Jaunākais izdevums

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

"Apvienotā tilta būvniecība kā optimālākais risinājums Rīgas apvedceļa divu Daugavas pušu savienošanai ir iekļauts Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam. Divlīmeņu šķērsojums pāri Daugavai būs paredzēts gan “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līnijai, gan Rīgas apvedceļam ar četru joslu ātrgaitas autoceļu, tādā veidā samazinot izmaksas nepieciešamās infrastruktūras izbūvei," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Tilts būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas transporta sistēmas pilnveidei. “Rail Baltica” nozīmē jaunas iespējas sabiedriskajai satiksmei. Savukārt, Rīgas apvedceļa izbūve par mūsdienīgu autoceļu dos ne tikai laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzīs autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu," saka ministrs.

Apvienotais divlīmeņu tilts pār Daugavu apvienos dzelzceļa infrastruktūru zemākajā, bet autotransporta infrastruktūru – augstākajā līmenī. Dzelzceļa līmenis iekļaus divas ātrvilciena līnijas, kas ļaus dzelzceļam kursēt ar ātrumu 249 km/h. Savukārt, autotransportam paredzētas divas atdalītas brauktuves ar divām braukšanas joslām katrā braukšanas virzienā. Autoceļa tilta infrastruktūra ietver izbūvi tilta pieejām, vairāklīmeņu ceļu mezglam ar valsts galveno autoceļu A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un jaunam vairāklīmeņu ceļu mezglam ar valsts reģionālo autoceļu P85 Rīgas HES-Jaunjelgava.

Plānots, ka būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē, to pabeidzot 2027. gadā.

Šobrīd Rīgas apvedceļa, ko veido divi valsts galvenie autoceļi A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne) un A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte), maršruts šķērso Daugavu, pa Rīgas HES dambi. Rīgas HES dambis ir visa Rīgas apvedceļa maršruta posms ar vismazāko satiksmes caurlaidspēju, kurā nepastāv arī iespējas šo caurlaidspēju palielināt. Papildu slodzi Daugavas šķērsojumam pār Rīgas HES dambi rada Ķeguma HES dambja tilta tehniskais stāvoklis, kur jau šobrīd ir ieviesti braukšanas ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas minerālmateriālu ražotāja Saulkalne S kopējais grupas apgrozījums 2020. gadā ir palielinājies par 32%, sasniedzot 10,1 miljonu eiro. Šo rezultātu izdevies sasniegt, pateicoties vairāk nekā 3,5 miljonus eiro vērtajām investīcijām ražotņu modernizācijā un eksporta tirgu attīstībā. 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 7,7 miljoni eiro.

Plānots, ka 2021. gadā Saulkalne S apgrozījums turpinās palielināties – iecerēts gan kāpināt minerālo materiālu ieguvi un pārstrādi, gan arī palielināt uzņēmuma tirgus daļu tuvējā Baltijas valstu reģionā.

"Pērn veiksmīgi modernizējām ražotnes un rūpniecības procesus grupas uzņēmumos. Paplašinājām uzņēmuma ražošanas platības, automatizējām un digitalizējām ražošanas procesus, kā arī iegādājāmies jaunu rūpnīcu aprīkojumu. Šie ieguldījumi nodrošināja to, ka kļuvām konkurētspējīgāki un varējām ievērojami kāpināt apgrozījumu. Esmu pārliecināts, ka šīs pārmaiņas palīdzēs uzņēmumam kāpināt produktivitāti un ražošanas jaudas ilgtermiņā, nodrošinot apgrozījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos. Pie tam esošās tirgus tendences ļauj prognozēt pieprasījuma palielināšanos pēc minerālmateriāliem, un tas ļauj domāt, ka arī 2021. gads uzņēmumam būs finansiāli ļoti veiksmīgs," komentē uzņēmumu grupas Saulkalne S vadītājs Juris Seilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība, informē RB Rail AS.

"Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa - Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu," sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 20.jūnijā atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 946 tūkstošu eiro apmērā no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem gājēju un velosipēdistu tiltam pāri Kīleveina grāvim.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem.

Vēlas veidot gājēju un velosipēdu tiltu pie LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta...

Tāpat Torņakalna teritorijā nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, kas tiks risināts savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Problēmas uz Rīgas apvedceļa risinās apvienotais vilciena un autoceļa tilts

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākoties mācībām skolā, pieaug satiksmes intensitāte uz Rīgas apvedceļa, veidojot noteiktu posmu pārslogotību. Šo situāciju plānots risināt, pārbūvējot apvedceļu par mūsdienīgu autoceļu ar divlīmeņu tiltu pār Daugavu, saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka Rīgas apvedceļa (A5) intensitāte ir aptuveni 23 tūkst. automašīnas diennaktī un pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi aptuveni divas reizes.

“Caurlaides spēju plānots risināt ar Rīgas apvedceļa pārbūvi par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā, kā to paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam,” skaidro T.Linkaits.

Darbs pie apvedceļa izbūves ir uzsākts un pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas kopā ar būvprojekta izstrādi ilgs aptuveni 2 gadus.

Pie Saulkalnes par 200 miljoniem eiro plānots būvēt jaunu tiltu 

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura...

“Tāpat būtiski, ka valdībā ir apstiprināti nākamie soļi Daugavas šķērsojuma izbūvei pie Salaspils, kas ir nozīmīgs Rīgas apvedceļa veidošanai. Tas būs unikāls divlīmeņu tilts, kas apvienos Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju un četru joslu ātrgaitas autoceļu, lai savienotu Rīgas apvedceļu abās Daugavas pusēs. Tilta projektēšana notiek Rail Baltica projekta ietvaros,” saka ministrs.

Pašlaik Rīgas apvedceļa abi autoceļi - A5 (Salaspils–Babīte) un A4 (Baltezers–Saulkalne) - nav tieši savienoti un kā to savienojums kalpo A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža). Autoceļu A4 un A5 mezgli ar autoceļu A6 ir uzskatāmi par šaurajām vietām, kurās veidojas satiksmes sastrēgumi.

Esošais Daugavas šķērsojums pa Rīgas HES dambi ir visproblemātiskākā vieta visā Rīgas apvedceļa garumā, jo šajā vietā autoceļam ir zema satiksmes caurlaides spēja un Rīgas HES dambi paplašināt tehniski nav iespējams. Satiksmes plūsma, it sevišķi kravas transporta plūsma, pa Rīgas HES dambja Daugavas šķērsojumu ir jāsamazina, jo potenciāls ceļu satiksmes negadījums var atstāt negatīvu iespaidu uz dambja konstrukciju. Daugavas šķērsojumam Rīgas HES dambja tehniskā stāvokļa dēļ jau pašlaik ir masas un braukšanas intervāla ierobežojumi. Apvienotā tilta būvniecība ļauj risināt šo situāciju un novērst identificētos riskus.

“Apvienotā tilta būvniecība ir optimālākais risinājums gan finansiālā, gan teritoriju saudzējošā veidā,” uzsver ministrs. “Tilta izbūvei tiks piesaistīti vairāki finanšu avoti. Projektēšanas līgums tiek finansēts kopējā Rail Baltica projekta finansēšanas līguma ietvaros. Apvienotā tilta būvniecības finansēšanai plānots piesaistīt 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu. Līdz ar to dodot maksimālo ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei ar salīdzinoši nelielu valsts budžeta līdzfinansējumu,” komentē T.Linkaits.

Plānots, ka tilta būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene-Strenči (P25) (28,34. km) - jūlijā izbūvēti divi jauni dzelzsbetona laidumi agrāko tērauda siju laidumu vietā, līdz ar to tagad visas tilta konstrukcijas ir no monolīta dzelzsbetona un 100 m garais tilts ir jau ieguvis vienotu arhitektonisko veidolu.

Būvdarbu laikā satiksme ir nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kopš būvdarbu sākuma pērn rudenī tilta četriem betona laidumiem ir iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, izbūvēta hidroizolācija un brauktuves daļā ieklāts tilta vēsturiskā bruģakmens segums, kas pēc pārbūves klās tilta brauktuvi visā garumā. Strenču pusē ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kā arī veikti nepieciešami tilta balstu betonēšanas darbi.

Maija beigās, pēc divu mēnešu tehnoloģiskā pārtraukuma, kad ūdens līmenis Gaujā bija pietiekami nokrities, tika uzsākti jauno laidumu betonēšanas sagatavošanas darbi - uzstādīja turas, veidņus un tērauda stiegrojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrālē, kas ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, būvniecība norit noteiktajos termiņos, par to ceturtdien vizītē pārliecinājās Rīgas domes vadība.

Maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei tiek izbūvēts 2,8 km garumā un novirzīs auto satiksmi no vēsturiskā pilsētas centra, samazinot sastrēgumus. Šonedēļ sākusies 2. kārtas izbūve. Darbus plānots pabeigt 2023. gada būvniecības sezonā.

“Tā kā Austrumu maģistrāle kopumā ir viens no vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem, kāds Rīgā jebkad īstenots, rūpīgi sekojam līdzi darbu gaitai un sagaidām kvalitatīvu objekta būvniecību. Jaunais apvedceļš ne vien būtiski atvieglos visa labā krasta iedzīvotāju un Rīgā strādājošo ikdienu, bet arī radīs iedzīvotājiem patīkamāku pilsētvidi un samazinās gaisa piesārņojumu, kas Rīgā ir īpaši aktuāls un risināms jautājums. Pašreiz būvniecības darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku,” teica vicemērs Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene–Strenči (P25) (28,34. km). Darbus veic A.C.B. Grupas uzņēmums SIA “8 CBR”.

Būvdarbu laikā satiksme nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, kurš tika uzbūvēts septembrī.

1909. gadā uzbūvētais tilts ir no monolīta dzelzsbetona, bet divi tā laidumi, kas tika uzbūvēti 1919. gadā, – tērauda sijas un koka brauktuves konstrukcija. Pašlaik tērauda sijas un koka brauktuve ir pilnībā demontēta, bet Strenču pusē demontētā krasta balsta vietā jau daļēji ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kura arhitektoniskais veidols ir atbilstošs vēsturiskajam tiltam. Tilta betona laidumiem ir demontēta segas konstrukcija un ietvju konsoles.

Diviem laidumiem decembra vidū tika iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, turpinās tilta balstu konstrukciju betonēšana. Līdz pavasarim pirmo divu tilta laidumu no Smiltenes puses atjaunošana būs pabeigta tiktāl, lai pa tiem ar būvniecības tehniku varētu piekļūt nākamajiem tilta laidumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes vadības pārstāvji 27.maijā apsekoja un pieņēma pabeigtos Salu tilta kompleksa 2. kārtas pārbūves darbus, kas tika uzsākti 2020. gadā, veicot tos divos etapos.

Salu tilta 2. kārtas pirmais etaps ietvēra divus objektus – Zaķusalas krastmalu un Mūkusalas apli. Būvdarbu ietvaros tika veikta Zaķusalas krastmalas brauktuves un ietves seguma atjaunošana. Tāpat seguma atjaunošana tika veikta uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa līdz Kārļa Ulmaņa gatvei un Bauskas ielai (Pārdaugavas virzienā), kā arī abās tuneļa pusēs gājēju pārejas tika aprīkotas ar gājēju luksoforu.

2021. gadā, uzreiz pēc darbu pabeigšanas projekta pirmajā etapa, tika uzsākts darbs pie Salu tilta 2. kārtas otrā etapa. Šī etapa ietvaros tika veikta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu Lāčplēša ielā un gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves un nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" plāno nākamgad sākt projekta "Krasta City" būvdarbus Zvirgzdu salā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu.

Puskilometru gara publiskā promenāde gar Daugavu, pilnveidota sabiedriskā transporta kustība, gājēju tilts, labiekārtota veloinfrastruktūra, A klases biznesa komplekss, kas sastāvēs no biroju ēkām un multifunkcionāla centra, kur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas – šie ir projektā “Krasta City” plānotie objekti, kas, papildinot viens otru, Rīgā veidos jaunu dzīvesstila kvartālu.

A klases biznesa kompleksu veidos septiņas pamatēkas, kuru augstums būs līdz 15 stāviem, un vienas multifunkcionālas ēkas, kuras pirmie stāvi pildīs publisku funkciju. Tur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas. Tāpat projekta teritorijā būs pieejama arī zaļā zona ar skvēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 12. maijā tiks uzsākti pirmie sagatavošanās darbi Austrumu maģistrāles 1. kārtas būvniecībai posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.

Austrumu maģistrāles trūkstošā posma būvniecība ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, kura kopējās izmaksas ir 37,8 miljoni eiro.

Austrumu maģistrāles izbūve nodrošinās Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi (Dzelzavas iela, Gustava Zemgala gatve, Ieriķu iela). Satiksmes infrastruktūras projekta būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.

Ņemot vērā projekta mērogu, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus pret būvdarbiem izturēties ar sapratni un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Satiksmes organizācijas izmaiņas spēkā stāsies nākamnedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” tuvāko mēnešu laikā plāno īstenot vēl vienu saules paneļu parku, kas nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 270 saules paneļus ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam turpmākos 10 gados saražos vismaz 900 000 kWh.

2017. gadā "Salaspils Siltums" realizēja savu pirmo saules paneļu projektu. Lai ražotu zaļo elektroenerģiju, uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW, kas ik gadu uzņēmumam līdz šim ļāvis ietaupīt 436.5 tonnas CO2.

2019. gadā uzņēmums turpinājis zaļo kursu un realizēja apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlu māju.

Pēc projekta īstenošanas, 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tai skaitā 20% – no saules enerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. Pirmie soļi šīs stratēģijas īstenošanai jau tiek sperti, jo ir uzsākti darbi, lai Rīgas apvedceļu pārbūvētu par četru joslu ātrgaitas autoceļu, informē Satiksmes ministrija.

Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas no 2020. līdz 2040. gadam mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem, līdz 2040. gadam izbūvējot vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā.

"Ilgtermiņa valsts ceļu attīstības stratēģija nākamajiem 20 gadiem ir izdiskutēta ar pašvaldībām, Saeimas komisijām un apstiprināta Autoceļu padomē. Tas ir redzējums, kā sakārtot valsts galvenos autoceļus, lai nodrošinātu labāku sasniedzamību starp Latvijas novadu centriem, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo liela daļa negadījumu rodas, veicot apdzīšanas manevrus, un veicinātu vides aizsardzību, samazinot siltumnīcefektu gāzu emisijas. Ilgtermiņa plānošana ir nepieciešama, lai savlaicīgi paredzētu ceļu attīstību un pamatotu finansējuma piesaistīšanu no Eiropas fondiem, veidotu publiskās un privātās partnerības projektus," teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu VSIA "Autotransporta direkcija" 2019. gadā izsludinātā atklātā iepirkuma prasību, ka, sākot ar 2021. gada 1. augustu, 10% no maršrutu tīkla daļā iesaistītā autoparka jābūt bezizmešu, AS "Nordeka" ir papildinājusi savu autoparku ar pirmajiem septiņiem elektriskajiem pasažieru mikroautobusiem NOVUS ECOLINE.

Elektriskie mikroautobusi ir būvēti Lietuvā, Viļņā, pēc uzņēmuma SIA "E Buss" pasūtījuma, kas ir oficiālais šo autobusu izplatītājs Latvijā. Savukārt servisa pakalpojumus šiem mikroautobusiem nodrošinās SIA "Domenikss".

Pasažieru pārvadājumus šie mikroautobusi uzsāks 1. augustā Pierīgā un Bauskas rajonā. Izvērtējot visus apstākļus – mikroautobusu specifiku, ietilpību, maršrutu apstākļus u.c., pieņemts lēmums ar jaunajiem mikroautobusiesm apkalpot tādus maršrutus kā "Rīga–Saurieši–Salaspils", "Salaspils–Daugavas muzejs–TEC2–Saulkalne", Bauskas daļā -"Bauska–Janeikas", "Bauska–Viesturi", "Bauska–Ādžūni" u.c.

NOVUS ECOLINE elektrisko mikroautobusu būvniecība ir SIA "E Buss" un SIA "Domenikss" iniciēts projekts. Tā izstrādē iesaistījās Baltijas nozares uzņēmumi – SIA "Domenikss", "Mercedes-Benz AG" ģenerālpārstāvis Latvijā, automobiļu virsbūves aprīkotājs UAB "Altas Komercinis Transportas" un UAB "Elinta Motors".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzsākusi darbu pie četriem jauniem valsts ceļu attīstības projektiem. Savukārt Ķekavas apvedceļa projekts, par kura realizāciju pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa šovasar parakstīts līgums, tuvojas būvdarbu stadijai.

"Jau šī gada beigās plānots uzsākt būvdarbus topošā Ķekavas apvedceļa trasē. Vienlaikus LVC strādā pie vēl četriem tikpat nozīmīgiem projektiem, kuri iezīmē ambiciozās valsts ceļu tīkla infrastruktūras attīstības vīzijas iedzīvināšanu. Patlaban projektiem tiek izstrādāti minimālie būvprojekti un veikti ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Ja paralēli projektēšanai un novērtējumiem savlaicīgi tiks rasts finansējums būvdarbiem, tad, sākot ar 2025.gadu, Pierīgā būs jārēķinās ar vērienīgiem ceļu būvdarbiem dažu gadu garumā," saka LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Ir uzsākta būvprojekta minimālā sastāvā un IVN izstrāde Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers-Saulkalne) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu. Plānots, ka apvedceļa pārbūve tiks uzsākta 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku, kurš no 2020.gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

"Tet" galvenā izpilddirektora kandidātu atlasei tika piesaistīts starptautiskā augstākā līmeņa personāla atlases tīkla uzņēmuma "Amrop" Rīgas birojs. Atlase notika, izmantojot tiešās kandidātu piesaistes metodi Baltijā un Skandināvijā.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzina, ka pēc atlases procesa noslēguma "Tet" padome, kas pārstāv abu akcionāru intereses, vienbalsīgi pieņēma lēmumu par "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecelt Tatarčuku.

"Viņš sevi ir ne tikai pierādījis līdzšinējā darbībā uzņēmuma valdē un ieņemot pienākumu izpildītāja amatu, bet arī atlases laikā demonstrēja spēcīgu nākotnes attīstības vīziju un tās realizāciju Latvijas ekonomikai un attīstībai nozīmīgajā uzņēmumā," pauda Vasks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirot finansējumu 3 miljonu eiro apmērā uzņēmumiem SIA Ķengaraga 10A un SIA Ķengaraga 10B, Luminor banka atbalstījusi jauna loģistikas centra attīstību Ķengaragā.

Finanšu līdzekļus izmantos uzņēmumu biznesa attīstībai un ēku būvniecībai.

Loģistikas centrs atradīsies stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas krastā pie Dienvidu tilta transporta mezgla. Kopējā loģistikas centra platība ir 10000 kvadrātmetri, no kuriem lielākā daļa jau ir iznomāta.

Uzņēmumi SIA Ķengaraga 10B un SIA Ķengaraga 10B pieder divām holdingkompānijām SIA JMI un SIA DKB ar lielu pieredzi nekustamo īpašumu attīstīšanā. Lielākie realizētie nekustamā īpašuma projekti ir noliktavu un biroja komplekss Vietalvas ielā 1, renovētas ražošanas telpas Kurzemes prospektā, kā arī iepriekš attīstīts uzņēmums Raunas ražotne.

“Bankas aizdevums mums ļāva projektu veidot kā vienotu biznesa parka konceptu ar blakus esošo ražošanas, noliktavas un biroju ēku. Potenciāliem nomniekiem būs iespēja izveidot telpas atbilstoši vajadzībām un prasībām - tās var izmantot gan kā biroja, gan kā tirdzniecības vai ražošanas telpas, jo ir nodrošināta ērta preču iekraušana vai izkraušana. Turklāt blakus esošais Dienvidu tilts nodrošina ērtu satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumiem un Rīgas labo krastu,” stāsta uzņēmumu Ķengaraga 10A SIA un Ķengaraga 10B SIA izpilddirektors Andris Laizāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādātajām būvniecības iecerēm pieteikušies trīs pretendenti.

VNĪ uzsāk piedāvājumu vērtēšanas procesu. Priekšlaukuma atjaunošanu plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "Kvinta BCL", pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “Tilts”. Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,26 miljoniem eiro līdz 2,77 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri, teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgo svētkiem

Jānis Goldbergs, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos lielākajos būvniecības projektos Rīgā būvnieki ir iesnieguši sadārdzinājuma aprēķinus. Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) jau vairākas nedēļas turpina sarunas.

60 miljonus eiro vērtā projektā izsludināts tehniskais pārtraukums, būvnieki sūdzas par naudas plūsmu un materiālu trūkumu. Par problēmas risinājumiem Dienas Bizness izjautāja RDSD direktora vietas izpildītāju Jāni Vaivodu.

Fragments no sarunas

Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievadceļiem Rīgā. Projekta kopējais finansējums 60,5 miljoni eiro. Cik šobrīd ir projekta atlikusī summa? Kādēļ ir būvniecības pārtraukums? Vai būvnieks – OCT – ir iesniedzis sadārdzinājuma aprēķinu?

Daļā, kas ir pāri dzelzceļa sliežu līnijai, atlikusī līguma summa ir 8,8 miljoni eiro. Būvnieks ir paņēmis tehnoloģisko pārtraukumu, un patlaban ir iesniegts iesniegums par tehnoloģiskā pārtraukuma pagarināšanu, kas saistīts ar materiālu piegāžu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru