Atpūta

Piektdienas intervija ar Paade mode dibinātāju un vadītāju Lindu Raitumu

Lelde Petrāne, 04.11.2016

Kopā ar Francijas bērnu modes viedokļa līderēm, saņemot Milk Fashion Design balvu Paade Mode zīmolam. Līdz šim lielākais profesionālais pārsteigums un gandarījums.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Tā kā eksportējam 98% no saražotajiem Paade mode izstrādājumiem un katru gadu turpinām kāpināt apgrozījumu par 50 līdz 100 procentiem, joprojām teju vai katra saruna ar klietnu sākas ar to, ka kopīgi noskaidrojam, kas ir Latvija un kur tā atrodas. Āzijas valstīm, Amerikas uzņēmējiem aizvien ir pārsteigums dzirdēt, ka esam Eiropas valsts.

Rietumeiropā mūs joprojām uzlūko kā «jauniņos», kam sevi vēl jāpierāda – domājot tieši par to, ka Latvija kā valsts (ne tikai tās modes industrija) vēl ir attīstības stadijā, nenobriedusi. Redzam lielu piesardzību, ilgstošu vērošanu no sezonas uz sezonu. Sak, paskatīsimies - kā noturēsieties, vai attīstīsieties. Protams, mums jāaug ne tikai kā nozarei, bet arī valstij, tostarp katram cilvēkam sasniedzot vēlmi atbalstīt mūsu amatniecības un dizaina izstrādājumus, lietojot tos pašiem un iesakot citiem. Mums pašiem savās mājās jāiemācās novērtēt izstrādājumus, kas citviet tiek uzlūkoti gluži citām acīm.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Vispirms tas ir gandarījums, ka esam attīstījuši uzņēmumu ar ļoti minimāliem resursiem. Tas paveikts ar milzīgu pašu darbu un iesaisti, labu komandu un, acīmredzot, pietiekami tālredzīgiem, gudriem lēmumiem.

Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Mūsu ikdiena norisinās paralēli četrās sezonās - kad parakstu dokumentus, nereti domāju – par kuru gadu ir runa? Jo jau tagad strādājam pie 2018.gada vasaras kolekcijas un 2017./18. gada ziemas, vienlaicīgi tirgojam 16. gada ziemu un prezentējam un izpildām pasūtījumus 17. gada vasaras kolekcijai.

Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Sociālo tīklu komunikācija ir mūsdienu informācijas apmaiņas pamatā. Bez dalības tajos nebūtu sasnieguši to, kas ir šobrīd. Mūsu sekotāji izdara zināmu spiedienu uz tirdzniecības vietām, medijiem. Sociālie tīkli sniedz vērtīgu atbalstu ne tikai informācijas apmaiņā ar mūsu faniem, klientiem, bet ari no komunikācijas sociālos tīklos mums pieteikušies tiešām labi ražotāji, tirdzniecības vietas, fotogrāfi, stilisti, mediji.

Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību.

Esmu ļoti neatlaidīga. Spēju ne tikai izvirzīt mērķus, bet arī soli pa solim īstenot iecerēto. Sliktākā īpašība, kas vienlaikus ir arī viena no labākajām – veselīga labticība cilvēkiem.

Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Īstenot Paade mode biznesa mērķus, attīstīt mazumtirdzniecības tīklu un izveidot savu ražotni – radošo laboratoriju.

Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jāpiemīt interesei par bērnu modi no A līdz Z. Jābūt spējīgam darboties patstāvīgi, degot par savu lietu, nevis sekojot pulkstenim.

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais darbs bija muzikālā meiteņu ansambļa vadītāja ģimnāzijā, kurā mācījos. Tam sekoja darbs Dzintaru neirožu krīžu stacionārā, kam paralēli studēju psiholoģiju. Profesionāli nozīmīgu izaugsmi un pieredzi ieguvu Swedbank Grupā, sākot kā mārketinga vadītājai tolaik Hansa Līzingā, vēlāk vadot biznesa attīstības komandu gan Latvijas, gan Baltijas līmenī. Vēlāk pievienojos uzņēmuma Balta apdrošināšanas pārdošanas komandai, kur tiku pie «kārtīga rūdījuma», vadot Retail virzienu - filiāles, apdrošināšanas aģentus. Tomēr paralēli tam, visur sekoja sapnis par ražošanu.

