Lai gan pašreizējā situācijā radikāli risinājumi būvniecības nozares „glābšanai” vēl nav nepieciešami, visiem tirgus dalībniekiem ir jārīkojas pārdomāti, lai stabilizētu nozari un panāktu ilgtermiņa līdzsvaru. Pretējā gadījumā varam sagaidīt ievērojamu šī sektora lejupslīdi, un tas var paliekoši ietekmēt arī daudzas ar būvniecību saistītās nozares, secināts pētījumā.
DnB NORD Banka savā jaunākajā pētījumā par būvniecības sektora attīstību apkopojusi un izanalizējusi tirgus tendences, kā arī izstrādājusi secinājumus par nepieciešamajiem soļiem pašreizējās situācijas uzlabošanai.
Būvniecības nozares procesos piedalās četras iesaistītās puses - celtniecības kompānija, pasūtītājs, finansētājs un valsts. Turklāt valsts piedalās divējādi - gan kā pasūtītājs (atsevišķos gadījumos), gan ar likumdošanas palīdzību un kā nozares regulators. Pašlaik valsts kā regulators savu nostāju ir paudusi, ierobežojot pieprasījumu un nosakot lielākas valsts nodevas, tādējādi „atvēsinot” nekustamā īpašuma tirgu. Arī finanšu institūcijas ir mainījušas savu kredītpolitiku nekustamā īpašuma finansēšanā.
„Ir ļoti būtiski apzināties, ka turpmāk būvniecības nozares optimizācijā intensīvi jāiesaistās visiem tirgus dalībniekiem, lai nozare izdzīvotu un turpinātu attīstīties,” uzsver DnB NORD Bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais.
Pētījumā secināts, ka ikvienam nozares procesos iesaistītajam dalībniekam ir jāveic konkrēti soļi:
Pasūtītājiem (tostarp valstij):
- īpaši publiskajam sektoram jāveicina konkurence uz pasūtījumiem, izsludinot starptautiskus konkursus, tādējādi dodot iespēju saņemt konkurētspējīgas cenas un kvalitāti;
- rūpīgi jāizvērtē projekta rentabilitāte, ņemot vērā dažādās iespējamās būvniecības izmaksas un projekta nākotnes ienesīgumu.
Komercbankām:
- jāmaina kreditēšanas pieeja, fokusējoties uz projektu finansēšanu, nevis uz nodrošinājumu balstītu kreditēšanu;
- finansētājiem jāpaaugstina kompetence un jāiesaista eksperti, piemēram, tāmju, kvalitātes ekspertīzēm, būvuzraudzībai, utt.
Celtniecības kompānijām:
- ne tikai jāpiedāvā pasūtītāju pieprasītās garantijas, kas saistītas ar celtniecības riskiem, bet arī jāpieprasa samaksas garantijas no pasūtītāja.
Būvniecības nozare pēdējos gados augusi straujāk nekā ekonomika kopumā, sasniedzot 13,6% pieauguma līmeni. Šīs nozares pienesums valsts ekonomikā palielinās, taču vienlaikus būvniecības īpatsvars Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstīs. Pērn Latvijā būvniecības īpatsvars bija 6,8% no IKP, kamēr Lietuvā un Igaunijā būvniecība sastādīja attiecīgi 8,8% un 7,6% no IKP.
Pētījumā DnB NORD Banka secinājusi, ka jauno ēku būvniecībā Latvija pēdējos gados apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet kopējais dzīvojamais fonds Latvijā joprojām ir mazāks nekā Igaunijā. Ja Latvija vēlas sasniegt kaimiņvalsts līmeni, būvniecībai līdzšinējā tempā jāturpinās vēl astoņus gadus, turklāt tas būtu iespējams vienīgi gadījumā, ja Igaunijas tirgus uz šo laiku pavisam apstātos. Savukārt, ja abās valstīs saglabāsies līdzšinējie būvniecības tempi, Igaunijas līmeņa sasniegšanai Latvijai būtu nepieciešami vēl 40 gadi.
„Šī tendence, protams, liecina, ka būvniecības nozarei joprojām ir izaugsmes potenciāls, un situācija rāda, ka šī nozare valsts ekonomikas attīstībā ir svarīga. Tomēr vienlaicīgi tas arī signalizē, ka Latvijas tirgū ir būtiski jādomā par ražīguma celšanu,” norāda Raimo Smukais. „Ražīgums jāceļ, „pārnesot” celtniecību no būvlaukuma uz rūpnīcu, t.i., vēl vairāk jāstandartizē un jāunificē ēku risinājumi, lai rūpnīcā varētu saražot gatavus moduļus un būvlaukumā tikai samontēt.”
DnB NORD Bankas veiktā analīze liecina, ka 2007.gadā Igaunijā novērojama lēnāka būvapjomu palielināšanās, kas varētu norādīt uz potenciālu tempu samazināšanos arī Latvijā. Igaunijā, piemēram, celtniecība pērn auga par 20-30%, bet šogad pa ceturkšņiem – attiecīgi par 24, 7 un 5 procentiem.
„Ņemot vērā Baltijas valstīs līdzīgās tendences, analogu pieauguma līkni nākamgad varētu paredzēt arī Latvijā,” uzskata DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja, atzīmējot arī faktu, ka Latvijā jau samazinājies pēdējā ceturksnī izdotajās būvatļaujās paredzēto jaudu apjoms.
DnB NORD Bankas analītiķi norāda – nozares attīstību palēninājusi darījumu aktivitātes mazināšanās nekustamo īpašumu sektorā gan pretinflācijas plāna ietekmē, gan arī, nekustamā īpašuma cenām pārsniedzot iedzīvotāju maksātspējas robežu. „Tā kā līdzīgas tendences vērojamas arī Igaunijā, nevar teikt, ka Latvijā nekustamo īpašumu nozares un celtniecības bremzēšanās galvenais iemesls un iniciators ir tieši šis inflācijas apkarošanas plāns. Kā rāda kaimiņvalsts attīstība, aktivitātes samazināšanās būtu sākusies tik un tā,” saka Ieva Vēja.
Pētījums liecina, ka būvniecības nozares attīstību pašlaik apdraud izmaksu, īpaši darba algu nesamērīgais pieaugums, ko bija izraisījis augstais pieprasījums vienlaikus ar darbaspēka deficītu, tādēļ būvniecības izmaksu celšanās apsteigusi inflāciju un ražotāju cenu kāpumu.
Turklāt dati liecina, ka būvniecības izmaksas salīdzinājumā ar IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir starp augstākajām Eiropā. Piemēram, daudzdzīvokļu ēku būvniecības izmaksu un IKP (uz vienu iedzīvotāju) attiecības koeficients Latvijai ir trešais augstākais – 0,16, un mūsu valsti apsteidz vienīgi Polija un Rumānija.
DnB NORD Bankas aprēķini liecina, ka Latvijā strādājošo skaits salīdzinājumā ar ražošanas apjomiem būvniecības nozarē aug ātrāk nekā kaimiņvalstīs, bet vienlaikus darba ražīgums celtniecībā šeit ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
„Tagad, būvniecības aktivitātei mazinoties, situācijai vajadzētu sākt normalizēties, izmaksām pazemināties vai vismaz nepieaugt tik strauji. Tas padarītu Latvijas būvniecības nozari konkurētspējīgāku arī Eiropas kontekstā,” uzskata Raimo Smukais.
