Politikas veidotāji un finanšu nozare nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējumu

2018. gada 29. oktobris plkst. 16:16
Autors: LETA
Dalies ar šo rakstu

Politikas veidotāji un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) vēl nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējuma tālāku virzību.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja skatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kas paredz attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Tomēr pēc politikas veidotāju un nozares pārstāvju diskusijām likumprojekta tālāka virzība tika atlikta.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Pēc Ministru kabineta komitejas sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem skaidroja, ka minētais regulējums tiek izstrādāts pāris gadus, tomēr joprojām nav panākta vienošanās ar atsevišķiem finanšu nozares spēlētājiem, kas vēlas kopfinansēšanas pakalpojumu platformas izmantot ne tikai klasiskiem projektu finansēšanas pasākumiem, kad investors tieši satiekas ar investīciju saņēmēju, bet tiek uzstāts uz sekundāro kredītu jeb parādsaistību tirgošanu. Pēc ministres teiktā, šis jautājums prasa politisku izšķiršanos.

«Eiropas praksē parādsaistību cedēšana nav izplatīta. Turklāt šādos gadījumos platformas noņem no sevis atbildību, bet investors ir mazāk aizsargāts, jo tam investīciju brīdī nav pietiekamas informācijas par naudas ieguldījumu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzsver, ka jaunām uzņēmējdarbības formām ir jābūt tādām, kas ievēro investora un investīciju saņēmēja intereses. Patlaban tie investori, kuri investē jau strādājošās investīciju platformās, iespējams, ne vienmēr saņem pilnvērtīgu informāciju, tāpēc ir mazāk aizsargāti,» pauda ministre.

LAFPA valdes loceklis Gints Āboltiņš žurnālistiem atzina, ka laikā, kad sākās darbs pie Kopfinansēšanas pakalpojuma likuma izstrādes, tika paredzēts tajā ietvert arī kopfinansējuma pakalpojumu objektu - kredītprasības. Tomēr laika gaitā iesaistīto pušu viedoklis mainījās un kredītprasības no likumprojekta tika izņemtas.

Savukārt FKTK pārstāvis Ingus Valtiņš mediju pārstāvjiem stāstīja, ka esošo investīciju platformu darbību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums, jo šajās platformās tiek tirgoti finanšu instrumenti, nodrošinot investoru aizsardzību. Turpretī Kopfinansēšanas pakalpojumu likumā ietverti citi darījumu vedi, kas būs jāievēro tieši kopfinansēšanas platformām. Savukārt Āboltiņš norādīja, ka kredītprasības īsti neatbilst Finanšu instrumentu tirgus likumam.

FM kopīgi ar FKTK, Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām institūcijām tika uzdots atkārtoti izvērtēt nesaskaņotos jautājumus un precizēt likumprojekta redakciju un anotāciju. Tāpat FM tika uzdots sagatavot likumprojekta prezentāciju, uzskatāmi atspoguļojot sagatavotā regulējuma būtību, ar to saistītos ieguvumus un iespējamos riskus.

Dalies ar šo rakstu