(No Klintas Ločmeles raksta „Labs grāmatvedis – uzņēmuma bagātība”, "KV")

Situācija, ka uzņēmēji nepārzina finanšu jautājumus un grāmatvedības lietas, nav neparasta. Daudzi komersanti nāk no citām profesijām, un sākotnēji vienīgais veids, kā sakārtot uzņēmuma finanšu jautājumus, ir paļauties tikai uz grāmatvedi. Taču L.Makejenokas kā semināra vadītājas pieredzē ir gadījumi, ka uzņēmēji pat vairākus gadus no vietas nav mācējuši veidot uzņēmuma budžetu un tikai tad, kad beidzot to iemācījušies darīt bez grāmatveža palīdzības, atklājies, ka iesāktais bizness nemaz nerentējas un nav iespējams atgūt ieguldītās finanses. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmējam pašam būtu jābūt zinošam finanšu lietās. Lasīt tālāk…

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Bioproduktu ražotājs SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", šogad plāno kāpināt apgrozījumu par 15%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzņēmums strādāja ar 11,1 miljona eiro apgrozījumu, pauda "Lat Eko Food" komercdirektors Ģirts Karlsons.

Viņš akcentēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījumā 75% veidoja eksporta pasūtījumi.

Karlsons minēja, ka 2025.gads uzņēmumam sācies pozitīvi, un apgrozījuma pieaugumu plānots sasniegt, attīstot jaunus produktus bērnu pārtikas segmentā, nostabilizējot pozīcijas Eiropas Savienības (ES) tirgū, sākot sadarbību ar jauniem klientiem "Lat Eko Food" mērķa tirgos, tostarp Skandināvijā, Centrāleiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kā arī palielinot realizētās produkcijas apmērus Āzijā un Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka šogad uzņēmums plāno arī uzlabot iekšējo procesu efektivitāti, ieviešot efektīvāku noliktavas uzskaiti, kā arī optimizējot ražošanas procesus. Tāpat 2025.gadā "Lat Eko Food" plāno investēt jaunas noliktavas būvniecībā, lai uzlabotu loģistikas procesus un nodrošinātu lielāku produkcijas uzglabāšanas kapacitāti, kā arī ieguldīt atsevišķās mazākās iekārtās, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un caurlaidību.

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Visaugstāko likviditāti pērn uzrāda uzņēmumi ar samērā nelielu apgrozījumu un nelieliem īstermiņa parādiem. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamajiem 2008. gada pārskatiem.

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tieši globala un lokala ekonomiska krize lika maksimali atri un efektivi izvertet uznemuma turpmakas attistibas scenarijus, atzist a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsedetaja Olga Petersone. (Foto: Vitalijs Stipnieks, Db)«Uzņēmumu likviditāte rāda uzņēmuma spējas segt savas īstermiņa saistības un ideālā gadījumā šim koeficientam būtu jābūt tuvu ciparam 1,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atzīst, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos likviditāte var strauji sarukt. Tomēr, pēc A. Brūveļa teiktā, pārmērīgi augsta likviditāte rāda to, ka uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi un krājumi (gatavās produkcijas + izejvielu) ir ļoti lieli un būtiski pārsniedz īstermiņa parādu segšanai nepieciešamo apmēru. Pārmērīgi augsts likviditātes rādītājs vedina domāt par līdzekļu racionālu izmantošanu vai arī par to, ka uzņēmums pārtrauc darbu, atgūst agrāk nesaņemto samaksu no pircējiem un pēc tam lems par tās izlietošanu.

Treideri ļoti nelabprāt piekrīt intervijām – neviens necenšas afišēt savus ienākumus un, vēl jo vairāk, dalīties ar profesionāliem noslēpumiem. Gaļina Daņilova, kas sākusi darboties, atklājot bezmaksas demo kontu, atbildēja uz mūsu jautājumiem vienīgi tāpēc, ka lūdzām sniegt padomus iesācējiem – kā sākt pelnīt un izmēģināt savus spēkus treidera lomā, neriskējot ar savu naudu.

- Cik sen jūs nodarbojaties ar tirgošanos Forekss tirgū?

- Es tirgojos jau sešus gadus.

- Kā Jūs sākāt?

- Savu pirmo īsto kontu ar 2000 dolāriem es atvēru 2004.gadā Pēterburgā brokeru kompānijā Teletreid. Tur es izgāju īsu iepazīšanās kursu praktiski bez jebkādas iepriekšējas tirgošanās pieredzes. Tajā laikā tirgošanās noteikumi bija daudz stingrāki nekā šobrīd: spreds starp pamata pāriem bija ne mazāks kā 5 punkti, kredītplecs 1: 100, bet atvērt pozīcijas drīkstēja tikai, ja ir vesels lots.

Pirmo mēnesi es strādāju dīlingu zālē un par katru atklāto pozīciju maksāju vēl 20 dolārus. Neskatoties uz to, ka es tirgojos sava menedžera «uzraudzībā» mēneša laikā gandrīz zaudēju visu savu naudu. Kaut gan ņemot vērā apstākļus, jāsaka pretēji – es brīnumainā kārtā noturējos tirgū veselu mēnesi. Man nebija ne tikai savas tirgošanās sistēmas, bet es pat nezināju tehniskās analīzes gudrības un tirgojos tikai intuīcijas vadīta, novērojot kā to dara citi treideri.

Dānijas kapitāla lauksaimniecības uzņēmumu Dan Lat Agro pārņēmusi ar biogāzes projektiem saistīta Latvijas firma SIA Clean Electric.

Dan Lat Agro nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu – audzē un realizē graudus, kā arī ir uzsācis zaļās masas audzēšanu biogāzes ražošanai, DB informē SIA

Dan Lat Agro valdes loceklis Gatis Vītols. Viņš pārstāv arī deviņus vienā juridiskajā adresē reģistrētus uzņēmumus – jau minēto Clean Electric, ORC Energy, Pellets Energy, Wood Power, CoGen Energy, BE SPV, IZ SPV, NR SPV un ZS SPV – kas ir izņēmuši licences biogāzes ražošanai.

Neviens no Dan Lat Agro saistītajiem uzņēmumiem ražošanu vēl nav sācis. «Šīs kompānijas ir izņēmušas biogāzes ražošanas licences vairākās vietās visā Latvijā, ko uzskatām par potenciāli perspektīvām šim mērķim; tiesa, šobrīd tās ir tikai reģistrētas juridiskas personas, kas faktiski nedarbojas,» atzīst G. Vītols. Ar mērķi audzēt izejvielu biogāzes ražošanai iegādāts dāņiem piederošais un sliktās ražas dēļ finansiālās grūtībās nonākušais Dan Lat Agro. Cena bijusi laba, tomēr darījuma summu G. Vītols neatklāj. Firma atrodas Lejaskurzemē, kur tuvumā ir vairākas biogāzes stacijas. «Tā kā raugāmies biogāzes nozares attīstīšanas virzienā, tas mums šķita loģisks un saimnieciski pārdomāts solis,» skaidro uzņēmējs. Dan Lat Agro apsaimnieko 1400 hektārus zemes. Lielākoties tiek audzēti graudi, un nu arī zaļā masa. Iepriekš uzņēmumā audzēja arī rapsi, taču, tā kā šī kultūra ir diezgan kaprīza, tās vietā nolemts pievērsties biomasai. Teorētiski Dan Lat Agro, ja to pilnībā orientētu uz zaļmasas ražošanu, varētu nodrošināt ar izejvielu 2,5 mW staciju. «Šobrīd tāda plāna nav, un uzņēmums risku dalīšanai turpinās audzēt un realizēt gan graudus, gan zaļo masu,» uzsver G. Vītols.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Byko-Lat» neto apgrozījums 2017.gadā sasniedza 68,707 miljonus eiro, kas bija par 12,4% jeb 7,573 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pagājušajā gadā bija 3,963 miljoni eiro, kas bija par 38,5% jeb 1,102 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

«Apgrozījuma pieaugums un rentabilitāte ir daļēji saistīti ar ražošanas apjoma pieaugumu, pateicoties 2015. un 2016.gadā veiktajiem ieguldījumiem,» sacīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

SIA «Byko-Lat» gada pārskats liecina, ka uzņēmums Latvijā pērn realizējis produkciju 4,066 miljonu eiro apmērā, ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportēta produkcija 12,679 miljonu eiro apmērā, savukārt Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Latviju, realizēta lielākā daļa uzņēmuma produkcijas 51,962 miljonu eiro apmērā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina nelietot uzturā vairākus SIA «Lat Eko Food» ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone gan uzsver - visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām.

Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni, informē PVD.

Uzņēmumam uzdots piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības. Šobrīd uzņēmumā pārbaudi veic PVD eksperti.

Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja:

Visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Produkti, kuros, iespējams, konstatēts paaugstināts patulīna līmenis, izņemti no tirdzniecības jau pagājušajā nedēļā vai nemaz nav nonākuši ārpus noliktavas.

Pirmajā dienā kopš Latvijā uzsākta Apple jaunākā produkta iPhone 5 tirdzniecība pēc šī telefona izveidojusies jau vairākus tūkstošus gara «virtuāla rinda», Db.lv atklāja LMT pārstāvis Jānis Vēvers.

Papildināta ar 2., 3. un 4. rindkopu.

Latvijas sakaru operators LMT uzsāka Apple jaunākā viedtālruņa iPhone 5 tirdzniecību šā gada 2. novembrī, plkst. 9, kad sākās pieteikšanās jaunajiem iPhone 5 tālruņiem internetā.

Pirmajās piecās minūtēs telefonam internetā jau bija pieteikušies vairāk nekā simts cilvēku, bet neilgi pēc plkst. četriem pievakarē cilvēku skaits, kas pieteicās jaunā sīkrīka iegādei, pārsniedza vairāk nekā divus tūktošus, Db.lv pastāstīja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš atzina, ka pašlaik pirmā iPhone 5 partija jau ir izpārdota, bet nākamnedēļ gaidāma otra jauno viedtālruņu partija.

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas turpina pieaugt ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā, Dienvidamerikā un Tuvajos Austrumos, sacīja bioproduktu ražotāja SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", komercdirektors Ģirts Karlsons.

Bioloģiskās pārtikas pieprasījuma pieaugumu viņš skaidroja ar cilvēku vidusslāņa pieaugumu šajos reģionos, kā arī urbanizāciju un patērētāju pieaugošo interesi par veselību un pārtikas kvalitāti, piebilstot, ka arvien vairāk cilvēki izvēlas produktus, kas nesatur pesticīdus, ģenētiski modificētas sastāvdaļas un ķīmiskas vielas.

"Lat Eko Food" komercdirektors norādīja, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas īpaši turpina pieaugt starp veselīga dzīvesveida piekritējiem un ekoloģiski apzinīgiem patērētājiem. Tāpat patērētāju interese par ilgtspējīgu ražošanu un videi draudzīgiem produktiem kļūst arvien lielāka.

Viņš uzsvēra, ka novērojama arī pāreja uz pārstrādātu bioloģisko pārtiku, piemēram, bioloģiskiem uzkodu produktiem, funkcionālo pārtiku - ar paaugstinātu proteīnu, minerālvielām, vitamīniem, kā arī gataviem ēdieniem.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA "Byko-Lat" apgrozījums pērn strādāja ar 122,88 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 48,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga 2,8 reizes - līdz 15,586 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2021.gadā turpinājās pieaugoša pieprasījuma tirgus tendences, vasaras vidū radot gandrīz deficīta apstākļus, kā rezultātā zāģmateriālu cenas Eiropā pieauga līdz šim neredzētam rekordlīmenim.

Tāpat kompānijas ziņojumā tiek norādīts, ka uzņēmums spēja izmantot šo tirgus situāciju sava labā, lai ievērojami palielinātu pārdošanas apjomu un gandrīz trīskāršotu gada neto peļņu.

Lai gan kopš pagājušā gada 4.ceturkšņa ir vērojams zāģmateriālu cenu kritums, šobrīd esošais cenu līmenis joprojām ievērojami pārsniedz 2020.gada sākuma cenu līmeni. Vienlaikus kompānijas vadībai ziņojumā uzsverot, ka šāda cenu korekcija bija paredzama jau vasaras nogalē, un kompānijai bija pietiekoši laiks tai sagatavoties un samazināt cenu svārstību radītos riskus.

Ar politiķi Andri Šķēli saistītais Harijs Krongorns 2003. gada 14. janvārī saskaņā ar oficiāli noslēgtu līgumu iegādājies apsardzes kompānijas Ave Lat sargs 11% kapitāldaļu par A. Šķēles naudu.

Tā vēsta portāls Pietiek.com, kurā norādīts, ka digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana atklāj veidus, kā Andra Šķēles nauda izmantota, lai trešo personu aizsegā iegādātos uzņēmumus vai to kapitāldaļas: tieši šādā veidā, spriežot pēc klajā nākušiem dokumentiem, notikusi arī apsardzes kompānijas Ave Lat sargs faktisko īpašnieku maiņa.

Līdz 2003. gada janvārim, kā rāda Uzņēmumu reģistra un Lursoft datu bāzes, šīs Ave Lat sargs kapitāldaļas piederēja kādreizējam Kriminālpolicijas priekšniekam Laimonim Liepiņam.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju H. Krongorna īpašumā uzņēmums palika līdz 2004. gada jūnijam, kad Ave Lat sarga kapitāldaļas nonāca cita A. Šķēles ilggadēja partnera Edgara Šķendera īpašumā, norāda Pietiek.com.

Islandiešiem piederošais Byko-Lat, koka durvju, logu, saliekamo māju un dārza mēbeļu ražotājs, noslēdzis piecu gadu sadarbības līgumu ar Lielbritānijas Dale Windows, vēsta bbn.ee.

Jaunais līgums nozīmē, ka Byko-Lat ražos Dale Windows produktus saskaņā ar licenci. Lai neatpaliktu no augošā pieprasījuma, Byko-Lat šobrīd paplašina koka durvju un logu ražotni Valmierā un būvē otru rūpnīcu.

«Ar Dale Windows mēs veiksmīgi esam strādājuši trīs gadus un esam sekojuši viņu izaugsmei,» sacījis Valts Kurpnieks, Byko-Lat rīkotājdirektors. «Ņemot vērā viņu prognozēto izaugsmi, mēs sapratām, ka esošajā rūpnīcā maksimālo jaudu mēs varētu sasniegt līdz šā gada beigām,» skaidrojis V. Kurpnieks, piebilstot, ka šī iemesla dēļ tika pieņemts lēmums būvēt otru rūpnīcu.

Individuālās mājas būvniecība ir lieliska alternatīva ciematu mājām, kad iedzīvotājiem ir iespēja uzbūvēt kvalitatīvu mājokli uz savas zemes, sev vēlamā vietā. Attīstoties privātmāju būvniecībai uz individuāla apbūves gabala, STONE DEVELOPMENT turpina individuālās mājas būvniecības informatīvo kampaņu. Iepazīstoties ar konkrētu projektu realizāciju dabā, uzdodot jautājumus pieredzējušiem nekustamā īpašuma konsultantiem un saņemot atbildes uz interesējošajiem jautājumiem gūsiet neatsveramu palīdzību sava mājokļa būvniecībā. Šoreiz – 3. un 4.novembrī STONE DEVELOPMENT attīstītajā ciematā Ķekavas centrā, Dārznieku ielā 14.

Būvniecības dienās būs iespēja detalizēti iepazīties ar STONE DEVELOPMENT piedāvājumu – individuālo māju būvniecību – no zemes iegādes brīža līdz mājas uzbūvēšanai „līdz atslēgai”. Piedāvājot vairāk kā 50 dažādas modeļu modifikācijas ir iespējams izvēlēties sev tīkamāko un savai gaumei atbilstošāko.

STONE DEVELOPMENT celtniecību ir sadalījis 3 loģiskos posmos, kas nodrošina tādas priekšrocības, kā precīzāka darbu, izmaksu kontrole un iespēja pasūtītājam izvēlēties vēlamo mājas gatavības pakāpi.

SIA Lat Eko Food kļuvis par pirmo bioloģiskās bērnu pārtikas ražotāju Baltijā, kurš ieguvis pasaulē atzītus kvalitātes sertifikātus, informē uzņēmumā.

BRC un FSSC 22 000 standarts tiek augstu vērtēts visā pasaulē un vairums uzņēmumu izvēlas sadarboties tieši ar ražotājiem, kuru produkcija ir sertificēta atbilstoši šiem standartiem. Sertifikātu iegūšana krietni paplašina uzņēmuma konkurētspēju un eksporta iespējas.

«Ar produktu sortimentu esam iepazīstinājuši gan Latvijas iedzīvotājus, gan arī vēlamies kļūt par atpazīstamu zīmolu visā pasaulē, līdz ar to sertificēties un strādāt pēc starptautiski atzītiem standartiem ir ļoti būtiski, jo tas palielina mūsu konkurētspēju un sadarbības partneru uzticību. Saskaņā ar noteiktajiem mērķiem, aktīvi strādājam pie tā, lai 90 % no saražotā produkcijas apjoma tiktu eksportēts,» stāsta SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Biko-Lat par kredītlīnijas palielināšanu līdz 5,5 miljoniem eiro, tādejādi nodrošinot uzņēmumam papildu apgrozāmos līdzekļus viena miljona eiro apmērā, informēja Danske Bank.

Papildu piešķirtais kredītlīnijas apjoms ļaus uzņēmumam izlīdzināt sezonālo pārdošanas svārstību ietekmi uz uzņēmuma darbību un turpināt paplašināt savu darbību.

«Aizvadītie pāris gadi biznesā bijuši kā treniņnometne samērā ekstrēmos apstākļos – dažus tā ir salauzusi, taču daudziem palīdzējusi kļūt daudz spēcīgākiem, liekot izvētīt savu darbību, atmest lieko, attīstīt stiprās puses, kā arī būt radošiem, meklējot iespējas attīstībai,» saka Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis.

«2012.gadā Biko-Lat apgrozījums bija 31,2 miljoni latu, kas ir 6% pieaugums attiecībā pret 2011.gadu,» stāsta SIA Biko-Lat valdes loceklis Valts Kurpnieks, piebilstot, ka aizvadītajos gados kompānija veikusi apjomīgu darbu ražošanas procesu optimizācijā, veicot investīcijas jaunās iekārtās, kā arī regulāri paaugstinot vadošo speciālistu kvalifikāciju.

Augļu un dārzeņu biezeņu bērniem Rūdolfs ražotāja SIA Lat Eko Food tuvākajā laikā grasās ieguldīt vairāk nekā 1,8 miljonus eiro ražošanas līnijas iegādē, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētais paziņojums par iepirkumu konkursa rezultātu.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi uzņēmumi, bet par uzvarētāju tika noteikts Lietuvā reģistrētais Riela Servisas UAB, Mārupes novada uzņēmumu SIA Monilaite Thomenko atstājot «aiz strīpas».

Konkurss tika izsludināts 16. augustā, savukārt rezultāts paziņots 6. septembrī.

Lat Eko Food darbojas Jelgavas biznesa inkubatorā (JIC), un šogad rit otrā uzņēmuma aktīvā sezona.

DB jau iepriekš ziņoja, ka SIA Lat Eko Food plāno šogad saražot piecas reizes vairāk kā pērn.

2012. gadā SIA Lat Eko Food apgrozījums veidoja 22,7 tūkstošus latu, un gads noslēgts ar vairāk nekā 3600 Ls peļņu. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 4,3 tūkstošus latu.

Vietējais ražotājs Lat Eko Food bioloģisko biezeņu bērniem Rūdolfs sortimentu šosezon līdzās augļu biezeņiem papildia arī ar biezeņiem no Latvijas dārzeņiem.

Tādejādi šobrīd piedāvājumā jau ir 15 veidi bioloģisko biezeņu no Latvijas ekoloģiskajiem lauku labumiem, stāsta uzņēmuma vadītāja Egija Martinsone.

«Dārzeņu biezenīši tapuši Latvijas Lauksaimniecības Universitātes pārtikas tehnologu un zinātnieku vadībā, ciešā sadarbībā ar Latvijas Pediatru – gastroenterologu asociāciju,» stāsta E.Martinsone. Savukārt jaunais augļu sortiments, tāpat kā jau iepriekšējais, tapis Latvijas Valsts Augļkopības institūta zinātnieku laboratorijās.

Bērnu biezeņus Rūdolfs tirgū piedāvā uzņēmums Lat Eko Food, kas strādā JIC biznesa inkubatorā. Lai arī rit tikai otrā aktīvā uzņēmuma sezona, SIA Lat Eko Food plāno šogad saražot piecas reizes vairāk kā pērn. «Kāpināt ražošanas apjomus mums ļauj sortimenta paplašināšana un strauji pieaugošais tirdzniecības vietu skaits.» skaidro uzņēmuma Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Investējot 2,4 miljonus eiro, Latvijas bioloģiskās pārtikas zīmols "Rūdolfs" plāno jaunu ceha un noliktavu būvniecību, informē SIA "Lat Eko Food" valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

SIA "Lat Eko Food" ar zīmolu "Rūdolfs" uzsākuši jaunu attīstības projektu, kā rezultātā būtiski tiks palielinātas ražošanas jaudas un tirgū piedāvāti jauni, inovatīvi produkti bērniem. Pašlaik norit darbs pie jaunā ražošanas ceha projektēšanas un pavasarī plānota jaunā ceha un noliktavu būvniecība. Tāpat projekts paredz papildus jaunas pildīšanas līnijas uzstādīšanu, kas ļaus dubultot ražošanas kapacitāti un ieviest inovatīvas tehnoloģijas un jaunus produktus.

Projektā plānots ieguldīt 2,4 miljonus eiro un tā pilnīgu realizāciju plānots pabeigt 2022. gadā.

Paplašināšanās projekts tiek realizēts saistībā ar straujo eksporta tirgus pieaugumu.

Šobrīd "Rūdolfs" ražotne atrodas Ādažos 2300 kvadrātmetru platībā.

Ādažu SIA Lat Eko Food saražotā bioloģiski sertificētā bērnu pārtika iekarojusi vietu pašmāju tirgū; 30-40% saražotā nonāk eksporta tirgū , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lat Eko Food galvenais darbības virziens ir bioloģiskās bērnu pārtikas ražošana galvenokārt no vietējām izejvielām. Uzņēmums ražo augļu un dārzeņu biezeņus, kā arī biezeņus ar gaļu. Sortimentā ir arī deserti ar saldo krējumu, jogurtu un citām piena produktu piedevām un biezputras. Nesen uzņēmums sācis ražot biezsulas. «Šobrīd ražojam tikai 100% bioloģiski sertificētus produktus, kas nozīmē, ka iepērkam produktus no bioloģiski sertificētām saimniecībām. Bioloģisko konkurentu Baltijā mums nav,» saka Egija Martinsone, SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Importa aizstājējprodukts. Igaunijā ir kompānija Salvest, kas līdzīgi kā Spilva ražo dažādus produktus, un viena no ražošanas līnijām ir bērnu pārtika, bet tie ir konvencionālie, nebioloģiskie produkti. Arī Lietuvā ir viens mazs mājražošanas uzņēmums, kas nesen sācis gatavot bērnu pārtiku, taču tieša konkurenta Baltijā uzņēmumam pagaidām nav. Vaicāta, vai mūsu tirgū pietiek bioloģisko izejvielu, viņa teic, ka tas atkarīgs no konkrētā produkta un gada, piemēram, šogad ir slikts ābolu gads, turpretī ķirbji ir izauguši labi. Šogad uzņēmums plāno pārstrādāt līdz 300 tonnām ķirbju.