Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs vairs nav vieta – tas ir process un sadarbība. Tieši tāpēc aizvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē izvēlas attālinātu vai hibrīdu darba modeli.

Pretēji apgalvojumiem, ka attālinātais darbs apdraud uzņēmuma kultūru un darbinieku attīstību, pieredze rāda, ka šis darba veids var stiprināt motivāciju, dot iespēju strādāt cilvēkiem ar dažādām vajadzībām un dzīves apstākļiem, kā arī veidot iekļaujošāku darba vidi.

Uzņēmuma kultūru veido attieksme, nevis biroja sienas

Uzņēmuma kultūra nav atkarīga no biroja sienām, kafijas automāta vai sarunām liftā. Tā veidojas no tā, kā mēs izturamies cits pret citu, kā komunicējam, pieņemam lēmumus un risinām sarežģītas situācijas. Kultūra ir vērtību un uzvedības kopums, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs atrodamies vienā telpā vai strādājam attālināti. Stipra organizācijas kultūra balstās uz savstarpēju uzticēšanos, pārdomātu komunikāciju un regulāru atgriezenisko saiti. Tieši šie elementi – nevis fiziskā klātbūtne – nosaka, vai darbinieki jūtas iesaistīti, dzirdēti un motivēti.

Latvijā par iecienītāko atvaļinājumu laiku tradicionāli tiek uzskatīti gada siltākie mēneši jūlijs un augusts, tomēr vasara nav vienīgais iekārotākais atpūtas periods.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis reģistrētie dati rāda, ka patiesībā atvaļinājumu līknē ir divi izteikti pīķi – viens vasarā, otrs gadumijas svētkos.

Ekonomiski aktīvo cilvēku kolektīvajā apziņā vasara un atvaļinājums kļuvuši par nesaraujami saistītiem jēdzieniem. Tam pamatā ir dažādi faktori. Klimatisko apstākļu dēļ Latvijas teritorijā siltie mēneši ir maz, tādēļ daudzi tos vēlas izmantot bezrūpīgai atpūtai un izklaidei brīvā dabā. Vasarā ir garš skolēnu brīvlaiks, un tā ir iespēja ģimenēm vairāk laika pavadīt kopā. Turklāt atvaļinājumu tradīcijas ietekmē dažās nozarēs vasarā aktivitāte samazinās, kas sniedz iespēju palaist brīvdienās lielāku darbinieku skaitu.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Arodbiedrība vēstī ka Vācijas lielākajā - Frankfurtes - lidostā virszemes apkalpošanas darbinieki, sākot no pirmdienas pusnakts (no svētdienas plkst.23.00 pēc Latvijas laika), rīkos 24 stundu streiku, kuram varētu pievienoties arī liela daļa citu lidostā strādājošo, uz kuriem attiecas sabiedriskā sektora darbinieku darba koplīgumi.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. pusgadā bija 73 miljoni eiro (iepretim 119 miljoniem pērn), informē banka.

Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa (izmaksas 36 miljonu eiro apmērā 2025. gada 1. pusgadā).

Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. pusgadā ir sasnieguši 80 miljonus eiro (81 miljons pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā (pērn 1. pusgadā tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā).

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir samazinājušies par 41 miljonu eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.

Cilvēku ikdiena un vajadzības mainās, un līdz ar to mainās arī priekšstats par mājokli. Ja iepriekš mērķis bija iegādāties privātmāju piepilsētā ar privātu pagalmu, tad tagad arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts mājokļiem pilsētas tuvumā.

Pieaug pieprasījums pēc kompaktiem, labi izplānotiem dzīvokļiem ar augstu funkcionalitāti un vieglu piekļūstamību pakalpojumiem. Šīs izmaiņas nav tikai modes lieta – tā ir loģiska atbilde uz ekonomiskiem, vides un sabiedrības struktūras faktoriem.

Efektīvi mājokļi mainīgai dzīvei

Pieprasījums pēc dzīvokļiem pilsētas centros un tuvākajās apkaimēs turpina pieaugt visā Eiropā. “Eurostat” dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā par 12 % palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kas vēlas dzīvot kompaktos pilsētas dzīvokļos, kura tuvumā ērti pieejams sabiedriskais transports un netālu atrodas arī darba vieta. Līdzīga tendence novērojama arī Rīgā, kur pieprasījums pēc funkcionāliem dzīvokļiem pieaug gan centra rajonos, gan pieprasītākajos pašvaldību attīstītajos projektos, piemēram, Pārdaugavā, Teikā un citur.

Diskusijas par attālinātā un klātienes darba līdzsvaru turas karstas gan Latvijā, gan pasaulē. No ASV prezidenta rīkojuma federālajiem darbiniekiem atgriezties birojos darba efektivitātes celšanai līdz pašmāju valsts augstāko amatpersonu aicinājumam valsts pārvaldei atteikties no darba mājās – viedoklis ir visiem un vienaldzīgo nav.

