Ražošana

Portāls: Velmers «par sviestmaizi» pārdevis Liepājas osta LM kontrolpaketi

LETA, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Tādējādi Velmers Liepājas ostas LM kontrolpaketi pārdevis kādam «pretendentam Konstantin Goncharov», kurš par to piedāvājis 150 000 eiro. Gončarova iesniegtais piedāvājums esot atzīts par izdevīgāko, bet otrs izdevīgākais administratora ieskatā bijis SIA BE Projekts iesniegtais piedāvājums iegādāties akcijas par 100 000 eiro.

Oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Liepājas ostas LM akciju pārdošana bez izsoles tika izsludināta šā gada 20.jūnijā. Bija paredzēts pārdot 7 875 804 Liepājas ostas LM akcijas ar nominālvērtību 1,40 eiro, kas kopā veido 11 026 125 eiro jeb 95,16339 % no pamatkapitāla - 11 586 520 eiro.

Iesniegumus par dalību Liepājas ostas LM akciju pārdošanas procesā bija jānosūta administratoram Velmeram. Pēc iesnieguma saņemšanas pretendentiem tika izsniegti Liepājas ostas LM akciju pārdošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem pirkuma piedāvājums bija jāiesniedz līdz šā gada 31.jūlijam.

LM meitasuzņēmumu Liepājas osta LM bija paredzēts pārdot atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% LM meitasuzņēmums, un 16.aprīlī Liepājas SEZ valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas ostu LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

Administrators skaidroja, ka šādā veidā tiek nodrošināts LM pārdošanas plāna galvenais mērķis - uzņēmumam tiek garantēti nodrošināta pieeja ostas pakalpojumiem, savukārt Liepājas ostas LM pārdošana atsevišķi spēšot atrisināt šī uzņēmuma problēmas - dramatisko kravu kritumu, finansiālo nestabilitāti.

Liepājas ostas LM kravu apgrozījums pērn samazinājies par 45%. Liepājas osta LM ir lielākā Liepājas ostas stividorkompānija, kas līdz šim ik gadu ir nodrošinājusi ostai stabilu kravu plūsmu, tomēr 2013.gadā līdz ar uzņēmuma māteskompānijas LM maksātnespēju ievērojami samazinājās kravu apgrozījums. Ja 2012.gadā kompānija pārkrāva 2,67 miljonus tonnu kravu, tad 2013.gadā - vien 1,47 miljonus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmans par Liepājas metalurga pārdošanu: kāds gaida, ka viņam «iedos rokā»

NOZARE.LV, 21.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Kirovs Lipmans ir viens no diviem potenciālajiem maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pircējiem, ar kuriem turpmākās sarunas par uzņēmuma iegādi vairs netiek turpinātas, apstiprināja Lipmans. Savukārt otrs atsijātais investors ir kāds Rietumu uzņēmums, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Iepriekš saistošos piedāvājumus par Liepājas metalurga iegādi iesniedza seši investori, taču patlaban sarunas tiek turpinātas vien ar četriem, pēc 19.augusta valdības sēdes žurnālistiem sacīja Velmers. Viņš norādīja, ka divu potenciālo investoru piedāvājumi, salīdzinot ar pārējiem, nespēja kvalificēties tālākai izvērtēšanai.

Lipmans pauda neizpratni par administratora rīcību. «Nesaprotu, kā tā var rīkoties - neuzticēties savas valsts pilsoņiem, kas jau sevi ir pierādījuši uzņēmējdarbībā. Neesmu arī nozadzis nevienu centu ne valstij, ne arī kādai bankai. Turklāt vienreiz jau esmu pacēlis Liepājas metalurgu, būtu to izdarījis arī šoreiz,» uzsvēra Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt Olainfarm akcijas aizturēti divi Čehijas pilsoņi un Beļeviča

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurga kreditoru prasījumi pārsnieguši 200 miljonus

NOZARE.LV, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs kreditoru prasījumi patlaban ir sasnieguši 200,163 miljonus eiro, informēja uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Kopēja atzītā prasījumu summa ir 200 163 468,55 eiro, no kuras 114 839 710,89 eiro ir nodrošināto kreditoru prasījumi, bet 85 323 757,66 eiro ir nenodrošināto kreditoru prasījumi.

No atzīto nodrošināto kreditoru prasījumiem galvenie prasījumi ir par 105 524 937,40 eiro, bet blakus prasījumi ir par 9 314 773,49 eiro. No atzīto nenodrošināto kreditoru, tajā skaitā darbinieku, prasījumiem galvenie prasījumi ir par 78 455 313,74 eiro, bet blakus prasījumi - par 6 868 443,92 eiro.

Kopumā atzīti ir četru nodrošināto kreditoru, 128 nenodrošināto kreditoru un 1837 darbinieku prasījumi, informēja Velmers, piebilstot, ka galīgajā kreditoru prasījumu summā vēl varētu būt nelielas korekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurga pārdošanas procesā noslēdzošās sarunas par darījuma struktūru tiks turpinātas ar diviem potenciālajiem investoriem – Luksemburgas uzņēmumu United Group un Ukrainas uzņēmumu KVV Group. Tā šodien paziņoja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Lai varētu ātri virzīties uz priekšu, šobrīd slēdzam nodomu protokolus ar diviem investoriem – United Goup un KVV Group – ar mērķi konkretizēt darījuma juridisko struktūru nākamās nedēļas laikā. Investors, ar kuru sarunu procedūrā tiks parakstīta vienošanās par darījuma struktūru un iemaksāta drošības nauda viena miljona eiro apmērā, tālāk tiks virzīts saskaņošanai nodrošinātajiem kreditoriem,» sacīja H. Velmers.

H. Velmers arī piebilda, ka «abiem uzņēmumiem ir nopietna pieredze metalurģijas sfērā un skaidri plāni par Liepājas metalurga ražošanas atjaunošanu šogad. Tāpat abiem pretendentiem ir salīdzināmi finansiālie piedāvājumi un pārliecinoši dokumenti par līdzekļu pieejamību darījuma finansējumam. Tomēr, kamēr nav vienošanās par darījuma juridisko struktūru, mēs nevaram iedot ekskluzivitāti vienam pretendentam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauts otrs lielākais kravu apjoms atjaunotās ostas vēsturē

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē pēc ilgstošās dīkstāves plānots testa režīmā iedarbināt Liepājas metalurga ražošanas iekārtas. Tas būs viens no maksātnespējīgā uzņēmuma pārdošanas procesa posmiem, lai pārbaudītu iekārtas un potenciālajiem pircējiem varētu sniegt nepieciešamo tehnisko informāciju, skaidroja Liepājas metalurga maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers.

Testēšanas režīmā tiks iedarbināta gan tērauda elektrokausēšanas iekārta, gan velmētava, lai pārbaudītu ražošanas iekārtu darbību pēc aptuveni gadu ilgušās rūpnīcas dīkstāves un aizvadītās ziemas. Potenciālie pircēji gan šajā iekārtu testēšanā piedalīties nevarēs, taču tiks pieaicināts neatkarīgs eksperts, kurš sniegs savu novērtējumu. Notiekošais tikšot arī filmēts un fotografēts, lai potenciālie pircēji pēc tam varētu iepazīties ar iekārtu testēšanas rezultātiem.

Vēl līdz 13.jūnijam potenciālajiem investoriem ir iespēja iesniegt nesaistošus piedāvājumus. Pēc tam, vēl pirms saistošo piedāvājumu iesniegšanas, potenciālajiem investoriem būšot iespēja nepieciešamības gadījumā piesaistīt arī speciālistu no malas, lai veiktu padziļinātu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs nodrošinātie kreditori parakstījuši nepieciešamos dokumentus, kas ļaus nodod aktīvus kompānijai KVV Liepājas metalurgs, aģentūrai BNS pastāstīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Kreditori dokumentus ir parakstījuši. Gaidām vēl dažus dokumentus no KVV Group, un tad varēs sākties aktīvu nodošana KVV Liepājas metalurgam,» sacīja Velmers.

Viņš norādīja, ka aktīvu nodošanu varētu ilgt pāris nedēļas. «Tas ir praktisks darbs. Varbūt ne tik daudz no iesaistītajām pusēm atkarīgs, bet vairāk no iestādēm, kas pārreģistrēs īpašumtiesības. (..) Kad īpašumtiesības būs pārreģistrētas uz KVV Liepājas metalurgu, kreditori varēs saņemt pirmo maksājumu [20,5 miljonu eiro apmērā],» klāstīja administrators.

Tāpat viņš apliecināja, ka KVV Liepājas metalurgs joprojām plāno ražošanu Liepājā atsākt līdz šā gada beigām. «Jautājums vēl ir par apmēru, kādā ražošana tiks atsākta, bet apņemšanās tāda joprojām ir,» piebilda Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers ir noslēdzis priekšlīgumu ar Ukrainas uzņēmumu KVV Group par LM pamatražotnes iegādi, informēja Velmers.

KVV Group šodien informēs par plāniem saistībā ar LM iegādi un darbības atjaunošanu.

Tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi šonedēļ ieguvis Ukrainas uzņēmums KVV Group, kas par LM ir piedāvājis maksāt 107 miljonus eiro, ražošanu uzņēmumā atjaunojot jau šogad. Jau laika posmā no 23.septembra līdz 26.septembrim paredzēts parakstīt pirkuma līgumu, bet starp trim nodrošinātajiem kreditoriem tiktu parakstīts līgums par līdzekļu sadali.

Kopš augusta beigām sarunas par LM pārdošanu notika vairs tikai ar diviem pretendentiem - KVV Group un Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss. Šamiss par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības slēgt darījumu par maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums KVV Group, otrdien žurnālistiem paziņoja LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

KVV Group par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro, ražošana uzņēmumā ir jāatjauno šogad, sacīja Velmers.

Kopš augusta beigām sarunas par LM pārdošanu notika vairs tikai ar diviem pretendentiem - KVV Group un Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss. Pēc Velmera iepriekš teiktā, sarunas ar abiem pretendentiem notika par darījuma juridisko struktūru, summu, samaksas grafikiem un pirmās iemaksas apjomu. Izvēloties vienīgo pretendentu, prioritātes esot gan gala summa, gan norēķinu grafiks, gan tas, kāda norēķina kārtība ir darījuma slēgšanas sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurģijas uzņēmums KVV Liepājas metalurgs (KVV), kas pārņemis ar maksātnespējīgās kompānijas Liepājas metalurgs pamatražošanu saistītos aktīvus, ražošanu plāno sākt februāra pirmajā vai otrajā nedēļā, pirmdien žurnālistiem teica KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Viņš norādīja, ka strādājot ar pilnu jaudu KVV varētu nodarbināt 1300-1400 cilvēkus, taču sākotnēji rūpnīcai būs nepieciešami 500-600 strādnieku.

Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers pirmdien Liepājā simboliski nodeva ražotnes atslēgas Kovaļenko. Velmers norādīja, ka simboliski nodotās «atslēgas» izmēra ziņā nevar salīdzināt ar metalurģijas milzi, toties ar tām ir iespējams iedarbināt Liepājas metalurga elektrokausēšanas ceha krāsni.

«Ar gandarījumu varu teikt, ka Liepājas metalurga pamatražotnes pārdošanas darījums ir pabeigts. Šodien savas pilnvaras uzņēmumā oficiāli nododu Igora Kovaļenko rokās, kas tālāk gādās par tik ilgi gaidīto metalurga darbības atjaunošanu. Protams, jāatzīst, ka pēdējā gada laikā esam dažkārt bijuši arī pārlieku optimistiski. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka šis pārdošanas process ir bijis unikāls, jo tāda mēroga maksātnespējīga uzņēmuma pārdošanas gadījums Latvijā nav bijis. Rezultātā, esmu priecīgs, ka tik īsā laikā ir izdevies pabeigt tik ļoti sarežģītu darījumu,» sacīja Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā pārkrauj par 7% vairāk kravu

Dienas Bizness, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos kopumā Liepājas ostā pārkrauti 3,695 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā apkalpoti 1 025 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 32 726 pasažieri, informē Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

No janvāra līdz septembrim ostā pārkrauti 2,409 miljoni tonnu beramkravu (65%), 996,4 tūkst. tonnas ģenerālkravu (27%), bet lejamkravu apgrozījums veidoja 289,5 tūkst. tonnu (8%). Šā gada deviņos mēnešos pārkrautas 2 821 TEU konteinervieniba, bet RO-RO vienību skaits veido 27 552.

Savukārt 2014. gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 372,1 tūkstotis tonnu dažādu kravu, kas ir par 15,4 % vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām - 240,2 tūkst tonnas jeb 65%, kam sekoja ģenerālkravas – 118,6 tūkst tonnu, jeb 32%. Lejamkravu apjoms šā gada septembrī sarucis līdz 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kāpēc ienesīgo LM maksātnespējas administratora amatu ieguva tieši Velmers?

Dienas Bizness, 07.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc ienesīgo AS Liepājas metalurgs (LM) maksātnespējas administratora amatu ieguva tieši Haralds Velmers? Līdz šim mazpazīstamā jurista profesionālās darbības ceļi ne reizi vien krustojušies ar partijai Vienotība pietuvinātiem cilvēkiem un šī politiskā spēka iecienītās konsultāciju kompānijas Prudentia amatpersonām, vēsta laikraksts Diena.

Pērn augustā ar Velmera palīdzību tika likvidēta Vienotības valdes priekšsēdētājas, Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas vīram Jānim Āboltiņam daļēji piederošā SIA Kame, kas nodarbojās ar kravu pārvadājumiem, norāda laikraksts. No Āboltiņa pleciem novēlās virkne saistību pret kreditoriem, savukārt Velmers dažas nedēļas pēc šī veikuma tika iecelts par LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratoru. Lūgta komentēt šo sakarību, Āboltiņa bijusi kategoriska: «Tās ir absolūtas muļķības! Skaidroju jau ne pirmo reizi - mūsu ģimenes paziņu un draugu lokā nav Haralda Velmera! Mans vīrs ir sniedzis plašu informāciju, kas attiecas uz šo maksātnespējas procesu. Viņš pats dzīvē nav saticis Haraldu Velmeru!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms audzis par 60,3%

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrauti 596,5 tūkstoši tonnu dažādu kravu, kas ir par 60,3% vairāk nekā 2014. gada septembrī, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka vistiešāk tas ir saistīts ar veiksmīgu graudaugu sezonu un aktīvāku darbību ostas dziļūdens piestātnēs, ko no šā gada 1. septembra no LSEZ AS Liepājas osta LM pārņēma LSEZ SIA Ekers Stividors LP. 2015. gada septmbrī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2983 pasažieri.

Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām, jo īpaši aktīvajā graudaugu sezonā - 482,6 tūkst. tonnas jeb 80,8%.

Tieši labība un labības produkti šā gada septembrī veidoja 377,5 tūkstošus tonnu. Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmntā bija celtniecības materiāli - 52,5 tūkstoši tonnu, kam sekoja cukurs, šķelda, minerālmēsli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru