Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

ASV prezidents Džordžs Bušs neuzskata, ka Krievija liks jebkādus šķēršļus Ukrainas ceļā uz NATO, ziņo Newsru.

ASV prezidents Džordžs Bušs otrdien (1. aprīlī) ieradās vienas dienas vizītē Kijevā, lai ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko apspriestu Ukrainas iespējamo iestāšanos NATO. Jāatzīmē, ka Kijevas centrālajā Neatkarības laukumā piketēt pret valsts iestāšanos NATO bija ieradušies astoņi līdz desmit tūkstoši cilvēku. Mītiņa dalībnieki protestēja ar plakātiem - NATO – atpakaļ uz ASV!, NATO – karš, nāve un asaras, Bušs – asiņains diktators.

Dž. Bušs norādīja, ka centīsies panākt, lai Ukraina ar Gruziju pievienotos NATO. "Tas, ka mēs ieraudzījām dažus karodziņus un pāris protestētājus - neko nenozīmē. Mūsu attiecības ar Ukrainu attīstās," uzsvēra Dž. Bušs.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

ASV prezidents Džordžs Bušs kārtējo reizi izpelnījies auditorijas smieklus, sajaucot Austrāliju ar Austriju un OPEC ar APEC, ziņo Austrālijas Herald Sun.

Uzstājoties Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības foruma (APEC) sanāksmē, Bušs pateicās Austrālijas premjeram Džonam Hovardam, nodēvējot viņu par Austrijas premjerministru.

Pateikties viņš gribēja par viesmīlīgu uzņemšanu APEC sammitā, tomēr pateicās par laipnu uzņemšanu OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija) sammitā, pēc mirkļa labojot kļūdu.

Tāpat Bušs pateicās Austrijas karavīriem, kas atrodas Irākā, lai gan Austrija nepiedalās operācijās Irākā, tiesa Irākā atrodas aptuveni 1500 Austrālijas militāristu.

Bušs mēģina pateikteis par uzņemšanu sammitā:

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Hilarija Klintone, kura var kļūt par ASV prezidenta amata kandidāti, uzstājās ar asu kritiku pret patreizējā ASV prezidenta Džordža Buša iekšējo politiku, ziņo Reuters.

Bijusī ASV pirmā lēdija uzskata, ka Dž. Bušs pārāk daudz uzmanības velta personiskajām attiecībām. "Prezidents Džordžs Bušs ieskatījās Vladimira Putina acīs un ieraudzīja tajās radniecisku dvēseli, bet es gribētu atgādināt, ka Putins ir bijušais KGB aģents un viņam nav dvēseles," norāda H. Klintone.

Šādai iekšējai politikai nav nekāda jēga, tā ir nevajadzīga laika tērēšana, uzskata H. Klintone.

Jāatgādina, ka 2001. gada G8 sammita laikā Džordžs Bušs paziņoja, ka viņš ir ieskatījies Vladimira Putina acīs, kurās viņš esot ieraudzījis godīgumu un uzticību.

Lielbritānijas jaundzimušajam troņmantniekam dots vārds Džordžs Aleksandrs Luiss, paziņojuši britu karaļnama pārstāvji.

Lielbritānijas prinča Viljama un viņa sievas Kembridžas hercogienes Ketrinas jaundzimušajam dēlam piešķirts arī tituls Viņa karaliskā augstība Kembridžas princis. Iepriekš bukmeikeru vidū vārds Džordžs bija favorīts. Tāpat tika pieļauts, ka jaunais britu princis varētu tikt nosaukts par Aleksandru vai Džeimsu.

Saskaņā ar britu karaļnama tradīciju, jaundzimušajiem vārdi tiek doti par godu iepriekšējo paaudžu pārstāvjiem, skaidro BBC. Līdz šim Lielbritānijas tronī sēdējuši kopumā seši karaļi, kuriem vārds bija Džordžs. Arī patlaban valdošās karalienes Elizabetes II tēvs bija Džordžs. Eksperti norāda, ka Džordža izvēle ir arī simbolisks žests, jo, valdot karaļiem ar šādu vārdu, Lielbritānija kļuva par ietekmīgu pasaules valsti. Svētais Džordžs ir arī Lielbritānijas aizbildnis.

2007. gada 12.jūnijā ASV galvaspilsētā Vašingtonā tika atklāts komunisma upuru piemiņas memoriāls. Ar savu klātbūtni memoriāla atklāšanu pagodināja arī ASV prezidents Džordžs Bušs.

Latviju memoriāla atklāšanas ceremonijā pārstāvēja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda un Latvijas vēstniecības ASV vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Selga.

Memoriāla izveidi organizējis komunisma upuru piemiņas fonds, bezpeļņas organizācija, kas 1994.gadā izveidota ar ASV Kongresa rīkojumu, lai Vašingtonā uzceltu memoriālu, godinot vairāk nekā simts miljonus komunisma upuru visā pasaulē. Memoriāls iemūžina piemiņu visiem, kuri cīnījās pret komunistu tirāniju un veicināja komunistiskā režīma sabrukumu. Tāpat memoriāls pildīs izglītojošu funkciju, pašreizējām un nākamajām paaudzēm stāstot par ļaunumu, ko komunisms nodarīja cilvēcei.

25. jūlijā Vašingtonā, Baltajā namā notika Latvijas vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs akreditācijas ceremonija, kuras laikā Andrejs Pildegovičs pasniedza akreditācijas rakstus ASV prezidentam Džordžam Bušam. Līdz ar to Andrejs Pildegovičs ir sācis Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ASV pienākumu pildīšanu, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Tikšanās laikā Džordžs Bušs atzinīgi novērtēja Latvijas un ASV partnerattiecību intensitāti un noturību. Īpaši tika izcelts bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas ieguldījums starptautiskajā drošības politikā. Sarunā tika pārrunāti arī Baltijas valstu reģiona attīstības jautājumi un attiecības ar Krieviju.

ASV prezidents Džordžs Bušs lūdza nodot sveicienu jaunajam Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Andrejs Pildegovičs akreditācijas rakstā uzsvēra abu valstu ciešo sadarbību drošības un ekonomikas jautājumos, cīņā pret terorismu, kā arī demokrātijas attīstībā. Tomēr, neskatoties uz ciešajām Eiropas Savienības un ASV attiecībām, vēstnieks akcentēja Latvijas vēlmi paplašināt abu valstu attiecības, arī pēc iespējas ātrāk īstenojot bezvīzu režīmu starp Latviju un ASV.

Latvijas dalība eirozonā pirms paredzētā termiņa neradītu būtisku spiedienu uz eiro, taču tajā pat laikā ievērojami uzlabotu situāciju straujas ekonomiskās lejupslīdes skartajā valstī.

Tā intervijā EUobserver norādījis investors Džordžs Soross (George Soros). Viņš uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jādara vairāk, lai palīdzētu grūtībās nonākušajām dalībvalstīm Austrumeiropā, kā vienu no iespējām minot paātrinātu eiro ieviešanu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) pēdējā laikā satraucies par eiro vērtības palielināšanos attiecībā pret ASV dolāru, jo tas varētu samazināt eksporta apjomus, tādējādi aizkavējot Eiropas ekonomikas atlabšanu. Dž. Soross uzskata, ka šādā situācijā kādas Austrumeiropas valsts pievienošana eirozonai būtu pat izdevīga. «Eiro jau tagad ir pārāk spēcīgs, un tam ir tendence kļūt vēl spēcīgākam,» norāda Dž. Soross.

ASV ekonomika atrodas ilgstošā recesijā un, iespējams, tai nāksies pārdzīvot savu «japāniešu» periodu, kad salīdzinoši zemu pieaugumu pavadīs augsta inflācija, intervijā Reuters paziņoja slavenais investors un miljardieris Džordžs Soross.

Amerikāņu ekonomikas atjaunošanās diez vai sāksies ātrāk par 2009.gada trešo vai ceturto kvartālu, uzskata Dž.Soross.

