Ekonomika

Portāls: tiesai nosūtīta krimināllieta par it kā notikušu izspiešanu no uzņēmēja Ramoliņa

pietiek.com, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Uz tiesu ir nosūtīta krimināllieta, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra Andra Ramoliņa, vēsta portāls pietiek.com.

Prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm. Ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros tomēr izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš, kas pēdējos gados nodarbojas arī ar apjomīgām investīcijām sava publiskā tēla veidošanā, vēsta pietiek.com. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām, no kurām, kā var noprast, pirmās ir tikušas ierakstītas bez viņa ziņas un tikai pēcāk, kad uzņēmējs nolikts fakta priekšā – vai nu tu būsi cietušais, vai apsūdzētais -, sarunas jau ierakstītas ar viņa līdzdalību.

Līdz ar to pēdējās ierakstītajās sarunās A. Ramoliņš cenšas būt salīdzinoši piesardzīgs un iztikt bez viņu pašu kompromitējošiem izteikumiem. Tāpēc jo lielāks ir kontrasts ar „pirmajām” sarunām, kurās uzņēmējs lielīgi stāsta VID darbiniecei, kā tieši vienmēr spējis savas problēmas “nokārtot”.

Portāls vēsta, ka faktiski sarunas ataino patieso korupcijas līmeni valstī, jo ir publiski zināms, ka šādu „problēmu” A. Ramoliņam un viņa ģimenes uzņēmumiem ir bijis ne mazums, - gan aizdomas par „aplokšņu algu” maksāšanu, gan interese no Konkurences padomes, Muitas kriminālpārvaldes un Valsts policijas.

Sarunas atklāj, ka A. Ramoliņa uzņēmumi pēdējos gadus ir regulāri bijuši tiesībsargājošo iestāžu aktīvas uzmanības lokā. Tikai pēdējo dažu gadu laikā kratīšanas ar A. Ramoliņa ģimeni un tās biznesu saistītos objektos organizējusi gan Konkurences padome, gan Valsts ieņēmumu dienesta. Par uzņēmumu interesējusies arī Valsts policija, trauksmes cēlējs no paša uzņēmuma iekšienes sūtījis dokumentu kopijas un videoierakstus Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpat jau iepriekš informēts par kriminālprocesu, kas saistīts ar Ramoliņu ģimenes kāpu zonā iecerēto savrupmāju. Ierakstītajās sarunās, kuru saturs agri vai vēlu nonāks atklātībā, A. Ramoliņš, piemēram, ar lepnumu stāsta, kā atradis “dzirdīgas ausis” Konkurences padomē “izpildītāju līmenī” un visu sakārtojis, kā var noprast, viņam ierastā veidā.

Kā var noprast no KNAB ierakstītajām sarunām, Konkurences padomes gadījumā A. Ramoliņam „vienošanos” ar „izpildītājiem” ir izdevies panākt, kā rezultātā kratīšana ar viņu saistītos objektos notikusi tieši tajā nedēļā, kurā “sarunāts”, vienīgi ne tajā nedēļas dienā, kurā runāts. Iespējams, vēl interesantāk tiesas prāvas laikā būs tas, ka atklāsies, kā tieši KNAB ir – bet patiesībā nav – reaģējis uz ierakstītajās sarunās skaidri saklausāmām norādēm uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kā zināms, tieši šādi KNAB ir rīkojies arī citās skandalozās lietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēsturisks tiesas spriedums

Agnese Margēviča, Diena, 21.12.2023

Advokāts Mārtiņš Kvēps piedalās tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kurā tika pasludināts tiesas spriedums bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kukuļņemšanas lietā, ar kuru M.Martinsonam piederošajam uzņēmumam MM investīcijas piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lato Lapsa: Prognozēju, ka nākamajā Miljonārā būs ļoti nopietnas pārmaiņas

Jānis Goldbergs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas māmiņas radījušas vestes, kas palīdzēs autobraucējiem labāk ieraudzīt mazos satiksmes dalībniekus tumšajā gada laikā, saka jaunā zīmola “SeeMe” pārstāve Eva Bērze.

“Gājējs tumšās drēbēs autovadītājam ir pamanāms aptuveni tikai no 17 metriem. Rēķinot reakcijas ātrumu un bremzēšanas ceļu, automašīnai pie šādas redzamības nav iespējams savlaicīgi apstāties. Protams jāņem vērā arī braukšanas ātrums, ceļa apgaismojums un laikapstākļi. Taču ar atstarojošo vesti gājējs ir pamanāms jau no 140 m attāluma, kas krietni samazina sadursmes risku. Savukārt tālo gaismu diapazonā gājējs, kurš ir uzvilcis atasarojošo vesti, ir ieraugāms jau no 400 metru attāluma,” uzsver “SeeMe” pārstāve.

Ideja, ražot bērnu atstarojošās vestes, trīs draudzenēm radās jau 2020. gadā, kad E.Bērze piedzīvoja situāciju, kurā nebija pārliecināta par sava bērna drošību uz piemājas ceļa rudens pievakarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.

Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Māris Ķirsons, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpnieki 2024. gada sākumā savu upuru medīšanai aktīvi izmanto saziņas lietotni WhatsApp, turklāt jaunākajās krāpšanas shēmās iesaista arī kurjerus, liecina bankas Citadele IT drošības departamenta novērojumi.

Krāpnieki veic zvanus, uzdodoties par policijas, drošības dienestu vai bankas darbiniekiem, un informē, ka radusies problēma ar maksājumu kartes datiem, tāpēc tā jānomaina. Tiek teikts, ka atbrauks kurjers vai bankas darbinieks ar jaunu karti, taču vispirms kurjeram jāatdod vecā bankas karte un PIN kods.

“Banka šāda veida kurjerpakalpojumus nenodrošina, turklāt nekādā gadījumā ne maksājumu karšu PIN kodus, ne arī bankas pieejas datus nedrīkst atklāt arī bankas darbiniekiem,” atgādina Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs. "Ja rodas nepieciešamība nomainīt maksājumu karti vai tai beidzies derīguma termiņš, jaunā karte tiks nosūtīta pa pastu, turklāt atsevišķos sūtījumos – vispirms karte, pēc tam PIN kods."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei Ozolu ceļā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Publiskajai apspriešanai nodots detālplānojuma nekustamajam īpašumam Ozolu ceļā 7 projekts. Detālplānojuma risinājumi paredz 10 zemes vienību savrupmāju apbūvei un jauna piebraucamā ceļa izveidi. Piekļūšana detālplānojuma teritorijai ir plānota no Ozolu ceļa.

Detālplānojuma teritorija pieder fiziskai personai. Detālplānojuma projektu izstrādājusi SIA "Arhitektūra un vide".

Detālplānojuma projekta publiskā apspriešana norisināsies līdz 2024.gada 3.janvārim neklātienes formā.

Publiskās apspriešanas sanāksme videokonferences režīmā platformā "Zoom" norisināsies pirmdien, 18.decembrī, plkst.17. Lai pieteiktu dalību publiskās apspriešanas sanāksmei neklātienes formā, aicinām nosūtīt savu kontaktinformāciju uz e-pastu "[email protected]". Uz norādīto kontaktinformāciju tiks nosūtīta piekļuves saite sanāksmei, skaidro pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strupišs: Izpildvarai jāatturas no dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas par tiesību normu interpretāciju

LETA, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildvarai būtu jāatturas no tādu dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas tiesām par tiesību normu vai faktu interpretāciju, kas var ietekmēt konkrētu lietu izskatīšanu, sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

anvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) tika izstrādāts dokuments, kurš ir adresēts tiesām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pērnā gada spriedumu lietā "Yordanov un citi pret Bulgāriju". ECT spriedumā norāda, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu.

TM izplatītajā ziņojumā uzsver, ka šī atziņa attiecas tikai uz Bulgāriju, kurā kopš 2012.gada ir atļauts mantu konfiscēt bez notiesājoša nolēmuma krimināllietā un, ka uz Latviju šis nolēmums neattiecas, jo ECT pamatoja savu nolēmumu ar trūkumiem, ko konstatēja Bulgārijas 2012.gada likumā.

Komentējot minēto dokumentu, Strupišs uzsver, ka katram tiesnesim jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, ka šim dokumentam nav ne instrukcijas un pat ne rekomendācijas statuss attiecībā uz tiesu. Un, otrkārt, ka tajā minētie normatīvie akti un fakti ir jāinterpretē un jāvērtē katram tiesnesim individuālas lietas izskatīšanas gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa attaisno Rīgas kartes bijušos valdes locekļus un konsultantu lietā par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem

LETA, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 20.decembrī pilnībā attaisnoja bijušos pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" meitasfirmas "Rīgas karte" valdes locekļus Pāvelu Tulovski un Aleksandru Brandavu un sabiedrisko attiecību aģentūras "Baltijas komunikāciju centrs" (BKC) valdes priekšsēdētāju Gintu Federu krimināllietā par iespējamu naudas izkrāpšanu un atmazgāšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Feders apsūdzēts par krāpšanu un naudas līdzekļu legalizēšanu, bet "Rīgas kartes" valdes locekļi - par valsts amatpersonas bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, iepriekš informēja prokuratūrā.

Starp "Rīgas karti" un BKC tika noslēgti vairāki līgumi par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu. Prokuratūra uzskata, ka Feders iesniedza "Rīgas kartei" līgumu izpildi pamatojošus dokumentus, apzinoties, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumi faktiski nav veikti, kā arī faktiski veiktie sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika veikti šī uzņēmuma interesēs.

Savukārt par uzņēmuma līgumu izpildes uzraudzību un kontroli atbildīgais "Rīgas kartes" valdes loceklis Brandavs prokuratūras ieskatā neveica savus pienākumus, apstiprinot BKC iesniegtos rēķinus, kā rezultātā no uzņēmuma BKC labā izkrāpti 43 076 eiro. Savukārt Tulovskim apsūdzība celta par dokumentu parakstīšanu, pārkāpjot savu pilnvarojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa noraida Yandex sūdzību par aizliegumu sniegt taksometru pakalpojumus Igaunijā

LETA/BNS, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas Administratīvā tiesa noraidījusi apelāciju, ar kuru Krievijas taksometru pārvadājumu platforma "Yandex", kura Krievijai noteikto sankciju dēļ bija spiesta izbeigt savu darbību Igaunijā, apstrīdēja toreizējās ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas rīkojumu par darbības izbeigšanu, ziņo laikraksts "Postimees".

Pagājušā gada 31.martā, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Igaunijas valdība apstiprināja nacionālās sankcijas "Yandex", aizliedzot uzņēmuma darbību Igaunijā. Toreizējais ekonomikas un komunikāciju ministrs Andress Suts kā iemeslu šādam solim minēja Krievijas lēmumu, ka "Yandex" ir pienākums nodot tā apkopotos personas datus Krievijas speciālajiem dienestiem.

"Sankciju nolūks ir novērst Igaunijas lietotāju datu vākšanu un izmantošanu, ko veic Krievijas izlūkdienesti. Lai izmantotu "Yandex" lietotni, ir nepieciešams sniegt piekļuvi lielam daudzumam personas datu, kas tiek apstrādāti uzņēmuma serveros Krievijā un kas var tikt izmantoti izlūkošanas darbībās pret Igauniju un Eiropu. Pašreizējā politiskajā situācijā tas ir būtisks drauds Igaunijas drošībai," toreiz sacīja Suts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā "BaltCap" infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1", vēsta Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios".

Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.

Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

Viens no četriem "BaltCap" vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja "Verslo žinios", ka bijušajam partnerim Stepukonim bija "BaltCap" uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pirmdien vērsies tiesā ar prasību pret Zviedrijas valsti saistībā ar pasta darbinieku streiku, kura dēļ bloķētas numura zīmju piegādes jauniem automobiļiem.

"Tesla" Zviedrijā šobrīd skāris vairāku nozaru darbinieku streiks saistībā ar autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu.

20.novembrī šim streikam pievienojās pasta darbinieki, apturot piegādes "Tesla" birojiem un remontdarbnīcām.

Tā kā numura zīmes jauniem automobiļiem Zviedrijā tiek piegādātas tikai pa pastu, šis streiks var apturēt jaunu "Tesla" nonākšanu uz valsts ceļiem.

"Tesla" lūgusi tiesai piespiest Zviedrijas Transporta aģentūru nodrošināt, lai aģentūrā reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmes "nonāktu "Tesla" īpašumā".

Uzņēmums arī lūdza tiesu piemērot naudas sodu viena miljona kronu (87 000 eiro) apmērā, ja Zviedrijas Transporta aģentūra neizpildīs šo prasību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pašam savas bizness – drosmīgo un atbildīgo klubā pērn iestājušies 6675 jaunie uzņēmēji

Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās aplēses liecina, ka, nekustamo īpašumu attīstītājam "Hanner" pārņemot Lietuvas Nacionālā stadiona projektu, daudzfunkcionālā kompleksa izmaksas ir pieaugušas par apmēram 38 miljoniem eiro, no kuriem pašvaldība varētu segt 28 miljonus eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Mēs 94 miljonus eiro indeksējam par 27%, kas veido 122 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lūk, cik Arvīds Avulis ["Hanner" īpašnieks] saņems no pašvaldības pēc tam, kad uzcels un attīstīs visu kompleksu," Lietuvas galvaspilsētas mērs teica televīzijas kanālam "TV3".

Kompānijai būs jāsedz vēl desmit miljoni eiro no projekta izmaksām, piebilda Benkunsks.

Papildu finansējums tiks piešķirts no pašvaldības līdzekļiem un papildu 2,3 miljonus piešķirs arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, klāstīja Viļņas mērs.

"Mūsu saistību kopējā summa ir 156 miljoni eiro, kas nav mainījusies, ieskaitot pārvaldības nodevu," viņš teica, paskaidrojot, ka līguma grozījumi paredz, ka pašvaldības un ministrijas saistības par šo projektu palielināsies par 2,3 miljoniem eiro līdz 158,3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Ideju apvienojot ar zinātni, top inovatīvi produkti eksportam

Db.lv, 26.01.2024

Programmas ietvaros ir izstrādāta specializēta elektroniskā plate, kas ļaus pilnveidot SIA “Adventum Tech” radīto inovatīvo būvkonstrukciju noslodzes mērīšanas ierīci, ļaujot optimizēt ražošanas izmaksas un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klaipēdas uzņēmējs apsūdzēts par 91 miljona eiro atmazgāšanu no militārā aprīkojuma pārdošanas

LETA/BNS, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas uzņēmējs apsūdzēts par to, ka atmazgājis 91 miljonu eiro, kas iegūti no militārā aprīkojuma un divējāda lietojuma preču pārdošanas, pirmdien paziņoja Lietuvas prokuratūra.

Vīrietis kā pilnvarota persona un vēlāk vienīgais akcionārs Panamā reģistrētā un Klaipēdā strādājošā uzņēmumā bija starpnieks militārā aprīkojuma un divējāda lietojuma preču pārdošanā Ekvatoriālajai Gvinejai, lai gan viņam nebija licences.

Saskaņā ar izmeklēšanas materiāliem uzņēmējs vēlāk veica darbības, lai atmazgātu, iespējams, noziedzīgi iegūtos līdzekļus.

"Apkopotie pierādījumi liecina, ka apsūdzētais vīrietis no 2008. līdz 2012.gadam, izmantojot dažādus finanšu darījumus, iespējams, ir atmazgājis vairāk nekā 91 miljonu eiro," norāda prokuratūra.

Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka daļa naudas, kas tika saņemta no ārvalstu uzņēmuma, iespējams, tika izmantota Klaipēdas uzņēmēja kompānijas saimnieciskajai un komercdarbībai. Tiek lēsts, ka nepilnu divu gadu laikā, izmantojot Klaipēdā reģistrētu apsūdzētajam piederošu uzņēmumu, varētu būt atmazgāti gandrīz 17 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru