Eksperti

Pērn eksports «uz urrā»; vai pietiks dukas šim gadam?

Agnese Buceniece - Swedbank ekonomiste, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Pērnais gads ir bijis izcili veiksmīgs gads gan ražotājiem, gan eksportētājiem. Mūsu lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas ir augušas straujāk nekā gaidīts, radot pieprasījumu arī pēc Latvijas eksporta produkcijas.

Uzņēmumi radītās iespējas nav laiduši garām. No Latvijas eksportēto preču vērtība pērn pirmo reizi ir pārsniegusi vienu miljardu eiro. Ieņēmumu kāpumu ir veicinājis gan apjomu, gan cenu pieaugums. Ir sasniegta vēsturiski augsta ražošanas jaudu noslodze, kas, iespējams, jau pamazām sāk ierobežot tālāku apjomu kāpumu. Uz gada beigām izskatījās, ka sāka izzust bāzes efekta pozitīvais devums. Eksporta kāpuma tempu palēnināšanās šķita likumsakarīga. Neskatoties uz to, novembrī preču eksporta pieaugums eiro izteiksmē pārsteidza, uzrādot otru straujāko kāpuma tempu pērn, proti, 15.3%. Aptuveni divas trešdaļas no šī snieguma palīdzēja nodrošināt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports, kur, spītējot lietavām, visvairāk izcēlās graudaugi, bet nozīmīgs pieaugums bija vērojams arī rapša un dzērienu eksporta vērtībā. Atzinīgu kāpumu uzrādīja arī koka un tā izstrādājumu eksports.

Savukārt importa vērtība novembrī uzrādīja vienu no lēnākajiem kāpumiem pērn, proti, 10.9%. Pieaugumu visbūtiskāk veicināja lauksaimniecības un pārtikas produktu imports (galvenokārt dzērieni), mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī farmācijas produkti.

Pērnā gada vienpadsmit mēnešos eksporta vērtība ir augusi vidēji par 10.2%. Aptuveni ceturto daļu no kāpuma ir nodrošinājis eksports uz Krieviju, kur pieaugumu visbūtiskāk sekmēja dzērieni, kas gan galvenokārt bija re-eksports. Aptuveni trešdaļu no kāpuma deva eksports uz ASV, Igauniju, Vāciju un Zviedriju.

Šogad ekonomikas izaugsme tirdzniecības partnervalstīs solās būt līdzvērtīga pērnā gada sniegumam, kas nozīmē noturīgu ārējā pieprasījuma kāpumu. Iespējas būs, bet vai pietiks dukas? Eksporta sniegums, vismaz Latvijā ražotām precēm, būs atkarīgs no tā, cik ļoti ražotājiem izdosies palielināt jaudas, kā arī risināt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Labāk klāsies tiem, kas veiksmīgāk tiks galā ar šiem izaicinājumiem – bez investīcijām un ražīguma audzēšanas neiztikt! Gadā kopumā gaidāms, ka eksporta kāpums tomēr būs lēnāks nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau pagājušā gada septembrī, Latvijā sviesta cena pērn novembrī bija par 51% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka ES sviesta cenas jau pērn septembrī sāka pazemināties, bet jo īpaši straujš kritums notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Pērnā gada novembra vidū sviesta cena bija 5,3 eiro kilogramā, kas ir tikai par 28% augstāka nekā pirms gada.

Tikmēr Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena līdz šim turpina pieaugt, pērn novembrī sasniedzot 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 51% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka ES turpināja pazemināties arī vājpiena pulvera cena, kas pērn novembra vidū ES vidēji sasniedza 1,51 eiro kilogramā un bija par 26% mazāka nekā pirms gada. ES intervences krājumos esošo vājpiena pulvera krājumu pārdošana nesekmējas. Pēdējā pārdošanas konkursā pērn 14.decembrī EK noraidīja visus iesniegtos pārdošanas piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2017. gadā kopumā eksportēja preces 11,392 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10% jeb 1,034 miljardiem eiro vairāk nekā 2016. gadā, bet importēja - par 14,03 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 14,5% jeb 1,781 miljardu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro – par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,3 % un importa vērtība – par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Aleksandrs Milovs: Nav tādas valsts naudas

Ingrīda Drazdovska, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir pakalpojumu sniedzējs, un nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda

Tā intervijā DB uzsver holdingkompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat nodokļu reformu, kādi ir secinājumi par to?

Šis gads ir zīmīgs ne tikai mūsu kompānijai. Valsts svinēs savu simtgadi. Tiesa, 50 gadus tā bija izrauta ārā no pasaules attīstības konteksta, un tas ir milzīgs trieciens valstij. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts ir daudz sasniegusi. Būtiskākais ir tas, ka tai ir prognozējama, stabila attīstība. Tas ir liels sasniegums, to var secināt, kaut vai palūkojoties un salīdzinot situāciju te un kaimiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

EM: Augot ārējam pieprasījumam, palielināsies arī ienākumi no eksporta

Dienas Bizness, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkgaļas cena Latvijā aprīlī bija vidēji par 16% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena aprīlī bija vidēji par 14,9% zemāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī. Dānijā cūkgaļas cena šā gada aprīlī bija par 17,8% zemāka, Vācijā - par 16,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, Polijā - par 15,7% zemāka, Lietuvā - par 12,4%, bet Igaunijā - par 7,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī.

Cūkas liemeņa tirgus cena ES vidēji aprīlī bija 147,04 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 143,73 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cūkas liemeņa tirgus cena aprīlī vidēji bija 148,69, Vācijā - 147,90 eiro par 100 kilogramiem, Polijā - 142,58 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 142,43 eiro par 100 kilogramiem, bet Dānijā - 127,14 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Atbalsts vizitētājiem

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada septembrī, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas vaiga sviedros raujas, lai apgūtu tos astoņsimt tūkstotīšus naudas Viņa svētības Romas pāvesta Franciska vizītes sakarā. Finansējums esot piešķirts aumež lielās sabiedriskās nozīmes dēļ, tiek minēts, ka Latvijā esot kāds pusmiljons katoļu.

Protams, visādi ņirgas un ļaunvēļi ākstīgi iesaka, ka pat miljonu viegli varētu savākt no pašiem katoļiem, ja ikkatris viens no tiem iemestu kolektē pa diveiro monētiņai. Kategoriski nosodu šādu tukšu muldēšanu! Tā kā Vatikāna finanšu sistēma ik pa reizei tiek atslēgta no pārējās pasaules naudas atmazgāšanas skandālu dēļ, viņiem jaunas problēmas ar lēveni grūti identificējumu ziedojumu galīgi nav vajadzīgas. Un mums pašiem arī ne, jo uztaisīt uzskaites sistēmu šādam projektam mūsu IT industrija varētu pāris trīs gadu laikā par miljoniem trim. Tādēļ pilnībā atbalstu valdības lemto – pasmelties budžetā. Nav ko eksperimentēt tik nopietnā gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzlabojumus grib, rīcība izpaliek

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu, nožēlas pilnu atskatu uz vēsturiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijuši lielu iespēju brīži, mēs mēdzam iztēloties savu rīcību, ja vien attiecīgajā brīdī būtu bijuši informētāki, aktīvāki un arīdzan darīt gribošāki.

Patlaban šāds brīdis ir cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, jo Eiropas Savienība (ES) šo māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Izklausās daudz, bet ar šo naudu pietiks labi ja 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu, kuros dzīvojam mēs, mūsu vecāki un, iespējams, dzīvos arī mūsu bērni.

Teju 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, – daudzi no viņiem namos, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, ir novecojuši, pat bīstami, jo to atjaunošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Lielākā «aizķeršanās» daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmās kopš to ieviešanas allaž ir bijusi un paliek iedzīvotāju skepse vai pasivitāte. Namos, kur kāds uzņemas iniciatīvu – klausās, skaidro, stāsta, pārliecina –, rēķins par siltumu vēlāk ir samazinājies pat uz pusi. Spilgts piemērs ir nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs ēkas korpusiem, un pagājušā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā. Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi. Nerunājot jau par nama vizuālo izskatu un dzīvokļu tirgus vērtību, kas siltinātos namos ir vidēji par 30% augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,55 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,3% vairāknekā 2017. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,8% un importa vērtība – par 14,0% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 1,08 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,47 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,6% līdz 42,3%.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,05 miljardus eiro – par 1,61 miljardu eiro jeb 9,8 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,0 miljardus eiro (palielinājums par 687,6 milj. eiro jeb 9,4 %), bet importa – 10,05 miljardus eiro (pieaugums par 924,4 milj. eiro jeb 10,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018. gada augustā salīdzinājumā ar 2017. gada augustu eksporta vērtība bija par 8,0 % un importa par 14,4 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 2,9 % un importa par 1,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāknekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2 % un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 47,3 %.

2018. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 milj. eiro jeb 8 %), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3 % un importa par 9,1 % lielāka,savukārt,salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5 %, bet importa – samazinājās par 7,5 %. Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri: - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 26,2 %, - koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 milj. eiro jeb 14,8 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 9,8 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 13,7 %, - augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 44,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums radās pēc Tieslietu ministrijas rīkotās diskusijas sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu par jautājumu: «Vai pienācis laiks specializētai tiesai?»

Diskusijā izklāstīja gan Tieslietu ministrijas redzējumu par jaunās Ekonomisko lietu tiesas radīšanu no 2021. gada 1. janvāra, gan bija uzņēmēju un investoru viedokļi. Izteicās ģenerālprokurors, Rīgas apgabaltiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāji. Jaunās tiesas ieceres kritika vairāk nāca no zāles.

Bija daudz un dažādu iebildumu. Vai pietiks tiesnešu? Vai pietiks telpu? Vai tiesa tiks galā ar piekritīgo lietu daudzumu?

Tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts!

Teju visi oficiālie diskusijas dalībnieki atzina, ka jaunās tiesas radīšana neatrisina procesa problēmas tiesās, vien rodas cerības, ka īpaši apmācīti tiesneši ātrāk izskatīs lietas un sarakstīs nolēmumu sējumus. Pēc iebildēm no zāles Tieslietu ministrija atzina, ka tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts, lai arī komerctiesas ir daudzviet, un tas tiek minēts kā paraugs. «Sāls» ir apstāklī, ka Latvijā ir plānots izveidot Ekonomisko lietu tiesu, kurai būs jāizskata ne tikai komerclietas, bet arī ekonomiskie noziegumi, kas ir kriminalizēti. Tiesas izveidošanas iecere ir atvieglot uzņēmēju ikdienu, lai strīdi tiktu izšķirti ātrāk, bet patiesās problēmas slēpjas ne jau civiltiesiskajā sadaļā, bet gan kriminālapsūdzībās. Diskusijas laikā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atklāja, ka vairāk nekā 50 lietu gaida izskatīšanu tiesā un gaida jau gadiem. Tās esot pilnībā izmeklētas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrija (FM).

Šodien valdība uzklausīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2020., 2021. un 2022.gadam.

Pēc FM sniegtās informācijas, 2020.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,13 miljardi eiro, bet 2021.gadam - 7,33 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts pamatbudžeta bāze, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, 2020. un 2021.gadam tiek aprēķināta, pamatojoties uz aprēķināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam. Aprēķinos tiek ievērots pārmantojamības princips, kā arī ņemti vērā valdībā pieņemtie lēmumi. 2022.gadam tā tiek aprēķināta, pamatojoties uz ietvaru 2021.gadam, kā arī ņemot vērā izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru