Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Lai kur mēs nebrauktu, lai kādā reģionā, novadā vai pagastā nenotiktu sarunas, ceļu problēma «lec» ārā kā pirmā, tas ļoti uzskatāmi pierāda to, cik liela nozīme ir ceļiem un cik liela nepieciešamība no sabiedrības puses ir pēc lielāka valsts ieguldījuma šajā jomā. Diemžēl ceļi joprojām nav valsts budžeta prioritāte. Un tas, protams, apbēdina.

Ir liels jautājums, kas notiks ar nozari pēc esošā ES fondu perioda beigām, kad, iespējams, vairs nebūs pieejams Eiropas finansējums ceļiem un būs jāuztur tos tikai no valsts budžeta.

Iepriecina tas, ka arī ierobežota finansējuma ietvaros mēs strādājam un kāpinām salaboto ceļu kilometru skaitu. Mūsu uzraudzībā būvētie ceļi ir labi, kvalitatīvi. Varu to teikt ar pilnu atbildību. Mums ir stingra kvalitātes uzraudzība, mūsu kolēģi no Lietuvas un Igaunijas piedalās mūsu būvnieku veikuma pārbaudē, izvēloties Gada balvas objektus un arī to atzīst.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Katram uzņēmumam un organizācijai vienmēr ir iespējas pilnveidoties. Tāpēc līdz galam apmierināts vadītājs laikam nekad nevar būt, jo tā var ieslīgt arī pašapmierinātībā. Vienmēr var kaut ko izdarīt labāk. Mums vēl ir, ko darīt uzņēmuma darba efektivitātes uzlabošanā. Mums arī ir jāmaina sava domāšana, kas ir raksturīgi daudziem valsts uzņēmumiem. Jābūt vēl atvērtākiem, jāmaina sava attieksme pret sabiedrību. Mums apkārt uz ielām un ceļiem dzīvo ne tikai būvnieki un inženieri, ir pilnīgi normāli, ka cilvēki līdz sīkumiem neorientējas ceļu būvniecības specifikā, taču uzdod jautājumus un prasa no mums atbildes un, galvenais, kvalitatīvu darbu. Mums ir jāspēj pārkāpt pāri savai profesionālai augstprātībai un jāstāsta saprotami un kompetenti par savu darbu tik daudz, cik vien tas ir iespējams. Tikai tādā veidā mēs varam kāpināt uzticību mums kā uzņēmumam un arī visai nozarei kopumā.

Iepriecina tas, ka mums tomēr ir stabils, saliedēts kolektīvs, pie mums nāk strādāt jauni speciālisti, mūsu Ceļu laboratorijā strādā zinātnieki, kas ieguvuši labu izglītību un ir mūsu zinātnes nākotne. Mēs spējam nodrošināt neatkarīgu kontroli pār būvniecības kvalitāti, esam izvirzījuši stingras prasības būvniekiem. Arī ar sabiedrību mēs pēdējā laikā uzturam arvien ciešāku saikni, vairāk stāstām, rādām. Mūsu Ceļu laboratorijā praktiski katru dienu ir skolēnu ekskursijas, sadarbojamies ar lielāko navigācijas aplikāciju Waze, varu teikt, ka mēs ejam līdzi laikmetam.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, esam sociālajos tīklos. Mūsu Twitter konts ir viens no intensīvākajiem komunikācijas kanāliem ar autobraucējiem. Tas ir ērti mūsu klientiem – sabiedrībai kopumā un autobraucējiem. Tāpēc mēs tur esam. Kā jau teicu, esam arī Google partneri, mūsu informācija ir aplikācijā Waze. Ja mūsu auditorija ir sociālajos tīklos un portālos – mēs ejam pie tās.

- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

LVC ir diezgan neliela kadru mainība. Mēs nodrošinām regulāras apmācības darbiniekiem, īpaši specifiskajās jomās, kas saistītas ar būvuzraudzību, sertificēšanu un citām. Lielākais «deficīts», ja tā var teikt – ir lielo projektu vadītāji, kuri spēj vadīt daudzmiljonu ceļu būvniecības projektus.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Mūsu darbiniekiem ir jābūt gataviem daudz un ražīgi strādāt. Turklāt strādāt komandā. Labs ceļš var rasties tikai tad, kad kopīgi ir pastrādājuši daudzi jo daudzi cilvēki, sākot ar projektētājiem, beidzot ar mūsu Ceļu laboratorijas laborantiem. Kad izkrīt viens no posmiem, uzreiz rodas problēmas. Tāpat arī mūsu uzņēmumā. Lai tiktu noslēgts kāds konkrēts līgums par kāda pavisam konkrēta ceļa posma pārbūvi, ar to strādā plānotāji, juristi, finansisti, iepirkuma speciālisti un daudzi citi.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Tuvākais mērķis – gatavošanās nākamā gada būvniecības sezonai. Ziemā notiek iepirkumi, tiek slēgti līgumi, lai pavasarī būvnieki varētu ķerties pie darba.

Tālākais mērķis – panākt, ka ceļu uzturēšana un attīstība valstī ir ilgtspējīga, lai ir prognozējams un stabils finansējums ceļu remontdarbiem, kā arī strādāt pie tā, lai stiprinātu sabiedrības uzticību mūsu nozarei.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais darbs bija Jelgavas pašvaldības aģentūrā Pilsētsaimnieks, biju atbildīgais par pilsētas ielām. Pēc divu gadu darba kļuvu par aģentūras vadītāja vietnieku, manā pārziņā bija visu pilsētas ielu rekonstrukcija un uzturēšana, satiksmes drošības jautājumi, pilsētas labiekārtošana.

Vēlāk sekoja periods, kad darbojos privātajā sektorā, būvniecības un investīciju konsultāciju jomā, un tajā laikā saņēmu piedāvājumu nākt strādāt uz VAS Latvijas Valsts ceļi, vadīt Jelgavas nodaļu.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Gandrīz pirms simt gadiem, 1919. gada 1. augustā, Latvijas Republikas Satiksmes un darba ministrijā tika nodibināta Ceļu un būvju virsvalde, kas uzskatāma par sākumu vienotam valsts ceļu dienestam. Tās pārziņā tolaik bija 703 km ceļu.

Laika gaitā, mainoties politiskajai situācijai un tehnikas attīstības līmenim, mainījās valsts autoceļu pārraudzības iestāžu nosaukumi un pakļautība, līdz 2004. gada 5. oktobrī reorganizācijas rezultātā tika izveidota valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC), kāda tā ir joprojām. LVC pašreiz pārvalda 20 131 km valsts autoceļu.

Ceļinieku emblēma, kas ir LVC logotipa pamatā, ir apstiprināta Tirdzniecības palātas Mākslas padomē 1979.g.18.oktobrī. Tā simbolizē divus ceļus, kuri savienojas vienā, tiem pāri lokveida tilts.

Emblēmas autore Valda Caune (tagad – Valda Ozola (1932)) Valsts tresta Latautodormost galvenā arhitekte. Tresta pastāvēšanas laiks – 1972. – 1988.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

VAS Latvijas Valsts ceļi pārziņā esošajā Autoceļu muzejā Šlokenbekas muižā ir saglabājies visai rets eksponāts – sens tvaika veltnis Marshall.

Tam ir divpakāpju tvaika dzinējs, jauda 20 ZS, svars 16 tonnas. Ceļinieki veltni nopirka 1924. gadā no angļu firmas Marshall. Tvaika veltnis darbojās uz ceļiem līdz 2.Pasaules karam Valmieras un Cēsu apriņķa ceļu būvēs. Veltni restaurēja Saulkrastu 2.CBR kolektīvs.

Pirms pāris gadiem briti gribēja to atpirkt un piedāvāja prāvu naudas summu, bet mēs nepiekritām.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Būvniecības un Iepirkumu likumos, uz kuru pamata mēs pārsvarā strādājam, pēdējā laikā ir notikušas tik daudzas izmaiņas, ka šobrīd ir nepieciešams laiks, lai varētu izvērtēt to, kā jaunās normas darbojas. Kad ir nepārtrauktas izmaiņas, arī nav labi, ir jābūt prognozējamai uzņēmējdarbības videi, vienlaicīgi, protams, nevar arī stagnēt un acīmredzamie trūkumi jālabo.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Man ir divi bērni – piecgadīgā meita un 10 gadus vecs dēls. Nesen abi divi no skolas pārradās ar diplomiem kā mēneša labākie skolēni savās klasēs. Protams, ka vecāku lepnums un prieks plūda pāri malām.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Tās būtu pusdienas ar labiem draugiem vai arī pašiem tuvākajiem – ģimeni. Jo labu pusdienu pamatā ir laba kompānija. Ja tā ir nedēļas nogale – obligāti ar alus kausu.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Pirmais, kas nāk prātā – Džeks Londons. Bērnībā ļoti patika lasīt viņa grāmatas, tās noteikti mani ietekmēja.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Futbols ar draugiem – labākā atpūta.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Atdot sievai :-)

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Mēs regulāri tiekamies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, un ikreiz igauņi uzstājās ar prezentāciju, kurā kārtējo reizi visi rādītāji viņiem ir labāki, nekā pārējiem – naudas ceļiem viņiem ir vairāk un līdz ar to arī vairāk ceļu kilometrus salabo. Un tad kolēģis saka, bet ir arī kas tāds, kas latviešiem ir labākais – tie ir kaimiņi!

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Es visiem gribētu novēlēt gaišus Ziemassvētkus un drošu, laimīgu ceļu cauri jaunajam 2016.gadam!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem Bērziņu un Strakšas

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts galveno autoceļu stāvoklis ir ievērojami uzlabojies, un patlaban labā un teicamā stāvoklī ir 49,8% valsts galveno autoceļu, šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Pērn labā un teicamā stāvoklī bija 38% valsts galveno autoceļu.

Lange norādīja, ka apmierinošā stāvoklī ir 13,9% valsts galveno autoceļu un arī šis rādītājs ir uzlabojies.

LVC vadītājs informēja, ka patlaban ir četri ceļu posmi, kuri ir ļoti pārslogoti, tāpēc LVC meklē risinājumus, kā mazināt šo posmu pārslodzi.

Pārslogotākie ceļu posmi ir Bauskas šosejas posms pie Ķekavas, Via Baltica posms Baltezers-Ādaži, Rīgas apvedceļš un Liepājas šosejas posms Grobiņa-Liepāja.

Lange arī informēja, ka katru gadu pieaug satiksmes intensitāte uz Latvijas ceļiem. 2013.gadā un 2014.gadā tā ir pieaugusi par 4%, 2015.gadā - par 5,2% un 2016.gada pirmajā pusgadā - par 6,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto LVC valdes locekli Edgaru Strodu, informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts otrdien ārkārtas akcionāru sapulcē stājas spēkā ar tā pieņemšanu.

Kā skaidroja ministrijā, neuzticība Strodam izteikta, ņemot vērā KNAB veiktās darbības. SM ieskatā, KNAB norādītās aizdomas ir pārāk nopietnas un nav pieļaujama amata pienākumu turpmāka izpilde, kas apdraud uzņēmuma reputāciju un kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaicīgi ārkārtas akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums nekavējoties, piesaistot neatkarīgu auditoru, veikt padziļinātu pārbaudi gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar iepirkumiem saistītos procesos.

LVC darbu turpinās nodrošināt tās priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā izsludinās konkursu uz vakanto LVC valdes locekļa amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) strādā pie neatkarīgo auditoru piesaistes un jau nākamnedēļ plānots izstrādāt un saskaņot ar kapitāldaļu turētāju darba uzdevumu LVC iepirkumu sistēmas padziļinātai izpētei, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Plānots, ka padziļināti tiks vērtēts viss būvdarbu plānošanas un iepirkumu process, ekspertiem būs jāizvērtē arī pēdējo gadu laikā veiktie būvdarbu iepirkumi. Izvērtējuma veikšanai jau tuvākajā laikā tiks piesaistīti neatkarīgi speciālisti.

«Esam ieinteresēti sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm, šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), sniedzam birojam visu pieprasīto informāciju. Izskanējušie pārmetumi, protams, iedragā uzņēmuma reputāciju, mūsu interesēs ir veicināt iespējami ātru un kvalitatīvu izmeklēšanu,» uzsvēra Lange.

Uzņēmums ir arī ieinteresēts darboties proaktīvi, lai izslēgtu visus iespējamos riskus un kliedētu aizdomas par sistēmiskajām problēmām. Visiem ceļu būvdarbu iepirkumiem, kas patlaban ir uzsākti, tiek pievērsta īpaša uzmanība no valdes puses, nepieciešamības gadījumā arī piesaistot neatkarīgos ekspertus, norādīja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LVC: Arī šovasar atļautais braukšanas ātrums atsevišķos posmos tiks palielināts

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļautais braukšanas ātrums līdz 100 kilometriem stundā arī šovasar, visticamāk, Latvijā tiks palielināts tajos pašos ceļu posmos, kur pērn, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Visticamāk, būs tie paši posmi, kas pagājušajā gadā,» teica Lange.

Viņš piebilda, ka lēmums par atļautā braukšanas ātruma palielināšanu atsevišķos ceļu posmos līdz 100 kilometriem stundā varētu tikt pieņemts aprīlī. «Mēs pēdējos trīs gadus sanākam kopā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), lai izvērtētu iepriekšējā gada statistiku, kā arī apkopotu principus, pēc kādiem izvēlamies posmus, kuros var uzlikt zīmi 100 kilometri stundā,» sacīja Lange.

Vienlaikus viņš minēja, ka, piemēram, uz ceļa Tīnūži-Koknese netiks ieviests lielāks atļautais braukšanas ātrums, kā arī uz Jūrmalas šosejas ceļa tehniskā stāvokļa dēļ netiks palielināts atļautais braukšanas ātrums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijas valsts ceļi vadītāja atalgojums pērn pieaudzis par 14,1%

LETA, 24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atalgojumā no uzņēmuma pērn saņēmis 51 745 eiro, kas ir par 14,1% vairāk nekā 2015.gadā, liecina amatpersonas deklarācija.

Langes ienākumus pērn papildināja arī privātpersonas Ineses Urgas maksājums 1050 eiro apmērā un Inta Kuguliņa maksājums 1750 eiro apmērā.

Amatpersonas deklarācija atklāj, ka pagājušajā gadā samazinājies LVC vadītāja parādsaistību apmērs. Ja 2014.gada beigās viņa parādsaistības bija 47 630 eiro, tad pērnā gada nogalē tās bija 43 445 eiro.

Atbilstoši deklarācijai Lange pērn veicis pirkumu 34 500 eiro apmērā. Viņa īpašumā 2016.gada beigās bija divi dzīvokļi Jelgavā.

Lange ir LVC valdes priekšsēdētājs kopš 2013.gada 1.augusta, bet pirms tam viņš bija uzņēmuma valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas valsts ceļiem» (LVC) šogad ziemas sezonai valsts autoceļu uzturēšanai atvēlēti 30 miljoni eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» teica LVC valdes priekšsēdētāja Jānis Lange.

Viņš atgādināja, ka automašīnas, iestājoties aukstam laikam, ir jāaprīko ar ziemas riepām, kā arī jāizvēlas atbilstošs ātrums un braukšanas stils.

Lange norādīja, ka pieejami vairāk nekā 600 ceļu uzkopšanas tehnikas vienību. Tāpat ir iespējas mājas lapā sekot līdzi autoceļu stāvoklim un uzkopšanas tehnikas darbam.

Savukārt autoceļu uzkopšanai šogad finasējuma apjoms atvēlēts līdzīgs kā pēdējos trijos gados - apmēram 30 miljoni eiro. Lange gan pagaidām nevarēja prognozēt, vai ar plānoto finansējumu pietiks.

Kā ziņots, «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) darbu ziemas sezonas diennakts režīmā ik gadu sāk no 1.novembra, bet arī patlaban ceļu uzturētāji seko līdzi apstākļiem uz valsts autoceļiem un tos kaisīt gatavi, kolīdz tas būs nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgales lietavu izskaloto ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tikai ar budžeta naudu reģionos ceļu kritisko stāvokli nāksies pieciest ilgi

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruēts galvenais Latvijas Zelta rudens tūrisma objekts

Rūta Cinīte, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Vecpiebalgā atklāj par 8,891 miljonu eiro atjaunoto ceļa posmu

Rūta Cinīte, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vecpiebalgā svinīgi atklāts atjaunotais reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posms no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai, kas izmaksāja 8,891 miljonu eiro (ar PVN), liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sagatavotā informācija.

LVC informē, ka Vecpiebalgas ceļš iepriekš bija ļoti sliktā stāvoklī. Uz ceļa bija iesēdumi, iebrauktas rises, plaisas un bedres, bet ceļa melnais segums jeb asfalts bija pilnībā sabrucis. 2016. gada vasarā SIA 8CBR uzsāka būvdarbus uz šosejas Cēsis–Vecpiebalga–Madona posmā no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai (38.-49. km).

Projekta ietvaros pārbūvēts 11 km garais iepriekš nokalpojušais ceļa posms. Izbūvēta jauna segas konstrukcija: ieklāta karstā asfalta dilumkārta un apakškārta, nesaistītu minerālmateriālu maisījums un salizturīgā kārta. Veikti zemes darbi un nostiprinātas nogāzes. Zem ceļa izbūvētas 17 jaunas caurtekas, kā arī atjaunotas 14 sabiedriskā transporta pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LVC: Ja tiks samazināts finansējums, būs jālemj, kuros novados neremontēt ceļus

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja tiks samazināts valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi un nāksies lemt par to, kuros novados nākamgad ceļu remontdarbus neveikt,» norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Tāpat, pie samazināta valsts finansējuma autoceļiem nebūs iespējas realizēt visus ar satiksmes drošības uzlabošanu saistītos projektus,» uzsver J.Lange.

Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu kārtībā, katru gadu būtu nepieciešams finansējums 490 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pēdējos 20 gadus no valsts budžeta autoceļiem tiek piešķirts nepietiekams līdzekļu apjoms, kopējais finansējuma deficīts valsts autoceļiem jau sasniedz četrus miljardus eiro.

Nākamā gada valsts budžeta bāzē autoceļiem ir paredzēti 150 miljonu eiro. Ja šī summa tiks samazināta, nāksies lemt par to, kurus no 2016. gadā ieplānotajiem remontdarbiem atcelt, kuros novados un reģionos ceļu remontdarbus neveikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Linkaits: SM lems par KNAB aizturētā Stroda atbrīvošanu no amata

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārliecinoši zemākais valsts finansējums autoceļiem starp Baltijas valstīm, šodien žurnālistus informēja AS Latvijas Valsts ceļi' (LVC) pārstāvji.

Nākamgad valsts finansējums ceļiem Latvijā plānots 159 miljonu eiro apmērā, Igaunijā 210 miljoni eiro, savukārt Lietuvā - 428 miljoni eiro.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) finansējums ceļiem Latvijā šogad prognozēts 127 miljonu eiro apmērā, Igaunijā 48 miljoni eiro, bet Lietuvā 91 miljons eiro.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange gan atzīmēja, ka 2019.gadā strauji saruks ES finansējums valsts autoceļiem Latvijā, tam sasniedzot 68,7 miljonus eiro, bet 2020.gadā ES finansējuma ceļiem jau vairs nebūs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nevienu gadu nav sasniegts finansējuma līmenis ceļiem, kuru varētu raksturot kā ilgtspējīgu. Tādējādi uzkrājies remontdarbu deficīts valsts autoceļiem 4,5 miljardu eiro apmērā. Lai apstādinātu ceļu stāvokļa pasliktināšanos, ik gadu būtu nepieciešami 673 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināti valsts autoceļu būvdarbu iepirkumi gandrīz 100 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpilī atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki-Jaunpils (V1457) un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Tilts ir izbūvēts vēsturiskajā vietā, līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Šādas konstrukcijas tilts, protams, izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā inženiertehniska būve,» sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta 60.gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Sijas izgatavotas no Sibīrijas lapegles, kas ir izturīgākais un piemērotākais koks šādām konstrukcijām un ceļu uz Jaunpili mērojis no Čukotkas Krievijas Tālajos austrumos. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu būvnieki: Neuzlabojot Latvijas ceļus, veidojas 8 miljardus eiro liels deficīts

LETA, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie aprēķini liecina, ka sistemātiski neuzlabojot Latvijā esošos ceļus, vai arī vispār tos neuzlabojot, jau veidojas 8 miljardus eiro liels deficīts, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma sacīja apvienības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Brunavs minēja, ka šāds deficīts veidojas uz pusēm runājot par valsts un pašvaldības ceļiem, taču, neieviešot konkrētu sistēmu katru gadu minētais deficīts palielinās.

«Valsts īpašumā esošie ceļi tiek uzturēti, bet, piemēram, pašvaldību īpašumā esošie ceļi tiek apkopoti un tālāk par ceļu uzlabošanu tā netiek, jo nav finansējuma,» stāstīja Brunavs.

Brunavs piebilda, ka neesot tā, ka ceļu būvnieki tikai prasa un prasa, jo arī apvienībā esošie uzņēmumi ir sociāli atbildīgi un izprot esošo situāciju, tomēr skaidri definēta sistēma ceļu sakārtošanai ir nepieciešama. Ir jāsāk ar normatīvo aktu sakārtošanu un tad arī jāskata jautājums par kāda konkrēta finansējuma iezīmēšanu, kas tiktu novirzīts ceļu sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcijā plānots ieguldīt 42 miljonus eiro

Monta Glumane, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šonedēļ ir izdevies panākt vienošanos par papildu finansējumu Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas ir pazīstams kā Sēnītes posms. Jau šogad VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinās iepirkumu,» šodien notiekošajā ikgadējā ceļu nozares konferencē informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

«Šī ceļu būvniecības sezona atšķiras no iepriekšējām ar to, ka valsts vietējos autoceļos, kuri pārsvarā ir ar grants segumu, tiks ieguldīts rekordliels finansējums - ap 30 miljoniem eiro, kas ļaus sakārtot 400 kilometrus vietējās nozīmes autoceļu,» uzsvēra Augulis.

Runājot par 2020.gadu, kad tiks izsmelti ES fondu līdzekļi, kuri šajā periodā bija pieejami valsts autoceļiem, ministrs norādīja, ka, izmantojot struktūrfondu rezerves, ir plānots aizpildīt šo finansējuma trūkumu.

Kā zināms, Vidzemes šosejas Sēnītes posms jau ilgstoši atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, tā rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts, taču līdz šim tā realizācijai netika piešķirts finansējums. Posma kopējais garums ir gandrīz 14 kilometri, tam ir četras braukšanas joslas, divi ceļu pārvadi, vairāk nekā 60 caurtekas, divlīmeņu satiksmes mezgls ar septiņiem ceļa pārvadiem, divi gājēju tuneļi, informēja VAS «Latvijas Valsts ceļi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atklās rekonstruēto tiltu pār Lielupi uz Liepājas šosejas

Dienas Bizness, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.jūnijā plkst.12.00. svinīgi tiks atklāts rekonstruētais tilts pār Lielupi pie Kalnciema uz Liepājas šosejas (A9), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Uldis Augulis, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki SIA Saldus ceļinieks, Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Keidāns un citi.

Pērn uz Liepājas šosejas notika vērienīgi būvdarbi piecos dažādos posmos vairāk nekā 70 km garumā, tai skaitā uz tilta pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvada pār dzelzceļu Apšupē.

2015.gada maijā SIA Saldus ceļinieks uzsāka autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja (A9) posma (24,4-38,18 km) ceļa segas un tilta pārbūvi, piesaistot apakšuzņēmēju SIA Tilts. Tilta pārbūves gaitā ir mainīts konstrukciju aizsargpārklājums, brauktuves hidroizolācija un pārbūvēts asfaltbetona segums.

Komentāri

Pievienot komentāru