Mazumtirdzniecība

Pētījums: Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Salīdzinot apmēram 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, KP konstatējusi, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija noteikuši lētāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala cenā. Ražotāji apmēram 80% no šīm zālēm Latvijā bija noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet tikai apmēram 40% no tām patērētāji iegādājās lētāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. KP uzraudzībā detalizēti vērtēja atšķirības Baltijas valstu zāļu cenu veidošanas mehānismos un to ietekmi uz gala cenu kompensējamiem un nekompensējamiem medikamentiem.

Salīdzinot zāļu cenu regulējumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, KP konstatējusi, ka iedzīvotājiem nelabvēlīgākais cenu veidošanas mehānisms ir Latvijā. Latvijā cenu veidošanas mehānisms paredz, ka, pieaugot ražotāju cenai, uzcenojums lieltirgotavām un aptiekām procentuāli samazinās, tomēr naudas izteiksmē palielinās. Dati liecina, ka Latvijā patērētāji visbiežāk iegādājas kompensējamās un nekompensējamās zāles, kas maksā līdz 50 eiro, tostarp, piemēram, maksimālais lieltirgotavu uzcenojums zāļu iepakojumiem, kam ražotāji noteikuši cenu 20 eiro, Latvijā var būt 2,84 eiro, kamēr Lietuvā viens eiro, bet Igaunijā - 0,6 eiro. Turpinot pieaugt ražotāju cenai, palielinās atšķirība starp lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un kaimiņvalstīs.

Aprēķini arī norāda uz iespējamību, ka Latvijas zāļu cenu veidošanas mehānisms lieltirgotavām ir īpaši labvēlīgs, jo dod iespēju noteikt salīdzinoši augstus maksimālos uzcenojumus. Līdzīgi secinājumi ir par aptieku uzcenojumiem Latvijā, piemēram, Latvijā aptieku uzcenojums ražotāju zāļu iepakojumam 20 eiro apmērā var sasniegt 4,92 eiro, kamēr Lietuvā - 3,57 eiro, bet Igaunijā - 3,09 eiro.

Pieaugot ražotāju cenai, procentuāli palielinās Latvijas aptieku uzcenojums, bet Lietuvas un Igaunijas nekompensējamajām zālēm aptieku uzcenojumi kļūst nemainīgi pie noteikta iepirkuma cenas sliekšņa.

"Kopumā salīdzinot lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus Baltijā, Latvijā augstākais uzcenojums nav tikai lētākajām zālēm, kas aptiekās maksā līdz 3,5 eiro. Pieaugot cenai, Latvijā palielinās kopējā uzcenojuma atšķirība. Šādā uzcenojumu sistēmā kā jutīgākais zāļu segments ir nekompensējamās bezrecepšu zāles, jo lieltirgotavām un ražotājiem ir plaša rīcības brīvība, vienlaikus pastāvot vertikālajai integrācijai un nepietiekamai farmaceitu neatkarībai," atzina konkurences uzraugs. KP norādīja, ka Baltijas tirgi ir salīdzinoši līdzīgi un zāļu cenām nevajadzētu būtiski atšķirties.

KP uzskata, ka nepieciešams pārskatīt zāļu cenu veidošanas mehānismu, izanalizējot, pie kuriem līmeņiem un kādu iemeslu dēļ sistēma pieļauj iespējamo pārmaksu. KP aicina izvērtēt iespēju lieltirgotavām un aptiekām ieviest fiksētu maksu par katru pārdoto zāļu iepakojumu, kā arī paredzēt tādu uzcenojumu sadalījumu, kas mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām. Tāpat KP sagatavojusi vairākus citus priekšlikumus, tostarp rosinājumu vienādot cenas veidošanas mehānismu gan kompensējamām, gan nekompensējamām zālēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No nākamā gada aprīļa kompensējamo medikamentu receptēs rakstīs tikai zāļu ķīmisko nosaukumu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rosina ieviest likuma grozījumus, lai aptiekā pacientam tiktu izsniegts lētākais medikaments

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 3.54 milj. zāļu iepakojumu par 36,61 miljonu eiro (ar PVN), liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Naudas izteiksmē tas ir par 6,41% vairāk nekā 2018. gada augustā. Vispārēja tipa aptiekām augustā tika pārdoti 3,21 milj. zāļu iepakojumu 29.66 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 441 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, sarakstu iespējams skatīt šeit (Excel fails), tai skaitā 225 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas zāles, par 12,19 miljoniem eiro, kas ir par 15.52% mazāk nekā šī gada jūlijā.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu augustā bija 10,34 eiro, savukārt mediānas cena – 5,63 eiro ar PVN (Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm – 5,50 eiro, nereģistrētām zālēm 15,37 eiro).

Zāļu ražotāji un to pārstāvji augustā zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 19 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 12 zālēm. Par iemeslu cenu pieaugumam reģistrācijas apliecību īpašnieki minējuši ražošanas izmaksu pieaugumu, izejvielu cenu paaugstināšanos un cenu izlīdzināšanu Baltijas valstīs. Informāciju par konkrētiem produktiem, kam augustā cena samazināta vai palielināta, iespējams skatīt šeit (Excel fails).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu valsts aģentūra informē, ka 2019. gada septembrī zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 4,10 milj. zāļu iepakojumu par 41,38 milj. eiro (ar PVN). Naudas izteiksmē tas ir par 13% vairāk nekā šī gada augustā un par 28% vairāk nekā 2018. gada septembrī.

Vispārēja tipa aptiekām septembrī tika pārdoti 3,75 milj. zāļu iepakojumu 32,22 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 498 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, tai skaitā 234 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas zāles.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu septembrī bija 10,10 eiro, savukārt mediānas cena – 5,49 eiro ar PVN, tostarp, Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm – 5,38 eiro, nereģistrētām zālēm 13,73 eiro.

Zāļu ražotāji un to pārstāvji septembrī zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 85 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 20 zālēm. Par iemeslu cenu pieaugumam reģistrācijas apliecību īpašnieki minējuši ražošanas izmaksu pieaugumu, energoresursu sadārdzināšanos un darba algu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nav brīnumnūjiņas lētām zālēm

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.

Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru