Pēc sabiedrisko attiecību kompānijas P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības lēmuma pārtraukt attiecības ar savu līdzšinējo klientu SIA Homburg Zolitūde, kompānija SIA PR Holding šorīt publiski – ar mediju starpniecību - paudusi vēlmi «uzņemties komunikācijas vadību un strādāt, lai atjaunotu Homburg Zolitūde un pārējo ar to saistīto uzņēmumu reputāciju».

Taču saskaņā ar biznesa portāla db.lv rīcībā esošo informāciju SIA Homburg Zolitūde šāda PR Holding palīdzība nebūs nepieciešama.

P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības mājaslapā publicētajā paziņojumā iepriekš pauda cerību, ka šis lēmums veicinās un apstiprinās labu sabiedrisko attiecību praksi Latvijā. Kompānija pirms tam informēja, ka ar Zolitūdes traģēdiju saistīti vairāki aģentūras klienti.

Kā vēstīts, investīciju uzņēmums Homburg Zolitūde attīstīja pagājušās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā sagruvušā lielveikala Maxima projektu. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki un vēl daudzi guva ievainojumus.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

10.Saeimas priekšvēlēšanu komunikācijā populārākais komunikācijas veids bijis reklāma, sabiedriskās attiecības (SA) atstājot otrajā plānā, domā 7guru.lv apjautātie eksperti.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka reklāmu plaši izmantoja Par Labu Latviju (PLL), Vienotība, Saskaņas Centrs (SC), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). «Savukārt mazāk reklāmas un naudas bija Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Sabiedriskās attiecības bija novirzītas izteikti otrajā vai trešajā plānā bez nozīmīgas ietekmes uz vēlētājiem,» piebilst O.Skudra.

Neskatoties uz reklāmas dominanci priekšvēlēšanu laikā, arī citiem komunikācijas veidiem bijusi sava loma. Kā atzīst MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols, raugoties no investīciju viedokļa, joprojām reklāma bija noteicošā komunikācijas forma, bet, skatoties no iedarbības uz rezultātu, svarīgākas bija sabiedriskās attiecības.

Laba reklāma ir kā izdevies pirmais randiņš, bet prasmīgi veidotas sabiedriskās attiecības – kā draudzība mūža garumā

Tā par šīm abām jomām izsakās Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska. Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijis stratēģiskas komunikācijas mugurkauls, bet īpaši to loma ir pieaugusi līdz ar integrētās komunikācijas kampaņas pieejas attīstību pasaulē. Praktiski tas nozīmē uzņēmumu komunikācijas budžetu pārdali par labu sabiedriskajām attiecībām, kas pēc būtības ir ne tikai lētāks risinājums (nekā reklāma), bet arī investīcija kvalitatīvā saturā, viņa turpina.

Strādā ilgtermiņā

«Vērtējot Latvijas sabiedrisko attiecību nozari aizvadītajos divos gados un prognozējot tās attīstību nākotnē, gribas citēt nu jau par klasiku kļuvušo Bila Geitsa teicienu: «Ja man būtu atlicis tikai dolārs, es to iztērētu sabiedriskajām attiecībām.» Morāle: ja ir jāizvēlas – investēt saturā vai tā pārdošanā –, vienmēr investējiet pirmajā, jo labs saturs noteikti atradīs kanālu,» prāto E. Ansonska. Lai arī Latvijā jau sen nozarē tiek lietots šis termins, praksē par patiesi integrētu ilgtermiņa komunikāciju varot runāt tikai pēdējos gados. Praktiski tas nozīmē komunikācijas vīzijas veidošanu uzņēmuma/organizācijas vadības līmenī, kur komunikācijas eksperti ir neatņemama vadības komandas daļa, bet komunikācijas stratēģija ir daļa no biznesa stratēģijas. Ikdienā tas nozīmē nevis sabiedrisko attiecību, reklāmas un mediju speciālistu sadarbību, bet darbu komandā, kur saturs, radošie risinājumi un komunikācijas kanālu izvēle veido vienotu sinerģiju.

No 22.augusta, balstoties uz abpusēju vienošanos, Elīna Egle - bijusī prezidenta Andra Bērziņa padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos - pārtraukusi darba tiesiskās attiecības ar Valsts prezidenta kanceleju un turpinās darbu privātajā sektorā uzņēmuma Baltic Id valdes priekšsēdētājas amatā.

«Diemžēl veselības stāvoklis neļāva man pārtraukt darba tiesiskās attiecības ātrāk. Jāatzīmē, ka atalgojumu darba nespējas laikā neesmu saņēmusi,» savā paziņojumā norāda E. Egle.

«Esmu apmierināta ar paveikto Stratēģiskās attīstības komisijas un Policentriskās un Cilvēkkapitāla attīstības apakškomisiju izveidē un darba uzsākšanā, kā arī Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistē paveiktajā. Sagatavoti priekšlikumi politikas plānotājiem un īstenotājiem investīciju piesaistei Latvijā un jaunu darba vietu veidošanai. Aktivizēta ārējā ekonomiskā sadarbība starp valsts un sabiedriskajām organizācijām, atbalstot Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidi, organizēti uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi valsts vizīšu ietvaros sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LIAA, veicināta sadarbība ar citu valstu diplomātiem un amatpersonām,» paveikto uzskaita bijusī prezidenta padomniece.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts, secinājuši Valsts kontroles revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, kurā īpaša uzmanība pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai «Atalgojums».

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp «turīgākām» un «mazāk turīgām» ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas - 19 314 eiro. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

«Sabiedriskās attiecības tomēr nevar atdzīvināt galīgu mironi. PR var pārliecināt, ka nelaiķis ir bijis izcils un pēc princeses, lasi - tautas, skūpsta jeb atzīšanas viņš atdzīvosies, lai darītu labus darbus tautas labā, bet tas skūpsts ir jāsniedz pašai tautai,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns, asociētais profesors Andris Pētersons.

«Tur jābūt cilvēku vēlmei redzēt tos vai citus politiķus pie varas,» norādījis eksperts.

«Sabiedriskās attiecības nevar izdarīt neko tādu, ko sabiedrība negrib. Sabiedrisko attiecību zinātājs Eduards Bernejs, kurš pirms gandrīz simt gadiem ASV kļuva par miljonāru, iestāstot, cik veselīgi ir brokastīs ēst šķiņķi ar olām, un pārliecinot sievietes, ka smēķēšana padarīs viņas vienlīdzīgas ar vīriešiem, tika izvēlēts par elektriskās spuldzītes izgudrošanas piecdesmitās gadadienas kampaņas organizatoru. Šīs kampaņas laikā cilvēki visās ASV savos dzīvokļos un uzņēmumos uz brīdi izslēdza gaismu. Kad žurnālisti, glaimojot par Berneja spējām likt daudziem cilvēkiem rīkoties saskaņoti, uzdeva jautājumu, kā viņš to izdarījis, Bernejs prātīgi atbildēja: «Jūs varat aizvest cilvēkus tikai uz turieni, kur viņi vēlas nokļūt.»,» skaidrojis A. Pētersons.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijai šā gada sākumā ir pievienojies jauns dalībnieks - SIA Communications & Strategies.

Viesturs Deksnis, Communications & Strategies stratēģiskais partneris konsultants, komentē: «Rietumvalstīs sabiedrisko attiecību nozīmīgā loma komunikācijas stratēģijas veidošanā jau daudzus gadus ir pašsaprotama, taču Latvijā izpratne par PR nepieciešamību organizāciju iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšanā ir neviennozīmīga. LSAKA kā nozares asociācijai svarīgi ir veikt pastāvīgu izglītošanas darbu par to, kas ir sabiedriskās attiecības un kādus ieguvumus tās sniedz. Šis aspekts ir svarīgs arī Communications & Strategies, tāpēc izlēmām pievienoties asociācijai, lai virzītos uz šo mērķi kopā.»

SIA Infoeksperts piesaka sevi ne vien kā jaunu uzņēmumu, bet arī drosmīgi iezīmē jaunu biznesa nišu - zīmola žurnālistiku, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tradicionālie masu informācijas līdzekļi paņem to informācijas daļu, kas viņiem ir aktuāla, kas palīdz attīstīt savu biznesu - mediju komercializēšanās ir neizbēgams fakts. Savukārt cilvēki sabiedriskās attiecības joprojām uztver kā reklāmu. Pētījumi liecina, ka 85% cilvēku cenšas izvairīties no reklāmas satura. Paliek tukšums - kā gan izstāstīt savu ziņu interesantā un auditorijai saprotamā valodā?» tā Līga Dzirnekle, SIA Infoeksperts līdzīpašniece.

Lai aizpildītu šo tukšumu, tapuši zīmola mediji un zīmola žurnālistika, kur apvienojas vairākas tendences: krīzes ietekmē uzņēmumiem nepieciešams aktīvāk komunicēt ar auditoriju un ir daudz nenodarbinātu žurnālistu. Tāpēc uzņēmumi piesaista profesionālas žurnālistu komandas, lai viņi sagatavotu žurnālistisku informāciju par kompānijas rūpju lokā esošajām sfērām un pasniegtu šīs ziņas gan klientam, gan produkta pircējam, gan akcionāram. «Tas arī ir mūsu darbības lauciņš - jāsaliek kopā uzņēmuma mērķi un vērtības, izvēlētā mērķauditorija, jāatrod tēmas, kas šajā rāmī cilvēkiem ir interesantas un jāpasniedz žurnālistikā pieņemtā veidā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrisko attiecību ziņām - tās top no vadības, kompānijas un produkta pārdošanas viedokļa, bet ne vienmēr tās interesē auditoriju un dažkārt nav interesanti pasniegtas,» Līga stāsta. «Ir sadalītas lomas - sabiedriskās attiecības, tradicionālie mediji, bet te uzrodas kaut kas, par ko nevar saprast, vai tas ir gulbis vai neglītais pīlēns. Mums jāpastāsta vīzija, ka šis neglītais pīlēns būs gulbis,» skaidro Līga. Amerikā zīmola žurnālistika jau esot paziņota par korporatīvo komunikāciju nākotni.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

«Swedbank» ne vēlāk kā 2017.gada maijā pārtraukusi attiecības ar klientiem, caur kuru kontiem notikušas transakcijas, kas izraisījušas aizdomas par naudas atmazgāšanu, par ko ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT, sākotnējā izmeklēšanā secinājusi finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānija «Forensic Risk Alliance «, kurai «Swedbank» uzticējusi veikt izmeklēšanu par šīm aizdomām.

«Forensic Risk Alliance» analizējusi bankas sniegtos datus par 50 klientu kontiem, taču ne visos gadījumos spējusi noteikt, kas bijis iniciators attiecību ar klientiem pārtraukšanai.

Turpmākajā izmeklēšanā «Forensic Risk Alliance» plāno sīkāk pētīt «Swedbank» un aizdomīgo klientu attiecības.

Zviedrijas «Swedbank» uzraudzības padome pēc «Forensic Risk Alliance» sākotnējās izmeklēšanas rezultātu izskatīšanas paziņojusi, ka pilnībā uzticas bankas vadītājai Birgitei Bonnesenai un viņas spējām bankā vadīt cīņu pret naudas atmazgāšanu, paziņojis padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks.

Savukārt Bonnesena uzdevusi bankā izveidot specializētu finanšu izlūkošanas struktūrvienību.

No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.

ASV prezidenta vēlēšanas allaž ir interesantas arī eiropiešiem. Šis gads nav izņēmums, īpaši pateicoties Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš daudziem atgādina realitātes šova dalībnieku.

Nepiemērots laiks pārsteigumiem pie Eiropas robežām

Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.

Bijusī Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa un bijušais žurnāla Klubs galvenais redaktors Juris Šleiers nodibinājuši kopuzņēmumu SIA Lejiņa un Šleiers, kas sniegs reputācijas menedžmenta pakalpojumus.

Kā atklāja D. Lejiņa, pamatā uzņēmums orientēsies uz premium klientiem, nodrošinot komunikācijas vadības pakalpojumus - reputācijas vadības stratēģijas un ieviešanu, ilgtspējīga biznesa pārvaldes konsultācijas, kā arī dažādas ikdienas komunikācijas konsultācijas. «Mēs strādāsim ar klientiem, kuri saprot reputāciju kā ilgtermiņa ieguldījumu un kuriem tikpat svarīgi kā labi biznesa rezultāti ir arī tas, kā tos sasniedz.»

Uzņēmums palīdzēšot klientiem izveidot un uzturēt attiecības gan ar saviem darbiniekiem, gan klientiem, gan arī ar investoriem vai piegādātājiem, gan sabiedrību kopumā, norāda D. Lejiņa.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām izzūd un savstarpēji integrējas, pielāgojoties jauniem apstākļiem un prasībām

Tā secināms no DB aptaujāto sabiedrisko attiecību speciālistu teiktā. «Kopumā šobrīd esam lēnas, bet stabilas attīstības posmā, kas pašreizējā situācijā ir labs rādītājs. Ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē arī sabiedrisko attiecību nozari,» teic Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs. LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska norāda, ka nozare piedzīvo loģisku kāpumu. «Man šķiet, ka arvien pamatīgāk nostiprinām patieso sabiedrisko attiecību funkciju – sarunu un attiecību veidošanu ar iesaistītām pusēm, nozīmīgi balstot organizāciju mērķu sasniegšanu. No šāda skatupunkta nozare veiksmīgi strādā interešu pārstāvniecībā, digitālā vidē, spējot integrēt korporatīvo saturu un veidot dialogu, B2B (bizness biznesam) segmentā, lobēšanā un izmanto, protams, arī citas komunikācijas metodes. Tomēr ne jau viss ir ideāli, piemēram, joprojām ik pa laikam ieraugām prasību pēc publicitātes, kas izteikta reklāmas izmaksu ekvivalentā, kā galvenā darba efektivitātes kritērija,» saka I. Latkovska.

Ķīnas tūristu piesaistei jāsadarbojas visām Baltijas valstīm, komentējot Latvijas un Ķīnas savatarpējās attiecības tūrisma jomā, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa skaidroja, ka Ķīnas tirgus Latvijas tūrisma statistikā nav ieņēmis noteicošo vietu. Tostarp tā bijis gan pirms pandēmijas, gan arī tagad, kad, ņemot vērā stingros nosacījumus, tūristu plūsma no Ķīnas joprojām nav atjaunojusies.

Graikste uzsvēra, ka pie iespējas atkal ir jāstrādā ar šo tirgu, bet, ņemot vērā tā specifiku un lidojumu iespējas, vēlams to darīt Baltijas valstīm kopā. "Vēl labāk būtu, ja pie tā kopīgi strādātu gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," norādīja LVRA izpilddirektore.

Jau vēstīts, ka, saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politologu veikto pētījumu, patlaban Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem, kā arī drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams.

Nekaunīgi provokatīvas, puskailas jaunas sievietes no grupas Femen kļūst par uzkrītošu, lai gan nelūgtu, spēlētāju uz Ukrainas politiskās skatuves, vēsta Reuters.

Anna Hutsola (Anna Hutsol), 26 gadus vecā Femen līdere, stāstījusi, ka viņa vada nelielu «armiju», kas sastāv no 300 aktīvistēm (galvenokārt studentēm), kas ir gatavas atkailināties sabiedriskās vietās, lai atbalstītu Ukrainas sieviešu tiesības.

Grupai paplašinot savu darbību, tādējādi aptverot plašāku jautājumu loku, viņa apgalvojusi, ka Femen neatkāpsies, saskaroties ar pastiprinātu policijas pretdarbību.

Jāatgādina, ka Femen aktīvistes izraisīja nelielu diplomātisku kņadu pagājušajā mēnesī Krievijas premjerministra Valdimira Putina vizītes laikā. Pagājušajā nedēļā divas daļēji ģērbtas Femen dalībnieces pārtrauca Irānas izstādi, ar savu protestu atbalstot Irānas sievietes, kas atrodas apcietinājumā par tādām lietām kā, piemēram, laulības pārkāpšana.

Rīgas Tūrisma Attīstības birojs (RTAB) noslēdzis vairāk nekā 197 tūkstošu latu apjomīgu iepirkumu par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu Vācijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Lietuvā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Šos pakalpojumus RTAB nodrošinās SIA Hill and Knowlton Latvia, kuras piedāvājums atzīts par saimnieciski visizdevīgāko. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi sabiedrisko attiecību uzņēmumi.

Iepriekš RTAB paredzēja, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšana minētajās valstīs izmaksās aptuveni 200 tūkstošus latu.

Saistībā ar SIA Hill and Knowlton Latvia pasludināšanu minētajā konkursā sūdzību bija iesniegusi cita sabiedrisko attiecību nozares kompānija SIA P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, kas vēlāk sūdzību atsauca. Uzņēmuma projektu direkotors Arnis Lapiņš sīkākus komentārus par atsaukuma iemesliem nesniedza, norādot vien ka savstarpējās attiecības ar nozares konkurentiem ir labas, ko nevar sacīt par šādu konkursu organizatoriem, iepriekš vēstīja 7guru.lv.

Nedz Nauris, nedz Sanita Strujeviči pirms ģimenes biznesa uzsākšanas šajā jomā nebija saistīti ar skaistumkopšanu.Tik vien, kā Nauris bija izbaudījis vīrietim paredzēto procedūru kādā bārberšopā. Tas izrādījās pietiekams impulss, lai dzimtu uzņēmējdarbības ideja.

Sajutu, ka tā ir reāli forša lieta. Ja neesi bijis,pat nevari iedomāties to, ka aiziet pie friziera, sakopt matus un bārdu nozīmē stundu atpūsties no dzīves mūžīgajām skriešanām, relaksēties,» stāsta Nauris.«Sievietēm vienmēr ir bijušas savas procedūras,lai atslābinātos. Veči parasti pa fikso nogriež matus un iet tālāk. Apjaušot šo atšķirību, sapratu, ka tā ir forša lieta, kuru būtu vērts popularizēt un attīstīt,» atceras The Beard Barbershop saimnieks. Un šis impulss ideāli sapasēja ar mūžīgi urdošo ieceri pamēģināt veidot kaut ko savu.

Divi vienā

Nauris un Sanita vienā kursā studēja sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā Turība, tagad komunikācijas prasmes palīdz uzņēmuma popularizēšanāun veidojot attiecības ar klientiem. Sākotnēji meklētas telpas Pārdaugavā, jo «vīriešu frizētavas Rīgas centrā radušās kā sēnes pēc lietus». Nauris sapratis,ka cilvēkiem, kuri nedzīvo galvaspilsētas centrā,bārberšopa apmeklējums rada zināmas neērtības– jātērē laiks braucienam, jāmeklē un jāapmaksā autostāvvieta. Saskaitot šos apgrūtinājumus kopā,Nauris secinājis, ka bārdaiņus varētu interesēt vīriešu frizētava tuvāk mājām. Un kāpēc gan ne Mārupē?Sākotnēji telpu meklējumi šaipus Rīgas robežas bijuši neveiksmīgi, tāpēc pieņemts lēmums veikt pirmo mazo soli pretim savai iecerei – nevis atvērt savu vīriešu frizētavu, bet sākt ar bārdas kopšanas kosmētikas ražošanu mājas apstākļos. Sākumā bija kosmētikas gatavošanas eksperimentu un testēšanas periods, līdz 2017. gada septembrī Mārupes centrā durvis vēra savs salons. «Pašiem sava kosmētikas līnija un savas vietas atvēršana ir absolūti saistīti. Mums šķita svarīgi, ka mūsu salonā klientiem sniedzam ne tikai pieredzi, bet arī izmantojam produktus, kurus paši esam savām rokām maisījuši un ko esmu izmēģinājis uz savas bārdas,» saka Nauris.Pašu no bioloģiski sertificētām izejvielām gatavotās bārdas eļļas un balzami ir kā pakalpojuma pievienotā vērtība, ko sniegt klientiem. The Beard Cosmetics produkcija atrodama dažos veikalos Rīgā un ārpus tās, iepriekš tirgojušies arī Norvēģijā. Savs bārberšops pamazām dos iespēju nopietnāk attīstīt arī kosmētikas līniju, uzskata Nauris.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Cēsu uzņēmumā SIA AGC Group, kur top Laureta Candles zīmola sveces.

«Mūsu bizness sākās 2010.gadā ar sveču un ziepju izejmateriālu tirdzniecību,» stāsta Laureta Candles īpašnieks Ivars Cekuls. «Mēs abi ar sievu Lauru esam no Cēsīm, taču iepriekš studējām Rīgā – es būvniecību, bet viņa – reklāmu un sabiedriskās attiecības,» viņš stāsta. «Tad izdomāju, ka būvniecība nav īsti mans lauciņš, jo šo jomu izvēlējos toreiz, kad viss gāja uz augšu un izvēle bija likumsakarīga. Tad sāku domāt, ko Latvijā varētu ražot, un ienāca prātā - kādēļ tās nevarētu būt sveces,» uzsver I. Cekuls.

Tad viņš nonācis pie secinājuma, ka ASV ir lieli sveču un ziepju izejmateriālu veikali, bet Latvijā– cenas augstas, bet izvēle – ļoti maza. Pēc pusgada saņēmušies, viņi pasūtījuši pirmās izejmateriālu paletes no ASV. «Lēnā garā, tirgojot izejvielas - tolaik bija tieši krīzes laiks un arī daudzi citi cilvēki meklēja papildus peļņas iespējas -, lēnām paši sākām liet sveces,» norāda viņš.