Sagaidot pasaulē meitu Emīliju, izmantoju to kā lielisku brīdi, lai apstātos, izkāptu no nemitīgā riteņa un padomātu par to, kādas ir manas prioritātes. Un drīz vien bija gatava Paade mode pirmā kolekcija. Kādu brīdi vēl loloju domu, ka sākotnēji savu modes zīmolu attīstīšu paralēli ar atgriešanos «īstajā darbā». Tomēr tas neizdevās un tad pilnībā pievērsos Paade mode, kas bijis līdz šim labākais lēmums.

Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Sākumā domāju, ka Paade mode būs Latvijas tirgum - viss par un ap latviešiem. Pāde ar garo «ā» apzīmē krustāmu bērniņu, kuru uzņem saimē, pieņem par personību, svarīgu cilvēku dzimtā. Ar laiku Paade ar diviem «a» kļuva vieglāk komunicējama starptautiski.

Jau no brīža, kad kādā no vietējiem blogiem tika publicēta informācija par mums, uzreiz saņēmām interesi no starptautiskiem tirgotājiem - eksports atnāca pie mums, nevis mēs pie eksporta. Tad arī nolēmām, ka mērķtiecīgi attīstīsimies starptautiski.

Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Drīzāk pārāk daudz piedodu, jo saprotu, ka ne vienmēr viss vērtējams viennozīmīgi. Tāpēc drīzāk ir lietas, kuras mēdz sarūgtināt. Tomēr labi, ka daudz vairāk ir tādu, kas iepriecina.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Paade mode izstrādājumi ir 100% ražoti Latvijā. Ļoti nopietni attiecamies pret izmantoto materiālu izvēli. Piemēram, merino vilnu pasūtam no Japānas, jo dzijas ieguves process ir ievērojami dabīgāks, nekā tas ir, salīdzinot ar Eiropu.

Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Vislabāk palīdz sarunas arī vīru – viņš nav īpaši pļāpīgs, bet prot īstajā brīdī pateikt vissvarīgākās lietas. Arvis ir kā mans mugurkauls.

Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Protu priecāties par mazām lietām. Tāpēc katra diena ir iedvesmas pilna. Redzu, ka pasaule ir pilna ar azartiskiem, dziļiem cilvēkiem.

Viena no iedvesmojošākajām dienām pavisam nesen bija mūsu skate Riga Fashion Week ietvaros, kas bija mūsu iespēja demonstrēt jaunāko kolekciju Sun Daze, kurā sadarbojāmies ar 33 mazām, unikālām personībām. Kopīgi piedaloties mēģinājumos un gaidot lielo iznācienu, kāds ar savu labāko draugu pat uz mēles gāja rokās sadevies, kāda meitenīte izbaudīja īpašo mirkli pirmo reizi mūžā pielaikojot..bikses. Kādam pietika drosmes pateikt «nē» tieši pirms lielā iznāciena un kāds cits izcīnija savu mazo uzvaru, tomēr dodoties uz mēles, par spīti nogurumam. Dalība skatē ir īpašs piedzīvojums ne tikai mums, bet arī katram no bērniem, ko dziļi cienām un novērtējam kā personības. Viņiem tā ir iespēja ne tikai uz vienu dienu iejusties modeļu lomās, bet arī paveikt kaut ko pašiem, bez vecākiem blakus. Tie ir brīži, ko vērts piedzīvot un ar kuriem dalīties tālāk.

Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Tas varētu būt iespējami vienkāršs pikniks dabā, jebkādā formātā un vietā- jūrmalā, purvā, mežā. Vislabāk ar kopā ar tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem.

Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Mani šobrīd ļoti uzrunā Marka Rotko daiļrade. Vienkāršības dziļums.

Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Katrs jauns mazāks vai lielāks sasniegums. Ģimenes dzīve, kurā aug 2 mazi bērni (9 un 6 gadi), un darbs Paade mode patiesībā nepieļauj iespēju nebūt iedvesmotam. Ja kaut vienā no jomām piezogas rutīna, tad no citas puses jau saraksts ar jauniem izaicinājumiem, pārsteigumiem. Jau plānotājs vien ir iedvesmojošs un jautrs, kur bērnu pulciņi, turnīri mijas ar darba projektu «deadline», skatēm, tikšanās, izstādēm.

Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ziedotu zinātnei, kas pēta ļaundabīgu audzēju ārstēšanu.

Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

No rīta tas ir dubultais espresso un piecelšanās pirmajai, lai iegūtu iespēju kādu brīdi pavadīt tikai ar sevi. Formulu papildina vakari bez darba un brīvdienas ar ģimeni.

Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Mūsu mājās šobrīd ļoti aktuālas ir sākumskolnieku «anekdotes». Tās anekdotes par tēmu- skolotāja uzdod uzdevumu un bērni pārprot, «saputrojas» mājas darbu izpildē.

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Izvēlieties latviešu modi! Ne vienmēr tas būs tikai naudas vai gaumes jautājums. Bet arī pārliecības, vērtību un galu galā – vēlēšanās. Mūsu dizaineru darinājumu valkāšana, apzināta dalīšanās ar informāciju par tiem ir liels un nozīmīgs solis pretī tam, lai ar mūsu dizainu varētu lepoties ne tikai ārvalstnieki, bet arī mēs paši.

Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.

Katrai Latvijas ģimenei ieteiktu apmainīt brīvdienu pavadīšanas rituālu lielveikalā pret brīvdienām muzejā. Īpaši ieteiktu doties uz nesen kā atjaunoto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Uzsākta Paade Mode pārdošana lielveikalu ķēdē Parīzē un Nicā

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bērnu modes zīmola Paade Mode attīstībā pagrieziena punktu iezīmējusi jaunā 2018.gada pavasara/ vasaras kolekcija (SS18), jo ar to tiks uzsākta Paade Mode pārdošana prestižajā lielveikalu ķēdē Galeries Lafayette Parīzē un Nicā, informē zīmola radošā direktore Santa Pīlēna.

«Būt pamanītiem ir tikai puse no veiksmes. Otra, sarežģītākā puse ir saglabāt nemainīgu kvalitāti un spēt pārsteigt ar katru jaunu sezonu, kam pamatā ir smags, neatlaidīgs komandas darbs. Esam gandarīti, ka Paade Mode apņēmīgi turpina uzņemto izaugsmes kursu, un īpašs lepnums par to, ka mūsu radītie izstrādājumi tagad izstādīti un nopērkami arī līdzās pasaules vadošo modes namu apģērbiem leģendārajā Galeries Lafayette Parīzē un Nicā,» stāsta Paade Mode dibinātāja un vadītāja Linda Raituma.

Baltijas modes federācija, Riga Fashion Week organizators, sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā bērnu modes zīmolam Paade Mode pasniegusi vērtīgu balvu - stipendiju mācībām Istituto Marangoni augstskolas trīs nedēļu kursos Milānā. Istituto Marangoni ir viena no prestižākajām augstskolām pasaulē, kur iegūt ar modes biznesu saistītu izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zīmoli un dizaineri starptautiskā arēnā izvēlas dažādus attīstības ceļus, katram ir savi sasniegumi; pēdējos gados īpaši skaļu sensāciju nav bijis

«Pēc Mareunrol’s uzvaras gājiena, iegūstot starptautisko atpazīstamību, pagājuši jau desmit gadi, un šobrīd neviena tik «skaļa» viņu aizstājēja nav. Potenciāli tādi ir vairāki, tomēr ir jautājums – vai būs izrāviens. Industrijai tas ir ļoti nepieciešams,» vērtē Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina padomes vadītāja, Banku augstskolas lektore Dita Danosa.

Ar savu veikalu ārvalstīs šobrīd var lepoties dizainere Katja Šehurina, kura pagājušajā rudenī ar prieku paziņoja, ka atvērusi savam zīmolam Katya Katya veikalu sen kārotā vietā – Čelsijā, Londonā. Šis notikums bija pamanīts angļu presē, atzīmējot ne vien zīmola atjaunošanu, bet arī sākot jauno kolekciju. Bērnu modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze Čelsijas rajonā 2016. gada novembrī ir atvērusi Kids Emporium, kas ir bērnu apģērbu un aksesuāru veikals, kurš apvieno vairākus Latvijas bērnu modes zīmolus vienuviet. «Sava veikala atvēršanai nebūtu jābūt pašmērķim, bet gan pakārtotam attiecīgā zīmola definētajai ārējo tirgu iekarošanas stratēģijai un izvēlētajam modes produkta izplatīšanas modelim, kas var paredzēt vairumtirdzniecības aģentu, franšīzes, mazumtirdzniecības tīkla attīstīšanas, e-tirdzniecības u.c. risinājumus,» skaidro D. Danosa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 22.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - pandēmija maina svētku garšu.
  • Intervija - Valters Paškausks, AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - alus nozare Covid-19 vētrā.
  • Portrets - Ģirts Kurmis, AS Bigbank Latvija vadītājs.
  • Enerģētika - pēdējais gads enerģētikā aizvadīts vētras apstākļos. Intervija ar Aigaru Kalvīti, AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāju.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Parlaments ANM paredz kā sviru iekļaujošai politikai. Valsts rūpējas par to, lai grāmatvežiem darba kļūtu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Universal Music Baltics direktors: Jaunie digitālie pakalpojumi Baltijā ir izaugsmes sākumposmā

Anda Asere, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dizainere: Mode ir luksusprece, ko nekad nevarēs atļauties visi

Anda Asere, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mode ir luksusprece, ko nekad nevarēs atļauties visi, intervijā DB pauž dizainere Alise Trautmane

Tomēr, lai paplašinātu to cilvēku loku, kuri pazīst un pērk Latvijas izstrādājumus, tostarp viņas radītā zīmola Narciss apģērbu, viņa šobrīd studē Ņujorkā.

Fragments no intervijas

Man ir izdevies tevi noķert brīdī, kad esi Rīgā. Cik ilgi esi Ņujorkā un ko īsti tur dari?

Ņujorkā esmu no pagājušā gada janvāra. Mācos, studēju modes mārketingu Parsons School of Design un paralēli strādāju, virzu Narcisu – daru visu, ko varu, esot tur.

Kā saņēmies vēlreiz mācīties?

Ļoti viegli, es uz mācīšanos esmu aša.

Pabeigt vidusskolu un universitāti ir tāds kā obligātais minimums. Taču, kad sāc strādāt, ir grūti sākt mācīties vēlreiz – daļai zūd motivācijai, jo no diploma esamības nekas daudz jau nemainās, citiem studijas grūti apvienot ar darbu. Kas bija tava motivācija studēt un darīt to tik tālu – Ņujorkā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, - dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vēl vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, tā intervijā DB saka filantrops Boriss Teterevs.

Fragments no intervijas

Ar kādu biznesu Jūs tagad nodarbojaties, lai tā visiem palīdzētu?

Konkrēta aktīva biznesa man tagad nav. Strādā vecie sakari. Tas, ko esmu nopelnījis iepriekš, tagad tiek likts lietā.

Ar ko esat nodarbojies? Zināms, ka esat bijis saistīts ar autotirgu, pat producējis kino…

Oi, kino - tā ir izmesta nauda. Esmu darbojies auto jomā, arī nekustamā īpašuma sfērā. Daudz kas ir bijis.

Bet no šodienas skatu punkta, izvērstu biznesu Krievijā?

Nē, nekādā gadījumā. Pirmkārt, es vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, tad dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vismaz vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā un ārvalstīs. Otrkārt, tagad tajā zemē ir tādi tiesiskie apstākļi un vispārējais klimats, ka noteikti tur neko neuzsāktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jēkabpils uzņēmēji maksātu lielākas algas, ja augtu produktivitāte

Māris Ķirsons, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmi tautsaimniecībā un arī labklājībā var iegūt, tikai nodrošinot uzņēmēju, pašvaldības un valsts sadarbību, diemžēl pilnībā šo aksiomu nav izdevies iedzīvināt

To intervijā DB stāsta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš šajā amatā ir tikai dažus mēnešus. Viņš norāda, ka iepriekš ir strādājis biznesā, tāpēc izprot uzņēmējdarbību, taču radikālus un ātrus sociāli ekonomiskās situācijas uzlabojumus Jēkabpilī nesola. Turklāt rezultātus, ko cilvēki gaida no jaunajām iniciatīvām, varēšot sajust tikai pēc kāda laika.

Kāda ir ekonomiskā situācija Jēkabpilī?

Uz šo jautājumu var atbildēt dažādi, jāraugās no atšķirīgiem skatupunktiem: no vienas puses, tā ir laba salīdzinājumā ar vairākām citām pašvaldībām, savukārt, skatoties no otras puses, tā ir problemātiska. Kopumā esošo situāciju vērtēju kā labu, tai ir savi izaicinājumi un riski perspektīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija ir labs tirgus elitārām precēm

Anda Asere, 23.02.2018

Luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vienmēr ir bijis labs tirgus elitārām precēm – te šāda veida preces pērk gan vietējie, gan tūristi, uzskata luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks.

Viņš cer, ka kvartāls ap Elizabetes, Tērbatas un Barona ielu ar laiku izveidosies par iepirkšanās galamērķi ne vien vietējiem, bet arī tūristiem, jo viņam šķiet, ka šobrīd Rīgā prasīgiem pircējiem īsti nav, kur tērēt naudu. Vairāk par savu iepirkšanās ielas vīziju, luksusa preču tirdzniecības īpatnībām un to, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie tiesībām pārstāvēt augstas klases zīmolus, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

No vienas puses, šobrīd attīstās tirdzniecības centri, no otras puses – iepirkšanās internetā. Kā jūtaties šādā situācijā, esot pa vidu ar veikaliem pilsētas centrā?

Internetā neko nevar pataustīt. Kad kādu lietu esat vienreiz jau nopircis, otrreiz to varētu pirkt internetā, bet, kā likums, luksusa preces nepērk vienas un tās pašas, bet gan dažādas. Pirkt dārgas lietas ir svarīgs lēmums. Tāpēc, lai tērētu lielu naudu par tām, vajag šo priekšmetu pataustīt. Nav problēmu nopirkt internetā sporta kedas, bet, kad ir runa par labu pulksteni, tas ir jāuzliek uz rokas, jāpielaiko, jāredz, kā izskatās. Ir jāsaprot, kā jutīsities ar šo lietu. Cilvēki pulksteni izvēlas ilgi, internets te palīdz izpētē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek strādāts pie jauniem priekšlikumiem, lai panāktu izmaiņas kopbraukšanas regulējumā, padarot to vienkāršāku, intervijā DB norāda taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecības Latvijā jaunais vadītājs Kārlis Ķezberis.

Viņš atzīmē, ka sakārtot nozari ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpēc arī tiek izvērtēti dažādi risinājumi un labākie iespējamie tiks iesniegti tālāk regulatoriem. Taxify no konkurences nebaidās un atzīst, ka tirgū ir vieta arī citiem spēlētājiem. Jāatgādina, ka šā gada maijā Taxify noslēdza investīciju raundu 175 milj. ASV dolāru apmērā, plānojot ieguldīt tehnoloģiju attīstībā un strādāt pie risinājumiem, kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt, Eiropas un Āfrikas tirgos.

Fragments no intervijas

Kā nonāci Taxify un transporta nozarē?

Iepriekš strādāju konsultāciju uzņēmumā Deloitte un vēl citos līdzīgos uzņēmumos, sniedzu biznesa stratēģijas un vadības padomus uzņēmumiem. Mans uzdevums nebija tikai analizēt finanses, bet gan iedziļināties uzņēmumu procesos, salīdzināmajos rādījumos u.c.. Pāriet uz taksometru un transporta nozari pamudināja Taxify uzaicinājums pievienoties uzņēmumam. Tā kā ikdienā jau kādus divus gadus lietoju Taxify, biju jau ļoti labi iepazinies ar uzņēmumu un pakalpojumu. Līdz ar to izdomāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja dzīvē kaut ko pamainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru