Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Piektdien, 14.martā, pulksten 9:00 ATTA centrā Rīgā norisināsies ekstrēmākais uzņēmējdarbības pasākums “Stay Sharp LIVE”, kura laikā veiksmīgākie Latvijas uzņēmēji dalīsies ar savu pieredzi par to, kā radīt veiksmīgu biznesu.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir viena no būtiskākajām biznesa attīstības sastāvdaļām, uzskata “Sharpify” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. ““Stay Sharp LIVE” ir domāts tiem, kuri grib dominēt, nevis sacensties, tāpēc pasākuma laikā mēs klātesošos iepazīstināsim ar reālām biznesa stratēģijām, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus gan biznesā, gan dzīvē. Bieži uzņēmēji saskaras ar problēmām, kuras patiesībā kāds cits jau ir atrisinājis. Zems pārdošanas apjoms, neefektīvs mārketings, grūtības atrast darbiniekus un nespēja izmantot savu potenciālu ir tikai dažas no lietām, ar kurām ceļā uz panākumiem sastopas teju ikviens uzņēmējs. Kā nepadoties un nezaudēt enerģiju? Kā risināt sava biznesa problēmas? To visu un vēl vairāk būs iespējams uzzināt “Stay Sharp LIVE”. Mēs vēlamies palīdzēt uzņēmējiem kļūt par savu 2.0 versiju un sasniegt savus mērķus. Jaunas stratēģijas, iedvesma un šovs - būs stilīgi un sharp,” pārliecināts ir N.Jansons.

Saruna ar Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu par gatavošanos Eiropas čempionātam EuroBasket 2025 Rīgā, kā notiek gatavošanās, organizācijas aizkulises, 19 miljonu eiro izmaksas, mārketings, finanses, un, protams, basketbols un karjera pēc profesionālā sporta.

Par to, kā tiek rīkots lielākais sporta pasākums Latvijā ar 240 000 biļetēm, 1000+ cilvēku komandu un 500 brīvprātīgajiem.

"Mūsu mārketings ir mūsu labie rezultāti", saka Kaspars par EuroBasket Latvijā.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji – Niks Jansons un Matīss Ansviesulis. Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus.

Ļoti interesanta saruna BlackBox šovā ar DELSKA valdes priekšsēdētāju un CEO Andri Gailīti jaunajā 30 miljonu eiro datu centra projektā. Runājam par datu centra biznesa modeli, kā tas pelna, un kā strādā. Ejam tūrē pa jauno datu centru, runājam par mega apjomiem, par grūtībām biznesā, un par karstumu.

“Katram ir jādara to, ko viņš māk, tāpēc ir tikai loģiski, ka es turpinu te strādāt”, stāsta Andris par darbu DELSKA.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Sirsnīga un atklāta saruna ar uzņēmēju, SIA Evelatus dibinātāju Valteru Ģērmani, kura uzņēmums no 4 m² liela telefonu remonta stenda izaudzis līdz 28 veikaliem visā pasaulē, tajā skaitā Ķīnā, ar 100+ darbiniekiem un vairāk nekā 25 miljonu EUR apgrozījumu gadā.

Runājam par grūto bērnību, motivāciju, biznesa kļūdām un panākumu cenu. Valters dalās ar to, kā no nulles uzbūvēt zīmolu, kas pārstāv kvalitāti, kās pārdod tūkstošiem preču dienā, par reālo biznesa sākšanas pusi bez zināšanām.

“3 svarīgākās lietas dzīvē ir saprast, kas es esmu, ar ko es esmu un uz kurieni es eju”, saka Valters par pagrieziena punktu dzīvē.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

No šīs nedēļas Db.lv būs pieejamas sociālajos medijos populārā biznesa podkāsta “BlackBoxŠovs” jaunās sezonas epizodes, iedvesmojot tūkstošiem skatītāju ar patiesiem un aizraujošiem stāstiem no Latvijas un starptautiskās uzņēmējdarbības vides.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Uzņēmēji, Niks Jansons un Matīss Ansviesulis, dalās ar veidiem, kā visātrāk un vieglāk uzbūvēt biznesu ar apgrozījumu 1 miljons eur gadā.

Šajā video apkopojam svarīgākās biznesa funkcijas, kā biznesa matemātika, naudas piesaiste nevis peļņas investēšana biznesā, komandas veidošana - kapēc ir svarīgi piesaistīt labākos darbiniekus, mārketingu un pārdošanu.

Matīss Ansviesulis ar spēcīgu prezentāciju no "Stay Sharp Live Online 2025" atklāj, kā kļūt par pārrunu monstru, kur atklāj, cik svarīgi ir praktizēties un mācīties pārrunas biznesā.

Šajā prezentācijā uzzināsi, pieredzējuša uzņēmēja pārrunu kļūdas, kā iegūt vēlamo rezultātu, kāpēc pirmajam būtu jāizsaka piedāvājums, par darījumu alternatīvām, un vēl ļoti daudz noderīgām lietām pārrunās biznesā.

"Svarīgākais nav vienoties, bet gan dabūt sev vēlamo rezultātu", akcentē Matīss.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Epizode ar pasaulē vadošā betona tehnoloģiju uzņēmuma Primekss īpašnieku Jāni Ošleju.

Uzņēmums aktīvi darbojas jau 28 gadus, 2024.gadā apgrozot 110 miljonus eiro, nodarbinot 500 darbiniekus. Diskutējam par rūpniecību un celtniecību, nišu un katra uzņēmuma priekšrocībām, kā pelnīt miljonus, par to, kas dzīvē ir svarīgi. “Jāfokusējas uz konkrētu nišu, lai vari panākt, ka visi tajā nišā pērk tevi”, iesaka Jānis.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus katījumu mēnesī.

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Saruna ar Kinetics Nail Systems īpašnieku Andžeju Stenclavu par biznesu un tā attīstību, produktu un dizainu, kuras laikā arī taisījām personalizētu nagu laku, apskatījām ražošanu un tās procesus.

Kinetics ir viena no retajām kompānijām, kas pati ražo savu produktu nagu laku nozarē.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas enerģijā, ko tu ieguldi savā darbā, uzskata Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis.

Tā nav tikai spēja strādāt, bet arī aizrautība un disciplīna, kas ļauj virzīties uz mērķiem soli pa solim, spriež J.Rumkovkis. Būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, kā arī pieņemt gan izaicinājumus, gan arī neveiksmes un mācīties no tām. Dažkārt, kad visa ir par daudz, jāspēj paņemt arī mazu pauzi, jo nereti neapzināti mēdzam atrast pareizos risinājumus tieši tajos brīžos, kad prāts atpūšas un izslēdz stresa faktorus. Tas ļauj domāt analītiski, atdalīt emocijas no darba un pieņemt skaidrus, loģiskus lēmumus, spriež Uniso valdes loceklis. Biznesa pasaule ir mainīga un dinamiska, tādēļ ir svarīgi atrast savu recepti produktivitātei - tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, atgādina J.Rumkovskis.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Pēdējos gados Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektors ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Lai gan 2023. gadā bija vērojama sociālo uzņēmumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ekonomiskā nestabilitāte, tostarp inflācijas pieaugums, enerģētikas krīze un karš Ukrainā, šobrīd atkal vērojams sociālo uzņēmumu skaita pieaugums.

Vienlaikus daudzi sociālie uzņēmumi norāda, ka joprojām izjūt nestabilitāti, kas būtiski ietekmējusi iespējas plānot ilgtermiņa finanšu stabilitāti. 51% sociālo uzņēmumu Latvijā finanšu plānošanas stabilitāte ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Šāda nestabilitāte var ierobežot uzņēmumu ilgtermiņa attīstību un radīt papildu riskus.

Cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus

Vienlaikus ir arī pozitīvas tendences, piemēram, pieaugošā interese par vides ilgtspēju un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Uzņēmumi arvien biežāk cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu. Šīs pārmaiņas signalizē par sociālās uzņēmējdarbības virzību uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības jomas attīstīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm un LIAA ar savām programmām turpinās to atbalstīt, konferences “Deep Tech Atelier 2025” atklāšanā uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa uzvēra, ka līdz šim Latvija ir apliecinājusi sevi, kā viena no straujāk augošajām “deep–tech” ekosistēmām Eiropā, ko ko apliecina arī vairāku mūsu inovatīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Aerones", "Naco Technologies" un citu piesaistītās ievērojamās investīcijas un sasniegumi starptautiskā mērogā.

Ceturtdien, 15. maijā, Rīgā, Fantadromā, ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un LIAA direktores Ievas Jāgeres uzrunām, tika atklāta jau septītā zinātņietilpīgo tehnoloģiju konference “Deep Tech Atelier”. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, kļūstot par lielāko šāda veida notikumu Baltijā. Šogad pasākumam reģistrējušies vairāk nekā 2000 viesu no 55 valstīm. Konference turpināsies arī piektdien, 16. maijā.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Uzņēmējdarbības pasaulē, kurā tradīcijas bieži sastopas ar jaunām idejām un tehnoloģijām, inovāciju un celmlaužu meklēšana ir kļuvusi par kritisku faktoru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju.

Straujais tehnoloģiju attīstības temps būtiski maina ne tikai biznesa ekosistēmu, bet arī izglītības nozari, kas palīdz sagatavot topošos uzņēmējus. Uzņēmumi, kas jau šodien veic novatoriskus soļus tehnoloģiju jomā, ne tikai nodrošina sev konkurētspēju, bet arī rada paliekošu iespaidu sabiedrībā kopumā. Viena no iniciatīvām, kas maina izglītību tehnoloģiju un biznesa jomā ir “StartSchool” programma.

Spēja iet līdzi laikam

Tehnoloģijas spēlē arvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, un to veiksmīga integrācija uzņēmējdarbībā var būt izšķiroša, lai gūtu panākumus. Tos, kuri dzimuši laikā no 2001. līdz 2013. gadam, pieņemts uzskatīt par “Z” paaudzi, savukārt pēc 2013. gada dzimušos dēvē par “Alfa” paaudzi. Viņi ir globāli domājoši, tehnoloģiski prasmīgi un kritiski pret ikvienu produktu vai pakalpojumu, kas neatbilst viņu augstajām prasībām. Viņi nav piesaistīti tradicionālajiem biznesa modeļiem un nepacieš sliktu servisu vai novecojušus procesus. Ja kaut kas nefunkcionē, tas tiek atklāti pausts, izmantojot sociālos medijus un globālās saziņas platformas. Šīs paaudzes globālā perspektīva un komunikācijas prasmes angļu valodā padara viņus atvērtus un pieejamus starptautiskiem risinājumiem. Tas rada jaunas prasības uzņēmumiem, kuri vēlas veiksmīgi darboties šajā mainīgajā vidē – vairs neder pieteikumu izskatīšana 30 dienu laikā, tagad ir laiks ātriem, elastīgiem un lietotājam draudzīgiem risinājumiem.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

Šodien Rīgā norisinās Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #UzdrīkstiesUzvarēt, pulcējot rekordlielu skaitu – 7500 jauniešus no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji un pazīstamas radošo jomu personības dalīsies saviem stāstiem par drosmi un panākumiem biznesā, iedvesmojot skolu jauniešus un studentus īstenot savas idejas un projektus.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Liepājā norisinās Jauno uzņēmēju dienas – Gen-E Latvia 2025 – pasākums, kurā piedalīsies Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi, sacenšoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā.

Latvijas finālam no vairāk nekā 1700 uzņēmumiem izvirzīti 20 labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) vidusskolu grupā un 10 labākie pamatskolu grupā. Vidusskolas grupas labākais SMU iegūs tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālā Atēnās, Grieķijā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns stāsta: "Konkursā mēs vērtējam skolēnu izstrādāto ideju oriģinalitāti, kā arī viņu izaugsmi un paveikto visa gada laikā. Finālā piedalās komandas no dažādiem Latvijas reģioniem, un skolēnu radītie risinājumi patiešām pārsteidz ar savu daudzveidību – no lavandas tējas ekstraktiem, mobiliem sabiedriskā transporta rokturiem līdz tūrisma maršrutu platformai, izmantojot mākslīgo intelektu.”