Jaunākais izdevums

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Patlaban situācija ir optimāla, var aizbraukt gan uz Vāciju, gan uz Zviedriju, gan Krieviju. Taču nav izslēgts, ka nākotnē prāmju satiksme varētu attīstīties, jo Ventspils ostai nav «pudeles kakla» problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line darbības stratēģija nākamgad ir vērsta uz to, lai pielāgotos sēra direktīvas radītajām tirgus izmaiņām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārmaiņu laikā uzņēmums saviem klientiem sola nodrošināt stabilitāti, tomēr direktīvas ietekmē izmaksu pieaugumu novērst nevar. «Skatoties no ekonomikas perspektīvas, šis ir visnegatīvāk vērtējamais politiskais lēmums kopš tax free zonu atcelšanas,» uzskata Stena Line grupas direktors Karls Johans Hagmanis. Viņš atzīst, ka vides aizsardzība ir būtiska, taču noteikumiem jābūt vienādiem visiem tirgus spēlētājiem, turklāt ar uzņēmējiem un klientiem pieņemamām likmēm. «Diemžēl sēra emisiju samazināšanas regula nav šis gadījums,» savu viedokli pauž K.J.Hagmanis.

Paplašinās tīklu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Liepājas uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamnu sāks kursēt prāmis Stena Flavia, kurš šobrīd apkalpo Stena Line maršrutu no Ventspils uz Vāciju un Zviedriju. Papildu sagaidāmas izmaiņas kursēšanas grafikā starp Latviju un Zviedriju, atjaunojot 8 atiešanas nedēļā katrā virzienā, tā palielinot pakalpojuma kapacitāti, liecina medijiem sniegtā informācija.

Izmaiņas stāsies spēkā 2015. gada 12. aprīlī.

Ro-pax tipa prāmis Stena Flavia ir būvēts 2008. gadā, tā ietilpība ir 2300 kravu līnijmetri, 200 pasažieru auto un 830 pasažieru vietas, un kopš 2010. gada tas kursē no Ventspils uz Travemindi (Vāciju). Stena Flavia aizvietos prāmi URD, kas līdz šim kursēja no Liepājas uz Nīneshamnu. Turpmāk URD tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Mēs tuvojamies jau agrāk izvirzītajam mērķim: ieviest divus identiskus prāmjus, kas būtu vienlīdz piemēroti kā kravu pārvadāšanai, tā pasažieru ērtībām,» tā Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Iespējams, brauciena laikā bīstami sasvēries Stena Line prāmis; Liepājā veic kuģa pārbaudi

Gunta Kursiša, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā tiek apsekots prāmju kompānijas Stena Line kuģis URD, kurš, saskaņā ar kādas pasažieres teikto, brauciena Liepāja – Traveminde (Vācija) laikā esot bīstami sasvēries.

Stena Line pasažiere pauda, ka, viņasprāt, 9. aprīlī, kuģim braucot maršrutā Liepāja – Tramevinde (Vācija), tas bīstami sasvēries, draudot nogrimt. Atsaucoties uz pasažieres bažām, Latvijas Jūras administrācijas speciālisti 24. aprīlī un Liepājas ostas drošības virsnieks veica prāmja URD apsekošanu.

Kuģa apskates laikā iegūto informāciju Latvijas Jūras administrācija apkopos un analizēs, norādīja Liepājas ostas drošības virsnieks Kaspars Poņemeckis.

Stena Line ir starptautisks transporta un tūrisma pakalpojuma uzņēmums ar maršrutu tīklu Eiropā. Stena Line ir 22 prāmju maršruti Skandināvijas un Lielbritānijas reģionā un Baltijā. Kopumā Stena Line pārziņā ir 38 prāmji, kompānijā strādā seši tūkstoši darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā sākta graudaugu pieņemšana

Žanete Hāka, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kursēs prāmis Baltijska - Liepāja - Ustjluga

Vēsma Lēvalde, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5.augustā Liepājā sāks darboties vēl viena prāmju līnija Baltijska - Liepāja - Ustjluga, ko apkalpos LSEZ SIA Terrabalt.

Par datumu, kurā prāmis pirmo reizi iegriezīsies Liepājā, informējis prāmja operatora SIA Alfastar pārstāvis Viktors Katrečko. Db.lv rakstīja, ka šovasar Liepājas ostā paredzēts atklāt vēl viena prāmja līniju, kura savienotu mūsu pilsētu ar divām Krievijas ostām Baltijsku un Ustjlugu, maršrutā iekļaujot arī Vācijas ostu Zasnici (Sassnitz). SIA Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu.

Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Pirmdien šajā līnijā sāks kursēt prāmis Petersburg, kurš jau agrāk kursēja caur Liepāju. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā atklās jaunu prāmju līniju

Vēsma Lēvalde, 30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrība Terrabalt parakstījusi līgumu ar prāmju operatoru Alfastar par jaunas prāmju līnijas atvēršanu Ustjluga - Liepāja - Zasnica (Sassnitz).

Prāmja īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelceļu, db.lv atklāja LSEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš. Prāmis no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu.

Liepāja tikusi izvēlēta pēc tam, kad izvērtētas Klaipēdas un Ventspils ostas, atklāja Ā.Ozoliņš. Pēc viņa stāstītā, jau rudenī šajā maršrutā sāks kursēt otrs prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konteineru vilciena kravu ar prāmi līdz Skandināvijai nogādā 11 stundās

Žanete Hāka, 13.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos Ventspils brīvostas termināļos vērojams apjomu kritums, taču atsevišķas kravu grupas apkalpojošie komersanti saglabā līdzšinējo apgrozījumu vai pat to kāpina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš darbības sākšanas 2000. gadā termināļa darbība ir nostabilizējusies, sarunā ar DB norāda Noord Natie Ventspils terminals (NNVT) komercdaļas vadītājs Artis Šenkevics. Sākotnēji bijusi neziņa par nākotni, kravu trūkums, mazāki kravu apjomi nekā plānots, taču pēc krīzes situācija nostabilizējusies un lielie, pastāvīgie klienti saglabājušies. Tāpat nav mainījušies trīs pamatdarbības virzieni. Proti, prāmju kravas, konteineri, ģenerālās kravas. Līdz ar apaļkoksnes un šķeldas kravu pārcelšanos (uz Ventplac sauskravu termināli Ventas otrā krastā) atbrīvojusies sešus hektārus liela teritorija, kuru iespējams piedāvāt jauniem klientiem ar projektu kravām ar pagarinātu to bezmaksas glabāšanu. Pirmajā pusgadā terminālī vērojams 15% kravu apgrozījuma kāpums, tā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?

Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas osta iekļauta prāmja līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga

Lelde Petrāne, 05.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadot uzņēmumu Krievijā, Tauriņa pārziņā būs visu veidu pārvadājumi un noliktavu saimniecība

Līdzšinējais Stena Line Freight vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš izlēmis pamest Stena Line, lai uzsāktu darbu vācu kompānijas Schenker birojā Maskavā, liecina zviedru kuģniecības informācija. Arī pats A. Tauriņš apstiprina, ka no pirmdienas uzsāks darbu Krievijas DB Schenker vadītāja amatā.

Krievijas a/s Schenker ietilpst DB Schenker, kas ir vācu kompānijas Deutsche Bahn transporta un loģistikas daļa. Viņa pārziņā cita starpā būs gan aviācijas, gan jūras, gan sauszemes pārvadājumi, kā arī noliktavu saimniecība, liecina Schenker.com dati.

Faktiski šī ir A. Tauriņa atgriešanās Schneker sistēmā, jo pirms Stena Line piedāvājuma pieņemšanas 2013. gada janvārī viņš Schenker jau bija nostrādājis 17 gadus, aiziešanas brīdī būdams SIA Schenker vadītājs un kā DB Scheker Rail dzelzceļa pārvadājumu vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju un konteineru līnijas gatavas jebkuram Brexit scenārijam

To Dienas Biznesam norāda Latvijā strādājošo kuģniecību pārstāvji.

Šobrīd skaidrs ir vien tas, ka jābūt gataviem situācijai, kad vienošanās nav panākta, norāda zviedru prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis. Viņa pārstāvētā kompānija palīdz saviem klientiem ar papildu informāciju, tostarp par Portbase informācijas apmaiņas sistēmu, lai kravu nosūtītāji varētu labāk sagatavoties gaidāmajām izmaiņām procedūrās ostās Nīderlandē, Anglijā un Īrijā, kur Stena Line ir regulāri savienojumi. Prāmju līnija gan nav muitas brokeris, un arī kādu konkrētu šīs jomas pakalpojumu sniedzēju nelobē, līdz ar ko lielākais darba apjoms dokumentu sagatavošanā gulstas uz autopārvadātājiem un ekspeditoriem. Pēc viņa teiktā, nekādas izmaiņas prāmju grafikos vai cenās saistībā ar Brexit nav gaidāmas ne Baltijas jūras, ne Ziemeļjūras, ne Īrijas jūras maršrutos. Taču satiksmes sastrēgumi saistībā ar papildu procedūrām varētu būt sagaidāmi, līdz ar to Holandes ostās tiek paplašinātas automašīnu stāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apspriež iespēju atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauts otrs lielākais kravu apjoms atjaunotās ostas vēsturē

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz otrdienu Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ SIA Terrabalt (sadarbībā ar Stena Line) ar prāmi no Vācijas saņēma militāro aprīkojumu un bruņu tehnikas vienības, kas tiek gatavotas tālākai transportēšanai pa dzelzceļu, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Kā iepriekš ziņoja LR Aizsardzības ministrija - 20., 24. un 27.oktobrī Liepājas ostā ienāks operācijā Atlantic Resolve iesaistīto ASV bruņoto spēku vienību aprīkojums un dažāda veida militārā tehnika, tostarp bruņutehnika - tanki Abrams un bruņutransportieri Bradley -, kas paredzēta nākamās rotācijas vienībām visās trijās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada augustā Liepājas ostā pārkrautas 495 524.18 tonnas kravu, kas ir par 50,6% vairāk nekā 2016. gada augustā.

Tas saistīts gan ar graudaugu sezonas uzsākšanos, gan lielāku aktivitāti citu segmentu kravu pārkraušanā Liepājas ostā.

Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, kravu apgrozījuma pieaugums ir gan kokmateriālu, gan celtniecības materiālu, gan RO-RO kravu grupās, tomēr joprojām lielākā kravu grupa ir lauksaimniecības kravas, t.sk. labība un labības produkti.

Šā gada augustā Liepājas ostā beramkravas – labība un labības produkti, bagātinātās antracīta ogles, celtniecības materiāli, minerālmēsli, koksnes šķelda - veidoja 69,5% jeb 344,5 tūkst. Tonnu (+46,6%), kam seko ģenerālkravas – 110,1 tūkst. tonnu jeb 22,2% (+9,5%) un lejamkravas 40,9 tūkst. tonnu jeb 8,3% (+17,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piešķir atlaides prāmju līnijai

Vēsma Lēvalde, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde piešķīrusi speciālu ostas maksas atlaidi prāmjiem, nosakot 200 eiro lielu, pastāvīgu maksu par vienu Liepājas ostas apmeklējumu.

Šī maksa ietver kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas maksu (184 eiro) un sanitāro maksu (16 eiro). Lēmums pieņemts saistībā ar jaunas prāmju līnijas atvēršanu Liepājā, un šī maksa noteikta vienāda visiem prāmjiem – gan operatoram Alfastar, kas no jūnija vidus organizēs jaunu prāmju līniju Ustjluga – Liepāja – Zasnica, gan operatoram Stena Line, kas jau vairākus gadus nodrošina prāmju satiksmi starp Liepāju un Vāciju (Trāvemindi). DB rakstīja, ka Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu. Kravas un pasažieru prāmis Petersburg no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu. Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line aicinās meklēt piemērotas kravas

Egons Mudulis, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavi piedāvāt prāmju pakalpojumus Eiropas – Āzijas savienošanai caur Latviju

Zviedru kuģniecības Stena Line (SL) bizness 100% apmērā ir atkarīgs no tā, vai tirgū ir reāls pieprasījums pēc jūras pārvadājumiem. Tiklīdz kā tāds būs, piemēram, lai sasaistītu Latvijas loģistikas koridoru ar Skandināviju, kur tiktu nogādātas Ķīnas preces, kas te būtu nonākušas pa dzelzceļu, SL uzreiz būs gatava piedāvāt nepieciešamos prāmja pakalpojumus, DB norāda kompānijas Baltijas jūras maršrutu direktors Tonijs Mikelsens. Viņš ir aicināts piedalīties paneļdiskusijā 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmē «Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atvērs kuģošanas līniju no Ventspils uz Beļģijas un Apvienotās Karalistes ostām

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL) atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.

Kuģošanas kompānija SOL šodien izplatījusi preses relīzi, oficiāli paziņojot par saviem plāniem atvērt jaunu kuģošanas līniju starp Latviju, Beļģiju un Apvienoto Karalisti. Latvijā kā sadarbības partneris izvēlēta Ventspils osta. Jaunās līnijas kuģi tiks apkalpoti Noord Natie Ventspils Terminals, kur ir visa nepieciešamā infrastruktūra un pieredze Ro-Ro kravu apkalpošanā.

Kuģis no Ventspils uz Zebrugi Beļģijā un Tilburi Lielbritānijā dosies reizi nedēļā sākot no janvāra otrās puses. Jaunajā līnijā varēs pārvadāt treilerus, konteinerus un citas kravas uz ritošā sastāva.

Jau 90. gadu vidū Ventspils brīvostas valde lēma sākt darbu pie ostas kravu diversifikācijas, lai mazinātu atkarību no tradicionāli ostā visvairāk pārvadātajām beramkravām un lejamkravām. Tika pieņemts lēmums būvēt jaunu universālo kravu termināli, kas apkalpotu Ro-Ro, konteinerkravas, refrižeratorkravas. 2000.gadā terminālis bija uzbūvēts un nodots nomā kompānijai Noord Natie Ventspils Terminals. Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēja prāmju piestātnes, kraujlaukumus un termināļu ēkas kravas un pasažieru apkalpošanai, kas pavēra iespēju Ventspilī attīstīt prāmju satiksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru