Rīgas centra dzīvokļu īpašnieki 2014. gada 2. ceturksnī, cerot uz nerezidentu pieaugošo interesi par nekustamiem īpašumiem vēl pirms Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā, mākslīgi paaugstinājuši cenas. Šī iemesla dēļ piedāvājums bija piesātināts ar dzīvokļiem, kuru pārdošanas cena neatbilda to faktiskajam stāvoklim un atrašanās vietai, liecina Arco Real Estate valdes locekļa Māra Laukalēja novērojumi.

Kā norādīts Arco Real Estate Rīgas centra dzīvokļu pārskatā, 2014. gada jūlijā vidējā Rīgas centra dzīvokļu cena sasniedza 2079 EUR/m², ko ievērojami ietekmēja tieši nerezidentu darījumi. No visiem 2014.gada 2.ceturksnī notikušajiem darījumiem 57% pārsniedza 142 300 EUR slieksni, bet tikai 10% sasniedza 250 000 EUR, kas no šā gada 1.septembra kļūs par minimālo slieksni nerezidentu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.

Rīgas centra rajons (t. s. tuvais centrs) 2014.gada 2.ceturksnī veidoja 32% no darījumu kopskaita ar Rīgas centra dzīvokļiem. Vidējās cenas šajā centra daļā bija ap 1400 EUR/m² dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī, ap 2000 EUR/m² dzīvokļiem labā stāvoklī un ap 2900 EUR/m² dzīvokļiem ļoti labā stāvoklī. Augstākas cenas bija raksturīgas dzīvokļiem ar augstvērtīgu apdari, kuri atrodas Vecrīgas vai parku tuvumā. Tuvais centrs, visticamāk, būs tā centra daļa, kuru visvairāk ietekmēs izmaiņas Imigrācijas likumā, jo šai pilsētas daļai ir vislielākā darījumu skaita proporcija, kas atrodas pašreizējā un gaidāmā termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas minimālā sliekšņa robežās, uzsver M. Laukalējs.

Oktobrī Rīgā ir notikušas nelielas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā, un tā sasniegusi 604 eiro par vienu kvadrātmetru, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir par 4,3% vairāk, liecina Ober Haus dati.

Neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas populārākajos mikrorajonos, piemēram, Teika, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Imanta un Āgenskalns, vienistabas dzīvokļiem oktobrī saglabājās vidēji no 23 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro, divistabu dzīvokļiem - no 32 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 36 tūkstošiem līdz 47 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 45 tūkstošiem līdz 52 tūkstošiem eiro.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada oktobra mēnesī bija strauji pieaudzis un veido 895 darījumus, kas, salīdzinot ar septembri, ir par 15% vairāk.

Rīgas centrs īres tirgū ir cieņā: klusajā centrā vairāk «bāzējas» ārvalstnieki, bet vietējie var atļauties t.s. centra perifēriju, izriet no Ober Haus Real Estate pārskata.

Kopumā 2010. gada nogale dzīvokļu īres tirgū nav izcēlusies ar pārlieku aktivitāti – decembrī tā bijusi vidēja, informē kompānija. Pēc tās sniegtajām ziņām, centrā pieprasītākais rajons ir klusais centrs, ko iecienījuši ārvalstnieki. Pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā tāpat veido ārvalstu pārstāvji, taču tur tie meklē dzīvokli īstermiņa īrei. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā izvēlas tālo centru, jo tur īres cenas ir salīdzinoši zemākas nekā aktīvajā centrā.

Lielāks dzīvokļu pieprasījums centrā ir pēc labiekārtotiem, mēbelētiem vienas līdz trīs istabu lieliem dzīvokļiem.

Uzņēmums ziņo, ka īres cenas jauno projektu dzīvokļiem centrā ir 400 – 450 eiro/mēnesī par vienistabas dzīvokļiem, 450 – 500 eiro/mēnesī par divistabu dzīvokļiem un 600 – 700 eiro/mēnesī par trīsistabu dzīvokļiem.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Komercplatību segmentā oktobris pagājis ar manāmu klientu aktivitātes paaugstināšanos. Lielākā aktivitāte bijusi no kafejnīcu un restorānu īpašnieku puses, kas meklē telpas Rīgas centra un Vecrīgas aktīvākajās vietās pirmajos stāvos ar lielāko gājēju plūsmu. Pārsteidzoša ir daudzu klientu gatavība pārmaksāt nomas maksu, lai iegūtu telpas, kuras ir noskatītas, informē nekustamā īpašuma uzņēmums Balsts.

Šādā situācijā komercplatību segmentā novērojams neliels cenu kāpums 5% apmērā. Rīgas mikrorajonos lielākais pieprasījums saglabājies pēc biroju telpām 30 – 50 m2 platībā. Kokrūpniecības un loģistikas nozaru attīstības rezultātā pieaugusi interese par ražošanas telpām Rīgas apkārtnē

Runājot par mājokļu tirgu, centrā un mikrorajonos cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 650 eiro/m2, dzīvokļiem centrā vidējā cena ir 1 000 eiro/m2. Izņēmums ir Jugla, tur oktobrī noticis ievērojams cenu kritums. Ja septembra mēnesī vidējā cena sērijveida dzīvokļiem bija 700 eiro/m2, tad oktobrī tā ir 600 – 650 eiro/m2. Ārpus centra esošajos jaunajos projektos vidējā cena ir 1 000 – 1 200 eiro/m2. Lielākais pieprasījums ir pēc 2 – 3 istabu dzīvokļiem labā stāvoklī. Lielākoties darījumi notiek ar banku starpniecību, kas attiecīgi paildzina darījumu gaitu. Jāpiebilst, ka dzīvokļu īpašnieki kļūst atsaucīgāki pret nekustamo īpašumu kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, skaidro kompānijas vadītājs Aigars Zariņš.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

2010. gads mājokļu tirgū beidzies bez būtiskām pārmaiņām, vidējā sērijveida dzīvokļu cena decembrī nav mainījusies, toties nedaudz tā ir palielinājusies Rīgas centrā, informē Ober Haus Real Estate.

Pēc kompānijas datiem, vidējā neremontētu sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos 2010. gada decembrī bija 565 eiro/m².

Decembrī visos mikrorajonos novērojams dzīvokļu piedāvājuma samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Straujākais piedāvājuma skaita kritums decembra beigās, salīdzinot ar novembra beigām, novērots Purvciemā – aptuveni par piektdaļu.

Savukārt palielinājies dzīvokļu piedāvājums Sarkandaugavā. Ober Haus izmaiņas piedāvājumā skaidro ar to, ka gada beigās pārdevēji gaida, kā mainīsies nekustamo īpašumu cenas jaunā gada sākumā, cerot uz to pieaugumu.

Centra dzīvokļu segmentā pircēju aktivitāte bija salīdzinoši lielāka. Šo atšķirību varot pamatot ar lielo ārvalstu pircēju īpatsvaru. Tāpat kā mikrorajonos, centrā nav pieprasījuma pēc neremontētiem dzīvokļiem pirmajos un pēdējos stāvos. Pircēji vēlas labas kvalitātes īpašumu ar autostāvvietu. Centrā šādu piedāvājumu nav daudz. Centra segmentā pieprasījums joprojām pārsniedz piedāvājumu un objektu skaits turpina samazināties.

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Mājokļu īre šobrīd ir viens no aktīvākajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem. Tā kā dzīvokļu iegādes iespējas daudziem vietējiem klientiem ir ierobežotas, arvien vairāk tiek izskatīta iespēja dzīvokli īrēt, šā gada trešā ceturkšņa dzīvojamo platību pārskatā secina Ober Haus Real Estate.

Cilvēki izskata iespēju īrēt gan kvalitatīvi remontētus dzīvokļus, gan arī neremontētus dzīvokļus, veicot uzlabojumus tajos par saviem līdzekļiem un pēc saviem ieskatiem.

Ārvalstnieki biežāk meklē divu līdz četru istabu dzīvokļus, turklāt tie var būt gan mēbelēti, gan nemēbelēti dzīvokļi. Vietējie klienti parasti interesējoties par vienas līdz divu istabu dzīvokļiem. Samērā liela interese esot arī par īres dzīvokļiem jaunajos projektos, bet to skaits ir ierobežots.

Īres cenas ceturkšņa laikā tikpat kā neesot mainījušās. Tikai atsevišķiem, kvalitatīviem dzīvokļiem ar labu atrašanās vietu trešajā ceturksnī bija vērojams vidēji 5 līdz pat 10 % cenas pieaugums. Šādu dzīvokļu pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu, ko ne reizi vien akcentējuši tirgus eksperti.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Šā gada otrā ceturkšņa sākums īres tirgū ir bijis diezgan kluss, aktīvāks tas palieka vien ceturkšņa pēdējā mēnesī, taču tas attiecināms tikai uz dzīvokļiem ar īres maksu vidēji no 355 līdz 570 eiro mēnesī, liecina kompānijas Ober Haus jaunākais apskats.

Pirmajā ceturksnī aktīvākie īres dzīvokļu interesenti bija vietējie klienti, bet otrajā ceturksnī ļoti augsts pieprasījums bija no ārvalstu klientiem, pēc centra un Vecrīgas īres dzīvokļiem uz pāris nedēļām Dziesmu un deju svētku un starptautiskā jauno

populārās mūzikas izpildītāju konkursa Jaunais vilnis laikā, gan uz pāris mēnešiem vasaras periodā.

Ārvalstu klienti un starptautisko kompāniju vadītāji pārsvarā interesējas gan par mēbelētiem divu istabu īres dzīvokļiem ar vidējo īres maksu ap 600 eiro vai četru līdz sešu istabu dzīvokļiem ar vidējo īres maksu līdz pat 1700 eiro mēnesī.

Vispieprasītākais joprojām ir pilsētas klusais centrs, taču gandrīz tikpat liela interese ir arī par dzīvokļiem aktīvajā centrā.

Lielākais cenu kāpums šā gada janvārī bijis 3 un 4 istabu dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, ziņo Latio.

Pēc šīs kompānijas datiem, vidējā cena bijusi 550 eiro/m2, kas ir par 2 % augstāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī joprojām saglabājas nepietiekams dzīvokļu piedāvājums mikrorajonos.

Lielākā interese un attiecīgi cenu kāpums tika novērots pieprasītākajos sērijveida projektos 3 un 4 istabu dzīvokļiem Imantā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā un Āgenskalnā. Savukārt Zolitūdē un Ziepniekkalnā pamanāms cenu kāpums bijis 119.sērijas dzīvokļiem. Kopumā cenas pēdējo mēnešu laikā varētu raksturot kā svārstīgas. Intereses pieaugumu par lielāku platību dzīvokļiem Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte skaidro ar 2 istabu dzīvokļu piedāvājuma trūkumu un nelielo cenas starpību 2 un 3 istabu dzīvokļiem. Pirms gada cenu starpība 2 un 3 istabu sērijveida dzīvokļiem vidēji bija 10 000 eiro, tagad tā samazinājusies līdz vidēji 5 000 eiro.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Kā allaž, tuvojoties mācību gadam, ir palielinājies pieprasījums pēc īres dzīvokļiem. Augustā atkal bija vērojams labu, īrnieku prasībām un vajadzībām atbilstošu īres dzīvokļu deficīts gan Rīgas centrā, gan ārpus tā.

«Beidzoties atvaļinājumu sezonai un tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, aktivitāte Rīgas dzīvokļu īres tirgū augustā būtiski pieauga. Pieprasījumu palielinājuši gan vietējie, gan arī ārvalstu studenti, kas vēlas īrēt dzīvokļus augstskolu tuvumā, kā arī pilsētas centrā. Par labu dzīvokļu īri interesējas arī ģimenes, kas nevar atrast savām vēlmēm vai finansiālajām iespējām atbilstošus mājokļus, vai arī viņu ienākumi neatbilst kritērijiem, lai saņemtu aizdevumu bankā,» skaidroja Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš. Pēc viņa teiktā, īrnieku rotācija ir samērā neliela, bet jauns piedāvājums tirgu nepapildinot. Joprojām īres segmentā klientu prasībām atbilstošu īpašumu ir ļoti maz, līdz ar to pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, piebalso Ober Haus Real Estate speciālisti. Īres tirgū aktīvs bijis gan jūlijs, gan augusts.

Lai arī pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem šā gada jūlijā bija lielāks nekā gada sākumā, tomēr to iespaidoja vasara un atvaļinājumu laiks, izriet no pēdējā Latio mājokļu tirgus pārskata.

Lielākā pircēju interese ir par labiem un kvalitatīviem, tūlītējai dzīvošanai piemērotiem sērijveida dzīvokļiem par pircēju finansiālajām iespējām atbilstošām cenām. Šādi dzīvokļi veido vien daļu no kopējā piedāvājuma, tāpēc piemērota īpašuma meklējumiem potenciālie pircēji velta vairākus mēnešus. Ir gadījumi, kad šis process aizņem pat gadu.

«Situāciju dzīvokļu tirgū var raksturot kā pārdevēju un pircēju stīvēšanos. To nevar saukt par kaulēšanos. Pārdevēji, redzot, ka cenas iepriekšējos mēnešos ir diezgan stabili palielinājušās un bankas sola atkal kreditēt īpašumu iegādi, nav ar mieru piedāvājuma cenas samazināt pat gadījumos, kad pircēju interese par konkrēto īpašumu ir gaužām neliela. Savukārt pircēji nav gatavi maksāt augstāku cenu nekā tā bijusi iepriekšējos mēnešos,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Mājokļu tirgū Rīgā šā gada novembrī lielākā aktivitāte bijusi pilsētas centrā – kā ārvalstu, tā arī vietējie iedzīvotāji veidojuši salīdzinoši augstu pieprasījumu – vēlējušies dzīvokļus gan īrēt, gan pirkt, tā pēdējā tirgus apskatā norāda kompānija Latio.

Sērijveida dzīvokļu segmentā jau vairākus mēnešus vērojama diezgan zema pircēju aktivitāte, turpretī Rīgas centrā pieprasījums pēc labiem renovētiem vai jauno projektu dzīvokļiem pēdējā gada laikā ir bijis augošs. Pieprasījuma palielināšanos tomēr nodrošina galvenokārt ārzemju pircēji, no kuriem daļa dzīvokli iegādājas, lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu. Šai pircēju kategorijai lielākoties interesē labi dzīvokļi par cenu, kas nedaudz pārsniedz likumā noteikto minimālo investīciju robežu – 100 tūkst. latu, tomēr ir arī pircēji, kas iegādājas daudz dārgākus Rīgas centra un Vecrīgas dzīvokļus.

Šā gada jūlijā sērijveida dzīvokļu tirgū vērā ņemamas izmaiņas nav notikušas, bet turpinās tendence pieaugt dzīvokļu cenai Rīgas centrā un jaunajos projektos, tādējādi palielinot cenu atšķirību dažādos dzīvokļu segmentos.

Par to liecina Arco Real Estate jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus apskats.

Otro mēnesi pēc kārtas vidējā sērijveida dzīvokļu cena saglabājusies bez izmaiņām un ir 595 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2007. gada 1. jūliju, cenas vidēji ir par 63,3% zemākas.

«Pretēji gada sākumā izteiktajām prognozēm par sērijveida dzīvokļu cenu pieaugumu, pirmā pusgada dati liecina par to, ka cenas pirmajā pusgadā faktiski ir bijušas nemainīgas un svārstības notiek galvenokārt starp atsevišķu mikrorajonu vidējām cenām, kurās novērojams gan pieaugums, gan samazinājums,» norāda Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.

Tuvākajos mēnešos būtiskas pārmaiņas Rīgas dzīvokļu īres tirgū nevar prognozēt, un īres maksas līmenis nesamazināsies, uzskata Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.

«Īres piedāvājums varētu pieaugt, aktivizējoties dzīvokļu pircējiem. Daļai īrnieku iegādājoties savu īpašumu, īres piedāvājums atkal palielinātos, atsāktos arī īrnieku rotācija. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem tomēr arī turpmāk saglabāsies pietiekami augsts, jo arvien vairāk cilvēku izšķiras par labu mājokļa īrei,» viņš saka.

Februārī dzīvokļu īres maksa Rīgas centrā ir palielinājusies, bet tipveida dzīvokļiem mikrorajonos – saglabājusies iepriekšējā līmenī. Īres maksas pieaugumu galvaspilsētas centrā noteica augstais pieprasījums pēc labiem īres dzīvokļiem, kā arī ierobežotais pieprasījumam atbilstošu mājokļu piedāvājums. Īrnieku rotācija ir neliela, esošie īrnieki cenšas vienoties par iespējami ilgāku mājokļa īres termiņu, savukārt dzīvokļu īres piedāvājums Rīgas centrā nepalielinās.

Rīgas centra dzīvokļu tirgū būtiskas izmaiņas nav konstatētas, par 2009. gada decembri secina Ober Haus Real Estate.

Centra perifērijā dzīvokļu cenas ir no 800 eiro/m2, remontētiem dzīvokļiem klusajā centrā un Vecrīgā — no 1500 eiro/m2. Pieaudzis piedāvājumu skaits neremontētiem dzīvokļiem centra perifērijā, tomēr interese par šādiem dzīvokļiem ir maza.

Vairāk cilvēki interesējoties par dzīvokļiem klusajā un tuvajā centrā. Joprojām pircēji tur vēlētos iegādāties nelielus remontētus dzīvokļus 50 – 70 m2 platībā labās mājās. Vēlamā cena ir 1200 – 1700 eiro/m2, taču šādu piedāvājumu gandrīz nav, ziņo Ober Haus, norādot, ka pašlaik ir mazākā dzīvokļu izvēle, salīdzinot ar pāris pēdējiem gadiem.

Kā apgalvo kompānija, ir aktivizējušies vietējie pircēji. Viņus interesē ne tikai nelielie dzīvokļi (līdz 70 m2), bet arī 3 – 4 istabu dzīvokļi, kuru cena būtu līdz 200 000 eiro.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai īres tirgū ir palielinājies pieprasījums pēc īstermiņa īres dzīvokļiem, novērojusi kompānija Ober Haus Real Estate.

Par īstermiņa īres dzīvokļiem Vecrīgā un Rīgas centrā interesējušies Krievijas iedzīvotāji, kas vēlas pilsētā pavadīt svētku laiku.

Kopumā gan īres tirgū aktivitāte novembrī bijusi nedaudz mazāka nekā iepriekš. Tas skaidrojams ar to, ka ir noplacis ārvalstu studentu pieplūdums un interese par dzīvokļu īri. Proporcionāli lielākā klientu daļa, kuri meklē īres dzīvokļus pilsētas centrā, joprojām ir ārvalstnieki.

Joprojām ir novērojams kvalitatīvu īres dzīvokļu trūkums Rīgas centrā gan renovētajos namos, gan jaunajos projektos. Rīgas centrā pieprasītākie ir kvalitatīvi remontēti, labiekārtoti, mēbelēti vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 80 kvadrātmetriem. Īres maksa šādos dzīvokļos svārstās no 350 līdz 700 eiro mēnesī.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Vietējo pircēju aktivitāte un interese par dzīvokļu iegādi Rīgas centrā šā gada februārī ir nedaudz palielinājusies, salīdzinot ar janvāri. Savukārt ārzemnieku pieprasījums pēc Rīgas centra un Vecrīgas dzīvokļiem ir iepriekšējā līmenī, izriet no Latio jaunākā mājokļu tirgus pārskatā.

Arī vietējie iedzīvotāji galvenokārt interesējas par remontētiem dzīvokļiem centrā. Pircēji nevēlas iegādāties ēku augšējos stāvos esošus dzīvokļus, jo viņiem atmiņā ir pagājušā gada sniegotā ziema, kas radīja mitrumu un sabojāja daudzus pēdējo stāvu dzīvokļus, komentē Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Lielākā vietējo pircēju interese ir par dzīvokļiem, kuru cena ir ap 1000 eiro/m2. Ārzemju pircējus interesē renovētās mājās esoši kvalitatīvi dzīvokļi. Daļa pircēju priekšroku dod mēbelētiem vai daļēji mēbelētiem dzīvokļiem. Ārzemnieki, kas īpašumu iegādājas, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, interesējas par dzīvokļiem, kuru cenas nedaudz pārsniedz likumā noteikto minimālo investīciju robežu – 100 tūkst. latu jeb 143 tūkst. eiro. Ārzemju pircēju prasībām atbilstošs piedāvājums joprojām ir ierobežots. Lai gan piedāvājumā nonāk arī dzīvokļi ar kvalitatīvu remontu, labu interjeru, tomēr par tiem prasītās cenas bieži ir tirgus situācijai neatbilstoši augstas, – īpašnieki nevēlas zaudēt šo dzīvokļu remontā pirms trim līdz pieciem gadiem ieguldītos līdzekļus.