Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta asociācijas līdzšinējā izpilddirektore Ieva Ligere, aģentūrai LETA apstiprināja Ligere.

Viņa skaidroja, ka SIA "Atstarte-nafta" 2024.gada nogalē iesniedza pieteikumu par izstāšanos no Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas. Līdz ar to amatu asociācijas valdē atstāja "Astarte-nafta" pārstāvis Ojārs Karčevskis, kurš bija asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Ligere norādīja, ka atbilstoši asociācijas biedru lēmumam viņa turpinās pildīt arī izpilddirektores pienākumus. "Tas ļaus asociācijai turpināt darbību pie nozares regulējuma pilnveides, īpaši ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa ieviešanu degvielas tirdzniecības nozarē Latvijā," piebilda Ligere.

Darbu asociācijas valdē turpina arī Armands Žubulis un Inese Ulmane, liecina informācija "Firmas.lv".

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi “Circle K Latvia” un “Astarte-Nafta” ir iesnieguši kopīgu ziņojumu Konkurences padomē par degvielas mazumtirdzniecības tīkla “Astarte-Nafta” 26 degvielas uzpildes staciju pārdošanu “Circle K Latvia”.

Lai darījums varētu tikt īstenots, vispirms ir jāsaņem Konkurences padomes atļauja.

“Viens no “Circle K” mērķiem ir būt tuvākiem saviem klientiem, padarot viņu ikdienu ērtāku. Līdz ar mūsu degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu būsim tuvāk mūsu klientu mājvietām – jaunajiem klientiem tā būs iespēja iepazīties ar mūsu piedāvājumu vietās, kur līdz šim Latvijā vēl nebijām pārstāvēti, savukārt mūsu biznesa, valsts un pašvaldību klientiem varēsim sniegt vēl plašāku un ērtāku tīkla pārklājumu Latvijā,” saka Skirmantas Mačiukas, “Circle K Latvia” valdes priekšsēdētājs.

“30 gadu laikā mums ir izdevies izveidot Zemgales reģionā spēcīgu un sekmīgi darbojošos degvielas uzpildes mazumtirdzniecības tīklu, tomēr degvielas mazumtirdzniecības nozarē Latvijā valda īpaši sīva konkurence, kā arī reģionālā reforma ir mazinājusi lauku teritoriju nozīmi, pievēršot lielāku uzmanību pilsētām un īpaši - lielajām. Lai notiktu izaugsme, ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas un inovācijas. Tāpēc, lai turpinātu nodrošināt uzņēmuma attīstību, vēlamies tā darbību nodot labās un gādīgās rokās. Ticam, ka ar "Circle K Latvia" rūpēm ieguvēji būs gan mūsu darbinieki, gan klienti,” saka Ojārs Karčevskis, "Astarte-Nafta" valdes priekšsēdētājs.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

SIA “Kool Latvija” iegādājusies iepriekš pārņemtās 12 “Latvijas Nafta” zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS). Šis stratēģiskais darījums iezīmē plašāku attīstības posmu uzņēmuma darbībā valsts reģionos.

Sandis Šteins, SIA “Kool Latvija” valdes loceklis norāda, ka jaunu DUS iegāde ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī Latvijas degvielas tirgu kopumā. “Pērnā gada nogalē no Konkurences padomes saņēmām atļauju iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 40 SIA “East-West Transit” un SIA “Naples” aktīvus” – galvenokārt DUS, kas līdz šim tirgū darbojās ar “Latvijas Nafta” zīmolu. Kopš 2024. gada jūlija dažas no šīm stacijām nomājām, taču, izvērtējot situāciju, pieņemts lēmums, ar Reģionālās investīciju bankas (RIB) atbalstu, stacijas iegādāties. Šis ir mūsu uzņēmuma pirmais kredīts, kas ilgtermiņā palīdzēs turpināt iesākto. Tuvāko gadu laikā esam iecerējuši iegādātajās stacijās veikt renovācijas darbus, uzlabojot klientu apkalpošanu, kā arī tuvinot visas iegādātās un pārņemtās stacijas KOOL zīmola standartiem,” teic S.Šteins.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K" pilno apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" aktīviem, apvienošanās rezultātā iegūstot vienu degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.

SIA "Circle K" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras pamatdarbība ir degvielas, autogāzes jeb LPG, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, un degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura nodarbojas ar degvielas un smērvielu, autogāzes jeb LPG, auto piederumu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.

Balstoties uz ziņojumā sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieku darbība Latvijas teritorijā pārklājas degvielas, autogāzes jeb LPG, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Rīgas pilsētas tiesa ar zīmolu "Latvijas nafta" strādājošajai SIA "East-West Transit" pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš kompānijai ir noteikts četri gadi.

"East-West Transit" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns paredz maksājumu saistību izpildes atlikšanu, kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Tāpat plāns ietver nodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, nenodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, norēķiniem ar Valsts ieņēmumu dienests (VID) paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, savukārt norēķiniem ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) paredzēta blakusprasījumu dzēšana 50% apmērā, ņemot vērā, ka parādnieks ir izmantojis nokavējuma naudas samazināšanas iespēju ne vairāk par 50 procentiem bez BVKB piekrišanas.

Ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - spriedumu par 300 000 eiro naudassodu spēkā stājies Vides departamenta sods Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par 2022.gadā noteiktā biodegvielas piejaukuma līmeņa nesasniegšanu.

Kompānija par tādu pārkāpumu sodīta otro reizi pēc kārtas.

Valsts tiesas ceturtdien pieņemtais spriedums nozīmē, ka stājies spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru Valsts tiesa piesprieda naudassodu 300 000 eiro apmērā. 2021.gadā Vides departaments par tādu pašu pārkāpumu "Olerex" noteica 12 000 eiro sodu.

Pagājušā gada decembrī Vides departaments atzina "Olerex" par vainīgu, ka tā nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz biodegvielas īpatsvaru 2022.gadā. Departaments apsūdzēja degvielas uzņēmumu, ka tā pārdotajā degvielā nav bijis pietiekami daudz atjaunīgo energoresursu degvielas. Par pārkāpumu departaments noteica astoņu miljonu eiro sodu.

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Klaipēdā pirmo reizi sašķidrināts biometāns, trešdien paziņoja uzņēmums "KN Energies".

Biometāna pircēja Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmuma "Gasum" nofraktētajā kuģī "Coral Energy" tika iekrauta Norvēģijas "Equinor" pārdotā un virtuāli sašķidrinātā gāze.

"Pabeidzot pirmo virtuālo biometāna sašķidrināšanas operāciju, Klaipēdas LNG terminālis ir kļuvis par pirmo termināli Baltijas reģionā, kas piedāvā šādu pakalpojumu," sacīja "KN Energies" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Tas ļauj mums piedāvāt elastīgu un efektīvu risinājumu gan Lietuvas, gan starptautiskā tirgus dalībniekiem, kas meklē ilgtspējīgas degvielas alternatīvas," viņš piebilda.

"KN Energies" norādīja, ka virtuālās sašķidrināšanas pakalpojums "ļaus biometāna ražotājiem un piegādātājiem efektīvi integrēt savu darbību sašķidrinātās dabasgāzes loģistikas ķēdē un tirgot gan Lietuvā, gan visā Eiropā saražoto gāzi - gāzi, kas ir pieejama savstarpēji savienotā Eiropas gāzes tīklā".

Dabasgāzes turpmākā cena būs atkarīga no ģeopolitiskajiem apstākļiem, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Tas, kāda būs gāzes cena nākamajā vasarā, lielā mērā būs atkarīgs no ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Kalvītis.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ģeopolitiskā situācija ir nokaitēta, savukārt gāze un arī nafta ir tie produkti, kas tiešā veidā ietekmējas "no lielās politikas".

Tāpat Kalvītis norādīja, ka šobrīd gāzes cena ir augstāka, nekā tika gaidīts. "Mēs neprognozējām, ka cena biržā sasniegs 45-46 eiro par megavatstundu," viņš teica, piebilstot, ka sākotnēji tika gaidīts, ka gāzes cena šajā ziemā biržā būs zem 40 eiro par megavatstundu.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka pie šī brīža notikumu attīstības “airBaltic” uz doto brīdi vairs nav iespējams pasniegt kā veiksmes stāstu potenciālajam investoram un IPO stratēģijai un svarīgi, lai tas “gādīga saimnieka” trūkuma dēļ netiktu pārdots par “vienu eiro” jeb pazeminātu cenu.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav spējusi līdz šim uzsākt savu kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām, bet “kotēšana biržā” bija no valsts puses izvirzītais “airBaltic” uzdevums.

“Raugoties no finanšu ekspertu prizmas, skaidrs, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais “kāršu nams” par “airBaltic” kā veiksmīgu IPO stāstu. Jau līdz šim tas bija diezgan trausls un raisīja vairāk jautājumus nekā pārliecību par pamatotību ar augstajām obligāciju likmēm, lētāku publisko piedāvājumu u.tml., bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas un izvēlētā stratēģija atteikties no citu lidsabiedrību lidmašīnu pagaidu nomas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu apjoma kritumā. Visticamāk pārskatāmā nākotnē tas būtiski atspoguļosies uz kompānijas finanšu rezultātiem, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Igaunijas ekonomisko un korupcijas noziegumu apgabala prokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu, kurā degvielas mazumtirgotājs "Olerex" un tā valdes loceklis Andress Linnass tiek apsūdzēts par nepatiesas informācijas sniegšanu.

Pērn novembrī ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - lēmumu spēkā stājās Vides departamenta lēmums, ka "Olerex" 2022.gadā tirgū nodrošināja pārāk mazu biodegvielas piejaukumu.

Tartu apriņķa tiesa nosūtītajā apsūdzībā teikts, ka Linnas deva rīkojumu "Olerex" darbiniekiem kompānijas interesēs iesniegt nepatiesu informāciju Vides departamentam un Nodokļu un muitas departamentam saistībā ar 2022.gada decembrī Igaunijā nogādātu degvielas kravu. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka "Olerex" atbildīgajām iestādēm iesniedza informāciju, ka ir ievestas 9000 tonnu no atjaunīgiem izejmateriāliem ražotas dīzeļdegvielas, taču kriminālprocesā iegūtie pierādījumi liecina, ka kravā bija fosilā dīzeļdegviela un "Olerex" valdes loceklis to zināja.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Vides aktīvisti svētdien Amsterdamas ostā paši sevi pieķēdējuši pie slūžām, lai neļautu ostā ieiet kādam kruīza kuģim, ziņo ostas administrācija.

Šo akciju sarīkojusi vides aizstāvju organizācija "Extinction Rebellion" (Sacelšanās pret izmiršanu), kas pieprasa Nīderlandes galvaspilsētai pārstāt pieņemt kruīza kuģus, kuri rada ļoti lielu piesārņojumu.

Aktīvisti uz slūžu vārtiem uzkrāsojuši saukli: "Nafta nogalina, apturiet kruīza kuģus!"

Aktīvisti neļauj ostā ieiet kruīza kuģim "Serenade of the Seas", kurā ir 1000 kajīšu, aģentūrai AFP pavēstījusi ostas pārstāve.

Pirms nedēļas līdzīgas akcijas rezultātā nācās evakuēt citu kruīza kuģi un 2000 pasažieru pilsētā nogādāt ar autobusiem, vēsta Nīderlandes sabiedriskais medijs NOS.

"Extinction Rebellion" izpelnījusies ievērību ar tādām tiešās darbības akcijām kā tiltu bloķēšana pār Temzu Londonā.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Latvijā kopš aprīļa sākuma degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir kritušās par 15 centiem, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa norādīja, ka benzīns aprīļa sākumā maksāja 1,764 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,704 eiro par litru, savukārt patlaban benzīns maksā 1,614 eiro par litru un dīzeļdegviela - 1,554 eiro par litru.

"Secīgi ir novērojama tendence degvielas cenām mazināties. Gan nevaram pateikt, cik ilgi un kādā apjomā tas turpināsies, jo naftas cenu un degvielas cenu svārstības biržās lielā mērā ietekmē ģeopolitiskie notikumi - karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos," sacīja Ligere.

Viņa arī vērtēja, ka konkurence Latvijas degvielas tirgū ir saasinājusies, jo SIA "Kool Latvija" ir pabeigusi ar zīmolu "Latvijas nafta" strādājošo degvielas uzpildes staciju pārņemšanu, kā arī pērn "Kool Latvija" pārņēma SIA "Gotika auto" degvielas uzpildes stacijas. Patlaban "Kool Latvija" pārvaldībā ir 74 degvielas uzpildes stacijas.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Latvijā degvielas cenas šobrīd mainās vienmērīgi un stabili, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa minēja, ka Latvijā tirgus dinamika atšķiras no Igaunijas, kur cenas patlaban svārstās daudz asāk, un atšķirības starp degvielas uzpildes stacijām var sasniegt pat 20 centus litrā. "Latvijā cenu kustība ir ievērojami vienmērīgāka un stabilāka," teica Ligere.

Jautāta, kādēļ Latvijā pēdējā laikā degvielas cenas ir pieaugušas, lai gan "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājās, Ligere skaidroja, ka degvielas uzpildes staciju cenas nav tieši saistītas ar jēlnaftas cenu, jo mazumtirdzniecības cenu ietekmē starptautiskās degvielas produktu biržas - benzīna un dīzeļdegvielas kotācijas.

"Tās bieži vien nekustas vienlaicīgi ar jēlnaftu un reizēm produktu cenas pieaug pat tad, kad nafta kļūst lētāka. Tāpēc degvielas cenas ir jāvērtē tieši pēc produktu biržām, nevis pēc jēlnaftas," skaidroja Ligere.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.