Darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai ir jābūt vienam notopošās valdības deklarācijas un rīcības plāna punktiem, lai turpinātu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī uzlabotu dzīves kvalitāti.

Lai gan Latvija pēdējos gadus ir samazinājusi darbaspēka nodokļu slogu līdz 40,5%, tomēr tas ir augstākais starp Baltijas valstīm un trešais augstākais Ziemeļeiropā, atpaliekot no Zviedrijas un Somijas.

Jāmaina princips, ka nodarbināt Latvijā darbinieku ir dārgi. Jaunās valdības veidotājiem kā vienu no prioritātēm veicamo darbu sarakstā būtu jāizvirza darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas turpināšanu, ko izdevies samazināt pēdējos gados par 2,7 procentpunktiem. Salīdzinājumam Lietuvā nodokļu slogs uz darbinieku ir 37%, bet Igaunijā tas ir 38%. Tas nozīmē, ka mūsu kaimiņvalstis ir pievilcīgākas investoriem un arī darba ņēmējiem, kas saņem lielāku atalgojumu par darbu. Kaimiņvalstu pieredze rāda, ka mazāks nodokļu slogs ir pietiekama motivācija arī augstākam vidējam atalgojumam valstī, salīdzinot ar Latviju. Latvija konkurē starptautiski, un darbaspēka izmaksas ir viena no nozīmīgākajām komponentēm, kas būtiski ietekmē arī produkcijas un pakalpojuma izcenojumus.

Līdz 2024.gada maija beigām jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina Finanšu ministrijai (FM) izvirzītais mērķis valdības rīcības plāna projektā.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem FM jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes - reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Nodokļu politikas pamatnostādņu uzdevums ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos.

Jau ziņots, ka decembra sākumā sarunā ar žurnālistiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

Alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, kā arī dārzeņi un augļi 2024. gadā kļūs dārgāki, jo tiem tiks piemērotas augstākas nodokļu likmes, vienlaikus darba devējiem nebūs jāmaksā darbaspēka nodokļi, kad apmaksās darbinieka studijas augstākās izglītības mācību iestādēs.

Tādu iespējamo izmaiņu buķeti iezīmē Dienas Biznesa aptaujātie, vērtējot valdībā izskatīto informatīvo ziņojumu Par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību, vienlaikus norādot, ka galīgo lēmumu pieņems Saeima.

Interesanti, ka pēc vairāku aptaujāto sacītā attiecībā uz vairāku pozīciju, piemēram, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu cilvēku veselībai kaitējumu radošajiem produktiem, šaubu par to ieviešanu neesot, bet ir jautājums par PVN samazinātās likmes 5% augļiem un dārzeņiem darbības termiņa, kurš beidzās 2023. gada 31. decembrī, pagarināšanu.

SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba, uzskata: "Diemžēl jau no paša skaļi pieteiktās nodokļu reformas sākuma bija skaidrs, ka zilonis, visticamāk, izrādīsies pārāk liels, lai to apēstu vienā kampienā. Rezultātā esam jaudīgi nokurinājuši ierēdņu un sociālo partneru laiku, lai nonāktu pie secinājuma, ka ne par kādām būtiskām pozitīvām pārmaiņām vienoties nespējam. Manuprāt, vislabāk šī procesa sauso atlikumu raksturo piedāvājums par pāris centiem pacelt akcīzes nodokli alus bundžai, lai finansētu veselības aprūpi un valsts aizsardzību. Lielais jautājums par darbaspēka nodokļu samazināšanas nepieciešamību kārtējo reizi ir palicis atvilktnē. No vienas puses tēlojam, ka ļaunās bankas ir jāsoda ar jaunu nodokli, no otras puses turpinām grūst sociālo nodokli 2.pensiju līmenī, vienlaikus nespējot atrast līdzekļus veselības apdrošināšanai. Imitējot uz izaugsmi vērstas darbības, būsim beidzot nonākuši pie tā, ka ar nodokli neapliek mācību maksu augstskolās, lai gan par privātiem darbinieku kursiem nodoklis nebija jāmaksā arī iepriekš! Jā, protams, virkne piedāvājumu ir pozitīvi un bija nepieciešami. Tomēr būtu laiks saprast, ka, šādā tempā risinot sasāpējušus tautsaimniecības jautājumus, Latvijas izaugsme būs drīzāk tīras veiksmes, nevis mērķtiecīga valdības darba rezultāts".

Samulsināja Valsts prezidents Egils Levits, nesen televīzijā paužot, ka valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanā darbojas klupdama un krizdama, taču pareizā virzienā. Kas ir šis pareizais virziens? Uz to īsti atbildes nav.

Labi, varam minēt. Pirmā pazīme varētu būt saslimšanas mazināšana, ar pandēmiju saistītu ierobežojumu atcelšana. Virzība uz to it kā būtu, bet tad aktualizējas jautājums par izvēlētās taktikas pareizumu un tempiem. Esam jau rakstījuši, ka, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, kam visdrīzāk varam līdzināties, ierobežojumu ekonomikai periods bija īsāks, līdz ar to nav brīnums, ka kaimiņvalstīs izaugsmes tempi ir krietni labāki par tiem, kas pie mums novēroti. Proti, gliemezis gan var iet tajā pašā virzienā, kurp zaķis, taču, ja tempi ir nesalīdzināmi, tad ar virzienu vien nepietiek. Mums ir atvērtas ekonomikas, ja sākam atpalikt, tas uzreiz atstāj iespaidu uz darbaspēka migrāciju un investīcijām, bet sekundāri – arī uz nodokļu slogu to maksātājiem.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.