Ar mazu vietu un nedaudz servisa, bet tāpēc ļoti lēti, jo rezervācija ir veikta internetā un pietiekoši laicīgi. Princips, kurš lidsabiedrību biznesā ir veicis uzvaras gājienu, tagad tiek pārcelts uz naktsmītņu biznesu. Jūlija vidū zemo izmaksu lidsabiedrība Easyjet atver pirmo šāda veida viesnīcu Londonas pilsētas daļā Kensingtonā. Nākošā naktsmītne tiks atvērta jau septembrī Šveices pilsētā Bāzelē. Šīs jaunās biznesa nodaļas Easygroup vadītājs Rogers Povells tagad ir vērsies pie pilsētu naktsmītņu uzņēmējiem ar aicinājumu uz sadarbību franšīzes sistēmas paplašināšanai. Galvenais akcents tiek vērsts uz tām pilsētām, kuru lidostās ielido EasyJet lidmašīnas. Kopš pagājušā gada rudens šajā sarakstā ir arī Rīga. Londonas jaunā naktsmītne piedāvās viesiem 35 istabiņas ar izmaksām no 7,50 līdz 90,00 eiro, atkarībā no rezervācijas veida un gadalaika. Visas istabiņas ir aprīkotas ar divvietīgām gultām, dušu, tualeti un izlietni. Šo naktsmītņu biznesa moto ir "neviens neguļ labāk, ja ir vairāk maksājis", kurš ir nācis no Eiropas lielākā naktsmītņu koncerna Accor. Franču uzņēmums ar līdzīga biznesa konceptu Formula1 ir izveidojis zemo izmaksu naktsmītņu tīklu ar 380 viesnīcām 12 zemēs. Viena istabiņa trim personām maksā no 25 eiro. Arī Rīgā pēdējā gada laikā ir atvērušās vairākas naktsmītnes ar zemo izmaksu koncepciju, taču problēma ir tajā apstāklī, ka šīs viesnīcas nav iekļāvušās starptautiskajās biznesa kooperācijās. Tas samazinātu vairākas izmaksu pozīcijas, tādā veidā veicinot šo naktsmītņu konkurētspēju vietējā un starptautiskajā tirgū.

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Viesnīcu pakalpojumu tīkls Latvijā uzskatāms par optimālu, bet ne vienmērīgu – lielākā daļa naktsmītņu rindojas jūras piekrastē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naktsmītņu skaits Latvijā pārsniedz 2200, bet kopējais gultasvietu skaits – ap 60 000, zina stāstīt stratēģiskā tūrisma tirgus pētnieks, Dr. geogr., docents, pētnieks HESPI institūtā Andris Klepers. Latvijai kopumā raksturīgas naktsmītnes ar salīdzinoši nelielu numuru skaitu; vidēji 2,8 gultasvietas uz vienu numuru. Kopumā naktsmītņu pakalpojuma tīkls nav vienmērīgs, un tam tādam nav arī jābūt, apgalvo A. Klepers. 60% gultasvietu izvietotas līdz 20 kilometru attālumā no jūras piekrastes (līdz pieciem kilometriem – 26%). Lielākās ietilpības viesnīcas ir pilsētās vai to tiešā tuvumā. Daļai naktsmītņu vasaras trīs siltie mēneši ienes vairāk nekā pusi apgrozījuma. Vienlaikus pietrūkst gan sezonāli, gan lielākas ietilpības biznesa klases viesnīcu plaši apmeklētiem pasākumiem vairākās lielajās pilsētās (Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs u.c.). Svarīgi šajā biznesā ir redzēt viesnīcas darbību ilgtermiņā un visa gada garumā. Nepieciešamas lielas sākotnējās investīcijas, bet citādi viesnīcas darbība ar labu novietojumu, kvalitatīvu pakalpojumu dizainu un aktīvu, precīzu mārketingu joprojām ir uz izaugsmi vērsta uzņēmējdarbība.

Pastāvošie ierobežojumi un mērķtiecīga atbalsta neesamība rada kritisku ietekmi uz naktsmītņu segmentu, informē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

LVRA norāda, ka jau vairākkārt publiski ir norādījusi, ka no Latvijas tautsaimniecības aspekta ir svarīgi, lai viesmīlības pakalpojumu nozare pēc iespējas ātrāk sasniegtu 2019. gada rādītājus, kad kopējais pienesums Latvijas valsts budžetā bija vairāk nekā miljards eiro.

"Diemžēl, gandrīz jau divu gadu garumā pastāvošie ierobežojumi, arvien pieaugošās apsaimniekošanas izmaksas un skaidrs, tikai uz naktsmītnēm mērķēts atbalsta trūkums, novedīs pie vairuma vietējā kapitāla naktsmītņu slēgšanas un bezdarbnieku skaita, īpaši reģionos, pieauguma. Savukārt noteikta servisa līmeņa naktsmītņu trūkums var radīt situāciju, ka Latvija nevar pretendēt uz starptautisku augsta līmeņa un sporta pasākumu organizēšanu. LVRA 2021. gada 8. novembrī ir vērsusies pie valdības ar lūgumu par nepieciešamību atjaunot atbalstu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem operacionālo izmaksu segšanai 15eur/m2, taču joprojām nav rasts risinājums šī atbalsta izveidē," norāda asociācija.

Naktsmītņu interese par pašizolācijas nodrošināšanu Covid-19 kontaktpersonām un Covid-19 pacientiem ar viegliem simptomiem ir ļoti liela, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

"Interese no naktsmītņu puses ir ļoti liela," teica Graikste, atzīmējot, ka šobrīd pašizolācijai ir iespējams pieteikties trijās Rīgas viesnīcās, taču tas ir tikai tāpēc, ka programma nupat ir sākusies.

Vienlaikus Graikste atzīmēja, ka šobrīd nav plānots ierobežot naktsmītņu skaitu, kas varēs piedalīties programmā, taču gadījumā, ja interese būs pārāk liela, varētu nākties domāt par skaita ierobežošanu, lai viesnīcām nebūtu vilšanās par to, ka nav sasniegts gaidītais efekts. "Nav jēgas piedāvāt ļoti garu šo sarakstu, jo tad no naktsmītņu puses būs sūdzības un vilšanās, ka programma nav devusi gaidīto efektu," viņa sacīja.

Tāpat asociācijas izpilddirektore minēja, ka attiecīgajā programmā varētu iesaistīties augstākais četru zvaigžņu viesnīcas, jo augstākā līmeņa viesnīcām dalība programmā nav izdevīga.

15. maijā Ventspils tūrisma sezonas atklāšanas svētku ietvaros pilsētas naktsmītņu īpašnieki un Tūrisma informācijas centrs rīko Atvērto durvju dienu pilsētas naktsmītnēs.

Šāda veida pasākums Ventspilī tiek organizēts pirmo reizi, un tā iniciatori ir paši naktsmītņu īpašnieki. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar naktsmītņu piedāvājumu. Ciemos pie kolēģiem dosies arī paši naktsmītņu īpašnieki, kur cer rast jaunu pieredzi un idejas. Naktsmītnes aplūkošanai būs atvērtas no plkst. 12:00 līdz plkst. 15:00. Apmeklētājiem būs atvērtas 20 naktsmītnes - viesnīcas, viesu nami, brīvdienu mājas, kempingi, privātmājas un hosteļi.

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Pēc Ungārijas statistikas biroja datiem, 2005. gada pirmajā pusē valsts tūrisma peļņa no komerciālajām naktsmītnēm pieaugusi par 13,5%, sasniedzot 94,2 miljardus Ungārijas forintu (476 miljonus ASV dolāru). Jūnijā peļņas pieauguma temps samazinājies līdz 6,2%. Iepriekšējos mēnešos tas bija 14-15%. Ārzemju viesu skaits Ungārijā sasniedzis 6,578 miljonus, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē. Ungārijas statistikas birojs vērš uzmanību uz to, ka tikai 30% no šiem ārzemniekiem palikuši vismaz vienu nakti Ungārijā. Lielākā daļa ārzemju tūristu atradušies Ungārijā caurbraucot vai iepirkšanās nolūkos. Kopumā 2005. gada pirmajos sešos mēnešos tika izmantotas 7,8 miljoni guļvietu, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu. Kaut gan jūnijā vien vietējie viesi naktsmītnes izmantoja par 3,1% vairāk, ārzemju viesi naktsmītnes izmantoja par 3,9% mazāk. Kopumā naktsmītņu noslogojums 2005. gada jūnijā bija par 0,8% mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Bet pirmajos sešos 2005. gada mēnešos vērojams, ka ārzemju viesi naktsmītnes izmantojuši 4,403 miljons reižu, kas ir par 4,3% vairāk. Ārzemju viesu pieplūdums pieaudzis viesnīcās, jauniešu hosteļos un "wellness" viesnīcās. Ārzemju viesu pieplūdums ievērojami samazinājies vasarnīcās un kempingos. 2005. gada pirmajos sešos mēnešos Ungārijā nakšņojuši 3,3 miljoni Eiropas Savienības viesu, kas sastāda vairāk nekā 2/3 no kopējā viesu skaita. Tas ir par 5,3% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē. Ievērojami pieaudzis tūristu skaits no Bulgārijas, Polijas, Lielbritānijas, Īrijas, Japānas un Ķīnas. Par 11% vairāk guļvietu izmantots Ungārijas centrālajā daļā, kamēr citviet guļvietu izmantošanas pieaugums ir niecīgs vai nav konstatēts vispār. No naktsmītņu kopējās peļņas (94,2 miljardi Ungārijas forintu) 2005. gada pirmajā pusē 48,4 miljardus Ungārijas forintu veidoja maksa par naktsmītnēm, 23,5 miljardus – ēdināšana, 22,2 miljardus – citi pakalpojumi. Kamēr kopējie ieņēmumi pieauga par 13,5%, cenu indekss naktsmītņu sektorā sasniedzis 6,4%.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Polija ir vienīgā valsts Eiropā, kas ir noslēgusi 2009.gadu, neieslīgstot recesijā. Vēl jo vairāk - tā uzrādīja pat pieaugumu par 1.5%. Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis The Wall Street Journal skaidro, kas ir Polijas veiksmes pamatā un kādas mācības no tās pieredzes varētu gūt.

Valsts panākumu pamatā ir vairāki faktori: stipras iestādes, elastīga ekonomikas struktūra, kā arī pareizi veidota ekonomikas politika krīzes laikā. Augsts uzticības līmenis valdībai nodrošināja, ka politiķu izteikumi par ekonomikas pamatprincipu spēku un finanšu sistēmu tika uzklausīti. Šī uzticība daļēji bija balstīta uz Polijas iestāžu un ekonomikas panākumiem pēdējo 20 gadu laikā.

Tāpat kā citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Polijai izdevās izvairīties no nozīmīgu finanšu institūciju bankrotiem (atšķirībā no dažām vecajām dalībvalstīm Rietumeiropā). Tāpat kā daudzas no kaimiņvalstīm, arī Polija guva labumu no būtiskas zlota vērtības samazināšanās krīzes laikā. Taču tas nav galvenais tās panākumu faktors, salīdzinājumā ar Zviedriju vai Čehiju, kas pieredzēja līdzīgu vērtības kritumu.

Spānijas konkurences regulators CNMC otrdien Nīderlandes naktsmītņu rezervēšanas aģentūrai "Booking.com" piemērojis rekordlielu - 413 miljonu eiro - naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu pēdējos piecos gados.

"Šī prakse ir ietekmējusi Spānijā esošās viesnīcas un citas tiešsaistes naktsmītņu rezervēšanas aģentūras, kas konkurē ar šo platformu. Tās noteikumi un nosacījumi rada netaisnīgu nevienlīdzību komercattiecībās ar Spānijā esošajām viesnīcām," teikts CNMC paziņojumā.

"Platformā "Booking.com" labāk pozicionējot viesnīcas ar vairāk rezervācijām, citām tiešsaistes naktsmītņu rezervēšanas aģentūrām tika liegta iespēja ienākt tirgū vai paplašināties," piebilst regulators.

CNMC norāda, ka "Booking.com" tirgus daļa Spānijā izmeklēšanas aptvertajā periodā veidoja aptuveni 70-90%.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) maijā iekļāva "Booking.com" to digitālo uzņēmumu sarakstā, kam tiek piemērotas bloka Digitālo tirgu akta (DTA) prasības.

29.aprīlī notiks 7. Ventspils tūrisma konference, kuras mērķis ir veicināt Ventspils tūrisma uzņēmēju, Ventspils pilsētas domes, Ventspils rajona pašvaldību un citu ar tūrismu saistīto organizāciju sadarbību.

Konference sāksies Ventspils Augstskolā, un to vadīs Eiropas reģionālā tūrisma institūta direktors, Latvijas e-tūrisma asociācijas prezidents Aivars Mackevičs.

Konferences laikā apbalvos Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra organizētā Ventspils 2007.gada naktsmītņu konkursa uzvarētājus un pasniegs jaunos sertifikātus Ventspils gidiem. Naktsmītņu konkurss pagājuša gada nogalē notika pirmo reizi, bet gidu apmācības un sertificēšana jau trešo reizi. Konferences laikā notiks arī plašāka naktsmītņu konkursa rezultātu analīze, ko prezentēs vērtēšanas eksperte, Talsu TIC vadītāja Inese Roze.

Par Ekonomikas ministrijas (EM) plānotajām aktivitātēm tūrisma jomā 2008.gadā stāstīs EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Uldis Vītoliņš informēs konferences dalībniekus par ES struktūrfondu finansējuma piesaistes iespējām tūrisma uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisma nozares attīstības rezultātiem Latvijā 2007.gadā un aktivitātēm 2008.gadā.

Pēdējo gadu laikā Melnkalne (bijusī Dienvidslāvijas republika) ir veikusi ievērojamas investīcijas tieši 3 un 4 zvaigžņu naktsmītņu kategorijās, kurš arī ir sekmējis Rietumu tūristu straujo pieaugumu. Tūrisms Melnkalnes tautsaimniecībā sastāda 14,8% no IKP. Līdzšinējā privatizācijas programma ir sekmējusi investīciju pieplūdumu kalnu reģionā un Adrijas jūras piekrastē. Līdz šim 80% visu valsts īpašumu naktsmītņu biznesā ir nodoti privātajam kapitālam. Pagājušajos divos gados 19 viesnīcas ir pārdotas par 30 miljoniem eiro un šo naktsmītņu jaunie īpašnieki ir jau investējuši vairāk kā 90 miljonu eiro. Pašlaik Melnkalne trīs līdz piecu zvaigžņu kategorijas viesnīcās vienlaikus var izmetināt 10 000 tūristu. Līdz 2010 gadam šim piedāvājumam jāpārsniedz 35 000 robežu. Pēc Melnkalnes Tūrisma ministrijas plāniem gultas vietu skaits 2020 gadā sasniegs 80 000. Pašlaik Melnkalnes tūrisms reģistrē 4,5 miljonus nakšņojumu gadā un līdz 2010. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 11,5 miljoniem.

Vācijas naktsmītņu tirgū pagaidām pēc divu ar pusi gadu lejupslīdes ir vērojams pozitīvs pagrieziens. Pirmo reizi kopš 2001. gada novembra vācu naktsmītnes sasniedza reālu apgrozījuma plusu attiecībā pret pagājušā gada analogu laika posmu. Pēc Vācijas statistikas pārvaldes datiem 2004. gada februārī apgrozījums sasniedza nomināla vērtībā (pēc tā brīža cenām) par 1,2% un pēc reālās vērtības (pēc konstantajām cenām) par 0,4% vairāk nekā 2003. gada februārī. Līdz ar to šī gada pirmajos divos mēnešos Vācijas naktsmītņu tirgū rezultāti palielinājās par 0,8% (nomināla vērtības) un saruka par 1,4% (reālās vērtības). Šī gada februārī tika sasniegts lielāks apgrozījums tieši naktsmītņu sektorā par 4,4% (nomināla vērtībā) un 3,6% (reālas vērtība), turpretī viesu mājās attiecīgi - mīnus 0,4% un 1,0%. Avots: Eiropa.lv

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk nesamaksā par saņemtajiem produktiem un pakalpojumiem Polijas uzņēmējiem, pastāstīja Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, šo situāciju nosaucot par satraucošu.

Runājot par abu valstu savstarpējām attiecībām, vēstniece atzina, ka tās varētu dēvēt par lieliskām un esot jācer, ka spraigā politiskā darba kārtība saglabāsies arī jaunās Latvijas valdības laikā, jo abas valstis vieno kopīgas intereses šajā pasaules un Eiropas daļā.

«Piemēram, pagājušā gada laikā Latvijā ieradās vairāki viesi no Polijas uz Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tāpat tikās abu valstu prezidenti. Pagājušā gada decembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis privātās vizītes laikā Polijā pārrunāja aktuālos jautājumus ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Mūsu valstīm ir arī vienota nostāja par drošību un ekonomiku,» viņa sacīja, norādot, ka pagājušais gads gan esot bijis pirmais, kad abu valstu savstarpējā tirdzniecībā vērojams samazinājums. Tam pašlaik Polija pēta iemeslus, neizslēdzot iespēju, ka to radījušas, cita starpā, sankcijas un Krievijas embargo.

Olympic Entertainment Group Polijas meitas uzņēmums ticis pagodināts ar prestižo Akadēmijas Zelta medaļas apbalvojumu, ko piešķir Polijas Panākumu akadēmija.

Olympic Casino Poland godalgu saņēma uzņēmējsabiedrību kategorijā, tādējādi uzsverot kompānijas ievērojamos sasniegumus Polijas tirgū, Db.lv informē Ideju Institūta pārstāve Ieva Upmace.

Katru gadu Polijas Panākumu akadēmija godā ievērojamākos Polijas uzņēmumu, politiķu, sportistu un mākslinieku panākumus. Šogad prestižās godalgas tika pasniegtas Polijas Uzņēmēju kluba vasaras galā pasākumā Zegrze pilsētā netālu no Varšavas.

Galā pasākumā pasniegtā godalga ir jau otrais Olympic Casino Poland saņemtais apbalvojums. Šā gada sākumā Polijas Uzņēmēju klubs, kurā apvienojas Polijas vadošie uzņēmēji un kompānijas, Olympic Casino Poland piešķīra 2007. gada veiksmīgākā tirgus jaunpienācēja titulu. Vecākais un atzītākais uzņēmēju klubs uzsvēra kompānijas veiksmīgo darbības uzsākšanu Polijas tirgū, efektīvo debiju Varšavas biržā un ievērojamos rezultātus, kas sasniegti īsā laika posmā. Olympic Casino uzsāka darbību Polijas azartspēļu tirgū 2007.gada pavasarī.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, atzinuši nozares eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs skaidroja, ka Baltijas reģiona vēsturiskā īpatnība ir tāda, ka tehniski gāzes savienojums ir tikai ar Krieviju. Tiesa, patlaban Latvijai ir savienojums ar Igauniju, bet tas darbojas tikai vienā virzienā - no Latvijas uz Igauniju. Tāpat Latvijai ir savienojums ar Lietuvu, kas darbojas divos virzienos.

«Latvijai ir paveicies ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (Inčukalna PGK), kur glabāt gāzi. Taču gāzes sistēma ir uzskatāma par drošu, ja tai var piekļūt vismaz no diviem punktiem, tāpēc Latvija ir apņēmusies risināt tādas sistēmas nodrošināšanu, kas ļautu jebkādas valsts gāzi iegūt no dažādiem punktiem. Lai to nodrošinātu, ir vairāki varianti,» norādīja EM eksperts.

Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.

Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.

Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.