Pēc Sorosa domām, amerikāņu banku glābšana var šīs bankas pārvērts par zombijiem, kas, uzturot ekonomikas dzīvotspēju vienlaikus palēlina ekonomiskās attīstības tempus. Amerikāņu banku rekapitalizācija sāka realizēties nepareizā veidā, daudzējādā ziņā ļoti līdzīgā veidā kā to darīja eksprezidenta Džordža Buša administrācija.

Naudas iepludināšana banku sistēmā nenes panākumus, jo līdzekļu saņemšana netiek izlietota priekš tālākas kreditēšanas, atzīmēja Dž.Soross.

Pazīstamais finansists, investors un filantrops Džordžs Soross (George Soros), kas 1992. gadā nopelnīja 1 miljardu USD uz Lielbritānijas sterliņu mārciņas svārstībām, paziņoja, ka pašreizējā «valūtas iekārta» ir pilna ar briesmām un pasaulei nepieciešams globāls regulējums.

Dž. Soross ceturtdien (15. oktobrī) paziņoja, ka ASV dolāra vērtībai attiecībā pret Ķīnas valūtu vajadzētu kristies, lai ASV apvaldītu tekošā konta deficītu, ziņo Reuters.

Džordžs Soross. (Foto: REUTERS/SCANPIX)Viņš skaidroja, ka tā kā juaņa ir piesaistīta dolāram, Ķīnas valūta konstanti ir nenovērtēta, un dolāra vērtība vājinās pret citām lielākajām valūtām.

Jāatzīmē, ka Dž Soross ir pazīstams ar to, ka viņš ar saviem izteikumiem spēj iedragāt finanšu tirgus visā pasaulē. Sorosa investora stils tiek uzskatīts par ļoti agresīvu un pat «slepkavniecisku». Viņa lauciņš ir īstermiņa spekulācijas.

Miljardieris un viens no skandalozākajiem investoriem pasaulē Džordžs Soross uzskata, ka pasaules finanšu krīzes tvēriens sāk atslābt un valstu ekonomikas stabilizācijas plāni sāk darboties.

«Uzskatu, ka pasaules ekonomika atgūs pusi no zaudētā apjoma un tad ieslīgs stagnācijā,» teicis Dž. Soross.

Miljardieris arī atzinis, ka finanšu krīze uzskatāmi pierādījusi, ka mazu ekonomiski vāju valstu dalība eirozona šīm valstīm sniedz milzīgu atbalstu.

«Turklāt krīze varētu motivēt Vāciju rosināt radīt daudz efektīvāku eiro sistēmu. Šajā jautājumā es nejūtu Vācijas kā ES stiprākās dalībvalsts iniciatīvu.

Iepriekš viņš atzina, ka pasauli piemeklējusī ekonomikas lejupslīde ir silktāka nekā Lielās depresijas laikā aizvadītā gadsimta pirmajā pusē.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Ķīnas globālā ekonomiskā ietekme augs straujāk nekā uzskata lielākā daļa sabiedrības, un to veicinās izolācija no globālās finanšu sistēmas, un valsts lielā ietekme uz valsts banku sektoru.

Tā uzskata investors Džordžs Soross (George Soros), raksta CNN.

«Ķīnas banku sektors, esot izolācijā no pārējās pasaules, ir labākā formā nekā starptautiskā banku sistēma,» norādījis Dž. Soross, piebilstot, ka valsts lielā ietekme attiecībā uz kapitāla kontroli ir pasargājusi tās finanšu institūcijas no globālās krīzes izraisītajām sekām.

«Valsts ietekme ir liela. Tātad, ja valsts saka «aizdot», bankas aizdod. Tas Ķīnu nostāda labākā pozīcijā attiecībā uz atgūšanos no lejupslīdes. Patiesībā tas arī ir tas, kas ir noticis,» tā Dž. Soross.

«Ķīna būs pozitīvais spēks pasaulē un tirgū, kam, visticamāk, sekos valsts ietekmes palielināšanās. Personīgi es uzskatu, ka tā [Ķīna] augs straujāk nekā patlaban uzskata lielākā daļa cilvēku,» sacījis Dž. Soross.

Skandalozais finansists Džordžs Soross iesaka pasaulei baidīties no Krievijas. Pie visa vainīga ir Krievijas lētā nafta, kas, pēc viņa domām, ir padarījusi Krieviju tik bīstamu.

Jāatzīmē, ka ļoti bieži zem Dž. Sorosa izteikumiem slēpjas naudas un politikas faktors, tādēļ nav izslēgts, ka viņš šādā veidā spēlējas ar naftas cenas pieaugumu, ziņo Inter Faks.

"Liktenis ir novērsies no valstīm, kurās iegūst naftu. Peļņa, pie kuras tās bija pieradušas, pēdējo gadu laikā ir mazinājusies. Pēc naftas cenas samazināšanās viņiem vairs nav tik daudz iespējas, lai veidotu diplomātiskas intrigas," uzskata Dž. Soross.

Viņš arī uzskata, ka Krievija spēlē biedējošu ģeopolitisku spēli. Tā cenšas, kaut vai daļēji, atgūt Krievijas agrāko varenību. "Kremlis izmanto kontroli pār dabas resursiem, tādējādi cenšoties Krieviju izveidot par spēcīgu politisku spēku," saka Dž. Soross.

Lielākais ieguvējs no globālās finanšu krīzes būs Ķīna. Tā uzskata ASV miljardieris Džordžs Soross (George Soros). Dž. Soross intervijā žurnālam Die Welt norāda, ka globālās finanšu sistēmas krīzes iemesls galvenokārt nav mājokļa krīze ASV. Viņš uzskata, krīze radusies pašā finanšu tirgū un hipotekārā krīze ASV bijusi tikai palaišanas mehānisms, kas iedarbināja destabilizējušos finanšu aparātu, t.i. finanšu krīze būtu notikusi arī bez ASV nekustamā īpašuma tirgus problēmām.

Miljardieris intervijā norāda, Ķīna globālās finanšu krīzes iespaidā varētu kļūt par globālo finanšu impēriju. Viņš norāda, ka Ķīnai ir lielas ASV dolāru rezerves, kuras tā var investēt ASV kompāniju aktīvos, un tādējādi Ķīnas kontrolē varētu nonākt pasaulē nozīmīgas finanšu institūcijas.

Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ienākumi starp Latvijas mēriem ir augstākie, tomēr arī viņa parādi sasniedz 9 milj. Ls, raksta laikraksts Dienas bizness.

A. Lemberga uzkrājumi pērnā gada beigās bijuši 290 tūkst. Ls, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija. Ventspils mērs savus amata pienākumus pašlaik nepilda, jo kopš 2007. gada 14. marta saistībā ar smagām apsūdzībām viņš atradās apcietinājumā, bet no pērnā gada 10.jūlija tiesa viņam noteica drošības līdzekli — mājas arestu. Savukārt Kurzemes apgabaltiesa šā gada 22.februārī atcēla A. Lembergam noteikto mājas arestu, nosakot citus ar brīvības atņemšanu nesaistītus

ierobežojumus.

Starp mēriem otrs pelnošākais pagājušajā gadā bija Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna, kura algu pašvaldībā papildināja ienākumi par telpu nomu — 103 tūkst. Ls.

Parīzes «Saint-Germain» (PSG) futbola komanda maksā 12 no 13 lielākajām Francijas līgas spēlētāju algām, bet līderis ir Neimars, kurš mēnesī nopelna 3,07 miljonus eiro.

Tas divas reizes vairāk nekā saņem otras lielākās algas īpašnieks, otrdien raksta sporta laikraksts «L’Equipe».

PSG futbolisti ieņem arī nākamās septiņas vietas aiz Neimara. Otrajā vietā seko urugvajietis Edinsons Kavani, kurš mēnesī pelna 1,54 miljonus eiro, kamēr franču padsmitgadnieks Kilians Mbapē tiek pie 1,5 miljoniem mēnesī, bet brazīliešu aizsargs Tjagu Silva saņem 1,33 miljonus eiro.

Seko argentīniešu pussargs Anhels di Marija un brazīliešu aizsargs Markinjušs ar 1,12 miljoniem, itāliešu pussargs Tiagu Mota ar 875 000 un argentīnietis Havjers Pastore ar 770 000 eiro.

Pelnošākais spēlētājs, kurš nepārstāv PSG ir kolumbiešu uzbrucējs Radamels Falkao no «Monaco», kurš mēnesī saņem 750 000 eiro, un tā kā dzīvo Monako, nemaksā nodokļus.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

ASV prezidents Džordžs Bušs savam amata sekotājam mantojumā atstās rekordaugstu valsts budžeta deficītu aptuveni 482 miljardu USD apjomā. Savukārt, kad Dž.Bušs pats nāca pie amata, tad mantojumā saņēma budžetu, kas trīs gadus bijis ar pārpalikumu, atsaucoties uz Baltā nama informāciju, vēsta International Herald Tribune.

Taču, iespējams, ļaunākais vēl tikai priekšā, jo Baltā nama apkopotā informācija liecina, ka budžeta deficīta aprēķinos vēl nav atspoguļotas pilnas Irākas un Afganistānas militāro operāciju izmaksas, iespējamie izdevumi aptuveni 50 miljardu USD vērtībā, kas paredzēti valsts ekonomikas stimulēšanai, kā arī straujais ieņēmumumu kritums no nodokļiem.

Pēc Baltā nama budžeta direktora Džima Nusla sacītā, šī fiskālā gada ASV budzēta deficīts varētu būt vairāk nekā divas reizes lielāks kā pērn, sasniedzot 389 miljardus USD. Savukārt nākamajā gadā budžeta deficīts varētu būt aptuveni 3.3% apjomā no valsts iekšzemes kopprodukta, kas ir par aptuveni 74 miljardiem USD vairāk nekā prezidents un budžeta direktors prognozēja pusgadu atpakaļ. Nakamā fiskālā gada budžeta deficīts tādējādi būtu lielākais kopš 2004.gada, bet vēl arvien mazāks kā 80-to gadu vidū un 90-to gadu sākumā.

Pasaule ir pieņēmusi Baraka Obamas ēru gan liekot uz viņu lielas cerības, gan brīdinot par gaidāmajām grūtībām, šodien raksta Dienas bizness.

Jaunā ASV prezidenta priekšgājējs Džordžs Bušs aiz sevis atstājis dziļā krīzē nonākušu ekonomiku — pussabrukušu banku sistēmu, pēdējos 16 gados lielāko bezdarbu, paralizētu mājokļu tirgu, izsīkstošus cilvēku ietaupījumus, gandrīz triljonu dolāru budžeta deficītu —, divus nepabeigtus karus, kā arī sabojātu valsts tēlu pasaulē. Kopš Frenklins Rūzvelts 30.gadu sākumā no Herberta Hūvera pārņēma Lielo depresiju, neviens ASV prezidents savam pēctecim nav nodevis tādu biedējošu problēmu gūzmu, kādu Bušs atstājis Obamam, secina aģentūra Reuters.

Baraku dēvē par jauno Linkolnu, jauno Rūzveltu, jauno Kenediju un visi šie salīdzinājumi tiek doti kredītā. No viņa gaida, ka līdzīgi Linkolnam viņš apvienos nāciju, līdzīgi Rūzveltam iedvesīs jaunu elpu smagā krīzē nonākušai rūpniecībai, līdzīgi Kenedijam iedvesmos amerikāņus strādāt visas sabiedrības labā, nevis aprobežoties ar personiskām egoistiskām interesēm. Proti, no jaunā prezidenta gaida milzīgu impulsu visai valstij un izskatās, ka viņam ir raksturs un temperaments, kāds nepieciešams šo mērķu sasniegšanā.