Vai un kāds darba modelis ir piemērots citās nozarēs un uzņēmumos, tostarp apdrošināšanā, kur biznesa pamatā īpaši svarīga ir klientu uzticība, jo rūpējamies par svarīgāko – cilvēku drošības sajūtu negaidītās situācijās?

Eksperiments izgaismo hibrīddarba priekšrocības

Pasaules prakse rāda, ka pilnīga atgriešanās pie tradicionālā biroja darba nav vienīgais ceļš uz panākumiem. Viena no pasaules lielākā tiešsaistes ceļojumu uzņēmuma Trip.com veiktā hibrīddarba testēšana sniedz skaidru atbildi – stratēģiski plānota elastība var būt izšķiroša konkurētspējas priekšrocība. Eksperiments, kurā viena grupa darbinieku strādāja birojā piecas dienas nedēļā, bet otra – tikai trīs, parādīja, ka produktivitātes atšķirību nebija. Turklāt hibrīdmodelis samazināja darbinieku aiziešanu no darba par 35%, īpaši sieviešu vidū un arī to darbinieku vidū, kuriem bija garāks ceļš uz darbu. Atcerēsimies – katrs aizgājušais darbinieks uzņēmumam izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Attiecīgi Trip.com šī politika palīdzēja ietaupīt miljoniem dolāru gadā, neriskējot ar darba izpildes kvalitātes zudumu.

Uzņēmumu bankrota gadījumu skaits Vācijā šī gada pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 9,4% un sasniedzis pēdējos desmit gados augstāko līmeni, liecina kredītinformācijas un parādu piedziņas kompānijas "Creditreform" apkopotā informācija.

Janvārī-jūnijā Vācijas tiesās reģistrēti 11 900 uzņēmuma bankrota gadījumi.

Vienlaikus gan uzņēmumu bankrota gadījumu skaita pieaugums temps palēninājies salīdzinājumā ar 28,5% kāpumu 2023.gada janvārī-jūnijā.

"Creditreform" norāda, ka uzņēmumi saskaras ar vāju pieprasījumu, izmaksu pieaugumu un neskaidrībām.

Bankrota gadījumu skaits rūpniecības nozarē pirmajā pusgadā pieaudzis par 17,5%, bet mazumtirdzniecības sektorā - par 13,8%.

Savukārt vislielākais bankrota gadījumu īpastvars bijis pakalpojumu nozarē - nedaudz zem 7000.

Uzņēmumu bankrotu radītā ietekme pirmajā pusgadā lēsta 33,4 miljardu eiro apmērā.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, bet esošos likvidē mazāk, vienlaikus pieaug juridisko personu – nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Vairāku aptaujāto uzņēmēju vidū bija atšķirīgs skatījums par to, kas ir šo pozitīvo datu pamatā – valsts politika, tostarp pasākumi birokrātijas mazināšanai, kaimiņvalstu darbība nodokļu sloga paaugstināšanā, jaunu, drosmīgu jaunpienācēju stratēģiskais redzējums par īsto brīdi ieiešanai tirgū vai arī savdabīga sagadīšanās.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šī gada 1. jūlijā bija 86 613 pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš – 2024. gada 1. jūlijā, kad to skaits sasniedza 84 158. Gada laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 2455. Jāņem vērā, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Savukārt nodokļu maksātāju – juridisko personu skaits šī gada 1. jūlijā bija 190 510, kas ir par 1103 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. jūlijā, tomēr 2018. gada 1. jūlijā šādu subjektu skaits bija 212 827 jeb par 22 317 vairāk.

Nodarbinātie un pašnodarbinātie no šodienas var pieteikties mācībām, kuru lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Sociālais fonds "Plus" (ESF+) un valsts budžets, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā.

Piedāvājumā ir 239 izglītības programmas 34 izglītības iestādēs visā Latvijā, kas piedāvā no profesijas apguves un pārkvalifikācijas līdz esošo prasmju pilnveidei.

Profesionālās tālākizglītības programmās piedāvāts apgūt 32 profesijas. Piedāvājums aptver 11 tautsaimniecības nozares, tostarp enerģētiku, būvniecību un nekustamo īpašumu pārvaldību, informācijas un komunikācijas teholoģiju un elektronikas ražošanu, kokapstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, drukas un mediju tehnoloģijas, ķīmijas rūpniecību, lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību, transportu un loģistiku, uzņēmējdarbību un administrēšanu, kā arī veselības un sociālo aprūpi.

Mācības notiks klātienē, attālināti vai daļēji attālināti. Piedāvājumā ir 76 tālākizglītības programmas 32 profesijās, 101 profesionālās izglītības modulis, 49 moduļu kopas, kā arī augstskolu kursi un moduļi.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Banka Citadele 2025. gada pirmajā pusgadā piešķīrusi jaunus finansējumus 765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kredītportfelis sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 3,54 miljardus eiro.

“2025. gada pirmajā pusgadā esam sasnieguši iespaidīgus rezultātus. Mūsu klientu skaits ir pieaudzis līdz 408 tūkstošiem. Kopš gada sākuma jauno aizdevumu apjoms ir pieaudzis par 23 %, bet kopējais kredītportfelis – par 8 %. Otrajā ceturksnī veiksmīgi pārdota Šveices meitas sabiedrība Kaleido Privatbank AG, ļaujot koncentrēties uz mūsu pamatdarbību Baltijā,” komentē Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.

