Saldumu un sāļo uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis 20 000 eiro zīmola Pedro jauna sortimenta radīšanā un vizuālās identitātes maiņā.

Zīmols Pedro Latvijas tirgū sevi pieteica pirms vairāk nekā 20 gadiem, ražojot gatavās picas. Šobrīd ar šo zīmolu tiek tirgotas daudzveidīgas gatavās maltītes.

Jauno Pedro produktu piedāvājumu veido graudu, skandināvu un klasiskās maizītes ar jogurta un krēmsieru mērcēm, grilētiem dārzeņiem, vistas un liellopa gaļu, šķiņķi un mocarella sieru. Tiks tirgotas arī bagetes, panini, burgeri un salāti.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija šogad investēja pusmiljonu eiro jauno ražošanas telpu izveidei un procesu modernizēšanai zīmola Pedro gatavo maltīšu, kā arī privāto preču zīmju produktu izgatavošanai. Jaunās Pedro ražošanas telpas atrodas vēsturiskajā Staburadze ražotnē Artilērijas ielā.

Saldumu un sāļo uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija investē pusmiljonu eiro jaunās ražošanas telpās un procesos zīmola Pedro gatavo maltīšu, kā arī privāto preču zīmju produktu izgatavošanai, informē uzņēmums.

Jaunās Pedro ražošanas telpas turpmāk atradīsies vēsturiskajā Staburadze ražotnē Artilērijas ielā.

Līdz šim gatavo maltīšu ražošana notika Maskavas ielā, Spīķeru kvartālā. Tagad, pēc šo produktu ražotnes pārcelšanas, Artilērijas ielas ražotnē tiks izgatavoti Staburadze konditorejas izstrādājumi, Selga cepumi un vafeles, Laima zefīri un marmelāde, kā arī zīmola Pedro un privāto preču zīmju sviestmaizes, salāti un citas gatavās maltītes.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2015. gadā uzsāka un pērn turpināja īstenot Artilērijas ielas ražotnes vērienīgo investīciju programmu 1,5 miljonu eiro apmērā. Artilērijas ielas ražotnē tika iegādātas jaunas ražošanas iekārtas, veikti atjaunošanas un paplašināšanas darbi, kā arī tehnisko un sadzīves zonu izveidošana, lai garantētu ērtus un modernus darba apstākļus darbiniekiem. Tāpat ražotnē ir pilnveidots gatavās produkcijas un izejvielu plūsmas process, kā arī veikti uzlabojumi sanitārajos punktos, lai tie atbilstu visaugstākajiem pārtikas drošības standartiem. Pateicoties investīcijām iekārtās un telpās, tagad Artilērijas ielā jaunās telpās top Laima marmelādes un zefīri, kā arī Pedro un privāto preču zīmju gatavās maltītes.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Meistarklases ar pavārmākslas leģendām un virtuoziem, austeru un citu delikatešu degustācija, ārzemju un vietējo speciālistu lekcijas, izstāde ar plašu produktu klāstu - tā ir tikai neliela daļa no šī gada Reaton Pārtikas Profesionāļu dienām, kas 13. un 14. februārī norisinās Rīgā.

“Reaton saviem klientiem ir bijis uzticams partneris jau 30 gadus, sniedzot risinājumus, inovācijas un zināšanas, ne tikai pārtikas produktus. Reaton Profesionāļu dienu laikā mēs atvedam pasauli šeit un reizē izceļam Latvijas labākos meistarus. Reaton Pārtikas Profesionāļu dienas jau piecpadsmito gadu ir gaidīts notikums, kur tiekas nozares eksperti, mainās viedokļiem, smeļas iedvesmu un idejas vasaras sezonai,” stāsta Reaton Pārtikas departamenta mārketinga daļas vadītāja Zane Lasmane.

Pasākuma viesiem ir iespēja iepazīt, nodegustēt un izzināt vairāk nekā 80 produktu ražotāju labumus, redzēt un dzirdēt augsti novērtētus Latvijas un ārvalstu šefpavārus.

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Atzīmējot Staburadze 105 gadu jubileju, Staburadze ieviesusi jaunu iepakojuma dizainu visām klasiskajām tortēm – Cielaviņa, Kristīne, Roko un citām. Jauno iepakojumu dizaina izstrādē un produktu virzīšanā tirgū investēti 130 000 eiro.

Katrs no Staburadzes toršu iepakojumiem atšķiras ar noteiktu krāsu, kas iezīmē tortes galvenās garšas nianses. Piemēram, Cielaviņai – brūnais tonis, savukārt Kristīnei – dzeltenais. Tortes jaunajā iepakojumā ir pārdošanā jau no oktobra sākuma.

SIA Staburadze konditoreja ir vadošais konditorejas izstrādājumu ražotājs Latvijā, ko 1910. gadā dibināja Vilhelms Ķuze. Uzņēmumā tiek ražoti produkti ar atpazīstamiem un iecienītiem zīmoliem Staburadze, Pedro un Mammas. Piedāvāto produktu klāstā ietilpst tortes, kūkas, kūciņas, žagariņi, kēksi, pīrāgi, sviestmaizes, salāti, picas un gatavās maltītes. Uzņēmums šobrīd eksportē produkciju uz 12 valstīm.

Noslēdzies NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Staburadze, Staburadzes Konditoreja, Gutta, Saldumu tirdzniecība, NP Logistics un Margiris iegādes darījums, informē NP Foods pārstāvji.

Vienošanās ar Nordic Partners Food Limited par grupas uzņēmumu 100% kapitāldaļu iegādi tika noslēgta 2014.gada 26.augustā. Šā gada februārī tika saņemtas uzņēmumu apvienošanās atļaujas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Konkurences padomēm, kā rezultātā 11.martā darījums tika pilnībā pabeigts.

«Laima un citu spēcīgu vietējo zīmolu iegāde viennozīmīgi ļaus palielināt Orkla grupas biznesa apjomu Baltijas reģionā,» atklāj Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Pievienojoties Orkla grupai saldumu fabrika Laima, kā arī vietējie zīmoli Selga, Staburadze, Gutta, Everest, Fresh, Pedro, Mammas un Old Town Bakery, ļaus palielināt Orkla grupas tirgus pozīcijas cepumu, toršu, sulu, ūdens un gatavo maltīšu tirgū Baltijas valstīs.

Šī gada pirmajā ceturksnī būtiski pieauguši SIA Staburadze konditoreja piedāvāto tradicionālo toršu un jauno produktu pārdošanas apjomi, liecina uzņēmuma rezultāti.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no toršu pārdošanas pieauguši par 11,5% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lielāko pieaugumu pēc apgrozījuma naudā piedzīvo šādi pieci produkti: Skudru pūznis (pieaugums +146%), klasiskā Siera kūka (+103%), torte Roko (+43%), torte Cielaviņa ar lazdu riekstiem (+35%) un siera kūka ar mellenēm (+24%).

Kopumā šī gada sākumā tirgū tika ieviesti 28 jauni Staburadzes produkti.

Joprojām visiecienītāko Staburadzes toršu topa virsotnē nemainīgi atrodas klasiskās vērtības — piecas pircēju iecienītākās tortes ir Cielaviņa, Roko, Cielaviņa ar lazdu riekstiem, Medus kūka Kamenīte un Kristīne.

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

Bojāgājušo skaits Strasbūras teroraktā pieaudzis līdz pieciem, svētdien pavēstīja Francijas varasiestādes.

No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis, kurš Strasbūrā dzīvojis aptuveni 20 gadus, pavēstīja Parīzes prokuratūra.

Brīdī, kad noticis uzbrukumus, viņš kopā ar draugiem centies nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guvis nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kurš no dzīves aizgāja piektdien.

Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Uzbrukuma laikā terorists saucis «Allahu Akbar» («Dievs ir dižens»).

Terorists cilvēkos raidīja šāvienus, kā arī uzbruka ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā.

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Spānijas valdība otrdien aizliedza uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts palīdzību Ukrainas kara negatīvās ietekmes pārvarēšanai, atlaist darbiniekus augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat kā citas Eiropas valstis, Spānija jau kopš pagājušā gada saskārusies ar enerģijas cenu kāpumu, kura dēļ gada inflācija valstī februārī sasniedza pēdējos vairāk nekā 30 gados augstāko līmeni.

Darba attiecību pārtraukšana tiks uzskatīta "par nepamatotu, ja tā būs veikta saistībā ar enerģijas izmaksu radītajā sekām," norādīja Spānijas nodarbinātības ministre Jolanda Diasa. "Vēlos raidīt skaidru vēstījumu uzņēmumu vadītājiem mūsu valstī - krīzes laikā, kad pastāv sociālās aizsardzības mehānismi, mēs nedrīkstam atlaist darbiniekus."

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pirmdien prezentēja plānu tiešā atbalstā un degvielas subsīdijās piedāvāt sešus miljardus eiro, lai palīdzētu valstī mazināt Krievijas Ukrainā īstenotās karadarbības negatīvo ietekmi.

Spānija uz laiku samazinās pievienotās vērtības nodokli (PVN) gāzei, lai palīdzētu patērētājiem, kurus sagaida enerģijas rēķinu kāpums, ceturtdien paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess.

Premjers norādīja, ka viņa vadītā valdība PVN likmi gāzei no oktobra līdz decembra beigām samazinās no 21% līdz 5%.

"Sākoties rudens un ziemas sezonai, šķiet tikai saprātīgi mums censties samazināt rēķinus par apkuri," intervijā radiostacijai "Cadena Ser" sacīja Sančess.

Viņš piebilda, ka valdība šo PVN likmes samazinājuma periodu varētu arī pagarināt tik ilgi, kamēr turpināsies šī sarežģītā situācija.

Gāzes un elektroenerģijas cenas Eiropā šogad strauji pieaugušas saistībā ar Krievijas lēmumu ierobežot dabasgāzes piegādes, kas tiek uztverta kā Maskavas atbildes reakcija uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām par tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis vairāk nekā 53 tūkstošus eiro Artilērijas ielas cepumu un vafeļu ražotnes pilnveidē, uzstādot līdz šim nebijušu pūdercukura dozēšanas katlu.

«Uzstādot jauno cukura dozēšanas iekārtu cepumu un vafeļu ražotnē, esam uzlabojuši gan ražošanas procesa efektivitāti, gan darba apstākļus ražošanas komandai. Līdz šim šis process tika veikts manuāli, bet tagad, automatizējot cukura malšanas un dozēšanas procesu, mēs esam raduši iespēju risināt darbinieku trūkumu ražotnē, kā arī minimizēt potenciālos šī ražošanas procesa riskus, kas saistīti ar pūdercukura putekļu nonākšanu telpā un smagumu pārvietošanu ražotnē,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Jaunā iekārta ir integrēta jau esošā sistēmā, dodot iespēju precīzi dozēt pūdercukuru uz cepumiem, izmantojot vadības pulti. Nākotnē ražošanas iekārta var tikt izmantota vairākiem ražošanas procesiem, kā arī pārvietota uz jauno cepumu un vafeļu ražotni Ādažos.

11. maijā Francijas pilsētā Kannās sākas starptautiskais kinofestivāls, viens no pasaules «lielā trijnieka», un arī Latvijas kinoprofesionāļu delegācija strādās gan festivālā, gan filmu tirgū un starptautiskās kinoinstitūciju pārstāvju apspriedēs.

Kannu starptautiskais kinofestivāls ir vasaras sākuma centrālais notikums pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 11. maija līdz 22. maijam jau 69. reizi pēc kārtas, ar konkursa programmu 21 filmas apjomā. Šogad uz Zelta palmas zariem pretendē daudzi pasaulē pazīstami kinomeistari – Pedro Almodovars, Džims Džārmušs, brāļi Dardēni, Briljante Mendoza, Šons Penns un daudzi citi; mazajai Latvijai cerīgs ir fakts, ka šogad Kannu konkursam atlasītas uzreiz divas rumāņu spēlfilmas, tātad teorētiski cerības ir arī mazu valstu kinematogrāfijai. Festivāla atklāšanas filma šogad ir Vudija Allena Cafe Society / Kafejnīcu sabiedrība, ko ceram sagaidīt arī Rīgas kinoteātru repertuārā.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Spānija no 26.jūnija atcels prasību par masku valkāšanu publiskās vietās ārpus telpām, piektdien paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess.

"Šī būs pēdējā nedēļas nogale, kad mēs valkāsim maskas ārpus telpām," paziņoja premjers.

Viņš sacīja, ka valdība attiecīgu lēmumu pieņems īpašā valdības sēdē ceturtdien.

"Tuvākajās dienās mūsu ielas un mūsu sejas atgūs normālu izskatu," sacīja Sančess. "Mēs sāksim izbaudīt dzīvi ielās bez masku valkāšanas".

Maskas sabiedriskajā transportā tika ieviestas 2020.gada maijā un pāris nedēļu laikā masku valkāšana kļuva par obligātu prasību ielās visiem cilvēkiem, kas vecāki par sešiem gadiem.

Par masku nevalkāšanu tika piemērotas sodanaudas.

Spānija šogad uz īsu laiku pieņēma likumu, kas noteica par obligātu masku valkāšanu pludmalēs, taču sabiedrības lielās pretestības dēļ mainīja likumu, nosakot, ka maskas pludmalēs nav jāvalkā, ja ir iespējama sociālā distancēšanās.

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas preču, saldumu un uzkodu apvienotā organizācija «Orkla Latvija» ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

«Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons norāda: «Tā kā «Orkla Latvija» ļoti strauji attīstās, mēs vēlamies vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī, kas ir būtisks priekšnosacījums mūsu tālākai izaugsmei. Mūsu mērķis ir turpināt investēt Latvijā, lai uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbību, tādēļ dalība Ārvalstu investoru padomē Latvijā ir loģisks solis, lai ciešāk iesaistītos investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.»

Šā gada aprīlī «Orkla Latvija» uzsāka jaunas Laima ražotnes būvniecību Ādažos, tajā ieguldot vairākus miljonus eiro. Jaunā ražotne uzsāks darbu 2020. gadā, bet 2022. gadā tai blakus tiks atklāta vēl viena jauna ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā.