Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem produktiem ir arī ķiploki.

Proti, Ķīna ir atbildīga aptuveni par 80% no pasaules ķiploku eksporta. Piemēram, arī Latvijas lielveikalos gluži vai ierasta bilde ir tā, ka tur nopērkamo ķiploku izcelsme bijusi tieši šī Tālo Austrumu lielvalsts.

Ķīnas ķiplokus mūsdienās importē gandrīz visi, un koronavīrusa izplatīšanās raisījuši bažas, ka kādā brīdī tiks negatīvi ietekmēta to piegāde. Proti, mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Ķīnā traucēta transporta plūsma. Tāpat lauksaimnieki, ķiploku pārstrādātāji un loģistikas kompānijas saskaras ar nepietiekama darbaspēka problēmām.

Tiek ziņots, ka līdz ar ēšanas paradumu globalizāciju pasaulē ķiploku popularitāte jau tā pēdējos gados augusi. Pastāv pieņēmums, ka ķiploku ēšana palīdz veselībai (pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums arī pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām). Turklāt daži ziņu virsraksti liecina, ka nu ķīnieši ķiplokus (kuru piegāde nu ir traucēta) ēd sevišķi cītīgi!

Latvija piedzīvo jaunu ķiploku audzēšanas popularitātes vilni, un katru gadu palielinās ar ķiplokiem apstādītās platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valsts Lauku tīkla mājaslapā pieejamā informācija.

LLKC Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valdas Empeles sagatavotā informācija liecina, ka Platībmaksājumu atbalstam 2016. gadā Lauku atbalsta dienestā bija pieteikti 89,73 ha, un tā ir platība no laukiem, kas lielāki par 0,3 ha, bet reālo ķiploku stādījumu ir vismaz divas reizes vairāk.

«Pagaidām ar ķiploku ražību gan Latvijā nevaram lepoties, tā vidēji ir salīdzinoši zema un nepārsniedz 4 t/ha. Tieši ražības palielināšana, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem, ir tas, pie kā intensīvi jāstrādā. Lai iegūtu lielāku ražu, svarīga ir cīņa ar kaitīgo ar organismu, slimību un kaitēkļu, ierobežošanu,» skaidro V. Empele.

Pēdējos septiņos gados ķiploku platības Latvijā ir četrkāršojušās; eksperti prognozē turpmāku pieaugumu

Zemkopības ministrijas dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ķiploku platības aizņēma 179 ha, kas ir būtiski vairāk nekā 2010. gadā. Nozares eksperti paredz, ka nākamgad platības var pieaugt pat līdz 240–280 ha. Latvija patlaban piedzīvo jaunu ķiploku audzēšanas popularitātes vilni, un katru gadu palielinās ar tiem apstādītās platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija. Tā kā pagaidām ķiploku ražība Latvijā ir salīdzinoši zema un nepārsniedz vidēji četras tonnas no hektāra, intensīvi jāstrādā pie ražības palielināšanas, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem. Lai iegūtu lielāku ražu, ir svarīga kaitīgo organismu, slimību un kaitēkļu ierobežošana.

Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt.

Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.

Sešus gadus ziemas ķiploku audzēšanai pievērsies Jānis Bambulis Trapenes pagasta piemājas saimniecībā Birzkalni. Viņš atzīst, ka audzēt ķiplokus nav nemaz tik viegli, jo tas ir smags roku darbs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Birzkalnos saimnieko visa ģimene – Jānis ar sievu Lieni, meita Estere (7 gadi) un dēls Roberts (2 gadi), daudz palīdz arī Jāņa mamma Maija. J.Bambulis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļā par ugunsdzēsēju glābēju, ir arī Latvijas Amatniecības kameras biedrs, J.Bambulim ir krāšņu podnieka amata zeļļa diploms. Viņš nenoliedz – darba visur ir ļoti daudz, tādēļ saimniecībai laika atliek maz. «Mums ir lauku māja, zeme. Ja ir zeme, tā ir jāapstrādā – pirms sešiem gadiem radās iecere par ziemas ķiploku audzēšanu. Šogad sieva pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsāka darbu skolā un nu arī viņai atliek mazāk laika saimniecībai. Arī mana mamma strādā algotu darbu, bet tāpat brauc uz saimniecību palīgā – gan ravē ķiplokus, gan palīdz pie audzēšanas un novākšanas. Viņa mums ir ļoti liels atbalsts,» saka J.Bambulis. Savam priekam un vajadzībām saimniecībā audzē arī dažādus putnus – vistas, pērļu vistiņas, tītarus, kopā ir simts putnu saime.

Kopš šī gada marta ķiploku cena Ķīnā ir gandrīz četrkāršojusies, tādējādi šis garšaugs šogad Ķīnā ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju preci, raksta Reuters.

Ķiploku cenas straujā palielināšanās Ķīnā varētu būt saistīta ar cilvēku uzskatu, ka tā lietošana pārtikā palīdz atvairīt H1N1 vīrusu jeb tā saukto cūku gripu, uzskata Morgan Stanley ekonomists.

Tam par apliecinājumu ir arī atgadījums kādā Ķīnas skolā, kura iegādājusies 200 kilogramus ķiploku un likusi tos katru dienu ēst saviem audzēkņiem, lai tie neslimotu.

Citi gan uzskata, ka aiz straujās ķiploku cenas palielināšanās stāv valsts bagātie, kas veic spekulācijas tirgū, lai nopelnītu.

Savukārt vēl viens scenārijs ķiploku cenas pieaugumam Ķīnā rāda, ka tā kā pērn ķiploku cena valstī bija ļoti zema, daudzi zemnieki nolēma tos šogad neaudzēt, tādēļ pieprasījums vietējā tirgū apsteidz piedāvājumu, ķiploka cenu «uzdzenot debesīs».

Pēdējā laikā Ķīnā periodiski vērojama dažādu aktīvu cenu burbuļu uzblīšana un noplakšana. Pēdējais straujais cenu pieaugums skāris ķiploku tirgu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamie dati liecina, ka Ķīnā publiski tirgoto ķiploku cena 12 mēnešu laikā palielinājusies par 85% līdz 13,75 juaņu atzīmei par kilogramu (~1,83 eiro par kilogramu).

Pieejamā informācija liecina, ka ķiploku raža Ķīnā gadā tiek novākta vienu reizi. Pēc tam izejvielas krājumi tiekot palēnām pārdoti, un viss šis process izpelnoties lielu vietējo valsts spekulantu uzmanību. Tie uzpērk ķiplokus un uzglabā speciālās noliktavās. Savus krājumus tie sāk izpārdot tad, kad ķiploku piedāvājums ir mazinājies, un tie var veikt darījums ar krietni izdevīgākām cenām. WSJ kāds Ķīnas tirgonis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, stāsta, ka pašlaik noliktavā glabā četrus tūkst. tonnas ķiploku. Sagaidot izdevīgu pārdošanas brīdī, viņš iepriekšējā gadā esot guvis peļņu aptuveni septiņu milj. juaņu apmērā (0,93 milj. eiro). «Es neesmu spekulants. Esmu tikai saprātīgs biznesmenis,» klāsta sīvās pārtikas izejvielas pārdevējs.

No ķiplokiem var ražot ne vien garšvielas, piemēram, pulveri un granulas, bet arī marinējumus, pesto un pat «kompetes»

SIA Latvijas ķiploks audzē un pārstrādā ķiplokus, ražojot pulveri, granulas, tēju, marinējumus, kā arī saldumus. Šobrīd uzņēmuma produkcija ir 50 tirdzniecības vietās, kā arī internetveikalā nuko.lv. «Mūsu mērķis ir būt katrā pilsētā,» saka Inese Krūklīte, SIA Latvijas ķiploks līdzīpašniece. Ik pa laikam viņa un otra uzņēmuma īpašniece Sintija Rude piedalās tirdziņos, ko uzskata par lietderīgu instrumentu mārketingam. Bieži vien tirdziņos kāds blakus viņām īgni nosaka, ka šoreiz ir slikts tirgus, jo nekas nav nopelnīts. Viņas uzsver, ka uz to nevar skatīties tik šauri, jo tirdziņš dod iespēju par sevi pastāstīt lielam skaitam cilvēku, no kuriem kāds nākotnē kļūs par klientu vai arī pastāstīs citiem par jaunatklāto produkciju.

Lai gan ķiploks kļuvis par tradicionālu garšvielu un tam ir svarīga nozīme veselības uzturēšanā, arī audzēšanas tradīcijas mūsu valstī ir, tomēr patlaban Latvijā šo kultūru audzē aizvien mazākās platībās. Līdz ar to jāpērk un jāēd ķiploks, kas atceļojis no tālās Ķīnas, vēsta Latvijas Avīze.

Veikalos Latvijā augušo ķiploku šajā gadā tikpat kā neesot. Ir Ķīnā, Itālijā un citās valstīs audzētie ķiploki, kas turklāt salīdzinājumā ar 2009. gada decembri patlaban maksā krietni dārgāk. Piemēram, Maxima veikalos pērn decembra sākumā kilograms Ķīnas ķiploku maksāja Ls 2,19, bet patlaban – Ls 3,39 (dārgākie Ls 7,38). Rimi veikalu tīklā kāpums ir līdzīgs – no Ls 2,49 līdz 3,55, izpētījis laikraksts.

Vairumtirdzniecības bāzēs, pērkot ievestos ķiplokus vairumā, to cena patlaban esot Ls 2,50 – 3. Latvijā audzētos ķiplokus varot nopirkt tirgos un tīmeklī, kur, piemēram, ar bioloģiskajām metodēm audzētais ķiploks aizvadītajā nedēļā maksāja pat 20 latus kilogramā. Tas esot skaidrojams ar skarbajiem dabas apstākļiem vasarā, kad šī kultūra iznīka.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Latvijā joprojām netrūkst viesu prestižos restorānos, kur pamatēdiena cena rakstāma ar diviem cipariem.

Izejvielu dārdzība, restorāna labā slava, atrašanās vieta un šefpavāra vārds – tas viss veidojot ēdiena cenu, kas Rietumu tūristiem gan neizraisa nekādu izbrīnu. Veicot ceļojumu restorānu piedāvājumu pasaulē, atklājas, ka ne visi stereotipi atbilst patiesībai, raksta Diena.

Pirmajā trijniekā pēc dārdzības ierindojas Jūrmalas restorāni ar ekskluzīvām jūras veltēm – gambām, kas ir īpašas garneles, omāra asti un krabju kājām. Baltic Beach Hotel restorānā Caviar Club pieprasījums pēc svaigajām un visai dārgajām jūras veltēm esot stabils. «Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Vācijas piegādātājiem, nav nekādu problēmu ar šo produktu pieejamību. Izcilas kvalitātes jūras veltes saņemam regulāri. Cenas vērtējam kā vidējas, salīdzinot ar citiem pasaules un Eiropas restorāniem,» lakoniska ir viesnīcas Mārketinga daļas vadītāja Zane Šteinberga. Dārgo ēdienu sarakstā bieži iekļūst arī medījuma gaļa. «Brieža fileja, ko izmantojam, ir mīkstākā, maigākā un dārgākā. Cenšamies izmantot vietējo gaļu, bet ir nācies pirkt arī no ārzemēm,» stāsta restorāna Otto Schwarz vadītāja Sintija Tropa. Brieža sedla cena pēdējā laikā ir samazinājusies no 28 uz 24 Ls par porciju.

Agrāk uzņēmēja Sintija Rude strādāja Cēsīs darba apģērbu veikalā. «Kad sēdēju veikalā aiz letes, sapņoju par savu uzņēmumu un to, kā tad es varēšu plānot savu laiku un katru rītu nesatraukties par to, lai tik nenokavētu autobusu no Raunas uz Cēsīm. Arī savā biznesā ir stresiņš, bet tas ir citādāks. Neviens man neko nesaka, ka atnāku uz darbu vēlāk vai agrāk,» viņa atzīst laikrakstam Dienas Bizness.

Kā vēstīts, SIA Latvijas ķiploks audzē un pārstrādā ķiplokus. Uzņēmuma īpašnieces ir Inese Krūklīte un Sintija Rude.

Inese piebilst, ka jābūt drosmīgam, lai sāktu savu biznesu.

«Kad strādā algotu darbu, skaidri zini, kurā datumā ir avanss un kurā alga, kādi ir bonusi. Privātais bizness ir dinamisks – gan ieņēmumi, gan milzīgi izdevumi, jo visu laiku attīstāmies. Ja visus ieņēmumus izmaksātu algās, dzīvotu zaļi, bet tad kompānija nepastāvētu ilgtermiņā. Tāpēc jābūt drosmīgām un jāspēj sev pateikt, ka vispirms jāspēj attīstīt uzņēmumu un tad varēs domāt par zaļu dzīvošanu. Tas ir svarīgs lēmums, kas jāpieņem. Savs bizness ir milzīgs gandarījums – tā ir tāda bauda!» viņa teic.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās Muitas pārvaldes vadītājam Tālim Kravalim pret atstādināto Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču sāktajā krimināllietā piemērota liecinieka aizsardzība, raksta pietiek.com.

Muitas priekšnieku Vaškevičs centies kukuļot vairakkārt, kopējā kukuļa summai sasniedzot 50 tūkst. eiro. Noprotams, ka tieši pats T.Kravalis par V.Vaškeviča piedāvājumiem vērsies pie korupcijas apkarotājiem. Pēc liecību sniegšanas viņam, kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss un liecinieka aizsardzība. Tas arī ir iemesls, kāpēc kriminālprocesā aizturēts N.Vaškevičs kā kukuļdevējs, nevis VID amatpersona kā kukuļa saņēmējs, liecina portāla rīcībā esošā informācija.

Oficiāli informāciju ne par T.Kravali kā V.Vaškeviča kukuļoto amatpersonu, ne par muitas priekšniekam piemēroto liecinieka aizsardzības statusu KNAB neapstiprina. KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga Pietiek uzsvērusi, ka izmeklēšanas nolūkos nekādus komentārus un plašāku informācija par šo kriminālprocesu KNAB nesniegs. Oficiāli tikai paziņots, ka par vairākkārtīgiem kukuļošanas mēģinājumiem 50 tūkst. eiro apmērā V.Vaškevičam kriminālprocesā piemērots aizdomās turamā statuss.

VID darbinieki Rēzeknē, veicot muitas kontroli kādam no Krievijas iebraukuša preču vilciena vagonam, atklāja tajā vairāk nekā piecus miljonus kontrabandas cigarešu Jing Ling ar Krievijas akcīzes markām.

Muitas kontrole tika uzsākta brīdī, kad notika preču vagona izkraušana – ar ceļamkrānu no vagona tika celtas laukā paletes, lai tālāk tās iekrautu divās pie dzelzceļa stāvošās kravas automašīnās. Saskaņā ar muitas iestādē iesniegtajiem dokumentiem kravā atradās būvniecības materiāls – gāzbetons. Tomēr, veicot padziļinātu muitas kontroli, VID darbinieki konstatēja, ka minētā prece atrodas tikai paletēs vagona augšpusē, kamēr pārējās paletēs bija noslēptas 5 008 800 gab. jeb 250 440 paciņas Jing Ling markas cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Par konstatēto faktu uzsākts kriminālprocess par kontrabandu, kas izdarīta lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Šobrīd kriminālprocesa ietvaros aizturēta viena persona – kravas saņēmēja, kāda Latvijā reģistrēta uzņēmuma, valdes loceklis, kurš muitas iestādē bija iesniedzis viltotus dokumentus. Pagaidām vēl nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu aizturētajai personai. Kā atzīmē VID Muitas kriminālpārvaldes Mobilo vienību darbinieki, cigarešu kontrabandisti neatkarīgi no ievedamo kontrabandas preču apjoma kļūst aizvien nekaunīgāki un pārdrošāki.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas aizturējušas septiņas personas par 14,5 miljonu cigarešu un 239 litru degvīna kontrabandu, informē VID.

Aizturēto vidū ir divas muitas un divas robežsardzes amatpersonas. Par šo faktu šī gada 1.aprīlī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros.

Šī gada 1.aprīlī VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros ar kravas automobili no Krievijas Latvijā, izmantojot muitas kontroles punktu Terehova. Tika veiktas neatliekamās procesuālās darbības, kuru rezultātā aizturēti 14,5 miljoni dažādu marku cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām un 293 litri dažādu marku degvīna ar Krievijas akcīzes markām.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde, veicot apjomīgas operatīvās un izmeklēšanas darbības, nodevusi kriminālvajāšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālprocesu pret četriem kontrabandas organizatoriem un izpildītājiem par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju.

Atsevišķi izdalīts vēl viens kriminālprocess pret Somijas pilsoni, jo persona šobrīd atrodas apcietinājumā Somijā, informē VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, ka personu grupa nodarbojās ar narkotisko vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju un to tālāku izplatīšanu citās Eiropas un Skandināvijas valstīs.

Minētais kriminālprocess tika uzsākts 2013.gada 6.augustā VID Muitas policijas pārvaldē saskaņā ar Krimināllikumu par narkotisko vielu (kokaīna), kuru aprite ir aizliegta, pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, kas tika veikts 2013.gada 2.augustā organizēta grupā realizācijas nolūkā.

Nesen aizturētajiem Grebņevas robežkontroles punkta robežsargiem, kuri iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā, kukuļos, iespējams, kopumā doti 5000 eiro.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone pastāstīja, ka starp aizturētajiem robežsargiem viens ir galvenais inspektors, divi vecākie inspektori, trīs inspektori un divi jaunākie inspektori. Četri robežsargi atvaļinājušies, diviem robežsargiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, bet diviem ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar noteikta veida pienākumu veikšanas aizliegumu Valsts robežsardzē, tostarp veikt robežkontroli.

Viņa skaidroja, ka pierādījumi nostiprināti pērn decembrī un šogad. Šobrīd nav informācijas par noziegumos iesaistīto personu kopējo noziedzīgo darbību rezultātā gūto peļņas apmēru saistībā ar automašīnu ar mainītiem identifikācijas numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības uz Krieviju un muitošanai pakļauto preču kontrabandu.