Ražošana

Platību maksājumiem iesniegti gandrīz 60 tūkstoši pieteikumu

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Līdz 23. maijam, kad platību maksājumiem varēja pieteikties bez kavējuma sankcijas, Lauku atbalsta dienests (LAD) saņēmis 59,6 tūkstošus elektronisko iesniegumu platību maksājumiem un 200 iesniegumus papīra formā, informē LAD.

Zemkopības ministrija (ZM) un LAD 2016. gada platību maksājumu sezonā aicināja lauksaimniekus pieteikties platību maksājumiem elektroniski. ZM un LAD ir gandarīts par lauksaimnieku atsaucību un sapratni, jo pieteikšanās Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) noritējusi ļoti veiksmīgi. Pagājušajā gadā papīra formā pieteicās aptuveni 36 000 klientu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver: «Mūsu zemnieki labprāt izmanto mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas gan lauksaimnieciskajā ražošanā, gan administrēšanā. Elektroniskās pieteikšanās sistēma ir daudz ērtāka un ātrāka nekā līdzšinēja papīra formāta dokumentu aizpildīšana. Turklāt elektroniskās sistēmas izmantošana nodrošina kļūdu mazāku īpatsvaru, ātrāku iesniegumu datu apstrādi LAD un līdz ar to arī savlaicīgāku atbalsta izmaksu lauksaimniekiem un mazāku sankciju apjomu.»

LAD ir digitalizējis visus iepriekšējā gada pieteikumus, tāpēc klientiem, kuri lieto EPS pirmo reizi, ir iespējams kopēt iepriekšējā gada pieteikumus. Sistēma sniedz brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirst pieteikties kādam no atbalsta veidiem, kuru saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļauj pieteikt neatbilstošas platības.

Pieteikšanās platību maksājumiem ar atbalsta samazinājumu 1% apmērā par katru darba dienu notiek vēl līdz šā gada 15. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gads sācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā

Žanete Hāka, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads jau tradicionāli iesācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Ja šā gada janvārī pārpalikums bija 107,1 miljoni eiro, tad jau februārī pārpalikums palielinājās par 41,8 miljoniem eiro, un gada divos mēnešos tas sasniedza 148,9 miljonus eiro. Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums divos mēnešos bija 82,3 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 66,6 miljoni eiro.

Pārpalikumu kopbudžetā pamatā nodrošināja saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par lauksaimniecības nozarē realizētajiem projektiem un platību maksājumiem, kā arī avansa maksājumi 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam.

Nodokļu ieņēmumu izpilde februārī bija labāka nekā janvārī, galvenokārt pateicoties patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumiem. Tas kopumā sekmēja divu mēnešu kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpildi, kopā veidojot 1,1 miljardu eiro, kas gandrīz sasniedza plānoto līmeni (99,8%), plāna neizpildei veidojot vien 2,2 miljonus eiro. Atšķirībā no janvāra izpildes, kad nodokļu ieņēmumi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada, šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 38,3 miljoniem eiro jeb 3,5%. Jāatzīmē, ka precīzākas nodokļu ieņēmumu izpildes tendences iezīmēsies, vērtējot ieņēmumu izpildi šā gada turpmākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests no vakardienas, 16.oktobra, ir uzsācis izmaksāt Vienotā platības maksājuma un maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, avansus, informē LAD.

Bioloģisko maksājumu avansus dienests sāks izmaksāt no 1.novembra.

Avansa maksājumi šogad lielāks skaits klientu saņems ātrāk. Dienests plāno, ka līdz oktobra beigām tos saņems aptuveni 75 procenti lauksaimnieku (2016.gadā tie bija 63 procenti). Kopumā oktobrī tiks izmaksāta 65 miljoni eiro liela atbalsta summa.

LAD jau informēja, ka lauksaimnieki saņems 70 procentus no vienotā platību maksājuma un 85 procentus no maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskā maksājuma. Vienotā platību maksājuma finansējums 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 14 procentiem, un provizoriskā atbalsta likme būs aptuveni 68 eiro/ha (avansa maksājumā 70% no likmes, t.i., aptuveni 47 eiro/ha), kas vēl tiks koriģēta atkarībā no kopējās atbalstam apstiprinātās platības. Maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, likmes 2017.gadā būs nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsākuši miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022. gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā.

Šī akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.

No šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas "PLACE ELEVEN", dzīvokļu un biroju ēkām "Jaunajā Teikā", augstceltnes "Z Towers", kā arī biroju ēkas "Blaumaņa centrs", viesnīcas "Hotel Bergs" un tirdzniecības centriem "Origo" un "Galleria Riga". Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. "Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti," tie norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nav pietiekama pieprasījuma pēc viesnīcas standarta pakalpojumiem, viesnīcu tīkls Mogotel apsver dažādus variantus, lai izdzīvotu, un nesen uzsācis viesnīcu Rixwell Elefant Hotel, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Rija VEF Hotel numuriņu izīrēšanu ilgtermiņā par zemām cenām.

Piemēram, viena mēneša īre vienai personai izmaksā no 300 līdz 400 eiro atkarībā no izvēlētās viesnīcas, turklāt cenā iekļautas visas ērtības.

Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna stāsta, ka interese par šādu piedāvājumu ir ļoti maza un tas ir tikai kā papildu pārdošanas mehānisms. Kopumā šādi pārdotas vien dažas viesnīcas istabas viesnīcu tīklā. Viesnīcu tīkla izpilddirektore norāda, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir stabila, neskatoties uz to, ka uzņēmums cieš operacionālos zaudējumus viesnīcās.

J. Stirna stāsta, ka aizvērtas viesnīcas operacionālā uzturēšana izmaksā no 5000 līdz 20 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra. Šajā aprēķinā nav iekļauti kredītmaksājumi, NĪN, NĪ apdrošināšana, amortizācija u.c. izdevumi. Strādājošas viesnīcas izdevumi šobrīd ir no 20 000 līdz 120 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centriem nomas atbalsta programmai plānots novirzīt līdz 20 miljoniem eiro, otrdien vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā informēja, ka darba grupa otrdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu par nomas maksas atbalsta programmu tirdzniecības centriem. Gala lēmums vēl būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Atbalsta programmai, kuras kopējais apmērs lēsts līdz 20 miljoniem eiro, varēs pieteikties tirdzniecības centri ar platību virs 7000 kvadrātmetriem.

Tirdzniecības centru zaudējumi sasnieguši 42 miljonus eiro 

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā...

Atbalsta apmērs būs 15 eiro par katru tirdzniecības centra kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus. Plānots, ka viens tirdzniecības centrs varēs pretendēt uz atbalstu 1,8 miljonu eiro apmērā.

Atbalstam varēs pieteikties līdz 15.maijam, un programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atbalsta programma paredz, ka tirdzniecības centrs no nomniekiem nevarēs prasīt papildu maksājumus izrakstītajiem rēķiniem par nomas maksu par 2021.gada janvāri, februāri un martu.

Atbalstam varēs kvalificēties tie tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas aprēķināto ieņēmumu kritums Covid-19 krīzes ietekmē šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada vai 2020.gada attiecīgajiem mēnešiem, ir vismaz 30%.

Jau ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru - "Domina Shopping", "Origo", "Galleria Riga", "Sāga", "Ozols", "Dauga", "Sky&More", "Via Jurmala Outlet Village" un "Valleta" - pārstāvji pirmdien, 229.martā, nosūtīja atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020.gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Vēstulē teikts, ka vairāk nekā gadu tirdzniecības nozarē ieviesti dažādi ierobežojumi, kas ietekmē ikvienu tirgotāju Latvijā. Tirdzniecības centru nomas maksas ieņēmumu kritums sasniedz pat 100%, un tas periodā no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada martam tirdzniecības centriem radījis zaudējumus no nesaņemtās nomas maksas 37 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gada laikā zaudējumi sasnieguši 42 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksai, apsaimniekošanas maksai un apdrošināšanai turpmākajos 27 gados katru gadu būs nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID plānotie izdevumi komunālo pakalpojumu maksas segšanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem ir 1 368 579 eiro gadā, šodien nolēma valdība.

Valdība nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2016.gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044.gadā 2 548 452 eiro apmērā.

Saskaņā ar apakšnomas līguma nosacījumiem telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas maksa nedrīkst pārsniegt 2,19 eiro par kvadrātmetru (bez PVN) mēnesī. Ņemot vērā, ka VID iznomāta mazāka platība, nekā sākotnēji tika plānots, nepieciešamais finansējums telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas izdevumu segšanai 2016.gadā un turpmāk ir 1 258 897 eiro gadā un nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai 19 184 eiro (kopā 1 278 081 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieku saeima aicina ar nodokli neaplikt lauksaimnieku subsīdijas

Žanete Hāka, 02.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 3. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks izskatīti biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtie grozījumi likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Iesniegtais priekšlikums paredz, ka līdz 2020. gadam (ieskaitot) ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu var samazināt attiecībā uz summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, informē Zemnieku saeima.

ZSA uzskata, ka grozījumu veikšana ir tikai likumsakarīga, jo Latvijas lauksaimnieki jau vairākus gadus saņem zemākos tiešmaksājumus visā ES, kas pazemina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju citu ES valstu lauksaimnieku vidū. Subsīdiju turpmāka neaplikšana ar nodokli UIN maksātājiem būtu reāls solis pretim Latvijas lauksaimniecības attīstības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmums Latvia Sotheby's International Realty uzsāk mazas kvadratūras dzīvokļu tirdzniecību Mežaparkā, projektā Ezera Solo, piedāvājot biznesa klases dzīvokļus, kas kompaktuma dēļ ļauj ieekonomēt tā uzturēšanas izmaksas.

Uzņēmumā norāda, ka, mainoties cilvēku vajadzībām, kā arī ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu, ir skaidrs, ka cilvēki meklē veidus, kā tērēt mazāk. Nenoliedzami, ka liela daļa resursu tiek veltīta tieši mājokļu īrei un komunālajiem maksājumiem, kurus šosezon sola īpaši dārgus.

“Ņemot vērā pašreizējo situāciju un sekojot līdzi patērētāju vajadzībām, pirmo reizi piedāvājam iegādāties kompaktus biznesa klases dzīvokļus no 20 līdz 35 kvadrātmetriem, taču tajā pašā laikā piedāvājot iespēju apvienot vairākus dzīvokļu īpašumus kopā, iegūstot lielāku dzīvojamo platību,” norāda Latvia Sotheby's International Realty pārdošanas konsultante Dace Sīle.

Kopā projektā ir pieejami 105 dzīvokļi, kas izvietoti piecos stāvos, un tie tiek piedāvāti bez apdares. Dzīvokļu cena svārstās no 2000 līdz 2200 eiro par kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektā Deglava Gleznotāju rezidencē, Rīgā, Pļavniekos, uzsāk nākamo divu daudzdzīvokļu māju būvniecību, kurā būs 142 jauni dzīvokļi Rīgas iedzīvotājiem ar kopējo platību 8250 m2.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 8 miljonu aizdevumu attīstītājam “Electra Group”, turpinot atbalstu projekta realizācijai. Jau tagad būvniecības laukums ir ierobežots ar žogu, kā arī tiek atvesta smagā tehnika. Aprīļa beigās projekts ir ieguvis apliecinājumu par projektēšanas nosacījumu izpildi, kas iezīmē būtisku projektēšanas posma noslēguma punktu, kā arī būvniecības procesa uzsākšanu.

Projekta būvniecību īsteno SIA “Monum”.

Deglava Gleznotāju rezidences vecākais pārdošanas speciālists Oskars Lubavs informē, ka šobrīd 2. kārtā no 142 plānotajiem dzīvokļiem 60% ir rezervēti: “Cilvēkiem joprojām ir interese par nekustamo īpašumu Rīgā, jo piedāvājumu skaits guļamrajonos nav liels. Bankas jaunajiem projektiem piedāvā īpašus aizdevuma nosacījumus, kas, ņemot vērā Euribor likmju pieaugumu, ir būtisks ikmēneša kredīta maksājumu atvieglojums. Savukārt, siltumenerģijas maksājumi ziemā ir veicinājuši cilvēku izvēli par labu jauniem energoefektīviem dzīvokļiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas netiks apliktas ar nodokli

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 4. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi atbalstīja biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtos grozījumus likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli, informē ZSA.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka arī 2017. un 2018. gadā lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas - valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, netiks apliktas ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN).

ZSA atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu atbalstīt Latvijas lauksaimniekus. Zemākie tiešmaksājumi visā ES pazemina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju citu ES valstu lauksaimnieku vidū. Subsīdiju turpmāka neaplikšana ar nodokli UIN maksātājiem ir reāls solis pretim Latvijas lauksaimniecības attīstības veicināšanai, norāda ZSA.

Pagājušā gada nogalē Saeima atbalstīja ZSA un E. Putras sagatavotās un iesniegtās izmaiņas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurās ZSA aicināja noteikt, ka tiem lauksaimniekiem, kas ir IIN maksātāji, 2017. un 2018. gadā lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas ar nodokli apliktas netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īres dzīvokļu namā Rīgas centrā BTA un YIT Latvija investē 25 miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas īres dzīvokļu piedāvājumu papildinājis jauns nams Tērbatas ielā ar 176 dzīvokļiem, kas paredzēti tikai un vienīgi izīrēšanai. Projektu īstenojis nekustamā īpašuma attīstītājs «YIT Latvija» un apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA), par pārvaldnieku izvēlēts «Lumi Capital».

Projektā investēti 25 miljoni eiro, un tajā ir 1-3 istabu dzīvokļi ar kopējo platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar iebūvētu virtuvi un skapjiem. To īres cenas, atkarībā no platības, svārstās no aptuveni 600 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī plus apsaimniekošanas un komunālie maksājumi. Par papildus samaksu pieejama arī pazemes stāvvieta, kā arī slēgta velonovietne.

Projekts ir īpašs ar pagalmā esošo dižozolu - tā kopšanai ierīkota īpaša laistīšanas sistēma. Ēkas pirmajā stāvā paredzētas komerctelpas.

Purvciemā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams 

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā –...

«Latvijai raksturīgs dzīvokļus iegādāties īpašumā, un īres tirgus ir diezgan neattīstīts, liela daļa atrodas pelēkā zonā. Šeit ir ļoti maz institucionālu attīstītāju. Jāsaka, ka šis tirgus būtisku pavērsienu ir piedzīvojis tieši pēdējo gadu laikā,» uzskata «YIT Latvija» valdes loceklis Andris Božē.

Viņaprāt, īres dzīvokļiem Rīgā ir labas perspektīvas – īres dzīvokļu popularitāte augs. To veicina arī augstās starpbanku aizdevumu likmes, kas sadārdzinājusi hipotekārā kredīta maksājumus. Tādēļ daļa potenciālo dzīvokļu pircēju šobrīd dod priekšroku mājokļa īrēšanai.

Par īres dzīvokļu mērķauditoriju A.Božē uzskata cilvēkus ar stabiliem ienākumiem, gados jaunākus, kuri vēl nav izšķīrušies, kur tieši viņi grib dzīvot. Iespējams, šobrīd viņiem ir darbs centrā, labs birojs, tādēļ īrnieki vēlas dzīvot pēc iespējas tuvāk darbavietai. Daļa potenciālo klientu varētu būt tie, kuri šobrīd vēl nevēlas sevi apgrūtināt ar īpašuma tiesībām.

Energoefektīvās ēkas tapšanā, ieguldījumus veicis arī apdrošināšanas sabiedrība BTA. Tās valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers saredz jaunas investīciju iespējas: «BTA ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektā, trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaicīgi. Šodien mums ir skaidrs, lai gan BTA darbojas finanšu sektorā, ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kurās izmantot kapitālu. Rīgas projekts ir īpaši interesants, jo tas ir jauninājums nekustamā īpašuma īres tirgū, tā mērķis ir apmierināt strauji augošās vajadzības pēc mājokļa. Mēs ticam īres segmenta attīstībai un cenšamies nodrošināt augstas kvalitātes dzīvokļus. Gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpinām sniegt savu ieguldījumu.»

Ēkas būvniecība tika uzsākta 2020.gadā un ekspluatācijā tā nodota šā gada pavasarī.

Neskaitot ēku Tērbatas ielā 72, BTA pieder vēl 3 dzīvokļu ēkas Rīgas centrā. Tās iegādātas 2020. gadā. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem jaunajos namos ir augsts – faktiski visi dzīvokļi vienmēr ir izīrēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemniekiem izsniegs kredītu, ņemot vērā platību maksājumus

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Zelta vieta izstādē neeksistē

Linda Zalāne, 22.08.2018

Deutsche Messe AG un Hamburg Messe und Congress pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru