Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Bērziņa akcentēja, ka šādos atbildīgos amatos, ņemot vērā, ka jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, jābūt uzticamiem cilvēkiem.

Intervijā Latvijas Radio Bērziņa papildināja, ka atbildība par vēlēšanu balsu skaitīšanas nedienām noteikti būtu jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), jo tā vadīja visu vēlēšanu organizēšanas procesu. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka tas, kā notika balsu skaitīšana, nav pieņemami, un tā notikt nedrīkst.

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Kā norādīja Tkačenko, ja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbības iemesli būtu uzskatāmi viegli identificējami sistēmā vēlēšanu nakts laikā, VDAA būtu darījuši visu iespējamo, lai to operatīvi novērstu.

Tkačenko atzīmēja, ka kopumā vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņu tika apkalpoti elektroniski, kas nozīmē, ka vēlēšanu zīmes skenēja divas trešdaļas iecirkņu.

VDAA apkopotie dati liecina, ka 284 381 jeb 41% vēlēšanu zīmju tika noskenētas un dati tika apstrādāti elektroniski.

Šie skaitļi arī auditēšanas rezultātā vēlreiz tiks izvērtēti, kas ļaus precīzāk saprast esošās sistēmas veiktspēju, piebilda Tkačenko.

Komentāru par to, vai VDAA direktors Jorens Liops plāno atkāpties no amata, VDAA pārstāvji aģentūrai LETA nesniedza. Savukārt TV3 ziņu un "Nekā personīga" vēlēšanu speciālizlaidumā Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Šodien, 9.jūnijā, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa parakstīja rīkojumu par Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktora Jorena Liopas atstādināšanu no amata, kamēr noris VDAA un citu iesaistīto pušu darba un atbildības izvērtēšana saistībā ar pašvaldību vēlēšanu norisi.

Ministre Inga Bērziņa: "Vēlēšanu naktī novērotās problēmas balsu skaitīšanas procesā ir nepieņemamas. Uzklausot VDAA skaidrojumus par radušos situāciju, es neesmu guvusi pārliecību, ka aģentūra ir izdarījusi visu iespējamo, lai nepieļautu šādu iznākumu, tādējādi VDAA vadītājam zaudējot manu uzticību. Vienlaikus uzskatu, ka atbildība jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas ir Saeimas ievēlēta institūcija."

Direktora amata pienākumus līdz turpmākajam rīkojumam pildīs VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Ministre VDAA direktoru atstādināja, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 39.pantu. Rīkojums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

Saeimas deputāti šodien ievēlēja Māri Zviedri Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā.

Par Zviedra ievēlēšanu nobalsoja 78 Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas deputāti, bet pret nobalsoja deputāti no opozīcijas partijas "Stabilitātei".

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums CVK ārkārtas sēdē pieņemts, ņemot vērā, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) kā šo vēlēšanu tehnisko risinājumu nodrošinātājs, nav spējis nodrošināt automātisko balsu skaitīšanas procesu, kā rezultātā ir jāpāriet uz manuālo balsu skaitīšanu.

Ņemot vērā, ka vēlēšanu iecirkņu darbinieki bez pārtraukuma ir strādājuši daudzas stundas, nolemts dot iespēju viņiem atpūsties, ja tas nepieciešams. Vienlaikus noteikts, ka atpūtā var doties tie vēlēšanu iecirkņi, kuros noteikts balsu sadalījums pa kandidātu sarakstiem.

"VDAA ir atzinusi, ka jaunā balsu skaitīšanas sistēma nespēj darboties, tāpēc balsis jāskaita manuāli. Ilgāk par CVK sēdē noteikto laiku vilcināties vairs nedrīkst - sabiedrībai ir tiesības iespējami ātri uzzināt vēlēšanu rezultātus," uzsver CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA) slēgt iepirkuma līgumu ar konkursa "Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) izstrāde, ieviešana, attīstīšana un uzturēšana" uzvarētājiem, liecina informācija IUB mājaslapā.

VDAA uzdots novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos pieteikumus.

Jau ziņots, ka VDAA pērn novembrī izsludināja EDIM izstrādes konkursu. Iepirkums tika īstenots, izmantojot dialoga procedūru, kas paredz dialogu ar kandidātiem, lai definētu prasības projektam, nodrošinot efektīvu risinājumu un sabalansētu risku sadalījumu.

Konkursa dialoga posmos plānota kandidātu atlase, sarunas ar tiem par iepirkuma priekšmetu, prasībām un līguma noteikumiem, uzaicinājums iesniegt galīgos piedāvājumus un piedāvājumu vērtēšana. VDAA norāda, ka šī procedūra ļauj izmantot kandidātu zināšanas prasību definēšanā.

Valdošā koalīcija Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatam vienojusies virzīt Rīgas vēlēšanu komisijas vadītāju Māri Zviedri, aģentūrai LETA pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka gan koalīcijā, gan parlamentā kopumā - šoreiz pat nešķirojot pozīciju un opozīciju - valdījusi vienota izpratne, ka CVK vadītāja amatam jāvirza cilvēks ar praktisku pieredzi vēlēšanu organizēšanā.

"Tas nozīmē, ka kandidātam jābūt ar pieredzi vēlēšanu procesā no organizatoriskās puses - skaitot balsis, organizējot vēlēšanu iecirkņus un nodrošinot procesa norisi," uzsvēra Jurēvics.

Ņemot vērā to, ka kandidātam jābūt gatavam sākt darbu nekavējoties, jo jau pēc nedaudz vairāk nekā gada notiks Saeimas vēlēšanas, koalīcijas frakcijas, kā arī daļa opozīcijas ir gatava gan atbalstīt, gan virzīt šādu kandidātu, akcentēja Jurēvics.

Politiķis atzīmēja, ka Saeimas deputāti par jaunā CVK priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā lems sēdē ceturtdien, 19.jūnijā.

Kļūmes, kuras radās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ir jāskata kopumā un jāseko, lai tās neatkārtotos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzina, ka vēlēšanu komisijas darbinieki strādāja no sirds un paveica darbu labi. Tomēr viņa pauda neapmierinātību ar tehniskajām problēmām - algoritmi, kas bija izstrādāti iepriekš, reālajā situācijā nedarbojās, kā bija plānots.

Viņasprāt, Saeimai būtu jāsazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un jānoskaidro, kāpēc solītais netika izpildīts.

Politiķe atzīmēja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai (JV) ir uzdots izvērtēt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) atbildību. Viņa uzskata, ka jāvērtē ne tikai VDAA, bet arī kopumā jānodrošina, lai šādas tehniskas kļūmes un komunikācijas trūkumi neatkārtotos nākamajās vēlēšanās.

Ministru kabinets krīzes vadības sēdē otrdien nolēma vēlēšanu sistēmu izstrādi nodot valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "Latvijas valsts meži" (LVM).

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies" un tā vietā rosināja nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, "Tet" un LVM.

Kā iepriekš informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomniece Sabīne Spurķe, šādas izmaiņas tiek piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem".

Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo "to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti".

Nav noslēpums, ka Latvijas izglītībā trūkst līderu – to apliecina arī daudzās skolu direktoru vakances. Liela daļa esošo skolu vadītāju ir vecumā virs 65 gadiem, kas nozīmē, ka nākotnē šī problēma tikai pieaugs.

Kāpēc esam nonākuši situācijā, kad nozarē trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties lielāku atbildību, un, vai labs pedagogs var kļūt arī par labu skolas direktoru?

Līderu trūkums nozīmē lēnākas pārmaiņas un inovācijas

Šī brīža situācija ar līderu trūkumu izglītībā ir rezultāts vairāk faktoru kopumam. Pirmkārt, tā ir palieka no padomju laika, kad personīga līderība tika mērķtiecīgi bremzēta. Otrkārt, tas ir sistemātiska atbalsta trūkums skolu vadītājiem – daudzi šajā amatā jūtas vientuļi, bez atbalsta iespējām. Treškārt, tā ir ilgstoša nozares politikas ietekme, kur kontrole prevalē pār atbalstu, piemēram, pašvaldību izglītības pārvaldes darbojas kā kontroles mehānisms, nevis sadarbības partneris. Līderu trūkums izglītībā nenozīmē tikai neaizpildītas skolu direktoru vakances. Tas nozīmē arī lēnākas pārmaiņas un inovācijas. Mūsdienīga izglītība veidojas tur, kur ir cilvēki, kuri uzņemas atbildību un nebaidās riskēt; cilvēki, kuri saredz iespējas tur, kur citi - iemeslu čīkstēšanai.

Lai gan Saeima vēl nav pieņēmusi attiecīgos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau ir sācis ieviest dažas no publisko iepirkumu sistēmas reformām, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Piemēram, Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pārņemšanu IUB pārziņā. Lapiņš sacīja, ka šis pārņemšanas process ir sākts, bet vēl ir detaļas, kuras jāsaskaņo ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo šī sistēma ir jau 10-15 gadus veca un nav tik vienkārši pārnest visus procesus.

Pēc Lapiņa skaidrotā, nākotnes redzējums ir, ka IUB šo sistēmu pārbūvē, lai procesus vienkāršotu, apvienotu un padarītu lietotājiem ērtākus, bet šobrīd ir jānodrošina tās darbības nepārtrauktība. Lapiņš pauda cerību, ka janvārī, vēlākais februārī, mēs ar VDAA par visu vienosimies.

Tāpat IUB jau strādā pie projekta, lai piesaistītu finansējumu iepirkumu platformas attīstībai un lai nebūtu vairs divas - IUB un EIS - platformas, bet viena sistēma iepirkumu izsludināšanai. Lapiņš skaidroja, ka līdzšinējie mēģinājumi veidot saskarsmes abām vēsturiskajām sistēmām parādīja, ka tas ir gan dārgi, gan neefektīvi un ar problēmām tālākajā uzturēšanā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atkāpusies no amata, trešdien paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par to Siliņai Bērziņa paziņojusi trešdien, un premjere Bērziņas atkāpšanos ir pieņēmusi.

Siliņa par Bērziņas lēmumu medijiem paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Premjere norādīja, ka Bērziņa bijusi pirmā, kas aktīvi rīkojusies saistībā ar vēlēšanu ķibelēm un atstādinājusi Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) vadītāju. Tāpat Bērziņa, pēc Siliņas teiktā, uzreiz sākusi skaidrot, kā radušās visas tehniskās neskaidrības, kas bijušas vēlēšanu norisē.

Siliņai svarīgākais tagad esot, lai uz nākamajām vēlēšanām, kas būs Saeimas vēlēšanas 2026.gada rudenī, visas lietas būtu sakārtotas perfektā kārtībā un šāda situācija neatkārtotos.

Rīgas apgabaltiesa trešdien atcēlusi apcietinājumu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krimināllietā iesaistītajam "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam, savukārt bijušajam Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoram Jorenam Liopam drošības līdzeklis atstāts negrozīts.

Cerusa advokāts Guntars Precinieks apstiprināja, ka klientam atcelts apcietinājums un patlaban nav piemērots cits drošības līdzeklis. Aizstāvamais esot jāatbrīvo nekavējoties.

Valsts policija kā procesa virzītāja aģentūrai LETA komentārus par tiesas lēmumu un turpmākajām darbībā nesniedza.

LETA noskaidroja, ka apgabaltiesa atstājusi spēkā apcietinājumu Liopam. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka abu aizdomās turēto personu sūdzības par pirmās instances lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, apgabaltiesa skatīja videokonferences režīmā.

Valsts policija (VP) EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".

"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).

Jau ziņots, ka cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.

Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

"Skaidrs, ka jau tuvākajā laikā tiks izvērtētas atbildības, izanalizējot katras iesaistītās puses atbildības. No savas puses varu teikt, ka CVK ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi," pauda Saulīte.

Pamatojot savu nostāju, viņa sacīja, ka visiem vēlētājiem, kas vēlējās nobalsot, bija iespēja to izdarīt, un arī balsis tiek saskaitītas.

"Ir jānoskaidro, kāpēc tehnoloģiski neizdevās digitālais balsu skaitīšanas process, un jāizdara pareizie secinājumi, lai pieļautās kļūdas neatkārtotos nākamā gada Saeimas vēlēšanās," teica Saulīte.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Ņemot vērā, ka trīs Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos vēl nav izdevies pabeigt Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atkārtoti pagarinājusi datu apkopošanas galīgo termiņu līdz šodienas plkst.19, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Par partijām nodotās balsis ir saskaitītas, partiju iegūto mandātu skaits ir zināms, bet komisijām vēl palikuši darbi, kas prasa precizitāti, saskaitot "Par" un "Pret" atzīmes.

Nakts vidū, cīnoties ar tehniskām grūtībām balsu skaitīšanā, pati CVK bija lēmusi, ka visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pēc tam šis termiņš tika pagarināts līdz plkst.16 un tagad līdz plkst.19.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Oktobra vidū AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons apstiprināts Eiropas sadales sistēmas operatoru apvienības (E.DSO) direktoru padomes sastāvā.

Tas "Sadales tīklam" ļaus efektivizēt sadarbību ar citiem E.DSO dalībniekiem, stiprinās Latvijas interešu un vajadzību pārstāvniecību starptautiskā mērogā.

AS "Sadales tīkls" jau vairāku gadu garumā ir bijusi aktīva E.DSO dalībniece, tostarp šī gada jūlijā Latvijā uzņēma E.DSO ģenerālsekretāru Čārlzu Eseru (Charles Esser) ar delegāciju, iepazīstinot apvienības vadību un biedrus ar uzņēmuma struktūru, pieeju elektrotīkla attīstībai un nākotnes prioritātēm. Būtiski, ka direktoru padomē uzņemti arī Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, "Elektrilevi" un "ESO", vadītāji.

"Tikt apstiprinātam E.DSO direktoru padomē man ir liels gods – paldies E.DSO vadībai par novērtējumu un uzticēšanos. Tas ir nozīmīgs solis "Sadales tīkla" tēla stiprināšanai starptautiskā mērogā, kas sniegs mums jaunas sadarbības iespējas pētniecības un inovāciju jomā, stiprinās ārējā finansējuma piesaistes iespējas. Turklāt nozīmīgi, ka direktoru padomē no janvāra tiks pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis! Kļūšana par E.DSO biedru jau līdz šim mums ļāva pārņemt labākās elektrotīkla attīstības un klientu apkalpošanas prakses no jaudīgākajiem Eiropas kolēģiem, turpināsim aktīvu pieredzes apmaiņu, un noteikti kolēģi var daudz mācīties arī no mums," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Juri Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Ģenerālprokuratūrā reorganizēta 2021.gadā izveidotā Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā iepriekš strādāja prokurore Viroika Jirgena, kas cēla trauksmi par ģenerālprokurora Jura Stukāna darbībām. Reorganizācija šogad notikusi jau vairākās Ģenerālprokuratūras nodaļās.

Kā aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā, nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, efektīvāku prokuroru darba koordinēšanu, kā arī nolūkā radīt vienmērīgāku prokuroru darba slodzes sadalījumu, veikta prokuroru darba prioritāšu izvērtēšana un konstatēta nepieciešamība optimizēt Ģenerālprokuratūras struktūrvienību darbu.

Optimizēšanas rezultātā tiek reorganizēta Ģenerālprokuratūras struktūrvienība - Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā bija piecas amata vietas - virsprokurors un četri prokurori. Šajā nodaļā iepriekš strādāja arī Viorika Jirgena, kura cēla trauksmi par ģenerālprokurora darbībām. Prokurorei izdegšanas dēļ kopš janvāra noteikta darba nespēja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš nupat tika apstiprināts amatā atkārtoti, iepriekš ierosināja pārbaudi par V. Jirgenas norādēm. Tika pieļauts, ja apgalvojumi izrādīsies patiesi, J. Stukānu nāktos atbrīvot no pienākumu izpildes.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.