Jaunākais izdevums

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Pāragri vērtēt

'"Uzņēmēji joprojām mēģina saprast administratīvās izmaiņas saistībā ar UIN reformu un tāpēc vēl būtu vajadzīgi vēl vismaz divi gadi lai varētu diskutēt par to kāda varētu būt šī nodokļa reformas ietekme," skaidroja LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. Viņa atzīst, ka pašlaik kreditēšanas apjomi nepieaug, taču secinājumus izdarīt vēl ir pāragri.

Vienlaikus citi runātāji atzina, ka kreditēšanu ietekmē ne tikai uzņēmumu pašu rocība, bet arī citi faktori, piemēram, neskaidrība un ar to saistītais vērtējamo risku pieaugums.

Tā kā tikai pērnā gada nogalē beidzās pārejas periods, kad varēja izņemt dividendes pēc vecās kārtības, tad to, vai uzņēmumi kapitālu būs uzkrājuši, varēšot novērtēt tikai pēc laika.

Pozitīvi efekti

"LDDK atbalstīja UIN reformu un aicina saglabāt pašreizējo kārtību, jo reforma ir labvēlīgi ietekmējusi daudzu uzņēmumu uzvedību vairākas jomās," uzsvēra LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Proti, šī reforma ir iedrošinājusi uzņēmumus iziet no pelēkās ekonomikas, jo mazinājies stimuls slēpt neto apgrozījumu un peļņu, tādējādi uzlabojot uzņēmumu finanšu stāvokli, kas savukārt rada labvēlīgākas iespējas investīcijām. "Ja uzņēmumiem ir lielāks pašu kapitāls, tad tas nozīmē arī labākas iespējas aizņemties naudu, kas veicina tehnoloģiju attīstību un ieguvumu darba ražīguma kāpināšanā, jo īpaši darbaspēka deficīta apstākļos," tā J. Hermanis.

Viņš uzskata, ka UIN reforma ir sava veida atbalsts legāli strādājošajiem, visus nodokļu maksājošajiem, efektīvākajiem un pelnošākajiem uzņēmumiem. "Ir vajadzīga analīze par to, kā ir mainījušās uzņēmumu bilances," uzsvēra J. Hermanis.

Biznesam paliek vairāk

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka pēc Latvijā īstenotās UIN reformas uzņēmēju rīcībā ir palikušas lielākas naudas summas, nekā pirms šīs reformas. Tomēr uzņēmēji daļu šīs naudas izmanto nevis, lai piesaistītu papildus kredītresursus, bet tieši pretēji - atmaksātu iepriekšējos aizņēmumus. "Tādējādi kredītu apjoms nevis pieaug, bet gan tieši pretēji samazinās," atzina I. Šņucins.

Viņš atgādina, ka viena no UIN reformas pamatojumiem - uzņēmumu kļūs spēcīgāki un varies vairāk piesaistīt kredītresursus savai attīstībai, jo galu galā, lai aizņemtos arī pašiem ir vajadzīga nauda, vēl jo vairāk, ja nabagiem naudu neaizdod. "Pašlaik makroekonomisko analīzi nav iespējams veikt, jo vienkārši vēl nav datu par 2019. gadu, tāpēc jāpaļaujas uz eksperta, uzņēmēju un nodokļu administrācijas vērtējumu," uzsvēra I. Šņucins. Viņš arī norādīja, ka nav nekādu ieceru attiecībā uz UIN jaunās sistēmas kādām būtiskām izmaiņām.

Biznesa izvēle

Saeimas deputāts Gatis Eglītis interesējās, vai Latvijā nopelnīto, nemaksājot dividendes un līdz ar to arī uzņēmumu ienākuma nodokli, var "izvest" ārpus Latvijas, vēl jo vairāk, ja savulaik par šādām problēmām sūdzējušies Igaunijas pārstāvji. Savukārt I. Šņucins atgādināja, ka būtībā Latvija ir kopējusi Igaunijas UIN modeli un arī valsts nav pateikusi, ko uzņēmējiem darīt ar šo nopelnīto naudu - reinvestēt, uzkrāt, segt iepriekšējos parādus. Pie salīdzināmas ekonomiskās situācijas Igaunijas uzņēmumi ir labāk kapitalizēti, nekā Latvijā strādājošie un viens no faktoriem, kas savulaik bija atšķirīgs, ir tieši UIN sistēma, kas pēc reformas Latvijā ir izlīdzinājusies.

Vienlaikus Latvijā, salīdzinājumā ar Igaunijas UIN, ir vairākas pretizvairīšanās normas (ierobežojumi), piemēram, attiecībā uz aizdevumiem - mātes, meitas vai saistītajam uzņēmumiem, tāpat ir ieviestas nepietiekamās kapitalizācijas normas.

Ciparu lieta

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2019. gadā uzņēmuma ienākuma nodoklis iekasēts 44.78 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 201.8 milj. eiro). Protams, valsts budžetā UIN devums pērn bijis tikai nepilni 45 milj. eiro un tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks kā bija plānots, veidojot 2019. gada valsts budžetu. "UIN neiekasētā summa ir bāze citu nodokļu papildus ieņēmumiem, turklāt arī Igaunijas pieredze rādīja, ka pirmajos gados patiešām ir šī nodokļa ieņēmumu kritums, bet pēc tam tie atkal pieauga," uzsvēra J. Hermanis.

Viņaprāt, Latvija pašlaik ir zemākajā UIN ieņēmumu punktā, jo nākotnē gaidāms pieaugums. Jāatgādina, ka 2018. gadā valsts makā UIN tika iekasēti 71.3 milj. eiro (visa gada plāns bija 232.7 milj. eiro), un 2017. gadā - attiecīgi 425.6 milj. eiro.

Nodokļu administrācija skaidro, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus arī 2019.gadā ietekmēja pārejas perioda uz jauno nodokļa piemērošanas kārtību noteikumi. Ņemot vērā, ka tikai no 2019.gada 21.janvāra varēja atmaksāt avansa maksājumu rezultātā 2018.gada pirmajā pusgadā pārmaksāto nodokļa summu, bija vērojams būtisks atmaksātās summas pieaugums.

No UIN 2019.gadā tika atmaksāti 125,10 milj. eiro, kas ir par 64,24 milj. eiro vairāk nekā 2018.gadā. UIN ieņēmumi 2019.gadā ir 44,78 milj. eiro, kas atpaliek no plānotā apmēra par 157,02 milj. eiro. Lielākos UIN ieņēmumus 2019.gadā nodrošināja nodokļu maksātāji, kuru pamatdarbība saistīta ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību vai informācijas un komunikācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā nolūkā piesaistīt lielos investorus iecerēts atbrīvot no peļņas nodokļa uzņēmumus, kuri investējuši valstī ne mazāk kā 30 miljonus eiro un izveidojuši vismaz 200 darbavietas.

Atbrīvojumu no peļņas nodokļa maksāšanas uz 20 gadiem kompānija varēs saņemt, ja parakstīs ar valsti līgumu par investīcijām lielā projektā un ne mazāk kā 75% ieņēmumu gūs no apstrādājošās rūpniecības vai datu apstrādes.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja atbilstošu peļņas likuma grozījumu projektu, kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija, Projekts tiks iesniegts izskatīšanai Seimā.

Ekonomikas ministra vietnieks Marjus Skuodis valdības sēdē teica, ka ierosinātais atbrīvojums no peļņas nodokļa būtiski veicinās investīciju klimata uzlabošanu Lietuvā.

"Patlaban mums Lietuvā ir tikai nedaudzi lielie investīciju projekti, tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tā ir "Continental" [autodetaļu] rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā vai arī "Vakaru medienos grupe" investīcijas [kokskaidu plākšņu fabrikā] Akmenē. Mēs gribam, lai tādu projektu būtu vairāk," sacīja Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Indekss: Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nodokļi: starp uzslavām un nopēlumu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

VID ķeras klāt negodprātīgiem reprezentācijas auto pircējiem

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reprezentatīvā auto iegādes vērtībā iekļausim arī papildu aprīkojuma iegādes izmaksas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) esot konstatējis, ka automobiļa vērtība mākslīgi tiek samazināta, bet samazinātās vērtības apmērā automašīnas pārdevējs atgūst neiegūtos līdzekļus, piemēram, veicot automobilim uzlabojumus.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma normas paredz summas apmēru, virs kuras automobilis tiek uzskatīts par reprezentatīvo automobili (šobrīd - vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro).

Ministru kabinetā tiek izskatīti grozījumi UIN likumā, kuri paredzēs, ka, lai noteiktu, vai automobilis kvalificējas vai nekvalificējas reprezentatīvā automobiļa statusam, VID, balstoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23.panta četrpadsmito daļu (tā saucamais darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanas faktors), papildus vērtē, vai automobiļa vērtība nav mākslīgi samazināta, vērtējot veiktās papildus izmaksas par automobili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiziskās personas ienākumi lielāki par deklarētajiem? Kā to izskaidrot VID

Nataļja Kozlovska, vincitunion.com, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jūsu kredītiestāžu kontos 2018.gadā kopējā saņemtā summa ir lielāka nekā ienākums, kas uzrādīts Valsts Ieņēmumu dienesta iesniegtajos pārskatos.» Šādu paziņojumu saturošas vēstules šoruden sāk saņemt daudzas privātpersonas, kuru kontos iepriekšējā gada kopējā kredīta vai debeta apgrozījuma summa bija 15 tūkstoši eiro vai vairāk un ienākumu apjoms varētu būt pārsniedzis deklarēto. Ar augstu varbūtību līdzīgas VID vēstules tuvākajos mēnešos saņems liels skaits fizisku personu.

VID paziņojumos fiziskajām personām aicina izvērtēt, vai aizvadītajā gadā nav gūti ienākumi, par kuriem būtu maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un, ja šādi ienākumi bijuši, deklarēt tos. Jāatgādina, ka saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumiem, kas stājās spēkā pērn un izraisīja plašu rezonansi, kredītiestādēm līdz katra gada 1. februārim jāsniedz VID informācija par fiziskām personām rezidentiem, kuru pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes ietvaros ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. VID rīcībā nonāk informācija par kontu atlikumu iepriekšējā kalendārā gada beigās, kā arī kopējais debeta un kopējais kredīta apgrozījums, bet ne konkrētu darījumu informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7 %. IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 2. ceturksnī – 2019. g. 2. ceturksnī (procentos)

2019. gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5 %, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4 %. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7 %. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai.

Labklājība attīstītajās pasaules valstīs ir sasniegusi vēsturiski augstākos rādītājus, tomēr šīs valstis grimst pesimismā. Vienalga, vai runa ir par politiskiem lēmumiem, finanšu situāciju, krīzi Tuvajos Austrumos, demogrāfijas riskiem vai klimata pārmaiņām – viss izskatās drūmi. Ja bēgļu temats uz šo brīdi publiskajā telpā ir pieklusis, tad draudus jo spēcīgāk projicē attiecībā uz ilgtspēju un klimatu. Nenoliedzot, ka ir reālas problēmas un jautājumi, kas jārisina (bet vai kādreiz ir iespējama arī tāda situācija, kad vispār nav nekādu problēmu?), tā sauktās zaļās un ētiskās tēmas slēpj sevī arī lielas pretrunas, un ir ļoti viegli pazaudēt realitātes sajūtu, iekrītot kārtējās mārketinga lamatās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru