Eksperti

Pietiek diktēt noteikumus saprātīgai rīcībai

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Vajag atzīt kļūdas, kā to norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Pieredzējušās (un lielās) Eiropas Savienības dalībvalstis ar divreiz augstāku saslimstības līmeni neierobežo preču sortimentu veikalā - Francija, Zviedrija, Polija. Arī Latvijā jābeidz administratīvi-birokrātiskā un neloģiskā dalīšana - drīkst - nedrīkst. Sievietēm pilnīga katastrofa - aizliegts nopirkt zeķu bikses. Tirdzniecības ierobežojumi jau apdraud arī ražošanu, attiecīgo preču ražotāji jau paziņoja par iespējamu dīkstāvi un 67 darbinieku atbrīvošanu no darba. Pircēji sūdzas arī par citiem ierobežojumiem - ne sniega lāpstu nopirkt, ne roku krēmu utt. bezgalībā.

Steidzami jānoņem jebkādi sortimenta ierobežojumi - gan pircēju, gan ekonomikas interesēs, gan valsts budžeta interesēs. Jāsaprot, ka preču tirdzniecības ierobežošana mazina uzņēmumu ilgtspējas iespējas, jo valsts atbalsts nesedz ne komunālās, ne citas ar uzņēmējdarbību saistītas izmaksas. Šodienu dīkstāvē ir 22.000 strādājošo, apturot darbību daudz lielākiem uzņēmumiem, slogs uz budžetu pieaugs. Veikalu slēgšana jau sākas, tā vakar darbu apturēja rūpniecības preču veikalu ķēde ar 32 veikaliem un nepilnu tūkstoti strādājošo. Ņemot vērā Latvijas tirdzniecības sezonalitāti (būtiska apgrozījuma krituma janvārī - februārī), jāsecina, ka uzņēmumu slēgšana turpināsies. Pie kam vietējo uzņēmumu slēgšana rada politiski nevēlamas sekas - tirgotāji uzskata, ka valdība speciāli iznīcina vietējos uzņēmumus, lai atbrīvotu tirgū vietu globāliem tirgotājiem, piemēram, "LIDL", kura atvēršana paredzēta š.g. martā un kuram ir būtiska nepārtikas preču daļa sortimentā.

Aicinām valdību jau šodien pieņemt lēmumu par preču sortimenta ierobežojumu atcelšanu darba dienās.

Vienlaikus esam kategoriski pret jebkuriem papildus noteikumiem tehniskiem noteikumiem tirgotājiem. Mēs esam brīvprātīgi mērījuši temperatūru pircējiem, taču asinsspiedienu turpināsim mērīt tikai aptiekās. Pietiek diletantiski un voluntāri mainīt tirdzniecības centru, lielveikalu un citu tirdzniecības objektu definīcijas. Nevajag aizsegties ar pētījumu nosaukumiem, lai pievilktu tos aiz ausīm savai vēlmei diktēt papildus nepamatotas prasības uz pircēju rēķina ieguldīties jaunāku un dārgāku tehnoloģiju paātrinātā ieviešanā.

Nav nekāda pamatojuma papildus ierobežojumiem, piemēram, priekšlikumam noteikt 25m2 vienam pircējam. Argumentēt ar Stenfordas pētījuma datiem ir diletantiska pieeja. Pirmkārt, pētījums ir par metropolēm kā tādām, nevis veikaliem. Otrkārt, šajās metropolēs ir 5 reizes vairāk iedzīvotāju un 2,5 reizes lielāks iedzīvotāju blīvums kā Rīgā. Ja, savukārt, salīdzina ar Latviju - tad iedzīvotāju blīvums šajās metropolēs ir 150 reizes lielāks. Kā var runāt par vienādiem izejas parametriem un prasīt vēl lielāku izkliedēšanu kā maksimālo ASV pārapdzīvotās gigapilsētās!

Citēšu arī pašu pētījumu: "ar nelielu apmeklējumu samazinājumu var panākt nesamērīgi lielu infekciju samazinājumu" ("Mobility network models of COVID-19 explain inequities and inform reopening", 6.lpp.) Savukārt, "atvēršana pie 20% no maksimālā noslogojuma Čikāgā radītu papildu infekcijas risku 6% (95% ticamības intervāls, 4-8%)", tātad atbilstoši Rīgā 2,4%. Pētījumā apskatīta apkaime kopumā ap metro, kur ir liela iedzīvotāju kustības plūsma. Konstatēts, ka inficēšanās risks ir būtiski mazs veikaliem - 0,48 apmeklējumi uz 1 iedzīvotāju - pret 2,88 apmeklējumiem uz vienu iedzīvotāju - pilna servisa restorāniem.

Tirgotāji piedāvā loģiskus brīvprātīgus risinājumus papildus drošībai. Pirmais, ieviest brīvprātīgu luksofora informācijas izvietošanu, norādot, kad ir vismazāk pircēju veikalos. Otrkārt, sadalīt plūsmas veikalā - atdalot ieeju no izejas (ja tādas ir tehniskās iespējas). Treškārt, ieviest digitalizētu reālā laika režīmā darbojošos pircēju skaita uzskaites sistēmu tirdzniecības centros (virs 10.000m2 un 10 tirdzniecības vietām). Ceturtkārt, samazināt rindas pie kasēm un ieviest automatizētās kases (nodrošinot valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem to ieviešanā). Uzsveram - šie pasākumi ir stingrāki kā pieminētajās ES valstīs ar divreiz augstāku saslimšanas līmeni un tiem jābūt brīvprātīgiem, vadoties pēc objekta lieluma, atrašanās vietas un pircēju plūsmas intensitātes.

Vienlaikus esam pret virkni demokrātiju pārlieku ierobežojošiem pasākumiem. Pret pienākumu pierakstīties veikala apmeklējumam vai uzstādīt attiecīgu aplikāciju. Pret videokameru uzstādīšanu pircēju izsekošanai, tai skaitā pie ieejas un izejas no veikala. Pret preču sadārdzināšanu, nodrošinot 100% kasu darbu pie tikai 20% noslodzes (LTRK priekšlikums).

Tirgotāju prioritāte bija, ir un būs - patērētāju nodrošināšana ar nepieciešamām precēm un epidemioloģisko drošības pasākumu uzturēšanā veikalos, nevis pārliecības radīšana par noteikumu izpildi un policejiskās kontroles tehniskā nodrošināšana. Aicinām visus iedzīvotājus atbalstīt sev nepieciešamo ikdienas preču iegādes iespēju atjaunošanai, nosūtot attiecīgas vēstules (paraugs pielikumā) sevis ievēlētajiem priekšstāvjiem Saeimā, ministriem, kas lems šodien un turpinās lemt par jūsu ikdienas ērtībām pandēmijas pārvarēšanas laikā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības vietās steidzami būtu jāatceļ jebkādi preču tirdzniecības ierobežojumi, bet papildu ieviestajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem jābūt saprātīgiem, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka asociācija neatbalsta tirdzniecības vietām plānotās papildu prasības, kuras šobrīd virza Ekonomikas ministrija (EM), paredzot, ka strādāt varēs visas tirdzniecības vietas.

LTA vadītājs pauda viedokli, ka paredzētajām papildu prasībām nav pamata, un tās nav saistītas ar epidemioloģiskās drošības palielināšanu. "Tās drīzāk ir saistītas ar pircēju policejiskās uzraudzības pastiprināšanu," sacīja Danusēvičs.

Tostarp viņš minēja, ka LTA neredz pamatu vienam veikala apmeklētājam paredzēto platību palielināt no 15 līdz 25 kvadrātmetriem.

Danusēvičs uzsvēra, ka lielajiem tirdzniecības centriem nav problēmu nodrošināt prasību par 25 kvadrātmetriem vienam apmeklētājam, tomēr mazos un vidējos tirgotājus šāda prasība diskriminē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare 2020. gadā strādājusi lielu pārmaiņu laikā, kad bija aktīvi jāpāriet uz digitāliem risinājumiem visos preču piegādes posmos. Vienlaikus ierobežojumi ir mainījuši proporcijas preču pārdošanai tiešsaistē un klātienē, nedaudz mainījušās arī preču grupas, kuras attiecīgi tiek pirktas vairāk vai mazāk.

"Daļa pircēju pierod un iemācās iepirkties tiešsaistē. Jāsaprot, ka pagaidām piegādes pirkumi nav tik operatīvi un šobrīd dienas laikā nespējam piegādāt produktus. Otrs faktors ir tas, ka piegāde kaut ko maksā un bez maksas piegāde ir pie noteikta, pietiekami liela pirkuma apjoma, un lielākā daļa sabiedrības diez vai var to atļauties. Maksāt par katru pirkumu piecus eiro arī daudziem nav pa kabatai, iespējams, daudzi neuzskata to par pamatotu. Protams, ir arī cits arguments, ka pircējiem tomēr patīk izvēlēties preci, to konkrēti apskatot veikalā, nevis virtuālā katalogā, tāpēc, protams, ka digitālo pirkumu apjoms palielināsies, bet daļa atgriezīsies pie klātienes iepirkumiem," komentē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Iepriekš spēkā esošais regulējums noteica, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Ar grozījumiem noteikumos no šodienas veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

Ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru