Ar mazu vietu un nedaudz servisa, bet tāpēc ļoti lēti, jo rezervācija ir veikta internetā un pietiekoši laicīgi. Princips, kurš lidsabiedrību biznesā ir veicis uzvaras gājienu, tagad tiek pārcelts uz naktsmītņu biznesu. Jūlija vidū zemo izmaksu lidsabiedrība Easyjet atver pirmo šāda veida viesnīcu Londonas pilsētas daļā Kensingtonā. Nākošā naktsmītne tiks atvērta jau septembrī Šveices pilsētā Bāzelē. Šīs jaunās biznesa nodaļas Easygroup vadītājs Rogers Povells tagad ir vērsies pie pilsētu naktsmītņu uzņēmējiem ar aicinājumu uz sadarbību franšīzes sistēmas paplašināšanai. Galvenais akcents tiek vērsts uz tām pilsētām, kuru lidostās ielido EasyJet lidmašīnas. Kopš pagājušā gada rudens šajā sarakstā ir arī Rīga. Londonas jaunā naktsmītne piedāvās viesiem 35 istabiņas ar izmaksām no 7,50 līdz 90,00 eiro, atkarībā no rezervācijas veida un gadalaika. Visas istabiņas ir aprīkotas ar divvietīgām gultām, dušu, tualeti un izlietni. Šo naktsmītņu biznesa moto ir "neviens neguļ labāk, ja ir vairāk maksājis", kurš ir nācis no Eiropas lielākā naktsmītņu koncerna Accor. Franču uzņēmums ar līdzīga biznesa konceptu Formula1 ir izveidojis zemo izmaksu naktsmītņu tīklu ar 380 viesnīcām 12 zemēs. Viena istabiņa trim personām maksā no 25 eiro. Arī Rīgā pēdējā gada laikā ir atvērušās vairākas naktsmītnes ar zemo izmaksu koncepciju, taču problēma ir tajā apstāklī, ka šīs viesnīcas nav iekļāvušās starptautiskajās biznesa kooperācijās. Tas samazinātu vairākas izmaksu pozīcijas, tādā veidā veicinot šo naktsmītņu konkurētspēju vietējā un starptautiskajā tirgū.

Polijas naktsmītņu tirgus kļūst aizvien kvalitatīvāks, kurā vienkāršo viesnīcu piedāvājuma īpatsvars ik gadu samazinās. Polijā naktsmītņu pakalpojumus piedāvāja 2003. gadā 1079 viesnīcas, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2002. gadā. Viesnīcu tirgus vienkāršo naktsmītņu piedāvājumā samazinās, bet strauji pieaug četru un piecu zvaigžņu kategoriju īpatsvars. 2003. gadā Polijas centrālā statistikas pārvalde uzskaitīja 7 piecu zvaigžņu viesnīcas. Pēdējo divu gada laikā Polijas četru zvaigžņu viesnīcu skaits ir pieaudzis no 39 (2001. gadā) uz 56 (2003. gadā), trīs zvaigžņu sektorā no 343 uz 357, divu zvaigžņu sektorā no 315 uz 380, bet vienas zvaigznes kategoriju viesnīcu skaits šo divu gadu laikā ir samazinājies no 262 uz 167. Līdzīga situācija ir arī neklasificēto viesnīcu vidū, kur vienkāršās naktsmītnes ievērojami zaudē savas pozīcijas. Polijas naktsmītņu tirgus piedāvā 57 851 gultas vietas un vidējais noslogojums 2002. gadā bija 36%. Aktuālākie dati, ko sniedz Varšavas Tūrisma institūts, raksturo pagājušā gada situāciju poļu tirgū – piecu zvaigžņu sektorā bija visaugstākais noslogojums 51,1%, bet zemākais noslogojums vienas zvaigznes viesnīcās, sasniedzot tikai 29,1%. Pārējās viesnīcu kategorijas uzrādīja noslogojumu starp šīm abām vērtībām. Polijas viesnīcu apvienība norāda, ka ārzemju viesi izmanto galvenokārt augstākās kategorijas viesnīcas. Jāatzīmē, ka apmēram 98% viesnīcu ir poļu rokās un tikai 2% pieder ārzemniekiem. Polija izmanto ārzemju viesnīcu tīklu preču zīmes, zināšanas un menedžmentu, bet fiziskos resursus patur savā īpašumā. Polijas tirgū ir ienākuši vairāki starptautiski viesnīcu tīkli, piemēram, Orbis-Accor 55 viesnīcas, Orbis-Ibis 10 viesnīcas, Best Western 8 viesnīcas, Qubus 8 viesnīcas, RadissonSAS 5 viesnīcas, Starwood 3, Marriott 2 un pa vienai - Hyatt, Inter-Continental un Dorint. Vairāki viesnīcu tīkli ir paziņojuši par jaunu viesnīcu atvēršanu šajā gadā, piemēram, Best Western ar marku Prima, Envergure, Hilton, Marriott ar marku Ramada un RadissonSAS. Skandināvu viesnīcu tīkls Qubus plāno šajā gadā atvērt 6 jaunas viesnīcas Polijā. Pilnīga jauna pieczvaigžņu Sheraton viesnīca 30 aprīlī atvērsies Krakovā, kurā tika investēti 39 miljoni eiro un tikai viens miljons eiro ir nācis no mātes uzņēmuma Starwood Hotels & Resorts. Pagājušajā gadā Poliju šķērsoja vairāk kā 25 miljoni ceļotāju, kur ievērojama daļa bija tranzīta tūristi. Šajā gadā Polijas tūrisma industrija cer apkalpot 11,8 miljonus tūristu ar vismaz vienu nakšņojumu un 2005. gadā 12,6 miljonus. Avots: Eiropa.lv

Viesnīcu pakalpojumu tīkls Latvijā uzskatāms par optimālu, bet ne vienmērīgu – lielākā daļa naktsmītņu rindojas jūras piekrastē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naktsmītņu skaits Latvijā pārsniedz 2200, bet kopējais gultasvietu skaits – ap 60 000, zina stāstīt stratēģiskā tūrisma tirgus pētnieks, Dr. geogr., docents, pētnieks HESPI institūtā Andris Klepers. Latvijai kopumā raksturīgas naktsmītnes ar salīdzinoši nelielu numuru skaitu; vidēji 2,8 gultasvietas uz vienu numuru. Kopumā naktsmītņu pakalpojuma tīkls nav vienmērīgs, un tam tādam nav arī jābūt, apgalvo A. Klepers. 60% gultasvietu izvietotas līdz 20 kilometru attālumā no jūras piekrastes (līdz pieciem kilometriem – 26%). Lielākās ietilpības viesnīcas ir pilsētās vai to tiešā tuvumā. Daļai naktsmītņu vasaras trīs siltie mēneši ienes vairāk nekā pusi apgrozījuma. Vienlaikus pietrūkst gan sezonāli, gan lielākas ietilpības biznesa klases viesnīcu plaši apmeklētiem pasākumiem vairākās lielajās pilsētās (Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs u.c.). Svarīgi šajā biznesā ir redzēt viesnīcas darbību ilgtermiņā un visa gada garumā. Nepieciešamas lielas sākotnējās investīcijas, bet citādi viesnīcas darbība ar labu novietojumu, kvalitatīvu pakalpojumu dizainu un aktīvu, precīzu mārketingu joprojām ir uz izaugsmi vērsta uzņēmējdarbība.

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Pastāvošie ierobežojumi un mērķtiecīga atbalsta neesamība rada kritisku ietekmi uz naktsmītņu segmentu, informē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

LVRA norāda, ka jau vairākkārt publiski ir norādījusi, ka no Latvijas tautsaimniecības aspekta ir svarīgi, lai viesmīlības pakalpojumu nozare pēc iespējas ātrāk sasniegtu 2019. gada rādītājus, kad kopējais pienesums Latvijas valsts budžetā bija vairāk nekā miljards eiro.

"Diemžēl, gandrīz jau divu gadu garumā pastāvošie ierobežojumi, arvien pieaugošās apsaimniekošanas izmaksas un skaidrs, tikai uz naktsmītnēm mērķēts atbalsta trūkums, novedīs pie vairuma vietējā kapitāla naktsmītņu slēgšanas un bezdarbnieku skaita, īpaši reģionos, pieauguma. Savukārt noteikta servisa līmeņa naktsmītņu trūkums var radīt situāciju, ka Latvija nevar pretendēt uz starptautisku augsta līmeņa un sporta pasākumu organizēšanu. LVRA 2021. gada 8. novembrī ir vērsusies pie valdības ar lūgumu par nepieciešamību atjaunot atbalstu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem operacionālo izmaksu segšanai 15eur/m2, taču joprojām nav rasts risinājums šī atbalsta izveidē," norāda asociācija.

15. maijā Ventspils tūrisma sezonas atklāšanas svētku ietvaros pilsētas naktsmītņu īpašnieki un Tūrisma informācijas centrs rīko Atvērto durvju dienu pilsētas naktsmītnēs.

Šāda veida pasākums Ventspilī tiek organizēts pirmo reizi, un tā iniciatori ir paši naktsmītņu īpašnieki. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar naktsmītņu piedāvājumu. Ciemos pie kolēģiem dosies arī paši naktsmītņu īpašnieki, kur cer rast jaunu pieredzi un idejas. Naktsmītnes aplūkošanai būs atvērtas no plkst. 12:00 līdz plkst. 15:00. Apmeklētājiem būs atvērtas 20 naktsmītnes - viesnīcas, viesu nami, brīvdienu mājas, kempingi, privātmājas un hosteļi.

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Naktsmītņu interese par pašizolācijas nodrošināšanu Covid-19 kontaktpersonām un Covid-19 pacientiem ar viegliem simptomiem ir ļoti liela, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

"Interese no naktsmītņu puses ir ļoti liela," teica Graikste, atzīmējot, ka šobrīd pašizolācijai ir iespējams pieteikties trijās Rīgas viesnīcās, taču tas ir tikai tāpēc, ka programma nupat ir sākusies.

Vienlaikus Graikste atzīmēja, ka šobrīd nav plānots ierobežot naktsmītņu skaitu, kas varēs piedalīties programmā, taču gadījumā, ja interese būs pārāk liela, varētu nākties domāt par skaita ierobežošanu, lai viesnīcām nebūtu vilšanās par to, ka nav sasniegts gaidītais efekts. "Nav jēgas piedāvāt ļoti garu šo sarakstu, jo tad no naktsmītņu puses būs sūdzības un vilšanās, ka programma nav devusi gaidīto efektu," viņa sacīja.

Tāpat asociācijas izpilddirektore minēja, ka attiecīgajā programmā varētu iesaistīties augstākais četru zvaigžņu viesnīcas, jo augstākā līmeņa viesnīcām dalība programmā nav izdevīga.

No 17. līdz 24. maijam rekonstrukcijas dēļ būs problēmas ar ūdens padevi Daugavas labajā krastā. Remontdarbi notiek Brīvības ielā, Džutas un Lielvārdes ielu krustojumā.

SIA Rīgas ūdens sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks Db norādīja, ka darbu ietvaros notiks ūdensvada pārslēgšana un savienojošo mezglu nomaiņa, kas radīs ūdens plūsmas un spiediena izmaiņas pilsētas ūdensvada tīklā. Līdz ar to šajā laika periodā atsevišķos Rīgas pilsētas labā krasta rajonos paredzami īslaicīgi ūdens piegādes pārtraukumi, bet darbu beigu posmā un līdz pat 25. maijam - ūdens uzduļķošanās.

Minēto rekonstrukcijas darbu laikā Brīvības, Džutas un Lielvārdes ielu krustojumā paredzēti satiksmes ierobežojumi. Virzienā no Juglas uz centru, satiksme tiks organizēta divās joslās, no kurām labā josla paredzēta taisnvirziena kustībai pa Brīvības ielu un pagriezienam uz Džutas ielu, savukārt kreisā josla tikai pagriezienam pa kreisi uz Lielvārdes ielu. Virzienā no centra uz Juglu, pirms Lielvārdes ielas krustojuma darbu zonas apbraukšana tiks organizēta vienā joslā, kas paredzēta tikai taisnvirziena kustībai pa Brīvības ielu, bet pagrieziens pa labi uz Lielvārdes ielu veicams īsi pirms Lielvārdes ielas krustojuma pēc atsevišķas ceļa norādes. No Lielvārdes ielas paredzēts tikai labais pagrieziens izbraukšanai uz Brīvības ielu virzienā uz Juglu, savukārt no Džutas ielas – tikai labais pagrieziens izbraukšanai uz Brīvības ielu virzienā uz centru.

Rekonstrukcijas darbu laikā Rīgā, Brīvības gatves un Juglas ielas krustojumā no 31. augusta būs jaunas izmaiņas satiksmes organizācijā.

Ceļu būves kompānija A.C.B., kas veic Brīvības gatves un Juglas ielas krustojuma rekonstrukciju, informē, ka naktī uz 31. augustu tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā uz Brīvības gatves. Virzienā uz Rīgas centru vairs nebūs atļauts kreisais pagrieziens no Brīvības gatves uz Juglas ielu, bet kreisais pagrieziens tiks atļauts no Brīvības ielas uz Silciema ielu. Tāpat virzienā uz Rīgas centru tiks slēgts labais pagrieziens no Brīvības gatves uz Baltezera ielu. Lai nokļūtu nepieciešamajā vietā, būvnieki lūdz autovadītājus izmantot apvedceļu. Par izmaiņām satiksmes organizācijā informēs atbilstošas ceļa zīmes.

A.C.B. brīdina, ka rekonstrukcijas darbu laikā iespējamas arī citas izmaiņas satiksmes organizācijā posmā no Silciema ielas un Brīvības gatves krustojuma līdz kanāla tiltam Brīvības gatvē.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Vācijas Tautsaimniecības balvas iecere ir veicināt Vācijas un Latvijas saimniecisko sakaru pozitīvo attīstību, motivējot Latvijas uzņēmumu sadarbību ar vācu partneriem, Db.lv informēja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā pārstāve Solveiga Aboliņa.

Nu jau devīto gadu pēc kārtas Vācijas tautsaimniecības vārdā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) piešķir balvu Latvijas uzņēmumiem par ievērojamiem sasniegumiem. Katru gadu piesakās vidēji 30 uzņēmumi. Balvas mērķis ir to vietējo uzņēmumu apbalvošana, kuri dizaina, kvalitātes, ražošanas vai eksporta pilnveidošanai ir veltījuši īpašu piepūli. Vienlaicīgi šī balva ir Vācijas uzņēmumu atzinības apliecinājums Latvijai. Balvas patrons ir Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šuppius.

Vācijas Tautsaimniecības balva tiek pasniegta kopš 1997. gada. Šogad balva tiks pasniegta divās kategorijās:

- kategorijā par nopelniem Vācijas un Latvijas tautsaimniecības attīstībā balva tiks piešķirta vienam mazam / vidējam uzņēmumam par izciliem sasniegumiem Vācijas un Latvijas ekonomisko sakaru veicināšanā,

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Spānijas konkurences regulators CNMC otrdien Nīderlandes naktsmītņu rezervēšanas aģentūrai "Booking.com" piemērojis rekordlielu - 413 miljonu eiro - naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu pēdējos piecos gados.

"Šī prakse ir ietekmējusi Spānijā esošās viesnīcas un citas tiešsaistes naktsmītņu rezervēšanas aģentūras, kas konkurē ar šo platformu. Tās noteikumi un nosacījumi rada netaisnīgu nevienlīdzību komercattiecībās ar Spānijā esošajām viesnīcām," teikts CNMC paziņojumā.

"Platformā "Booking.com" labāk pozicionējot viesnīcas ar vairāk rezervācijām, citām tiešsaistes naktsmītņu rezervēšanas aģentūrām tika liegta iespēja ienākt tirgū vai paplašināties," piebilst regulators.

CNMC norāda, ka "Booking.com" tirgus daļa Spānijā izmeklēšanas aptvertajā periodā veidoja aptuveni 70-90%.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) maijā iekļāva "Booking.com" to digitālo uzņēmumu sarakstā, kam tiek piemērotas bloka Digitālo tirgu akta (DTA) prasības.

Pēc Ungārijas statistikas biroja datiem, 2005. gada pirmajā pusē valsts tūrisma peļņa no komerciālajām naktsmītnēm pieaugusi par 13,5%, sasniedzot 94,2 miljardus Ungārijas forintu (476 miljonus ASV dolāru). Jūnijā peļņas pieauguma temps samazinājies līdz 6,2%. Iepriekšējos mēnešos tas bija 14-15%. Ārzemju viesu skaits Ungārijā sasniedzis 6,578 miljonus, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē. Ungārijas statistikas birojs vērš uzmanību uz to, ka tikai 30% no šiem ārzemniekiem palikuši vismaz vienu nakti Ungārijā. Lielākā daļa ārzemju tūristu atradušies Ungārijā caurbraucot vai iepirkšanās nolūkos. Kopumā 2005. gada pirmajos sešos mēnešos tika izmantotas 7,8 miljoni guļvietu, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu. Kaut gan jūnijā vien vietējie viesi naktsmītnes izmantoja par 3,1% vairāk, ārzemju viesi naktsmītnes izmantoja par 3,9% mazāk. Kopumā naktsmītņu noslogojums 2005. gada jūnijā bija par 0,8% mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Bet pirmajos sešos 2005. gada mēnešos vērojams, ka ārzemju viesi naktsmītnes izmantojuši 4,403 miljons reižu, kas ir par 4,3% vairāk. Ārzemju viesu pieplūdums pieaudzis viesnīcās, jauniešu hosteļos un "wellness" viesnīcās. Ārzemju viesu pieplūdums ievērojami samazinājies vasarnīcās un kempingos. 2005. gada pirmajos sešos mēnešos Ungārijā nakšņojuši 3,3 miljoni Eiropas Savienības viesu, kas sastāda vairāk nekā 2/3 no kopējā viesu skaita. Tas ir par 5,3% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē. Ievērojami pieaudzis tūristu skaits no Bulgārijas, Polijas, Lielbritānijas, Īrijas, Japānas un Ķīnas. Par 11% vairāk guļvietu izmantots Ungārijas centrālajā daļā, kamēr citviet guļvietu izmantošanas pieaugums ir niecīgs vai nav konstatēts vispār. No naktsmītņu kopējās peļņas (94,2 miljardi Ungārijas forintu) 2005. gada pirmajā pusē 48,4 miljardus Ungārijas forintu veidoja maksa par naktsmītnēm, 23,5 miljardus – ēdināšana, 22,2 miljardus – citi pakalpojumi. Kamēr kopējie ieņēmumi pieauga par 13,5%, cenu indekss naktsmītņu sektorā sasniedzis 6,4%.

Pēdējo gadu laikā Melnkalne (bijusī Dienvidslāvijas republika) ir veikusi ievērojamas investīcijas tieši 3 un 4 zvaigžņu naktsmītņu kategorijās, kurš arī ir sekmējis Rietumu tūristu straujo pieaugumu. Tūrisms Melnkalnes tautsaimniecībā sastāda 14,8% no IKP. Līdzšinējā privatizācijas programma ir sekmējusi investīciju pieplūdumu kalnu reģionā un Adrijas jūras piekrastē. Līdz šim 80% visu valsts īpašumu naktsmītņu biznesā ir nodoti privātajam kapitālam. Pagājušajos divos gados 19 viesnīcas ir pārdotas par 30 miljoniem eiro un šo naktsmītņu jaunie īpašnieki ir jau investējuši vairāk kā 90 miljonu eiro. Pašlaik Melnkalne trīs līdz piecu zvaigžņu kategorijas viesnīcās vienlaikus var izmetināt 10 000 tūristu. Līdz 2010 gadam šim piedāvājumam jāpārsniedz 35 000 robežu. Pēc Melnkalnes Tūrisma ministrijas plāniem gultas vietu skaits 2020 gadā sasniegs 80 000. Pašlaik Melnkalnes tūrisms reģistrē 4,5 miljonus nakšņojumu gadā un līdz 2010. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 11,5 miljoniem.

29.aprīlī notiks 7. Ventspils tūrisma konference, kuras mērķis ir veicināt Ventspils tūrisma uzņēmēju, Ventspils pilsētas domes, Ventspils rajona pašvaldību un citu ar tūrismu saistīto organizāciju sadarbību.

Konference sāksies Ventspils Augstskolā, un to vadīs Eiropas reģionālā tūrisma institūta direktors, Latvijas e-tūrisma asociācijas prezidents Aivars Mackevičs.

Konferences laikā apbalvos Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra organizētā Ventspils 2007.gada naktsmītņu konkursa uzvarētājus un pasniegs jaunos sertifikātus Ventspils gidiem. Naktsmītņu konkurss pagājuša gada nogalē notika pirmo reizi, bet gidu apmācības un sertificēšana jau trešo reizi. Konferences laikā notiks arī plašāka naktsmītņu konkursa rezultātu analīze, ko prezentēs vērtēšanas eksperte, Talsu TIC vadītāja Inese Roze.

Par Ekonomikas ministrijas (EM) plānotajām aktivitātēm tūrisma jomā 2008.gadā stāstīs EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Uldis Vītoliņš informēs konferences dalībniekus par ES struktūrfondu finansējuma piesaistes iespējām tūrisma uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisma nozares attīstības rezultātiem Latvijā 2007.gadā un aktivitātēm 2008.gadā.

Šodien, 12. jūnijā Parex banka atver savu klientu apkalpošanas centru Bavārijas lielākajā pilsētā – Minhenē.

Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005. gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, savukārt klientu apkalpošanas centrs Hamburgā savu darbību uzsāka 2007. gada 7. augustā. Tādējādi tas jau ir trešais Parex bankas klientu apkalpošanas centrs Vācijā, un piektais kādā no vecās Rietumeiropas valstīm, jo Parex bankai ir arī filiāle Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un klientu apkalpošanas centrs Malmē, Db.lv informē bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Šā gada 26. jūnijā Brīvības gatves un Juglas ielas divlīmeņu šķērsojuma būvniecības darbu dēļ tiks slēgts Brīvības gatves un vecās Juglas ielas krustojums līdz degvielas uzpildes stacijai Statoil.

Satiksmei Brīvības gatvē joprojām tiks saglabātas četras braukšanas joslas pa divām katrā virzienā, bet izbraukšanai uz Brīvības gatvi Rīgas centra virzienā autovadītājiem būs jāizmanto Silciema un Murjāņu ielas. Savukārt izbraukšana uz Brīvības gatvi Siguldas virzienā būs veicama jau pa jaunizbūvēto Juglas ielu.

Labais pagrieziens no Brīvības gatves uz veco Juglas ielu un izbraukšana no Juglas ielas uz Brīvības gatvi abos virzienos būs slēgts aptuveni mēnesi, savukārt kreisais pagrieziens no vecās Juglas ielas uz Brīvības gatvi centra virzienā turpmāk būs slēgts pavisam.

14. maršruta autobusa satiksme virzienā no centra tiks organizēta pa maršrutu līdz Silciema ielai, tālāk pa Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu un tālāk pa maršrutu, savukārt virzienā uz centru – pa maršrutu līdz Juglas ielai, tālāk pa Juglas ielu, Murjāņu ielu, Silciema ielu un tālāk par maršrutu.

Ekonomikas ministrija iesniegusi likumprojektu Ministru kabinetam par 125 Rīgas kinostudijas filmu nodošanu privatizācijai, ziņo Telegraf.

Cilvēks, kas iegādāsies kādu no filmām būs atbildīgs par kino kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī šī mantojuma sistemātisku atjaunošanu. Tas nozīmēs, ka pircējam nāksies atjaunot filmas oriģinālu, skaņas celiņu, jaunu kvalitatīvu kopiju izgatavošanu un filmu pārnešanu digitālā formātā.

"Man tikai priecē tāds situācijas pagrieziens. Bet ļoti šaubos, ka kāds vēlēsies tās iegādāties, jo cik jau gadi pagājuši, bet neviens par tām neinteresējas," komentējot filmu privatizāciju atzīst Jānis Streičs.

Db.lv sazvanoties ar projekta atbildīgo pārstāvi Valdi Vasiļjevu noskaidroja, ka neviena filma vēl neesot novērtēta. Un tas tiks darīts tikai tad, ja šo likumu pieņems Ministru kabinets.