atkal ies uz augšu.

"Pēc man pieejamās informācijas, pēdējā pusgadā būvniecības izmaksas Latvijā kritušās par 20%, pielīdzinoties 2006. gada līmenim. Būvnieki ne tikai samazina jauno piedāvājumu cenas, bet gatavi pārskatīt agrākās tāmes. Viņi gatavi strādāt divas maiņas par vienas cenu, lai tikai izdzīvotu. Būvmateriālu cenas samazinās, darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, darbalgas krīt," uzskata Arco Development valdes priekšsēdētājs Viktors Savins.

Valsts vides dienests (VVD) noraida SIA Skonto Būve un tā pārstāvju Viktora Tihonova un Gvido Seņkāna iepriekš izplatīto informāciju par veidu, kādā VVD pārņēma Dienvidu dīķa apsardzi, norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Savos publiskajos izteikumos Skonto Būve pārstāvis G.Seņkāns norādījis, ka bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās Skonto Būve objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Savukārt Tihonovs teicis, ka piektdienas vakarā īsi pirms tumsas, VVD par valsts budžeta līdzekļiem nolīdzis algotņus, kuru uzdevums ir ielauzties teritorijā, nobarikādēties un nevienu iekšā nelaist.

Pirmkārt, apsardze objekta pārņemšanas laikā, 28.augustā plkst. 16.30, nebija bruņota, otrkārt, pārņemšanas process noritēja mierīgi, bez jebkādas agresijas Skonto Būve pārstāvju – apsargu un darbu uzrauga - klātbūtnē. Treškārt, teritorijā joprojām atrodas Skonto Būve” apsardze, kas uzrauga tā atlikušās mantas, skaidroja Koļegova.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

SIA Skonto Būve iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš vairāk nekā 38 miljonus eiro vērtā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas iepirkuma konkursa rezultātiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš par Šķirotavas stacijas uzkalna rekonstrukcijas veicēju izvēlēja a/s BMGS. Projetka īstenošanas ietvaros saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu tika organizēts atklāts konkurss, un līdz šī gada 1. septembrim savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – a/s BMGS un SIA Skonto Būve.

Skonto Būve uzskata, ka ir pārkāptas tās tiesības uz taisnīgu vērtējumu, un nav ievērota vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret pretendentiem. Skonto Būve arī lūgusi IUB aizliegt Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš slēgt līgumu ar izvēlēto pretendentu a/s BMGS. «Nav saprotama un pieņemama par 8,5 miljoniem eiro dārgāka piedāvājuma izvēlē konkursā, kurā par izvēlēs kritēriju ir noteikta cena,» uzskata Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. «Lai konkursā, kurā izvēles kritērijs ir zemākā cena, izvēlētos dārgāko piedāvājumu, jābūt argumentētam un detalizētam pamatojumam, taču tādu nav. Tas liek domāt par klaju nelikumību, un būtu dīvaini, ja mēs uz to nereaģētu,» norāda Skonto Būve valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka konkursa uzvarētāja piedāvājums būtiski pārsniedz arī iepirkuma nolikumā norādīto paredzamo līgumcenu 30 miljoni eiro. SIA Skonto Būve piedāvātā līgumcena ir 30,3 miljoni eiro bez PVN 22%. «Skonto Būve apakšuzņēmēji AŽD Praha un Prvni Signali ir Čehijas kompānijas ar lielu pieredzi dzelzceļu būvniecībā, arī dzelzceļu uzkalnu modernizācijā, un piedāvātās iekārtas ir ražotas Eiropas Savienībā un atbilst visiem spēkā esošajiem standartiem, norāda Skonto Būve vadītājs.

SIA Skonto Būve šobrīd turpina gudrona (NPS) materiāla izvešanu no Inčukalna Dienvidu gudrona dīķa teritorijas, kā to ir uzdevis darīt Vides Valsts Dienesta (VVD) algotais inženieris SIA Geo Consultant. Tai pašā laikā SIA Skonto Būve jau iepriekš ir iesniegusi SIA Geo Consultants un VVD objekta teritorijā esošo uzņēmuma ēku un angāru demontāžas darbu veikšanas projektu, lai līdz šī gada 31.oktobrim atstātu objektu, saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu, informē uzņēmumā.

Taču ne VVD, ne tā pārstāvis nav devuši atbildi un akceptu ēku demontāžas projektam un fakts, ka Inčukalna domes būvvalde ir apturējusi būvatļauju objektā, liedz SIA Skonto Būve sākt ēku nojaukšanas darbus. Tā vietā, lai atrisinātu šo jautājumu atbilstoši Latvijas Republikas Būvniecības likumā noteiktajai kārtībai, VVD un būvvalde liek SIA Skonto Būve veikt nelikumīgas un bīstamas darbības, t.i., nojaukt pagaidu būves, lai gan būvvalde ir apturējusi būvdarbus.

Šajā būvobjektā atrodas piecas būves, ar pietiekoši sarežģītu konstrukciju un ievērojamu griestu augstumu (aptuveni 10 metri). Šādu būvju nojaukšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un izstrādāts projekts. Demontējot būves vienkārši kā pagadās, kā to iesaka veikt VVD un būvvalde, diemžēl var notikt negadījumi un par šiem negadījumiem visticamāk tiks vainota SIA Skonto Būve.