Finansējuma apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja aktīvāka kreditēšana MVU segmentā un privātpersonām: 265 miljoni eiro izsniegti privātpersonām, 343 miljoni eiro – MVU, 155 miljoni eiro – korporatīvajiem klientiem. No kopējā finansējuma 85 miljoni eiro tika novirzīti zaļās un uz ilgtspēju vērstas pārejas finansēšanai.

Laikā, kad biznesā palielinās nenoteiktība, pieaug prasmīgas finanšu pārvaldības nozīme, jo tā palīdz uzņēmumam sabalansēt risku un peļņu, saglabājot likviditāti. Vienkāršs risinājums ir noguldīt brīvos naudas līdzekļus krājkontā vai termiņdepozītā. Kā izvēlēties piemērotāko noguldījumu veidu tieši sev?

“Visa pamatā ir “ekselis”, proti, rūpīga finanšu tirgus izpēte un labākā piedāvājuma meklēšana. Izvēloties banku, kurā noguldīt brīvos naudas līdzekļus, mums bija svarīga gan piedāvātā procentu likme, gan arī procedūru vienkāršība. Tādēļ noguldījumus turam citā komercbankā, nevis “savā” bankā, kurā ir konti ikdienas darījumiem,” stāsta SIA “Palleteries” vadītājs un īpašnieks Edijs Ošs.

SIA “Palleteries” no Latvijā augušiem apaļkokiem ražo dažādus taras dēlīšus, savukārt kā blakusprodukti top šķelda un skaidas, kas tālāk tiek pārstrādāti kurināmajās granulās un briketēs. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, eksporta potenciālam nav robežu, jo dažādas paletes ir nepieciešamas teju visā pasaulē. Tādēļ pirmajos darbības gados “Palleteries” attīstījies ļoti strauji, apgrozījuma pieaugumam sasniedzot pat 20–25 %. Uzsākot darbu 2006. gadā, uzņēmumā strādāja seši cilvēki, tagad darbinieku skaits sasniedz 120 cilvēku, bet apgrozījums pieaudzis līdz 25 miljoniem eiro gadā.

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Ārvalstu tūristi Igaunijā šā gada pirmajā ceturksnī iztērēja 266 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos ārvalstu tūristi Igauniju apmeklēja 775 208 reizes, kas ir par 4% vairāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī.

Janvārī-martā 84% ārvalstu tūristu Igaunijā ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES tūristu skaits kopumā pieauga par 3%, taču no Itālijas atbraukušo tūristu skaits bija par pusi lielāks.

Gandrīz 320 000 reizes Igauniju apmeklēja tūristi no Somijas, kas ir par 2% mazāk nekā janvārī-martā pērn.

No valstīm, kas nav ES, visbiežāk - 25 000 reižu - apmeklēja tūristi no Lielbritānijas. To skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 6%.

Ap 480 000 ārvalstnieku braucienu uz Igauniju bija ar nakšņošanu. Tas ir par 6% vairāk nekā janvārī-martā pērn. Vidēji katrs tūrists Igaunijā pavadīja 3,4 naktis.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2025. gadā sasniedza 1,71 miljardu eiro, kas ir teju tikpat cik analogā laikā 2024. gadā.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2025. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus ienesis zāģmateriālu, saplākšņa, mēbeļu eksports, bet savukārt mazāki ienākumi bijuši no kurināmās koksnes, kokskaidu plātņu, koka būvkonstrukciju eksporta. Lai arī kopējais nozares produkcijas eksporta ienākumu apjoms sarucis par aptuveni 36 milj. eiro, taču pieaudzis meža nozares produkcijas importa apmērs no 487,84 milj. eiro pērn līdz 524 milj. eiro šogad.

Dati vēl precizēsies

„Nekas nestāv uz vietas, un pārmaiņas notiek nemitīgi, kas arī atspoguļojas statistikas datos, kuri gan laika gaitā tiek precizēti, jo sadaļā Pārējie koksnes izstrādājumi ir 99,53 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn (kad bija 37,2 milj. eiro) ir ļoti būtiski pieauguši, pārceļos uz atbilstošām sadaļām,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Tādējādi pārējie – neklasificētie – koksnes izstrādājumi papildinās gan eksportēto zāģmateriālu, gan saplākšņa, gan namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta ieņēmumus un arī to kopējo ārzemēs realizēto daudzumu. „Tieši tāpēc, iespējams, vairāku meža nozares produktu kopējais eksporta apjoms un arīdzan tā ienākumi būs citādi, nekā to rāda pašreizējie dati,” skaidro A. Bukonts. Viņš atgādina, ka koksnes izstrādājumu eksports, tā apjomi un ienākumi ir tieši saistīti ar celtniecības sfēru, kas nerāda būtisku izaugsmi.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.