Jaunākais izdevums

Sociālā uzņēmuma statuss turpmāk tiks piešķirts tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kuri neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Vēl sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.

Šādu statusu nevarēs iegūt arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.

Tāpat šādu statusu nevarēs iegūt, ja uzņēmums sodīts saistībā ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par būtisku pārkāpumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un sociālā uzņēmuma darbības jomā.

Uzņēmums nevarēs pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusu arī tad, ja tas pēdējā gada laikā izdarījis būtisku pārkāpumu negodīgas komercprakses, reklāmas vai sociālā uzņēmuma darbības jomā vai arī citu būtisku pārkāpumu, kas radījis vai varēja radīt kaitējumu mērķa grupas personai.

Jaunie kritēriji ietverti likumprojektā "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā", kas trešdien, 24. martā, pieņemti valdības sēdē. Tie vēl jāizskata un par tiem jābalso Saeimā.

“Sociālajam uzņēmumam ir tiesības saņemt grantus, līdz ar to ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka piešķirtais finansējums ir godprātīgi izlietots, nodarbinot mērķa grupas un maksājot atbilstošu atalgojumu. Svarīgi, lai nerastos šaubas par negodprātīgu līdzekļu novirzīšanu neatbilstoši sākotnēji iecerētajiem mērķiem un sociālo uzņēmumu būtībai,” uzver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Likumprojektā paredzēts arī paplašināt Labklājības ministrijas tīmekļvietnē publicējamo informatīvo materiālu klāstu ar sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijām, precizēt Sociālo uzņēmumu komisijas funkcijas, nosakot, ka turpmāk tā sniegs atzinumu tikai par pretendenta atbilstību sociālā uzņēmuma darbības nozīmībai un būtībai.

Sabiedriskā labuma organizācijām plānots atļaut dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūs sociālā uzņēmuma statusu.

Plānots precizēt sociālā uzņēmuma definīciju, nosakot, ka radītai sociālai ietekmei jābūt nozīmīgai. Turklāt likumprojekts nošķir trīs sociālā mērķa sasniegšanas veidus - sociālās atstumtības riskam pakļauto personu nodarbinātība, dzīves kvalitātes uzlabošana sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas, citu sabiedrībai nozīmīgo darbību veikšana, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi.

Atgādinām, ka saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumā noteikto kārtību, pieteikumus sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izskata Sociālo uzņēmumu komisija un lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem Labklājības ministrija.

Pašreiz Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 167 sociālie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi priekšlikumus Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (Recovery and Resilience Facility - RRF) izstrādei un aicina valdību, pieņemot lēmumus, rūpīgi izvērtēt publisko investīciju projektu atdevi Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai.

Darba devēji, vadoties pēc Eiropas Komisijas sagatavotajām vadlīnijām ES dalībvalstīm, aicina noteikt RRF kopējo mērķi, galvenos sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un sagaidāmo ietekmi, savukārt ministriju piedāvājumu investīciju projektiem kartēt šādos virzienos: darba tirgus, izglītības, veselības un sociālā politika; publiskās finanses un nodokļi; nozaru politika; zaļā pāreja; digitālā pāreja; uzņēmējdarbības vide un valsts pārvalde.

“Svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas procesā, atbildīgās institūcijas izvērtētu publiskā sektora investīciju projektu atdevi. Tas palīdzētu nodrošināt pārdomātu un mērķtiecīgu līdzekļu izlietošanu ekonomikas noturībai un atveseļošanai. Uzskatām, ka šobrīd plāna ietvaros nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2021. gada 31. janvārim Labklājības ministrija aicina iesniegt pieteikumus sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa ideju konkursam.

Tā mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām. Piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātībai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzībai un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, kultūras daudzveidības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru