Lai gan liela daļa pašvaldībdonoru nav mierā ar jauno finanšu izlīdzināšanas sistēmu, sekot Saulkrastu solim un vērsties Satversmes tiesā negrasās
Tā DB norādīja visas aptaujātās pašvaldības, kurām šogad jāveic iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFI). Jāmin, ka PFI sistēma pēdējos gadus bijis kā karsts kartupelis, kas tiek viļāts no vienas puses uz otru. Sākotnēji iespējamais PFI modelis bija jāizstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas 2013. gadā bija izveidojusi jau sešus modeļus, bet pie gala kopsaucēja tā arī netika. Toreizējais ministrs Edmunds Sprūdžs norādīja, ka tieši Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu tielēšanās dēļ jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas sakārtošanu faktiski stāv uz vietas. Beigu beigās izstrādāt PFI modeli tika deleģēts FM, un šā gada vasarā, neskatoties uz iebildumiem, Saeima to pieņēma steidzamības kārtā. Jaunā PFI tiks ieviesta no 2016. gada. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Maija Pētermane norāda: «Jaunais likums par PFI ir pieņemts un kā fakts vērtējams pozitīvi, taču likums nerada pārliecību par spēju darboties ilgtermiņā. Un, pretēji apgalvotajam, varētu radīt vēl lielākas attīstības līmeņa atšķirības starp pašvaldībām un veicināt lauku teritoriju depopulāciju.»
Pēdējais solis
Saulkrastu pašvaldība septembra sākumā iesniedza Satversmes tiesā (ST) pieteikumu par PFI likuma atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartas vairākiem pantiem. Saulkrastos uzskata, ka apstrīdētais likums nenodrošinās visu Latvijas novadu ilgtspējīgu attīstību, apdraudēs pašvaldības pamatfunkciju izpildi un turpmāku pastāvēšanu. ST pārstāve Līna Kovaļevska DB pastāstīja, ka līdz 30. septembrim tiesnešu kolēģijai jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis norāda: «Ir skaidrs – lai atbalstītu finansiāli vājākās pašvaldības, var tikt ieviestas finanšu izlīdzināšanas procedūras, taču apstrīdētais likums atšķirībā no iepriekšējā likuma neizvērtē, cik liela ir katras pašvaldības finanšu nepieciešamība, tajā netiek noteikts un pielietots objektīvs pašvaldību finanšu nepieciešamības rādītājs. Finanses tiks mehāniski sadalītas, bet sociāli ekonomisko pamatojumu apstrīdētais likums neparedz, tā izpratnē visām pašvaldībām finanšu līdzekļi nepieciešami vienādi.» Viņš arī uzskata, ka nav pamatots FM un Saeimas secinājums, ka apstrīdētais likums motivēs pašvaldības veicināt uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībā, jo atbilstoši finanšu aprēķini nav veikti. Tieši pretēji – likums motivējot pašvaldības neko nedarīt.
Visu rakstu Pierīga plinti krūmos vēl nemet lasiet 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
