Jaunākais izdevums

Politikas veidotāji un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) vēl nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējuma tālāku virzību.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja skatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kas paredz attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Tomēr pēc politikas veidotāju un nozares pārstāvju diskusijām likumprojekta tālāka virzība tika atlikta.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Pēc Ministru kabineta komitejas sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem skaidroja, ka minētais regulējums tiek izstrādāts pāris gadus, tomēr joprojām nav panākta vienošanās ar atsevišķiem finanšu nozares spēlētājiem, kas vēlas kopfinansēšanas pakalpojumu platformas izmantot ne tikai klasiskiem projektu finansēšanas pasākumiem, kad investors tieši satiekas ar investīciju saņēmēju, bet tiek uzstāts uz sekundāro kredītu jeb parādsaistību tirgošanu. Pēc ministres teiktā, šis jautājums prasa politisku izšķiršanos.

«Eiropas praksē parādsaistību cedēšana nav izplatīta. Turklāt šādos gadījumos platformas noņem no sevis atbildību, bet investors ir mazāk aizsargāts, jo tam investīciju brīdī nav pietiekamas informācijas par naudas ieguldījumu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzsver, ka jaunām uzņēmējdarbības formām ir jābūt tādām, kas ievēro investora un investīciju saņēmēja intereses. Patlaban tie investori, kuri investē jau strādājošās investīciju platformās, iespējams, ne vienmēr saņem pilnvērtīgu informāciju, tāpēc ir mazāk aizsargāti,» pauda ministre.

LAFPA valdes loceklis Gints Āboltiņš žurnālistiem atzina, ka laikā, kad sākās darbs pie Kopfinansēšanas pakalpojuma likuma izstrādes, tika paredzēts tajā ietvert arī kopfinansējuma pakalpojumu objektu - kredītprasības. Tomēr laika gaitā iesaistīto pušu viedoklis mainījās un kredītprasības no likumprojekta tika izņemtas.

Savukārt FKTK pārstāvis Ingus Valtiņš mediju pārstāvjiem stāstīja, ka esošo investīciju platformu darbību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums, jo šajās platformās tiek tirgoti finanšu instrumenti, nodrošinot investoru aizsardzību. Turpretī Kopfinansēšanas pakalpojumu likumā ietverti citi darījumu vedi, kas būs jāievēro tieši kopfinansēšanas platformām. Savukārt Āboltiņš norādīja, ka kredītprasības īsti neatbilst Finanšu instrumentu tirgus likumam.

FM kopīgi ar FKTK, Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām institūcijām tika uzdots atkārtoti izvērtēt nesaskaņotos jautājumus un precizēt likumprojekta redakciju un anotāciju. Tāpat FM tika uzdots sagatavot likumprojekta prezentāciju, uzskatāmi atspoguļojot sagatavotā regulējuma būtību, ar to saistītos ieguvumus un iespējamos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrēgusi Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta tālāka virzība, un tirgus dalībnieki uzsver, ka tā esošā redakcija zaudējusi sākotnējo nozīmi, turklāt pastāv vairākas domstarpības par likuma veidošanu starp kompānijām un valsts institūcijām, kā rezultātā Latvija platformām kļūst nepievilcīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažu gadu laikā kopfinansējuma tirgus Latvijā ir audzis ievērojami, taču regulējums netiek līdzi izaugsmei. Sākotnējā valsts institūciju aktivitāte Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta izstrādē bija liela, bet šobrīd tā bremzējas, kas atbaidījis daļu tirgus spēlētāju. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotie dati, šā gada pirmajā ceturksnī caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 201 miljona eiro apmērā. Ja salīdzina ar 2017. gada attiecīgo periodu, kad Latvijas platformās tika investēti 96 miljoni eiro, investēto līdzekļu apjoms ir dubultojies. Savukārt, salīdzinot pirmā ceturkšņa datus ar 2017. gada ceturto ceturksni, kad Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās tika investēti 155 miljoni eiro, pieaugums vērojams 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru