Jaunākais izdevums

2020. gadā Omniva Latvija peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaugusi par 197%, būtiski palielinājies arī klientu skaits.

To intervijā DB norāda Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare, uzsverot, ka pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē Latvijā strauji attīstījies. Viņa stāsta, ka tirgū ienākuši vairāki jauni spēlētāji, bet jau esošie ievērojami attīstījušies un paplašinājuši savu pakalpojumu klāstu, piemēram, Omniva Latvija saviem biznesa partneriem sākusi piedāvāt gan noliktavu telpu nomu, gan maksājumu administrēšanu un sūtījumu piegādi.

Fragments no intervijas

Pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas laikā bija viens no tiem, kam darba kļuva krietni vairāk. Kā tikāt galā ar lielo pieprasījumu?

Mēs tiešām bijām vieni no tiem, kam darba apjoms ievērojami palielinājās, kā ietekmē nācās saskarties arī ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, pakomātu trūkumu. Mēs sapratām, ka sūtījumu apjoms ir tik liels, ka jaunus pakomātus varam uzstādīt kaut vai rītdien, taču fiziski to izdarīt nevarējām, jo tie no Ķīnas ir jāpasūta vismaz pusgadu iepriekš. Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka loģistika ar Ķīnu ir gana sarežģīta, un pandēmijas laikā ar to saskārāmies arī mēs. Palielinājās gan izgatavošanas un piegādes laiks, gan kopējās izmaksas. Tā kā jaunus pakomātus uz sitiena uzstādīt nevarējām, bija jāmeklē citi risinājumi. Bija pat situācijas, kad uz pakomātu ar 100 skapīšiem bija 200 sūtījumu, tāpēc pieņēmām lēmumu sniegt iespēju cilvēkiem savas paciņas noteiktā laikā saņemt pie kurjera līdzās pakomātam. Uzsākām arī sadarbību ar Narvesen kioskiem, novirzot sūtījumus, kam pietrūkst vietas, uz tuvumā esošajiem kioskiem, kas bija mūsu papildu kanāls. Atvērām arī vairākus paku saņemšanas punktus Rīgā, Liepājā, Jelgavā un citās pilsētās. Tas bija veids, kā risināt pakomātu ietilpības jautājumu. Pandēmijas laikā par gandrīz ceturtdaļu palielinājām mūsu štata darbinieku skaitu, pieņemot darbā 80 jaunus cilvēkus gan sūtījumu šķirošanā un piegādēs, gan klientu atbalsta centrā, kas krīzes situācijās ir ļoti nozīmīgs komunikācijas kanāls. Mūsu klientiem ir svarīgi zināt, kad tiks piegādāta viņu paciņa, tāpēc zvanu centram ir būtiska loma.

Kā kopumā vērtējat konkurenci šajā nozarē?

Ja runājam par Baltijas reģionu, kurā aktīvi darbojas Omniva, jāteic, ka izteiktākā konkurence ir Lietuvā, jo tur savu pakomātu tīklu veiksmīgi attīstījis arī Lietuvas Pasts. Ja Latvijas Pastam pašlaik ir ne vairāk kā 100 pakomātu, tad Lietuvā vietējais pasts izveidojis apmēram 300 šādas paku saņemšanas vietas. Tajā pašā laikā redzam, ka vislielākais konkurences pieaugums vērojams tieši Latvijā. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu tirgū ienākuši vairāki jauni spēlētāji, bet jau esošie ievērojami attīstījušies un paplašinājuši savu pakalpojumu klāstu un pakomātu skaitu. Jaunus pakomātus uzstāda gan VAS Latvijas Pasts un SIA DPD Latvija, gan jauni komersanti, piemēram, SIA Venipak Latvija, kas agrāk bija tikai kurjeruzņēmums. Jaunu spēlētāju ienākšana tirgū izdara spiedienu uz cenu.

Visu interviju lasiet 28.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakomātu tirgus Latvijā vēl nav piepildīts, un piegāžu uzņēmums SIA "Omniva" no savas puses vēl redz šī tirgus potenciālu un iespējas tajā, norādīja kompānijas vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa atklāja, ka tieši tādēļ "Omniva" padome nesen devusi apstiprinājumu vēl 92 pakomātu izvietošanai Latvijā.

"Protams, to redz ne tikai "Omniva", to redz arī citi uzņēmumi Latvijā, jo gan DPD, gan "Venipak" ir paziņojuši par savu pakomātu tīklu audzēšanu Latvijā," atzina "Omniva" vadītāja.

Krauze-Čebotare pauda, ka Latvijā ir arī ļoti daudzas tādas apdzīvotas vietas, kur nav pakomātu, - piemēram, Mazsalaca, Ape, Nīca, Cesvaine. Tādēļ uzņēmumam ir plāni ne tikai tādās jau apgūtās vietās kā Rīga, Jelgava, Liepāja un citas lielās pilsētas, bet arī mazākās apdzīvotās vietās, jo tur patiesībā cilvēkiem ir vēl ierobežotākas iespējas iepirkties un viņiem ir vēl svarīgāk, lai būtu iespēja ātri saņemt sūtījumus no interneta veikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Omniva sūtījumu izņemšanā sadarbosies ar Narvesen

Db.lv, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas nozares uzņēmums Omniva vienojies ar SIA Narvesen Baltija (Narvesen) par sadarbību sūtījumu izņemšanas pakalpojuma nodrošināšanā.

Līdztekus norit darbs pie 92 jaunu pakomātu uzstādīšanas, ko plānots realizēt līdz šī gada nogalei, tādējādi kopumā nodrošinot 500 Omniva sūtījumu izņemšanas vietas visā Latvijā.

Starp uzņēmumiem panāktā vienošanās paredz palielināt Omniva sūtījumu izņemšanas vietu skaitu līdz 200 jaunām lokācijām, piedāvājot izmantot šo pakalpojumu arī Narvesen tirdzniecības vietās visā Latvijā.

"Straujā e-komercijas attīstība pandēmijas laikā un nemainīgi augstais sūtījumu pakalpojuma pieprasījums arī šobrīd liek mums meklēt jaunus risinājumus un sadarbības formas. Neraugoties uz to, ka šogad investējam 2,8 miljonus eiro pakomātu tīkla paplašināšanā, uzstādot 92 jaunus pakomātus un palielinot Omniva pakomātu skaitu Latvijā līdz 300, esam gandarīti, ka mums ir izdevies izveidot sadarbību ar uzticamu partneri, un tādējādi kļūsim vēl pieejamāki mūsu klientiem," stāsta Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu šķirošanas centru.

Centrs šķiros starptautiskos e-komercijas sūtījumus, kas pārsvarā nāk no Ķīnas, un tiks sūtīti tālāk uz dažādām pasaules valstīm.

Omniva starptautiskā tranzīta segments darbojas piecos nozīmīgos punktos: Tallinā, Londonā, Amsterdamā, Hahenburgā un tagad arī Kauņā.

Starptautiskā tranzīta un e-komercijas klientu kontaktcentrs atrodas Bangladešā.

Jaunais šķirošanas centrs Kauņā apkalpos vairāk nekā desmit miljonus sūtījumu gadā un radīs 55 jaunas darbvietas Lietuvā.

“Baltija ir Omniva vietējais tirgus. Mēs aplūkojām arī Latviju un Rīgu kā vienu no iespējamām jaunā šķirošanas centra vietām, jo patlaban lielākā starptautiskā tranzītkravu satiksme notiek caur Rīgas lidostu. Bet dažādu vietējo varas iestāžu noteikto ierobežojumu dēļ tika nolemts izvēlēties Kauņu,” sacīja Omniva Starptautiskā tranzīta nodaļas vadītājs Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakomātu sūtījumu piegādes uzņēmuma Omniva apgrozījums Latvijā 2020. gadā palielinājies par 63,4 %, sasniedzot 12,3 miljonus eiro, bet uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 2,37 miljoniem eiro.

Par 82 % palielināts darbinieku skaits. Uzņēmumā pieaugumu skaidro ar vietējā e-komercijas sektora kopējo izaugsmi un attīstību, kas strauju izaugsmi piedzīvoja valstī noteikto klātienes tirdzniecības ierobežojumu dēļ.

"2020. gadā piedzīvojām straujāko izaugsmi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Omniva sūtījumu biznesa ieņēmumi pieauga par 64 % jeb 4,8 miljoniem eiro. Ienākumi no pakomātu sūtījumiem pieauga par 79 %. Lai nodrošinātu atbilstošu pakalpojumu arvien pieaugošā pieprasījuma apstākļos, mēs teju divkāršojām darbinieku skaitu, kā arī turpinājām pakomātu tīkla paplašināšanu, pievienojot jaunus pakomātus visā Latvijas teritorijā, ko darīsim arī šogad," stāsta SIA Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par gaidāmajām izmaiņām pasūtījumiem no e-veikaliem ārpus ES

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 1.jūlijā spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos par PVN piemērošanu e-komercijas sūtījumiem. Lai gan teju visi (93%) Latvijas iedzīvotāji, kas mēdz iepirkties interneta veikalos ārpus ES, ir dzirdējuši par gaidāmajām izmaiņām preču iegādes kārtībā, tomēr zināšanas par plānotajām izmaiņām ir nepilnīgas, liecina Omniva Latvija pētījums.

Tikai 38% iedzīvotāju, kas iepērkas interneta veikalos ārpus ES, zina, kā tieši viņiem jārīkojas, pasūtot preces no valstīm, kas neatrodas ES, savukārt nedaudz vairāk nekā pusei (55%) pircēju ir vien virspusēja informācija par gaidāmajām izmaiņām, bet izpratnes par to, kā tās praksē ietekmēs iepirkšanās procesu un izmaksas, viņiem trūkst.

Omniva jaunam šķirošanas centram Rīgas vietā izvēlas Kauņu 

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu...

Kopumā piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda, ka, visticamāk, pārtrauks iepirkties internetveikalos ārpus ES, lai nevajadzētu pildīt muitas deklarācijas. Šādu stratēģiju vidēji biežāk apsver sievietes (29%), retāk - vīrieši (10%). Vienlaikus no iepirkumiem ārpus ES nav gatavi atteikties 40% iedzīvotāju.

"Paredzams, ka nepieciešamība deklarēt muitā pilnīgi visus sūtījumus no valstīm, kas atrodas ārpus ES, un maksāt pievienotās vērtības nodokli par tām, būtiski ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanās paradumus internetā. Šis brīdis ir lieliska iespēja Latvijas komersantiem piesaistīt sev jaunus klientus, atbilstoši viņus uzrunājot un motivējot," uzsver Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka jaunu kārtību preču iegādei ārpus ES valstīm, paredzot, ka par visām ārpus ES iegādātajām precēm neatkarīgi no to vērtības jāsamaksā pievienotās vērības nodoklis un sūtījums jādeklarē muitā, skars salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, jo kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka mēdz iepirkties interneta veikalos valstīs, kas atrodas ārpus ES.

Omniva Latvija pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots. Aptaujāti 738 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 28.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs. Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali".

Tā lielajā intervijā Dienas Biznesam saka zvērināts advokāts, eksperts karteļu lietās Artūrs Spīgulis. Viņš arī piebilst, ka normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.septembra numurā lasi:

  • AS Repharm padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs atklāj šīs Veselības aprūpes uzņēmumu grupas attīstības plānus. "Stratēģija Fit for 2025 paredz tuvāko gadu laikā stiprināt mūsu klātbūtni arī ārpus Latvijas robežām, uzsākot transformāciju un izvērtējot iespējas kapitāla piesaistei caur tiešajām investīcijām vai kotējot akcijas biržā."
  • Kā attīstījies pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē, intervijā stāsta Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
  • diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Situāciju vērtē AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks
  • diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai. Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā"

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā", pavēstīja uzņēmumu pārstāvji.

Tas nozīmē, ka visi darbinieki, kuri strādā ar klientiem klātienē, būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to izslimojuši, savukārt visiem apmeklētājiem klientu centros un veikalos būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts vai arī jāizmanto attālinātās apkalpošanas iespējas.

Iniciatīvas dalībnieki SIA "Tet", SIA "Latvijas mobilais telefons", AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", SIA "Omniva" un AS "Saf tehnika" aicina arī citas kompānijas pāriet darbā "zaļajā režīmā".

"Sabiedrības kopējās veselības labad aicinām arī citus komersantus sniegt savu ieguldījumu saslimšanas risku mazināšanā un strādāt drošajā jeb tā sauktajā zaļajā režīmā," teikts uzņēmumu izplatītajā paziņojumā medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru