Būvniecība un īpašums

Pillar pārdošanas apjomi sasnieguši 12,9 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

2016. gads nekustamā īpašuma grupai Pillar iezīmējās ar jaunu posmu — New Hanza City būvniecību, kā arī turpinājās darbs pie īpašuma portfeļa pārdošanas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kopumā 2016. gadā Pillar noslēdza vairāk neā 200 pārdošanas darījumus par kopējo summu 12,9 miljoni eiro. Gada laikā Pillar īpašumā esošo nekustamā īpašuma objektu skaits samazinājies līdz 245.

2016. gada laikā sērijveida mājās pārdoti 106 dzīvokļi — Rīgā 77 dzīvokļi un ārpus Rīgas 29 dzīvokļi. No realizētajiem īpašumiem jaunajos un rekonstruētajos projektos pārdoti 13 dzīvokļi. Pateicoties rīkotajai izpārdošanas akcijai, teicami rezultāti sasniegti privātmāju un zemes gabalu pārdošanā — pārdotas 38 privātmājas un 37 zemesgabali. Jāatzīmē, ka 2016. gada laikā Pillar veiksmīgi realizējis 6 dažāda lieluma komercobjektus.

Aizvadītā gada būtiskākie notikumi saistīti ar vērienīgā projekta New Hanza City attīstību — 4. jūlijā tika uzsākta New Hanza City infrastruktūras pirmās kārtas izbūve, bet gada otrajā pusē tika noskaidrots teritorijā esošās Rīgas preču dzelzceļa stacijas noliktavas ēkas rekonstrukcijas meta konkursa uzvarētājs — ēka tiks rekonstruēta saskaņā ar arhitektu biroja “Sudraba arhitektūra arhitekta Reiņa Liepiņa piedāvāto projektu.

Infrastruktūras 1. kārtas darbus paredzēts pabeigt līdz 2017. gada vasarai un to kopējās izmaksas plānotas 9,28 miljonu eiro apmērā. Šī projekta ģenerāluzņēmēja funkcijas veic Pillar Contractor, SIA, kura kolektīvs pieaudzis jau līdz 11 darbiniekiem. Lai darbi noritētu pēc plāna un būvnieki varētu iekļauties noteiktajos termiņos, ikdienā New Hanza City teritorijā strādā ap 70 cilvēkiem. Pēc inženierkomunikāciju izbūves darbiem — 2017. gada vasarā paredzēts uzsākt ABLV galvenās mītnes un tai līdzās esošās biroju ēkas būvniecību.

Projektēšanas process turpinās arī divām dzīvojamām ēkām New Hanza City teritorijā – Premium klases un vidējās klases daudzdzīvokļu ēkām ar aptuveni 100 dzīvokļiem katrā no tām. Arī šo darbu veikšanai Pillar grupas uzņēmums Pillar Architekten, SIA ir ievērojami audzējis darbaspēka kapacitāti un šobrīd uzņēmumā strādā jau 12 speciālisti.

Analizējot aizvadīto gadu, Pillar izpilddirektore Ieva Valtere atzīmēja: Ievērojot jauno attīstības posmu, aizvadītajā gadā mūsu galvenais uzdevums bija izveidot profesionālu speciālistu komandu būvniecības un projektēšanas procesu vadībai. Gada laikā esam papildinājuši kolektīvu ar 20 speciālistiem un šobrīd spējam pašu spēkiem organizēt visus projektu attīstības posmus. Runājot par tendencēm mājokļu tirgū, jāatzīmē tirgū valdošais mērenās izaugsmes trends — tas novērojams gan mājokļu pieprasījuma, gan to cenu pieaugumu ziņā. Tirgus pozitīvo noskaņu apliecina arī dažādas aptaujas, kurās iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi. Tā kā šobrīd tirgū nav parādījušās ziņas par jaunām valsts iniciatīvām, kas varētu mainīt esošo mājokļu nodokļu politiku un kredītresursu pieejamību, prognozējam, ka esošā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība šogad saglabāsies tuvu 2016. gada līmenim.

Pillar grupa, kas izveidota 2008. gadā, pieder lielākajai Latvijas privātbankai – ABLV Bank, AS un tā apvieno uzņēmumus, kuru darbības virziens ir nekustamo īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un tirdzniecība. Pillar grupā ietilpst Pillar Management, SIA, Pillar Holding Company, KS, Pillar Development, SIA un citi uzņēmumi. Kopumā Pillar pārraudzībā atrodas aptuveni 245 nekustamie īpašumi par kopējo vērtību aptuveni 38,5 miljoni eiro. Uzņēmums līdz šim īpašumu rekonstrukcijās kopumā ieguldījis 21 miljonu eiro. Kopš 2013. gada Pillar ir Latvijas Arhitektu savienības organizētās “Latvijas Arhitektūras gada balvas” lielais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Projekta New Hanza attīstībā ieguldīti 21,3 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Pillar grupas uzņēmumi turpinājuši darbu pie projekta - Rīgas pilsētas daļas New Hanza attīstības. Līdz šim Pillar projekta New Hanza attīstībā ieguldījis ap 21,3 miljoniem eiro — teritorijas sakārtošanā, plānoto ēku projektēšanā, esošo ēku rekonstrukcijā, Pillar administratīvā biroja celtniecībā, inženierkomunikāciju, ceļu izbūvē, kā arī citos ar teritorijas attīstību saistītos projektos.

Salīdzinoši labvēlīgie laika apstākļi gada pirmajos trīs mēnešos ļāvuši Pillar praktiski nepārtraukt uzsāktos New Hanza teritorijas infrastruktūras 1. kārtas celtniecības darbus, kur tiek izbūvēti ūdens apgādes, sadzīves kanalizācijas, siltumapgādes un elektrības tīkli, kā arī liela apmēra lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēma un ielu tīkls. Tas ļaus 2017. gada vasarā uzsākt ABLV galvenās mītnes kompleksa būvniecību.

Liels darbs ieguldīts arī teritorijā esošās Rīgas preču dzelzceļa stacijas noliktavas ēkas rekonstrukcijas projekta sagatavošanā. Šobrīd tiek veikti pēdējie šīs ēkas rekonstrukcijas būvprojekta saskaņošanas darbi, lai vasaras otrajā pusē uzsāktu rekonstrukcijas darbus. Ēka tiks rekonstruēta saskaņā ar arhitektu biroja Sudraba arhitektūra arhitekta Reiņa Liepiņa piedāvāto projektu, kas paredz to pārveidot par modernu un multifunkcionālu kultūras centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī pabeigti infrastruktūras pirmās kārtas izbūves darbi topošā darījumu un atpūtas kvartāla - New Hanza - teritorijā. Pašreiz notiek izbūvēto sistēmu testēšanas un pārbaudes darbi ar mērķi izbūvēto apjomu nodot ekspluatācijā 2017.gada nogalē. Pirmie celtniecības darbi teritorijā tika uzsākti 2016. gada jūlijā un to kopējās izmaksas sasniedz 8,4 miljonus eiro.

Viena no pirmās kārtas lielākajām būvēm ir lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēma, tostarp, apjomīgs ūdens rezervuārs. Sistēma ietver sevī augstas ražības sūkņu staciju lietus ūdens savākšanai un to pakāpeniskai novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā. Sūkņu stacijas komplekss nodrošinās, ka pat spēcīgākajās lietusgāzēs neveidosies apjomīgas peļķes.

Vienlaikus izbūvētas arī inženierkomunikācijas — ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas Mihaila Tāla ielā un tai pieguļošajā ielā. Ielās ieklāts asfalts, tās sadalītas braukšanas joslās, izveidoti gājēju celiņi, atjaunots zālājs. Tāpat izbūvēts jauns, ar luksoforu regulējams ielu krustojums uz Pulkveža Brieža ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sāk teju 20 miljonus eiro vērtā loģistikas parka izbūvi Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 08.07.2020

"Pillar Capital" padomes priekšsēdētājs Ernests Bernis (no labās), "Pillar Contractor" izpilddirektors Jānis Lāčaunieks un "Pillar Capital" valdes loceklis Pēteris Guļāns.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vismaz 18,3 miljonus eiro, akciju sabiedrība "Pillar Capital" (iepriekš "New Hanza Capital, AS") uzsākusi A klases noliktavu un loģistikas parka "A6" būvniecību Rīgā, Maskavas ielā 462.

"Pillar Capital" īpašumā esošajā Maskavas ielas zemes gabalā šobrīd atrodas vairākas noliktavas ēkas, no kurām lielākā daļa būvēta pirms aptuveni 10 gadiem. Lai pilnībā izmantotu īpašuma potenciālu un brīvo zemes platību, tiek veidots vienots loģistikas un noliktavu parks. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā ēku platība pārsniegs 50 000 kvadrātmetrus, ierindojot jaunizveidoto loģistikas parku starp lielākajiem Rīgas teritorijā.

Sildot ekonomiku, NHC būvēs 18,3 miljonus vērtu loģistikas parku 

"New Hanza Capital" valde un padome pieņēmusi lēmumu par vērienīga investīciju objekta īstenošanu,...

Loģistikas parka kapsulas svinīgajā iecementēšanas pasākumā 8.jūlijā piedalījās "Pillar Capital" padomes priekšsēdētājs Ernests Bernis, "Pillar Capital" valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns, "Pillar Capital" valdes loceklis Pēteris Guļāns, "Pillar Contractor" izpilddirektors Jānis Lāčaunieks un "Pillar Contractor" izpilddirektora vietnieks Rūdolfs Legzdiņš.

"Celtniecība ir viens no būtiskiem sektoriem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā var veicināt tās atlabšanu. Lēmumu par investīcijām pieņēmām tieši Covid krīzes laikā, jo mums ir svarīgi ieguldīt arī savu artavu, lai Latvija no krīzes izietu pēc iespējas ātrāk. Protams, loģistikas parks ir arī būtisks investīciju objekts "Pillar Capital" mērķu izpildei, stiprinot uzņēmumu kā vienu no lielākajiem un efektīvākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Latvijā," norāda Edgars Miļūns.

Maskavas ielas loģistikas parka būvniecības laikā "Pillar Capital" piesaistīs ap 20 apakšuzņēmēju, savukārt celtniecības un citu darbu veikšanai nodarbinās apmēram 180 cilvēku. Ģenerāluzņēmējs ir uzņēmums "Pillar Contractor", savukārt projektēšanu veic "Pillar Architekten".

Paredzams, ka celtniecības darbi tiks pabeigti līdz 2021.gada 31.jūlijam. Jaunajām ēkām paredzēts iegūt BREEAM sertifikātu, kas apliecinās to augsto kvalitāti, energoefektivitāti un atbilstību pasaules standartiem, turklāt tās būs pirmās noliktavas ēkās Latvijā ar BREEAM sertifikātu.

"Uzsākot ēku plānošanu un projektēšanu, lielu vērību pievērsām efektivitātei un energoefektivitātei. Sadarbībā ar noliktavu plauktu sistēmu ekspertiem izdevās uzprojektēt ēkas ar nestandarta kolonnu soli, kas ļauj efektīvāk izvietot plauktu sistēmas, tādejādi mazākā platībā izvietot vairāk preču. Esam gandarīti, ka modernās telpas būs pieejamas arī mazākiem uzņēmumiem, jo nomniekiem platības būs pieejamas sākot no aptuveni 800 kvadrātmetriem," norāda Pēteris Guļāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esam starpstadijā – ir parādījušies ārējie klienti, strādājam ar citiem pasūtītājiem, taču daļa no administratīvās puses mūs joprojām cieši saista ar banku»

Tā intervijā DB atzīst Edgars Miļūns, likvidējamās ABLV Bank grupā ietilpstošās SIA Pillar Management izpilddirektors, AS New Hanza Capital valdes priekšsēdētājs. Jāatgādina, ka tieši pirms gada nogranda ziņa par ABLV bankas likvidāciju, raisot neziņu arī par tās lielo nekustamā īpašuma «saimniecību» un iecerēto New Hanza teritorijas attīstību Rīgas centrā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā pabeidzāt 2018. gadu?

Ņemot vērā februāra notikumus un to sekas, teiktu, ka gadu beidzām ļoti labi. Pillar grupa ietver sevī pilnu nekustamā īpašuma attīstīšanas ciklu. Sākotnēji tā apkalpoja pamatā vienu pasūtītāju un, protams, līdz ar tā grūtībām mūsu ikdiena būtiski mainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sarūk Pillar īpašumu portfelis

Lelde Petrāne, 09.11.2016

Noskaidrots NHC teritorijā esošās Rīgas preču dzelzceļa stacijas noliktavas ēkas rekonstrukcijas meta konkursa uzvarētājs. Rekonstrukcijas laikā paredzēts šo ēku transformēt par modernu un multifunkcionālu kultūras centru

Vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties salīdzinoši pozitīvām tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, Pillar grupa turpinājusi samazināt savu nekustamā īpašuma portfeli. Šogad realizēti 150 nekustamie īpašumi par 9,3 miljoniem eiro.

Deviņos mēnešos Pillar pārdevis 82 sērijveida dzīvokļus — 58 no tiem ir dzīvokļi Rīgā, bet 24 dzīvokļi ārpus Rīgas. Jaunajos projektos kopumā pārdoti 12 dzīvokļi. Tāpat pārdotas 30 privātmājas, 22 zemesgabali un citi objekti.

Līdz ar to Pillar arvien vairāk resursus velta nākamajam darbības ciklam, kas saistīts ar projekta New Hanza City (NHC) attīstību. Pateicoties tam, šā gada 4. jūlijā Pillar uzsāka NHC infrastruktūras izbūvi, kas iekļauj pirmās kārtas ielu un nepieciešamo inženierkomunikāciju, t.sk. ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas, izbūvi. Šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2017.gada vasarai. Šī projekta ģenerāluzņēmēja funkcijas veic Pillar Contractor, SIA. Pēc inženierkomunikāciju darbiem - 2017. gada otrajā ceturksnī - paredzēts uzsākt ABLV galvenās mītnes un papildu biroju ēkas būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veiktas vairākas izmaiņas ABLV grupas sastāvā

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī veiktas vairākas izmaiņas ABLV grupas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Turpinot ABLV grupā esošo sabiedrību strukturālo reorganizāciju, mainīti nosaukumi vairākām sabiedrībām. Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības Pillar Investment 1, SIA jaunais nosaukums ir NHC 1, SIA, Pillar Investment 2, SIA — NHC 2, SIA, bet Pillar Investment 3, SIA — NHC 3, SIA.

Papildus tam novembrī ir reģistrētas jaunas Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības — NHC 4, SIA, NHC 5, SIA un NHC 6, SIA, ar katras sabiedrības pamatkapitālu 10 000 EUR. Attiecīgi, ABLV Bank, AS ir iegūta netieša būtiska līdzdalība minētajos uzņēmumos (caur Pillar Holding Company, KS, kuras biedrs (komandīts) ir ABLV Bank, AS, kurai pieder 88% Pillar Investment Group, AS akcijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«New Hanza» kvartālā plānotā biroju centra būvniecība aizkavēsies aptuveni par gadu un tiks pabeigta 2021.gadā, trešdien diskusijā «Latvija-Rīga-Skanste 2024» sacīja projekta attīstītāja «Pillar Management» valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Sākotnēji «ABLV Bank» vajadzībām projektēto 16 stāvu biroju ēku bija plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā, taču šā gada februārī «ABLV Bank» problēmu dēļ «Pillar» zaudēja savu galveno pasūtītāju un finansētāju. Miļūns norādīja, ka šo iemesla dēļ biroju centra projekts piedzīvos izmaiņas un aizkavēsies aptuveni par gadu.

«Tomēr turpinām darbu pie iesāktās biroju ēkas neatliekamajiem būvniecības darbiem. Sākotnēji tā bija projektēta ar fokusu uz banku, kā galveno ēkas lietotāju. Patlaban ēkas koncepts tiek pārveidots, lai ēka būtu piemērota jebkuram potenciālajam A klases biroju nomniekam,» skaidroja Miļūns.

Viņš norādīja, ka «Pillar» patlaban ir atvērts jauniem sadarbības piedāvājumam un jaunu investoru piesaistei, notiek finansējuma struktūras maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzdzīvokļu ēku projektam "Trebū HOME" nosvinēti trešās kārtas spāru svētki, informē nekustamā īpašuma attīstītājs "AFI Europe".

"Trebū HOME" projekts tiek īstenots Pļavniekos, teritorijā starp Lubānas, Salnas un Kupriču ielām. Investējot 150 miljonus eiro, projekta teritorijā desmit gadu laikā plānots uzbūvēt vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām.

"Trebū HOME" trešās kārtas būvniecības darbi tika uzsākti 2019. gada februārī un paredz četru daudzdzīvokļu ēku izbūvi ar 178 pilnas apdares dzīvokļiem. Ēku kopējā platība pārsniegs 14 000 kvadrātmetru. Trešās kārtas būvdarbus veic "Pillar Contractor". Bez jau minēto četru daudzdzīvokļu ēku būvniecības, uzņēmums veiks arī ārējo inženiertīklu un piebraucamo ceļu izbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Trešās kārtas būvniecību plānots pabeigt 2020. gada trešajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Pillar" ekspluatācijā nodevis divas par privātiem līdzekļiem izbūvētas jaunas ielas Rīgā, New Hanza teritorijā.

Turpmāk ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim būs publiski pieejama Gustava Kluča iela un Roberta Hirša iela, tādejādi "Pillar" turpina New Hanzas teritorijas labiekārtošanu un attīstību, informē uzņēmums.

Līdz ar jauno ielu izbūvi izveidotas arī bruģētas gājēju ietves, uzstādīti gaismekļi, kas tiek automātiski regulēti atbilstoši dienasgaismas intensitātei, kā arī iestādi jauni 15 koki, kuru stādīšanai izmantotas pazemes koku kastes. Ielām ir 2 joslu brauktuves ar autostāvvietām abās ielu pusēs. Maksimālais braukšanas ātrums abās ielās ir 30 km stundā, turklāt automašīnu ātruma slāpēšanai izbūvēti paceltie krustojumi.

Ielu izbūves darbi tika uzsākti 2019. gada augustā. Abu projekta īstenošanas izmaksas, ietverot arī ielu būvniecības darbus, ir 2,7 miljoni eiro. Kopumā infrastruktūras attīstībā New Hanza teritorijā "Pillar" investējis jau vairāk nekā 19 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank iegādājusies Pillar Investment Group akcijas

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank iegādājusies KS Pillar Holding Company piederošās 13 200 000 AS Pillar Investment Group akcijas, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz ar to AS ABLV Bank no šā gada 16. decembra ieguvusi būtisku — 88% lielu līdzdalību AS Pillar Investment Group.

AS Pillar Investment Group darbības mērķis ir ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus komercīpašumos, kā arī pārvaldīt īpašumu portfeli, lai palielinātu nomas ienākumus un īpašumu vērtību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

ABLV Bank palielina Pillar Development un New Hanza Centre pamatkapitālu

Dienas Bizness, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank palielinājusi tās meitas sabiedrību Pillar Development un New Hanza Centre (iepriekšējais nosaukums ABLV Building Complex, SIA) pamatkapitālus.

Pillar Development pamatkapitāls palielināts par 5,75 miljoniem eiro līdz 39,45 miljoniem eiro, bet New Hanza Centre pamatkapitāls palielināts par 4,9 miljoniem eiro līdz 35,1 miljonam eiro.

Banka skaidro, ka Pillar Development pamatkapitāls palielināts ar mērķi apmaksāt jau paveiktos būvdarbus daudzfunkcionālajā kultūras centrā Hanzas perons, kas ir bijusī Rīgas preču dzelzceļa stacija New Hanza teritorijā, kā arī, lai pabeigtu šīs vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas pamatbūvniecības darbus.

Arī New Hanza Centre, SIA pamatkapitāla palielinājums saistīts ar būvniecības darbiem New Hanza teritorijā — biroju ēku kompleksa būvniecību, jo nepieciešams norēķināties par sāktajiem darbiem, kā arī pabeigt pāļu urbšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Uzsāk ainaviska atpūtas parka izveidi Hanzas Perona teritorijā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorijas labiekārtošanas darbu ietvaros pie Rīgā topošās pasākumu norises vietas Hanzas Perona nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar iestādījis dažādu veidu kokus gar teritorijai pieguļošajām Hanzas un Pulkveža Brieža ielām.

Iestādītie koki ir tikai sākums jauna ainaviska atpūtas parka izveidei.

Hanzas Perona ārtelpā projektēti daudzveidīgi koku stādījumi, veidojot zaļu joslu, kas nākotnē varētu ieskaut visu New Hanza kvartālu. Plānotais augu un kokaugu sortiments paredzēts no Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām augu un kokaugu sugām ar sezonālo daudzveidību.

Šonedēļ teritorijā iestādīti jau 20 jauni lielāka izmēra koki, tostarp liepas, kļavas un priedes, un tuvākajā laikā tos papildinās vēl 13 ābeles. Kā īpaši interesantus un Rīgas pilsētvidei netradicionālus var atzīmēt arī Amūras korķa koku, Japānas katsuras un magnoliju stādījumus.

Turpmākā Hanzas Perona teritorijas labiekārtošana notiks pakāpeniski, vienlaikus ar ēkas būvniecības darbu pabeigšanu. Apstādījumos plānots iekļaut ziemciešu un graudzāļu grupas, pa vidu paredzot atsevišķus krūmu stādījumus. Celiņiem un laukumiem paredzēts izmantot tonētas betona plāksnes, bet atsevišķās zonās tiks ieklāts laukakmens segums, tā veidojot sasaisti ar ēkas vēsturisko apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un izklaides centrs Hanzas Perons nosvinējis spāru svētkus.

Pirmie ēkas rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī, un sākotnēji Hanzas Perona atklāšana bija iecerēta jau 2018. gada nogalē par godu Latvijas 100 gadu jubilejai. Tomēr notikumi ar ABLV Bank piespieda projektu apturēt un iesaldēt to uz vairākiem mēnešiem.

Taču tika atrasts finansējums darbu turpināšanai, lai šī kultūrvēsturiskā ēka neaizietu bojā un nepabeigtie darbi neradītu ilgtermiņa zaudējumus. Hanzas Perona rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas plānotas ap 11 miljoniem eiro, kas iekļauj arī visus infrastruktūras un inženierkomunikāciju izveides darbus.

«Ticu, ka sadarbība ar būvniekiem būs tikpat veiksmīga līdz projekta realizācijas beigām, un 2019. gada pavasarī Hanzas Perons varēs vērt savas durvis apmeklētājiem,» norāda Pillar Development valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada novembra beigās notikušas vairākas izmaiņas ABLV grupas uzņēmumu sastāvā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

ABLV grupas uzņēmums Pillar Holding Company, KS nodibinājis jaunu meitas sabiedrību Pillar 23, SIA, kuras pamatkapitāls ir 200 000 EUR. Attiecīgi, ABLV Bank, AS ir iegūta netieša būtiska līdzdalība minētajā sabiedrībā.

Savukārt holdingkompānija AmberStone Group ieguvusi 50% jeb 1 000 000 uzņēmuma SIA Vita Credit kapitāla daļas. Vita Credit, SIA kopējais pamatkapitāls ir 2 000 000 EUR.

Līdz ar to ABLV Bank, AS ir ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību Vita Credit, SIA caur AmberStone Group, AS, kurā ABLV Bank pieder 24,28% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā kultūras būve Latvijā - Hanzas Perons - pirmo reizi publiski durvis vērs 17. un 18.augustā, lai iepazīstinātu interesentus ar ēkas jauno veidolu, taču medijiem tika ļauts tajā ielūkoties jau šodien.

Hanzas Perons ir kādreizējā Rīgas preču stacijas noliktavas ēka New Hanza teritorijā, kas pārvērsta par jaunu kultūras telpu - modernu un funkcionālu vietu koncertiem, skatuves mākslai un citiem pasākumiem. Tā ir pirmā tik vērienīgā kultūras būve Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem un ir viena no dažām ēkām, kas ir saglabājusies New Hanza teritorijā, liecinot par nozīmīgu Rīgas tirdzniecības un rūpniecības attīstību 20. gs. sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākais priekšstats par nekustamā īpašuma investīciju ir: iegādāšos to un izīrēšu un, kad vēlēšos, pārdošu un gūšu labus ienākumus

«Par sliktu bankas depozītiem šobrīd spēlē ļoti zemās procentlikmes. Bet, kā jau jebkuros ieguldījumu veidos, arī investīcija nekustamajā īpašumā līdzi sev nes gan izdevumus, gan riskus. Izdevumu sadaļā ietilpst pastāvīgās izmaksas – nekustamā īpašuma nodoklis, komunālie maksājumi, kuriem pēdējos gados ir tendence pieaugt. Spilgts piemērs ir PVN likmes piemērošana apsaimniekošanas maksai. Ja no īpašuma izīrēšanas tiek gūts ienākums, tad izdevumu daļā ietilpst arī ienākuma nodokļa nomaksa un nolietojums. Vēl būtu jārēķina arī apdrošināšana,» skaidro Pillar Management izpilddirektora vietnieks Raits Kite. Viņš zina teikt – kaut arī īpašumu īres tirgus aktivitāte Rīgā pēdējos piecos gados ir stipri augusi, riskam iekulties pamatīgos zaudējumos vajadzētu būt iemeslam, lai tomēr rūpīgi izsvērtu šādu soli. Galvenais no riskiem esot novecojušais dzīvojamo telpu īres likums, kurš daudz tiesību paredz īrniekam, bet saimniekam strīdu vai nemaksāšanas gadījumā ir vien iespēja vērsties tiesā, lai savu īpašumu atbrīvotu. Jauna likuma izstrāde ir procesā, taču denacionalizēto namu īrnieku jautājums liekot domāt, ka situācija tik drīz netiks sakārtota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV bankas koncerns ik gadu Latvijas valsts budžetu papildina ar vairākiem desmitiem miljoniem eiro

AS ABLV Bank, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā medijos izskanējušo informāciju par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) publicēto priekšlikumu, kā arī ap šo gadījumu paustos komentārus, AS ABLV Bank vēlas sniegt papildu informāciju par ABLV darbību Latvijā un tas nozīmi valsts tautsaimniecībā.

ABLV banka ir viens no nozīmīgākajiem finanšu tirgus dalībniekiem, kuru kā sistēmiski nozīmīgu banku uzrauga Eiropas Centrālā banka. Tā koncernā darbojas vairāk nekā 900 darbinieku, kas strādā ne tikai ar Latvijas un ārvalstu apkalpošanu, bet arī nodrošina ieguldījumu pārvaldīšanu, brokeru pakalpojumus, kā arī šobrīd Latvijā aktīvi attīsta darbību nekustamo īpašumu jomā. Līdz 2033.gadam bankas koncerna plānos ir attīstīt jaunu Rīgas darījumu centru New Hanza, kopā ar partneriem tajā ieguldot līdz 1 miljardam eiro.

ABLV bankas koncerns ik gadu tiešā un netiešā veidā Latvijas valsts budžetu papildina ar vairākiem desmitiem miljoniem eiro nodokļu maksājumos. Nozīmīgu ieguldījumu bankas koncerns nodrošina arī Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstībai, aktīvi izsniedzot komerckredītus Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas ir vadošie savā jomā. Banka kreditējusi viesnīcu būvi, medicīnas centru izveidi, biroja ēku un loģistikas jomā strādājošus uzņēmumus un citas nozares. Tas palīdz piesaistīt arī tiešās ārvalstu investīcijas, attīstīt valsts ekonomiku un eksportspēju. Bankas komerckredītu apjoms uz 2017. gada 31. decembri bija 625 miljoni eiro. Banka veicina arī Latvijas mājsaimniecību labklājību, izsniedzot hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Šobrīd bankas klientu vidū ir 7000 mājsaimniecību, no kurām 120 ir jaunās ģimenes, kuras mājokļus iegādājušās ar valsts atbalsta programmas ALTUM palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī notikušas vairākas izmaiņas holdingkompānijas AmberStone Group sastāvā, informē ABLV Bank.

AmberStone Group nodibinājusi divas jaunas meitas sabiedrības — SIA AmberStone Shipping ar pamatkapitālu 592 000 EUR un ASG 5, SIA, kuras pamatkapitāls ir 3 000 EUR. Līdz ar to ABLV Bank ir ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību jaundibinātajos uzņēmumos caur AmberStone Group kurā ABLV Bank pieder 24,28% akciju.

Savukārt AmberStone Group meitas uzņēmums SIA AmberStone Hotels iegādājies 100% SIA Pillar 9 kapitāla daļu. Sabiedrības nosaukums mainīts uz SIA Kalēju 9/11.

AS AmberStone Group ir 2013. gadā dibināta holdingkompānija, kura pārvalda savas meitas un asociētās sabiedrības dažādās nozarēs. Tās galvenais ilgtermiņa finanšu mērķis ir visa holdinga vērtības pieaugums, kā arī savu meitas un asociēto sabiedrību darbības ilgtspējas un stabilitātes nodrošināšana. AmberStone Group, AS ir 104 akcionāri, no kuriem lielākais akcionārs ir ABLV Bank, AS, kurai pieder 24,28% holdingkompānijas akciju. Holdingkompānijai pieder 75% Vaiņode Agro Holding, SIA; 60% Orto klīnika, SIA; 22,66% Grindeks, AS; 100% ASG 1, SIA; 90% ASG 2, SIA; 100% ASG 3, SIA; 100% AmberBirch, SIA; 100% AmberStone Hotels, SIA; 100% MV Bon Vivant, SIA; 100% AmberStone Shipping, SIA; 100% ASG 5, SIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Melbārde: ABLV Bank darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām, tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa uzsvēra, ka līdz ar bankas darbības pārtraukšanu mecenātisma tradīcijas ir pavājinājušās, jo bankā savus līdzekļus tur arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ministre neslēpa, ka līdz ar «ABLV Bank» darbības pārtraukšanu tiekot izjustas finansiālas sekas, jo vairāki projekti bijuši saistīti arī ar valsts simtgades programmu. Viņa gan teica, ka attiecībā uz simtgades projektiem situācija esot atrisināta.

Vienlaikus Melbārde neslēpa, ka attiecīgo problēmu risināšana radījusi lielu slogu Kultūras ministrijas (KM) budžetam, prasot vismaz 100 000 eiro no esošajiem līdzekļiem. «Katra mecenāta zaudēšana kultūrai ir zaudējums, jo mecenātisma tradīcijas Latvijā nav nemaz tik stipras. Pie projektiem, kas ir ietekmēti, var minēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu, ko esam šobrīd apturējuši. Pilnīgi droši, ka 2021.gadā muzeja atvēršana nenotiks. Tāpat no 2005.gada »ABLV Bank« labdarības fonds sadarbībā ar KM un laikmetīgās mākslas speciālistiem veidoja LLMM kolekciju. Kopējais LLMM vērtību skaits ir aptuveni 1211 mākslas darbi apmēram 800 000 eiro vērtībā. Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti,» atzina Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Bankās procesi notiek pareizajā virzienā; nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās sarukt

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Algu spiediens apdraud eksporta «trofejas»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baudot iepriecinošo IKP izaugsmi un eksporta rādītājus, var nākties iztrūkties, saņemot pa aukstai šaltij, ko drīzumā var sagādāt atalgojuma jautājums, kas kā nespēj, tā nespēj mēroties spēkiem ar produktivitāti.

Tā rezultātā, rodoties lielākam saspīlējumam darbaspēka tirgū, biznesa izmaksas var atkal kāpt, bet tas ir bīstami, jo tā var zaudēt eksporta tirgu «iekarojumu trofejas». Labvēlīgos ekonomiskos apstākļos algām pieaugot, var nākties saskarties ar to, ka paplašinās šķēres starp darbinieku atalgojumu un darba ražīgumu. Turklāt kopējais spiediens darba tirgū vai, precīzāk, darbinieku tirgū arī pieaug, turklāt sevišķi izteikti reģionos. Varbūt par to vēl nerunā statistika, bet, kā norādīja eksperti ikgadējā DB konferencē Biznesa prognozes 2018, kas norisinājās 8. novembrī, tieši reģionos ir diezgan būtisks mazkvalificētā ārvalstu darbaspēka pieplūdums. Ukraiņi, baltkrievi un citi šī reģiona pārstāvji ieņem mazkvalificētās darbavietas, un varētu domāt, ka tādējādi labāk atalgotos un prestižākos amatus atstāj Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr vēl nav izvērtēts, kā fakts, ka ik gadu darba tirgū legāli un arī nelegāli ieplūst darbaspēks no malas, korelē ar bezdarba līmeni valstī, atalgojumu un kopumā darba tirgus izmaiņām. Tiesa, nereti uzņēmēji sūdzas par to, ka turpinās darbinieku lielā staigāšana, jo nodarbinātie var patiešām brīvāk sākt atļauties uzskrūvēt sev cenu. Ekonomiskās emigrācijas ceļā lielos apmēros samazinoties gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka un noteiktu kompetenču pārstāvniecībai vietējā darba tirgū, tiek sarežģīts ne tikai jau strādājošo komersantu darbs, bet tas kļūst par reālu šķērsli arī jaunu ražotņu un pakalpojumu kompāniju ienākšanai – sevišķi provincē. Daudzu uzņēmumu realitāte ir darbinieku «medības» tuvu un tālu, dažkārt strādājošos uz un no darba vizinot pat simt kilometru distancē.

Komentāri

Pievienot komentāru