Mežizstrādes pieaugums Latvijā atjaunojis pieprasījumu pēc jaunas un lietotas mežtehnikas iegādes, ziņo Dienas bizness.

To liecina aptaujāto lielāko mežtehnikas tirgotāju dati. «Šā gada I ceturksnī esam realizējuši 2 jaunus un 2 lietotus meža traktorus, no kuriem 3 ir apļkoksnes pievedējtraktori un 1 — harvesters, kamēr pērn analogā laikā netika pārdota neviena meža mašīna,» stāsta Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Konekesko Latvija meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pērn pirmā meža mašīna tika pārdota vien jūlijā un kopumā tika realizēti vien 8 lietoti un tikai viens jauns traktors darbam mežā.

Vēl labākus mežtehnikas pārdošanas apjomus 2010. gadā uzrāda John Deere mežtehnikas pārstāvis SIA Intrac Latvija.

Lai arī vētras seku likvidācijas laikā mežizstrādātāji rāvušies melnās miesās un par darba trūkumu neesot sūdzējušies, tomēr, ja tehnikas pircējam neesot skaidrs, ko darīt pēc tam, tad varot gaidīt problēmas. Tiesa, pēc Ponsse mežtehnikas pārdošanas un servisa a/s Baltijas meža mašīnas tirdzniecības vadītāja Jāņa Brikuļa teiktā, bankas un līzinga kompānijas, izsniedzot aizdevumus, vērtējušas uzņēmēja iespējas sniegt mežizstrādes pakalpojumus ne tikai vētras seku likvidācijas laikā, bet gan ilgtermiņā — līgumi (nodomu protokoli) ar mežu apsaimniekotājiem, īpašniekiem, cirsmu pircējiem utt. Turklāt naudas aizdevēji izvērtējuši konkrētās tehnikas piesātinājumu Latvijas tirgū, jo vismaz pagaidām Latvijā nav pārsātināts tirgus ar mežtehniku, kā tas bijis Igaunijā, skaidro J. Brikulis. Viņš atzina, ka Igaunija no situācijas izgāja, sūtot sapirkto mežtehniku peļņā uz Krieviju. Turklāt vētras seku likvidācijas laikā Igaunijas mežtehnika strādājusi ne tikai Zviedrijā, bet arī Latvijā, stāsta J. Brikulis. Pēc J. Brikuļa teiktā, Ponsse ar savām ražošanas jaudām joprojām netiekot līdzi tirgus pieprasījumam, kas ir lielāks par saražoto vienību skaitu, tāpēc tiekot meklēti visdažādie ceļi, kā apmierināt pieprasījumu. «Ja rūpnīca spētu piegādāt, tad arī šogad Ponsse pārdotās jaunās mežtehnikas vienību skaits Latvijā būtu krietni lielāks,» uzsver J. Brikulis. Viņš savu teikto pamatoja ar to, ka pēc janvāra vētras — februārī un martā nākuši potenciālie klienti ar vēlmi nopirkt jaunu mežizstrādes tehniku, taču uzņēmums varējis piedāvāt tikai ierobežotu skaitu lietotas tehnikas. Faktiski minimālās izvēles iespējas radīja situāciju, kad klients vai nu pērk tas, ko piedāvā Ponsse, vai jādodas pie šī ražotāja konkurentiem, secina J. Brikulis.

«Kesko ir finansiāli spēcīga kompānija, tāpēc tās rezultāti Ponsse mežtehnikas pārdošanā un apkalpopšanā būs labāki nekā a/s Baltijas meža mašīnas sasniegtie,» tā ziņu, ka Ponsse mežizstrādes tehniku turpmāk Baltijas valstīs tirgos somu tirdzniecības kompānijas Kesko grupas meitas uzņēmumi Kesko Agro, komentē mežtehnikas pārdošanas līdera Latvijā John Deere mežtehnikas tirdzniecības un servisa SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viņš norāda, ka jārēķinās ar spēcīgāku konkurentu, tomēr Intrac spēks ir liela pieredze profesionālās mežtehnikas tirdzniecībā un Latvijā liels konkrētās tehnikas vienību skaits, kā nav Kesko.

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

Kesko un Somijas vadošais mežizstrādes tehnikas ražotājs Ponsse, parakstījis sadarbības līgumu par Ponsse meža tehnikas importu uz Baltijas valstīm, sākot no 2006.gada janvāra. Sākot no 2006.gada janvāra, uzņēmuma Ponsse tehnikas importu Baltijas valstīs nodrošinās a/s Kesko Agro meitas uzņēmumi - Kesko Agro Latvija SIA, Kesko Agro Igaunija un Kesko Agro Lietuva, norādīts Kesko Agro Latvija SIA informācijā. Firmas Kesko Agro pārdošanas un servisa pakalpojumu tīkls, kas aptver visu Baltijas reģionu, piedāvās Ponsse meža tehnikas pārdošanas un servisa iespējas. Kesko un Ponsse sadarbības mērķis ir kopīgiem spēkiem sasniegt stabilu tirgus pozīciju meža tehnikas pārdošanā Baltijā, norādīts Kesko Agro Latvija SIA informācijā.

Mežizstrādātāji cer, ka «Kesko Agro Latvija» jau ar 1. janvāri spēs piedāvāt kvalificētu mehāniķu pakalpojumus, kā arī nodrošināt ar nepieciešamajām rezerves daļām «Ponsse» tehniku. «Būsim spējīgi nodrošināt visu nepieciešamo servisu un rezerves daļas «Ponsse» mežtehnikai,» mežizstrādātāju bažas noraida SIA «Kesko Agro Latvija» departamenta «Kesko Machinery» direktors Gints Vanags. Viņš norāda, ka serviss «Ponsse» klientiem tiks nodrošināts uzņēmuma servisa centros — Rīgā, Jelgavā, Jēkabpilī un Valmierā. G. Vanags norāda, ka tiks apmācīti mehāniķi, lai tie varētu remontēt arī «Ponsse» tehniku, turklāt masu medijos ir ievietoti sludinājumi par attiecīgu pārdošanas, servisa speciālistu meklēšanu. Viņš arī neizslēdz, ka kāds no tiem speciālistiem, kuri strādā līdzšinējā «Ponsse» dīlera uzņēmumā, pārnāks strādāt uz «Kesko Agro Latvija».

«Turpināsim sniegt visdažādāko veidu servisa pakalpojumus,» skaidro līdzšinējās Ponsse mežtehnikas pārdošanas un servisa a/s Baltijas meža mašīnas tirdzniecības vadītājs Jānis Brikulis atbildot uz jautājumu saistībā ar to, ka Ponsse mežizstrādes tehniku turpmāk Baltijas valstīs tirgos somu tirdzniecības kompānijas Kesko grupas meitas uzņēmumi Kesko Agro. Jaatgādina, ka no 1. janvāra līdzšinējais Ponsse mežistrādes mašīnu dīleris a/s Baltijas meža mašīnas vairs šo kompāniju nepārstāvēs. Viņš atzīst, ka uzņēmums plāno nodarboties ar ne tikai ar Ponsse, bet arī ar citu marku mežtehnika remontu un servisu.

Pēc Intrac datiem šogad (līdz novembrim) Latvijā pārdotas 55 jaunas mežtehnikas vienības, no kurām lielākā daļa — teju vai 60 % — ir John Deere harvesteri un forvarderi. «Šogad jau esam pārdevuši 27 jaunus forvarderus, kas ir vairāk nekā 62 % no kopumā pārdotajiem 43, kā arī 6 jaunus harvesterus, kas ir 50 % no kopumā pārdotajiem 12,» norāda SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viens no iemesliem, kāpēc tik daudz jaunu tehnikas vienību uzņēmums spējis pārdot, pēc A. Bruža teiktā, ir tas, ka ražotājs spējis strauji palielināt ražošanas apjomus un piedāvāt papildu vienības pircējiem, kuri iepriekš nebija izteikuši vēlmi iegādāties mežtehniku. A. Bružs atzīst, ka mežtehnikas pārdošanas apjomi ir likuši palielināt servisa meistaru skaitu no 22 līdz 25, jo pieaudzis tiem apkalpojamās tehnikas vienību skaits. A. Bružs arī norāda, ka straujais mežtehnikas pārdošanas pieaugums ir palielinājis mežtehnikas daļas ieņēmumus šogad par 40 % un tie būs 6.5 milj. Ls apmērā. Lai arī tikai pavisam nesen Rīgā tika atklāts jauns Intrac tehnikas apkalpošanas centrs, kas bija orientēts uz nākotni, tomēr tas vairs nespēj apmierināt pieaugušo pieprasījumu. A. Bružs norāda, ka nākošgad ir plānots uzbūvēt jaunu servisa centru Saldū, kas apkalpo Kurzemē strādājošo tehniku.

«Pagājušajā gadā pārdoto vienību pieaugums bija pat lielāks nekā šogad,» secina Valmet mežtehnikas pārdošanas SIA Valmet Lat direktors Jānis Lediņš. Viņš uzsver, ka divos gados pārdoto vienību apjoms pieaudzis par 200 %. «Būtiskākais iemesls jaunas mežtehnikas, it īpaši harvesteru pirkšanā, ir valsts mežu apsaimniekotāja arvien pieaugošais pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem, jo ar katru gadu tiek kāpināts apaļkoku sortimentu piegāžu apjoms,» skaidro J. Lediņš. Turklāt, ja pirms pāris gadiem vēl īsti nebija skaidrs, vai un cik lielos apmēros būs apaļkoku sortimentu ražošana, tad tagad šīs šaubas ir zudušas, atzīst J. Lediņš. Kā vēl vienu iemeslu viņš min harvesteru izmantošanu starpizmantošanas cirtēs, kur līdz šim dominējuši mežcirtēji ar motorzāģiem. Tiesa, mežtehnikas iegādi, pēc J. Lediņa teiktā, bremzējot degvielas cenu pieaugums, it īpaši tāpēc, ka kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā un Somijā mežizstrādātājiem akcīzes nodoklis par izmantoto degvielu tiek atmaksāts, bet Latvijā ne, kaut arī Latvijā par šī jautājuma risinājumu nemitīgi ir dzirdēti solījumi. Kā vēl vienu iemeslu harvesteru pirkšanai Latvijā SIA Valmet Lat direktors min darba ražību, jo tehnika var strādāt efektīvāk nekā cilvēki, turklāt, pieaugot darbaspēka izmaksām, izdevīgāk izmantot tehniku. «Cilvēku, kas strādā mežā, trūkst arvien vairāk, turklāt nav garantijas, ka pēc algas dienas daļa šo cilvēku uz darbu otrā dienā nemaz neatnāk,» norāda J. Lediņš. Viņš gan atzīst, ka nereti mežtehnikas operatori tiek pārpirkti, turklāt to joprojām Latvijā trūkstot.

Janvāra vētra radīja papildu pieprasījumu pēc mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc ir loģiski, ka februārī — aprīlī pieprasījums pēc mežizstrādes tehnikas būtiski pārsniedza iespējamo piedāvājumu, tika izpirkta pat visa pieejamā lietotā tehnika, atminas John Deere mežtehnikas tirdzniecības un servisa SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viņš gan atzīst, ka šogad iegādāto mežizstrādes tehniku nav iespējams atpelnīt, tikai likvidējot šā gada janvāra vētras sekas, tāpēc daudziem to īpašniekiem tagad var nākties palauzīt galvu, ko un kā darīt; lai atpelnītu vienu mašīnu, vajag ar to strādāt vismaz 4 gadus, skaidro A. Bružs. Taču arī pēc vētras seku likvidācijas — šā gada rudenī - turpinājās mežtehnikas pirkšana. «Bez vētras mežtehnikas tirdzniecību veicina izvirzītās darba un vides aizsardzības prasības mežizstrādē,» skaidro A. Bružs. Viņš atgādina, ka, piemēram, viens harvesters aizvieto 20 — 25 mežizstrādātājus ar motorzāģiem, taču ekonomiski šobrīd izdevīgāks tomēr ir harvesters. Turklāt kā vēl viens šīs tehnikas pirkšanas iemesls tiek minēts arī fakts, ka mežu apsaimniekotāji un īpašnieki arī starpizmantošanas cirtēs sāk izmantot harvestera pakalpojumus.

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

Lielākajai daļai valsts un pašvaldību amatpersonu pērnais gads nesis mazākus ienākumus, kas nozīmējis arī taupīgāku dzīvošanu, tomēr izņēmumi ir arī krīzes laikos, vēsta Dienas bizness.

262,2 tūkst. Ls — tik lielu atalgojumu pērn saņēmusi visdāsnāk atalgotā valsts amatpersona, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņa atalgojums, kas arī pērn bija lielākā starp valsts un pašvaldību amatpersonām, gada laikā pieaudzis par 85 tūkst. Ls, liecina Lattelecom vadītāja amatpersonas deklarācijas.

«Tā kā Jura Gulbja vadībā uzņēmums šogad ir veiksmīgi realizējis akcionāru uzstādītos mērķus un izpildījis smago uzdevumu — saglabāt Lattelecom konkurētspēju ekonomiskās krīzes apstākļos, valdes priekšsēdētājs saņēmis akcionāru noteikto prēmiju. Līdz šim gada prēmijas darbiniekiem tika maksātas nākamā gada martā, bet šogad padome lēma par to izmaksāšanu gada beigās, tāpēc arī J. Gulbis pagājušogad saņēma prēmiju par 2008. un arī 2009. gadu, no kā veidojas ieņēmumu deklarācijā redzamā atalgojuma summa,» DB skaidroja uzņēmumā.

SIA Kesko Agro Latvija 2006. gadu noslēgusi ar 71 507 000 LVL neto apgrozījumu un provizoriski 1 180 000 LVL lielu peļņu (2005. gada apgrozījums - 57 993 000 LVL, neto peļņa - 424 000 LVL), Db.lv informēja SIA Kesko Agro Latvija mārketinga un komunikāciju vadītāja Dace Judina.

Vērtējot aizvadītā gada veikumu, SIA Kesko Agro Latvija valdes priekšsēdētājs Pēteris Stupāns uzskata – 2006. gads uzņēmumam bijis veiksmīgs - ar 24% pārdošanas pieaugumu un 37 % bruto peļņas pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kesko korporācijas ietvaros visām trim Baltijas valstīm kopējais apgrozījums pieaudzis vidēji par 10-15%.

"Šis ir tas gads, kad varam sākt reāli priecāties par rezultātiem – pieaudzis gan apgrozījums, gan peļņa, gan klientu skaits. Esam sasnieguši zināmu briedumu, salīdzinot ar iepriekšējiem septiņiem uzņēmuma darbības gadiem. Uzskatu, ka arī mūsu uzņēmuma darbinieku kolektīvs ir sasniedzis zināmu brieduma punktu, uz ko tieši norāda rezultāti. Kesko Agro kolektīvs – tā ir komanda, kura spēj izprast klientu vajadzības un ar esošajiem līdzekļiem piepildīt viņu vēlmes."

SEB līzings par vairāk kā 940 tūkstošiem eiro finansējis divu jaunu meža tehnikas vienību – forvardera Ponsse Buffalo 8W un harvestera Ponsse Ergo 8W – iegādi SIA “Viduslatvijas mežsaimnieks”.

Pirkuma kopējā summa ir 1 107 150 eiro. Jaunās tehnikas vienības ļaus samazināt mežu izstrādes izmaksas un uzlabot darba efektivitāti.

“Šobrīd meža cirsmu izstrāde tiek veikta, piesaistot ārpakalpojuma uzņēmumus, kas ir nerentabli un rada liekas izmaksas. Ar SEB līzinga atbalstu varēsim iegādāties paši savas tehnikas vienības, kas samazinās cirsmu izstrādes izmaksas aptuveni par 50%. Ar tehnikām darbosies pašu algoti darbinieki, kuri būs ieinteresēti labākā izpildījumā, kvalitātē un precīzākā darba sniegumā. Tāpat abās meža tehnikas vienībās ir uzstādītas dažādas aktīvās sistēmas, kas mazāk fiziski noslogo operatoru, tā atvieglojot veicamos darba uzdevumus, kā arī veicinot efektivitāti un labāku koka sortimenta izstrādi,” stāsta SIA “Viduslatvijas mežsaimnieks” rīkotājdirektors Raitis Mjaņa.

Turpmāk Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs būs tehnikas tirdzniecības un servisa SIA Konekesko Latvija mežtehnikas (Ponsse) tirdzniecības speciālists Einārs Šķēls, kas šajā amatā nomaina mežizstrādes uzņēmuma SIA Krauzers valdes locekli Andi Araku.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas biedru pilnsapulcē. "Pirmais uzdevums ir tikties ar izvirzīto zemkopības ministra amata kandidātu," stāsta E. Šķēls. Viņš norāda, ka ministra amata kandidātam vēlas ne tikai darīt zināmas mežizstrādātāju problēmas, bet arī dzirdēt iespējamā ministra viedokli par norisēm mežsaimniecībā.

Tāpat E. Šķēla uzmanības degpunktā ir vienlīdzīgas konkurences jautājumi mežizstrādē, kā arī n-tos gadus solītais, bet tā arī nekad nerealizētā ideja par akcīzes nodokļa atlaidēm mežsaimniecisko darbu veicējiem. "Esmu iecerējis arī sarunas ar valsts mežu apsaimniekotāju valsts a/s Latvijas valsts meži saistībā ar mežizstrādes un citu pakalpojumu kontraktēšanas nosacījumiem, samaksas kārtību utt.," norāda E. Šķēls.

Lauku cilvēkiem un lauksaimniecības tehnikas īpašniekiem ir iespējas piepelnīties valsts mežos sniedzot savus pakalpojumus, taču tam ir daži zemūdens akmeņi.

«Specializētie mežizstrādes (harvesteri) un koksnes izvešanas traktori (forvarderi) ir noslogoti gan galvenajās izmantošanas, gan arī kopšanas cirtēs, savukārt atsevišķu koku vai maza apmēra sanitāro cirsmu izstrādei mēģināsim piesaistīt kokgāzējus un tajos iegūtās koksnes izvešana no meža varētu notikt ar darbam mežā sagatavotiem lauksaimniecības traktoriem (ar atbilstošām piekabēm un drošības aprīkojumu),» stāsta valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Konekesko Latvija meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls aicina būt uzmanīgiem: «ja tehnika iegādāta ar ES līdzfinansējumu un paredzēta lauksaimniecības darbiem, tad ES subsīdijas par tiem var nākties atmaksāt.» Kāds vēl zemūdens akmens slēpjas minētajā piedāvājumā lasiet šodienas Dienas Biznesā.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Lai arī tik lielu mežtehnikas pirkšanas bumu, kāds tika novērots šogad, SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs 2006. gadā vairs neprognozē, tomēr viņš neprognozē arī būtisku mežtehnikas pārdošanas kritumu. «Šādu prognožu pamatā ir ne tikai fakts, ka aizņemties naudu mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem ir kļuvis lētāk — kritušies kredītprocenti salīdzinājumā ar situāciju pirms vairākiem gadiem, turklāt arī paši uzņēmēji ir kļuvuši turīgāki, kamēr tehnikas pārdošanas cenas nav būtiski palielinājušās,» skaidro A. Bružs. Viņš arī norāda, ka, intensīvi izmantojot mežtehniku, tā arī nolietojas un kādā brīdī ir izdevīgāk atkal pirkt jaunu, nekā investēt vecās remontā, jo uzņēmējam ir vajadzīga tehnika, kura strādā, nevis nīkst dīkstāvē tikai tāpēc, ka vajadzīgs remonts.

Pēc rekonstrukcijas atklātas atjaunotās Ogres tehnikuma mācību telpas, un rekostrukcijā ieguldīti 12,633 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tehnikums, kurā apgūst prioritārās mežtehnikas un mežsaimniecības profesijas, pēc pārbūves kļuvis par mūsdienīgu, darba devēju prasībām atbilstošu mācību centru, kurā mācās gandrīz 1000 audzēkņu.

Rekonstrukcijas gaitā tika pārbūvēta tehnikuma mācību ēka, modernizēta bibliotēka, iegādātas un uzstādītas IKT sistēmas, no jauna uzbūvēts angārs praktisko darbu apguvei mežsaimniecības, kokapstrādes un būvdarbu mācību programmās.

Ogres tehnikumā apgūst 16 profesionālās izglītības programmas - tautsaimniecībai nozīmīgās mežsaimniecības, mežtehnikas, kokapstrādes, būvdarbu, kā arī elektronikas, maiznieku, viesnīcu pakalpojumu, dizaina un citas. Šajā mācību gadā skolā mācās 988 audzēkņi.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.