ASV prezidents Džordžs Bušs neuzskata, ka Krievija liks jebkādus šķēršļus Ukrainas ceļā uz NATO, ziņo Newsru.

ASV prezidents Džordžs Bušs otrdien (1. aprīlī) ieradās vienas dienas vizītē Kijevā, lai ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko apspriestu Ukrainas iespējamo iestāšanos NATO. Jāatzīmē, ka Kijevas centrālajā Neatkarības laukumā piketēt pret valsts iestāšanos NATO bija ieradušies astoņi līdz desmit tūkstoši cilvēku. Mītiņa dalībnieki protestēja ar plakātiem - NATO – atpakaļ uz ASV!, NATO – karš, nāve un asaras, Bušs – asiņains diktators.

Dž. Bušs norādīja, ka centīsies panākt, lai Ukraina ar Gruziju pievienotos NATO. "Tas, ka mēs ieraudzījām dažus karodziņus un pāris protestētājus - neko nenozīmē. Mūsu attiecības ar Ukrainu attīstās," uzsvēra Dž. Bušs.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Turpinot vietējās nozīmes maršrutu autobusu tarifu vienādošanu, no 2017. gada 1. maija SIA Galss Buss apkalpotajos maršrutos, kas savieno Rīgu ar Sauriešiem, Cekuli, Jauncekuli, Upeslejām, Ropažiem, Kākciemu un Salaspili, braukšanas maksa var pieaugt par 0,10 līdz 0,20 eiro, informē Autotransporta direkcija.

Izlīdzinot autobusu tarifus, pasažieri visā Latvijā par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem.

2015. gada nogalē Autotransporta direkcija īstenoja tarifu vienādošanas pirmo posmu, izlīdzinot tos lielākajā daļā Latvijas. Maršrutos, kur braukšanas maksa bija būtiski zemāka par plānoto vienoto tarifu, tostarp SIA GALSS BUSS apkalpotajos maršrutos, tika ieviests starpposms, nosakot, ka pilnībā tie tiks vienādoti 2017. gadā. Līdz ar to lielākajā daļā SIA Galss Buss apkalpotajos maršrutos biļetes cena var palielināties par 0,10 līdz 0,20 eiro.

Pirms tarifu vienādošanas reģionālo autobusu maršrutu pārvadājumos pastāvēja 24 dažādi braukšanas tarifi un dažādi biļešu cenu noteikšanas principi, kas atšķīrās ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī vienam pārvadātājam dažādās teritorijās. Šāda kārtība bija sarežģīta ne tikai pašiem pārvadātājiem, bet arī nevienlīdzīga attiecībā pret pasažieriem. Vienādojot autobusu tarifus, pasažieri par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams ieviest lojalitātes programmas pasažieriem.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Hilarija Klintone, kura var kļūt par ASV prezidenta amata kandidāti, uzstājās ar asu kritiku pret patreizējā ASV prezidenta Džordža Buša iekšējo politiku, ziņo Reuters.

Bijusī ASV pirmā lēdija uzskata, ka Dž. Bušs pārāk daudz uzmanības velta personiskajām attiecībām. "Prezidents Džordžs Bušs ieskatījās Vladimira Putina acīs un ieraudzīja tajās radniecisku dvēseli, bet es gribētu atgādināt, ka Putins ir bijušais KGB aģents un viņam nav dvēseles," norāda H. Klintone.

Šādai iekšējai politikai nav nekāda jēga, tā ir nevajadzīga laika tērēšana, uzskata H. Klintone.

Jāatgādina, ka 2001. gada G8 sammita laikā Džordžs Bušs paziņoja, ka viņš ir ieskatījies Vladimira Putina acīs, kurās viņš esot ieraudzījis godīgumu un uzticību.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

eParaksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.

Papīra dokumentu apritē zīmogs vai spiedogs bija zināms jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Digitālā vidē tāds pieejams jau 10 gadus, tomēr īstu popularitāti tas ieguvis tieši līdz ar plašu automatizētu risinājumu ieviešanu uzņēmumu un iestāžu biznesu procesos. Kas ir eZīmogs un kādos biznesa procesos tas ir noderīgs, DB iztaujā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ePakalpojumu daļas klientu vadītāju Vitu Apsi

Kā eZīmogs atšķiras no eParaksta?

eParaksts, neatkarīgi no tā ar kādu rīku – eID karti vai eParaksts mobile, to izmanto, ir piesaistīts konkrētai fiziskai personai. Ja šī persona paraksta dokumentus kādas organizācijas vārdā, tās piederība organizācijai vai paraksta tiesības tiek noteiktas ar pilnvaru vai kādu citu tiesisko pamatojumu un faktiski paraksts neataino neko citu, kā tikai konkrētās personas datus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

25. jūlijā Vašingtonā, Baltajā namā notika Latvijas vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs akreditācijas ceremonija, kuras laikā Andrejs Pildegovičs pasniedza akreditācijas rakstus ASV prezidentam Džordžam Bušam. Līdz ar to Andrejs Pildegovičs ir sācis Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ASV pienākumu pildīšanu, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Tikšanās laikā Džordžs Bušs atzinīgi novērtēja Latvijas un ASV partnerattiecību intensitāti un noturību. Īpaši tika izcelts bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas ieguldījums starptautiskajā drošības politikā. Sarunā tika pārrunāti arī Baltijas valstu reģiona attīstības jautājumi un attiecības ar Krieviju.

ASV prezidents Džordžs Bušs lūdza nodot sveicienu jaunajam Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Andrejs Pildegovičs akreditācijas rakstā uzsvēra abu valstu ciešo sadarbību drošības un ekonomikas jautājumos, cīņā pret terorismu, kā arī demokrātijas attīstībā. Tomēr, neskatoties uz ciešajām Eiropas Savienības un ASV attiecībām, vēstnieks akcentēja Latvijas vēlmi paplašināt abu valstu attiecības, arī pēc iespējas ātrāk īstenojot bezvīzu režīmu starp Latviju un ASV.

Lai nodrošinātu VSIA "Autotransporta direkcija" 2019. gadā izsludinātā atklātā iepirkuma prasību, ka, sākot ar 2021. gada 1. augustu, 10% no maršrutu tīkla daļā iesaistītā autoparka jābūt bezizmešu, AS "Nordeka" ir papildinājusi savu autoparku ar pirmajiem septiņiem elektriskajiem pasažieru mikroautobusiem NOVUS ECOLINE.

Elektriskie mikroautobusi ir būvēti Lietuvā, Viļņā, pēc uzņēmuma SIA "E Buss" pasūtījuma, kas ir oficiālais šo autobusu izplatītājs Latvijā. Savukārt servisa pakalpojumus šiem mikroautobusiem nodrošinās SIA "Domenikss".

Pasažieru pārvadājumus šie mikroautobusi uzsāks 1. augustā Pierīgā un Bauskas rajonā. Izvērtējot visus apstākļus – mikroautobusu specifiku, ietilpību, maršrutu apstākļus u.c., pieņemts lēmums ar jaunajiem mikroautobusiesm apkalpot tādus maršrutus kā "Rīga–Saurieši–Salaspils", "Salaspils–Daugavas muzejs–TEC2–Saulkalne", Bauskas daļā -"Bauska–Janeikas", "Bauska–Viesturi", "Bauska–Ādžūni" u.c.

NOVUS ECOLINE elektrisko mikroautobusu būvniecība ir SIA "E Buss" un SIA "Domenikss" iniciēts projekts. Tā izstrādē iesaistījās Baltijas nozares uzņēmumi – SIA "Domenikss", "Mercedes-Benz AG" ģenerālpārstāvis Latvijā, automobiļu virsbūves aprīkotājs UAB "Altas Komercinis Transportas" un UAB "Elinta Motors".

Šogad forums pulcinās sabiedrības pārstāvjus (likumdevējvaras un izpildvaras pārstāvjus, veselības aprūpes sistēmā strādājošos, akadēmisko aprindu pārstāvjus, nevalstiskās organizācijas: profesionālās apvienības, pacientu organizācijas u.c), lai kopīgi diskutētu par veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Forums piedāvās gan starptautisku skatījumu uz neoficiālajiem maksājumiem veselības sistēmā, gan veicinās diskusiju par pēc iespējas efektīvākas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas iespējām.

Foruma galveno uzrunu teiks Valsts prezidents Valdis Zatlers, iezīmējot savu redzējumu par kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanu Latvijā.

Forumā uzstāsies Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja eksperti Dr. Gunta Lazdāne, Reģionālā padomniece reproduktīvās veselības jomā un Joseph Kutzin, Reģionālais padomnieks veselības sistēmu finansēšanas jomā.

Foruma darba kārtība atrodas pielikumā.

Pievienojam arī Pasaules Veselības organizācijas ekspertu CV angļu valodā. Lai ar ekspertiem vienotos par vēlamajiem interviju laikiem lūdzam savlaicīgi kontaktēties ar Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Aigu Rūrāni, Tel: (+371) 7503619 vai 29458123.

Pasaule ir pieņēmusi Baraka Obamas ēru gan liekot uz viņu lielas cerības, gan brīdinot par gaidāmajām grūtībām, šodien raksta Dienas bizness.

Jaunā ASV prezidenta priekšgājējs Džordžs Bušs aiz sevis atstājis dziļā krīzē nonākušu ekonomiku — pussabrukušu banku sistēmu, pēdējos 16 gados lielāko bezdarbu, paralizētu mājokļu tirgu, izsīkstošus cilvēku ietaupījumus, gandrīz triljonu dolāru budžeta deficītu —, divus nepabeigtus karus, kā arī sabojātu valsts tēlu pasaulē. Kopš Frenklins Rūzvelts 30.gadu sākumā no Herberta Hūvera pārņēma Lielo depresiju, neviens ASV prezidents savam pēctecim nav nodevis tādu biedējošu problēmu gūzmu, kādu Bušs atstājis Obamam, secina aģentūra Reuters.

Baraku dēvē par jauno Linkolnu, jauno Rūzveltu, jauno Kenediju un visi šie salīdzinājumi tiek doti kredītā. No viņa gaida, ka līdzīgi Linkolnam viņš apvienos nāciju, līdzīgi Rūzveltam iedvesīs jaunu elpu smagā krīzē nonākušai rūpniecībai, līdzīgi Kenedijam iedvesmos amerikāņus strādāt visas sabiedrības labā, nevis aprobežoties ar personiskām egoistiskām interesēm. Proti, no jaunā prezidenta gaida milzīgu impulsu visai valstij un izskatās, ka viņam ir raksturs un temperaments, kāds nepieciešams šo mērķu sasniegšanā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

A/s Liepājas Autobusu parks (LAP), ieguldot 1,5 mil. eiro, pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā iegādājies astoņus pilnīgi jaunus autobusus.

Autobusi ir ražoti VOLVO uzņēmumā, un a/s LAP piegādāti uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Visi jaunie autobusi janvārī sāks kursēt Liepājas pilsētas maršrutos. Vienlaikus mainīsies LAP logo, bet autobusu vizuālais noformējums būs veidots tā, lai kalpotu arī par Liepājas simbolu, Db pastāstīja a/s Liepājas Autobusu parks valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons. "Šogad beidzot izdevās pārliecināt akcionārus, ka jauni autobusi ir rentablāks ieguldījums par lietotiem autobusiem, lai gan sākotnējās investīcijas, protams, ir lielākas," Db pastāstīja G. Kristapsons. Jaunie autobusi ir aprīkoti ar invalīdiem piemērotu zemo grīdu autobusa priekšgalā, pieturu nosaukumu audioatskaņošanas iespēju un elektroniskajiem tablo. Autobusu iegādei ņemts kredīts uz septiņiem gadiem, taču ieguldījumi atmaksāšoties ievērojami ātrāk, lēš G. Kristapsons. Pavisam Liepājas pilsētā kursē ap 50 LAP autobusi, parka rīcībā ir arī starppilsētu un tālsatiksmes autobusi. Tāpēc jaunu autobusu iegāde turpināsies arī nākamajos gados. 2009. gadā LAP plāno izsludināt konkursu par vismaz četru jaunu tālsatiksmes autobusu iegādi. Jauno autobusu vizuaālais noformējums veidots speciāli LAP - īsie (12 m) autobusi būs zaļā krāsā, ar liepu lapu zīmējumu, bet 18 m autobusi sarkanā, kas abas ir Liepājas karoga krāsas. Autobusus rotā logo un nosaukumi: pilsētas buss, starppilsētu buss un minibuss. Jauno autobusu ekonomiskā efektivitāte esot jūtama jau tagad - LAP par 10 % samazinājis strādājošo skaitu remonta zonā. Šo soli veicinājuši arī 2007 - 2008. gadā veiktie ieguldījumi servisa tehniskajā aprīkojumā. Ar 1. janvāri LAP ievieš arī jaunas autobusu biļetes un mēnešbiļetes, kuras arī rotās LAP logo un kuras būs zaļā un sarkanā krāsā.

2007. gada 12.jūnijā ASV galvaspilsētā Vašingtonā tika atklāts komunisma upuru piemiņas memoriāls. Ar savu klātbūtni memoriāla atklāšanu pagodināja arī ASV prezidents Džordžs Bušs.

Latviju memoriāla atklāšanas ceremonijā pārstāvēja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda un Latvijas vēstniecības ASV vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Selga.

Memoriāla izveidi organizējis komunisma upuru piemiņas fonds, bezpeļņas organizācija, kas 1994.gadā izveidota ar ASV Kongresa rīkojumu, lai Vašingtonā uzceltu memoriālu, godinot vairāk nekā simts miljonus komunisma upuru visā pasaulē. Memoriāls iemūžina piemiņu visiem, kuri cīnījās pret komunistu tirāniju un veicināja komunistiskā režīma sabrukumu. Tāpat memoriāls pildīs izglītojošu funkciju, pašreizējām un nākamajām paaudzēm stāstot par ļaunumu, ko komunisms nodarīja cilvēcei.

ASV prezidents Džordžs Bušs savam amata sekotājam mantojumā atstās rekordaugstu valsts budžeta deficītu aptuveni 482 miljardu USD apjomā. Savukārt, kad Dž.Bušs pats nāca pie amata, tad mantojumā saņēma budžetu, kas trīs gadus bijis ar pārpalikumu, atsaucoties uz Baltā nama informāciju, vēsta International Herald Tribune.

Taču, iespējams, ļaunākais vēl tikai priekšā, jo Baltā nama apkopotā informācija liecina, ka budžeta deficīta aprēķinos vēl nav atspoguļotas pilnas Irākas un Afganistānas militāro operāciju izmaksas, iespējamie izdevumi aptuveni 50 miljardu USD vērtībā, kas paredzēti valsts ekonomikas stimulēšanai, kā arī straujais ieņēmumumu kritums no nodokļiem.

Pēc Baltā nama budžeta direktora Džima Nusla sacītā, šī fiskālā gada ASV budzēta deficīts varētu būt vairāk nekā divas reizes lielāks kā pērn, sasniedzot 389 miljardus USD. Savukārt nākamajā gadā budžeta deficīts varētu būt aptuveni 3.3% apjomā no valsts iekšzemes kopprodukta, kas ir par aptuveni 74 miljardiem USD vairāk nekā prezidents un budžeta direktors prognozēja pusgadu atpakaļ. Nakamā fiskālā gada budžeta deficīts tādējādi būtu lielākais kopš 2004.gada, bet vēl arvien mazāks kā 80-to gadu vidū un 90-to gadu sākumā.