Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Finansējuma piesaistes kampaņas ietvaros, TWINO pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā piedāvās iespēju kļūt par ierobežota apjoma uzņēmuma akciju daļu turētājiem.

Kampaņa plašākai sabiedrībai būs pieejama mēneša beigās, bet ieguldītāji, kas būs izmantojuši iepriekšējās reģistrācijas iespēju, varēs veikt ieguldījumus pirmie prioritārās kārtas ietvaros.

Piesaistītais finansējums tiks izmantots biznesa attīstībai un jaunu produktu izstrādei.

“Pagājušajā gadā saņemtā ieguldījumu brokeru sabiedrības licence ļauj mums kļūt par pilntiesīgu brokeru sabiedrību. TWINO izaugsme ietver darbības un pakalpojumu paplašināšanu, piedāvājot ieguldīt visa veidu aktīvos vienuviet, t.sk. akcijās, obligācijās, CFD (cenas starpības līgumi), ETF (biržā tirgotie fondi), kriptovalūtā u.c. Katrs no tiem tiks piedāvāts ar unikālu Impact score funkciju, kas ļaus izvērtēt, atlasīt un plānot ieguldījumus, balstoties uz privāto pārliecību, stratēģiju un vērtībām,” skaidro TWINO Investments izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Attīstoties finanšu tehnoloģijām, pasaulē aizvien nozīmīgāku lomu investīciju tirgū ieņem savstarpējo aizdevumu platformas, kas spēj elastīgi reaģēt uz investoru pieprasījumu, nodrošinot vienkāršu un skaidru pakalpojumu, bet tajā pašā laikā piedāvājot pievilcīgu ienesīgumu.

Mūsdienās finanšu tirgos valstu robežas vairs nepastāv, un investori var izvēlēties labākās ieguldījumu iespējas, izvērtējot piedāvājumus jebkurā pasaules kontinentā. Tieši savstarpējo aizdevumu nozare visā pasaulē šobrīd uzņem straujus apgriezienus, un tiek prognozēts, ka nākotnē tā būs nozīmīgs finansējuma avots un radīs aizvien plašākas ieguldījumu iespējas. Kā liecina starptautiskās kompānijas Transparency Market Research prognozes, laika periodā no 2016. gada līdz 2024. gadam, tirgus saliktais gada vidējais pieauguma rādītājs CAGR (Compound Annual Growth Rate) pieaugs par gandrīz 50%, savukārt līdz 2025.gadam kopējie aizdevumu apjomi tuvosies jau triljonam dolāru.

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

Decembra sākumā Kosovas Centrālā banka paziņojusi par licences atsaukšanu aizdevumu sniedzējiem "IuteCredit Kosovo" un "Monego", kuru aizdevumos varēja ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformā "Mintos". Kas notiek šādā gadījumā un ko darīt investoriem - skaidro "Mintos" CFO un līdzdibinātājs Mārtiņš Valters.

Pagājušā nedeļā, 6.decembrī, Kosovas Nacionālā Banka publicēja paziņojumu par "Monego un "IuteCredit Kosovo" darbības licenšu atsaukumu, kas nozīmē, ka abi aizdevēji šobrīd vairs neizsniedz jaunus aizdevumus Kosovā. Līdz ar šo lēmumu, abi uzņēmumi vairs nepiedāvā jaunus aizdevumus investoriem "Mintos" platformā.

Abiem aizdevējiem KNB ir iecēlis likvidatorus, kas nodarbojās ar abu aizdevēju izsniegto aizdevumu maksājumu apkalpošanas jauno kārtību.

"Mintos" sadarbība ar aizdevējiem mēdz ietvert grupas garantiju, jeb galvojumu, kas paredz uzņēmuma grupas (jeb mātes uzņēmuma) iejaukšanos gadījumā, ja notiek kādi neparedzēti notikumi ar kādu no grupā esošajiem uzņēmumiem.

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju startup uzņēmums "Mintos" 2019. gadu ir noslēdzis ar ievērojamiem izaugsmes rādītājiem - kopējais finansēto aizdevumu apjoms platformā pieaudzis gandrīz trīs reizes, sasniedzot 4,3 miljardu eiro atzīmi gada nogalē.

Nozares tirgus izpētes kompānijas "Brismo" dati liecina, ka "Mintos" aizvadīto gadu noslēdzis kā Eiropas tirgus līderis ar 40 % tirgus daļu savstarpējo aizdevumu nozarē.

2019. gads savstarpējo aizdevumu platformai Mintos bijis straujas izaugsmes gads. Mintos reģistrējušies jau vairāk nekā 250 000 individuālo investoru, kuri kopumā procentos nopelnījuši 70 miljonus eiro. Investoru skaits, kas izvēlas Mintos, lai veiktu ieguldījumus aizdevumos, pašreiz pieaug par gandrīz 20 000 investoriem katru mēnesi.

Šobrīd Mintos nodrošina 190 darba vietas četros birojos Eiropā - Rīgā, Berlīnē, Varšavā un Viļņā.

Saskaņā ar Brismo, Lielbritānijā vadošās nozares tirgus izpētes kompānijas, datiem, kopējais tiešsaistes savstarpējo aizdevumu apjoms Eiropā pēdējo 12 mēnešu laikā veidoja 6,36 miljardus eiro. Mintos ar 2,58 miljardiem eiro finansēto aizdevumu apjomu veido 40 %, tādējādi kļūstot par vadošo platformu Eiropas Savienībā.

Regulējuma trūkuma dēļ vietējie kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji savu darbību nereti izvēlas reģistrēt ārvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Aprīļa sākumā valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kura mērķis ir attīstīt savstarpējo aizdevumu pakalpojumus finanšu un kapitāla tirgū. Lai gan kopfinansējuma tirgus pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, konkrēts regulējums mūsu valstī joprojām nav izstrādāts, kā rezultātā tirgus dalībnieki nereti spiesti juridiski strādāt citās valstīs.

Tehnoloģijas vienmēr attīstīsies straujāk nekā spēkā esošais normatīvais regulējums, norāda FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, piebilstot, ka Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojekta tālākā virzība Saeimā būs atkarīga no pašiem deputātiem. «Straujā finanšu tehnoloģiju izaugsme Latvijā un pasaulē attīsta visus sektorus, tajā skaitā paplašina alternatīvo finanšu pakalpojumu klāstu. Pašlaik finanšu tirgū jaunie dalībnieki piedāvā ne tikai agrāk nebijušus un inovatīvus pakalpojumus, bet arī jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem spēlētājiem, tādējādi palielinot konkurenci,» pauž FM pārstāvis, skaidrojot, ka izstrādātā likumprojekta ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Piegādes platformas "Wolt" un "Bolt Food" ir nozīmīgi ēdināšanas nozares uzņēmēju sadarbības partneri Covid-19 pandēmijas laikā, bet vienlaikus puse no aptaujātajiem uzņēmumiem ir saskārušies ar nevienlīdzīgu attieksmi no šo platformu puses, tāpēc tām jāizvērtē uzņēmējiem izvirzītie nosacījumi, kas var ietekmēt konkurenci, norāda Konkurences padome (KP).

KP veica uzņēmēju aptauju, kurā vērtēja pārtikas un nepārtikas preču pasūtīšanas un piegādes interneta platformas.

No 2020.gada pavasara Covid-19 ietekmē ēdināšanas iestādēm un nepārtikas produktu tirdzniecības uzņēmumiem ir liegta iespēja pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus klātienē, kas veicinājis uzņēmumu nepieciešamību meklēt citus alternatīvus noieta kanālus.

Valstī noteikto ierobežojumu dēļ daļai uzņēmumu "Wolt" un "Bolt Food" platformas ir neaizvietojams preču izplatīšanas kanāls, ja vien paši uzņēmumi nepiedāvā savus individuālos piegādes pakalpojumus. Savukārt tas, ka visbiežāk tieši ēdienu piegādes platformas "Wolt" un "Bolt Food" tiek izvēlētas kā sadarbības partneri, pirmšķietami liecina par to, ka tām piemīt zināma tirgus vara un pārējie tirgus spēlētāji nespēj izdarīt pietiekamu konkurences spiedienu uz šīm platformām, norāda KP.

Šā gada pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 478 miljonu eiro apmērā, kas ir uz pusi vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad investīciju apjoms sasniedza 208 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

«Savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas ir piemērs tam, kādiem jābūt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem, kas balstīti uz attīstītiem tehnoloģiju risinājumiem. Inovatīvas tehnoloģijas un pārdomāts klients serviss ir galvenie faktori, kas Latvijas uzņēmumiem ļauj katru ceturksni audzēt savus darbības apjomus un iezīmēt Latvijas vārdu Eiropas alternatīvo finanšu pakalpojumu tirgū,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Šā gada otrajā ceturksnī tika finansēti aizdevumi 271 miljona eiro apmērā, kas ir par 31% vairāk, ja salīdzina ar pirmo ceturksni.

Caur Latvijas platformām tiek finansēti dažāda veida kredīti – gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām. Latvijas platformās izvietoti kredīti no dažādām valstīm, tai skaitā Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Dānijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Rumānijas, Ķīnas u.c.

Šogad savstarpējo aizdevumu platforma ieviesīs Mintos konta numuru, kas ļaus to izmantot kā jebkuru bankas konta numuru; ar laiku pakalpojumu klāstam pievienosies arī Mintos maksājumu karte

«Esam stadijā, kad paplašinām savu pakalpojumu klāstu, lai pilnībā apkalpotu mūsu klientu. Ir ielikti labi pamati tam, lai uzbūvētu tiešām nozīmīgu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu no Latvijas,» saka Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Līdz šim platformā finansēti aizdevumi 2,2 miljardu eiro apmērā, un paredzams, ka septembrī šī summa sasniegs trīs miljardus eiro. 2018. gadu Mintos uzsāka ar 43,5 tūkstošiem investoru, bet decembra beigās to skaits sasniedza jau 98,5 tūkstošus. 2017. gadā 1,6 miljonos jaunu aizdevumu tika investēti 322 miljoni eiro, bet 2018. gadā 4,8 miljonos jaunu aizdevumu tika ieguldīti 1,044 miljardi eiro. Uzņēmuma ieņēmumi 2018. gadā sasniedza 4,6 miljonus eiro, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā, kad ieņēmumi bija 2,1 miljona eiro apmērā. Pagājušais gads tika noslēgts ar neto peļņu 13 tūkstošu eiro apmērā un 59 cilvēku komandu.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Politikas veidotāji un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) vēl nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējuma tālāku virzību.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja skatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kas paredz attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Tomēr pēc politikas veidotāju un nozares pārstāvju diskusijām likumprojekta tālāka virzība tika atlikta.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Pēdējo mēnešu laikā divi aizdevumu izsniedzēji Dindin un BIG ir nolēmuši pārtraukt vai samazināt un slēgt savu kreditēšanas biznesu. Līdz ar to šie uzņēmumi ir atstājuši arī Mintos aizdevumu tirgu un atpirkuši savus neatmaksātos aizdevumus tajā, informē Mintos.

Abi aizdevumu izsniedzēji šo procesu veica sistemātiski. 2018. gada 14. augustā BIG atpirka aizdevumus 1,44 miljonu Gruzijas laru (aptuveni 473 499 EUR) apmērā, savukārt 2018. gada 25. septembrī Dindin atpirka aizdevumus 186 000 eiro apmērā.

Investori par visiem atpirktajiem aizdevumiem saņēma atlikušos pamatsummas un uzkrāto procentu maksājumus. No investīcijām BIG izsniegtajos aizdevumos investori kopumā ir nopelnījuši 124 613 larus (aptuveni 40 975 eiro), un vidējā neto peļņa ir bijusi 17,45% gadā. No Dindin izsniegtajiem aizdevumiem investori Mintos nopelnīja 44 261 eiro ar vidējo neto peļņu 11,1%.

Tādējādi arī Mintos investoru nopelnījuši situācijā, kad viss nenotika kā plānots. Pirms aizdevumu izsniedzēja pievienošanas Mintos, kompānijas riska vadības komanda veic rūpīgu pārbaudi, kurā tiek novērtēta aizdevumu izsniedzēja darbība un finansiālā stabilitāte.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino 2019. gadā sasniedza peļņu 4,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2018. gadā.

Uzņēmums kļuvis par vienu no četrām savstarpējo aizdevumu platformām kontinentālajā Eiropā, kas spējusi nofinansēt aizdevumus vismaz pusmiljarda eiro apmērā, liecina SIA Twino 2019. gada auditētie finanšu rezultāti.

2019. gadā Twino Investīciju platforma turpināja veiksmīgi piesaistīt jaunus investorus. Gada beigās identificēto platformas investoru skaits bija pieaudzis līdz 19,683, kas ir par 17,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Pagājušajā gadā investori kopumā iegādājās prasījuma tiesības 194 miljonu eiro apmērā, kopējam apjomam kopš platformas darbības uzsākšanas 2015. gadā sasniedzot 616 miljonus eiro.

Twino dibinātājs: Baltija ir caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks pasaulē 

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Pērn uzņēmums turpināja strādāt pie procesu efektivitātes uzlabošanas, kā rezultātā pamatdarbības izdevumi samazinājās par 13.7%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro. Uzņēmuma pašu kapitāls pagājušā gadā pieauga 4,8 reizes un sasniedza 4,5 miljonus eiro. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums samazinājās līdz 9,15 miljoniem eiro, iekšgrupas savstarpējā sadarbības modeļa izmaiņu rezultātā.

“Pagājušajā gadā Twino veiksmīgi sāka gatavoties ieguldījumu brokera licences saņemšanai. Procesa ietvaros tika sākta grupas juridisko vienību restrukturizācija, veiktas izmaiņas grupas uzņēmumu savstarpējo darījumu vēsturiskajā struktūrā, kā arī pabeigta savstarpējo parādu restrukturizācija, pielāgojot līdzšinējo grupas uzņēmumu sadarbības modeli licencētas sabiedrības prasībām. Minētie soļi atstāja pozitīvu ietekmi uz 2019.gada peļņas radītāju, kā arī sagatavoja ilgtspējīgu pamatu Investīciju platformas pārtapšanai par regulētu sabiedrību”, skaidro Twino grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.