Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

2024.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu pret 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

2024.gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019.gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 milj. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (2023.gadā - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

2025.gada janvārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 147,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 15,6% pieaugumu pret 2024.gada janvāri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 257,6 tūkst. nakšu, un tas ir par 18,4% vairāk nekā 2024.gada janvārī.

2025.gada janvārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,7% jeb 85,3 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 27,8% vairāk nekā pērn janvārī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, palielinājies par 30,3% un bija 156,4 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada janvārī arī 1,8 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,1 tūkst.), Igaunijas (11,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Vācijas (5,7 tūkst.), Somijas (4,1 tūkst.), Nīderlandes (4 tūkst.), Polijas (3,6 tūkst.), Zviedrijas (2,9 tūkst.) un ASV (2,8 tūkst.).

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.

Militārie izdevumi pasaulē pērn sasnieguši jaunu rekordu, desmito gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņoja Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar ikgadējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2024.gadā bija 2,72 triljoni ASV dolāru jeb par 9,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Tas ir straujākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vismaz kopš Aukstā kara beigām, norāda SIPRI. 2023.gadā kāpums bija 6,8%.

Militārie izdevumi pērn palielinājās visos pasaules reģionos, īpaši Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Karam Ukrainā turpinoties jau trešo gadu, militārie izdevumi Eiropā pieauga par 17% līdz 693 miljardiem dolāru. Tēriņi militārajām vajadzībām pērn kāpa visās Eiropas valstīs, izņemot Maltu.

Pēc SIPRI aplēsēm, Krievijas militārie izdevumi pērn sasniedza 149 miljardus dolāru, un tas ir par 38% vairāk nekā 2023.gadā un divreiz vairāk nekā 2015.gadā.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gadā veidoja 1,549 miljardus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr procentu izdevumi pieauga par 90% un sasniedza 428,771 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pagājušajā gadā bija 354,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 15,7% - līdz 107,348 miljoniem eiro.

2024.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 2,253 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 16,659 miljardi eiro, kas ir par 4,8% jeb 759,167 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 1981 eiro jeb par 8,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Tallinā, kur tā sasniedza 2325 eiro mēnesī, Harju apriņķī, kur tā bija 2218 eiro mēnesī, un Tartu apriņķī, kur tā bija 1995 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu visvairāk vidējā alga pieaugusi Hīju apriņķī, kuri pērn tā bija par 9,9% lielāka nekā 2023.gadā, kā arī Austrumviru apriņķī, kur kāpums sasniedza 9,7%. Visos Igaunijas apriņķos vidējā alga pērn bija par vairāk nekā 6,5% lielāka nekā 2023.gadā.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā alga pērn bija 3484 eiro. Otra lielākā vidējā alga - 3127 eiro mēnesī - bija finanšu un apdrošināšanas jomā, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2697 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Pērn Baltijā investīcijas komercīpašumos samazinājušās par 37%, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Baltijas valstīs investīciju apjoms pērn bija 496 miljoni eiro, kas ir kritums par 37% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Tirdzniecības platības veidoja 48% no darījumiem - pārsvarā mazie tirdzniecības centri, bet Tallinas tirdzniecības centrs "Kristiine" veidoja pusi no darījumiem ar tirdzniecības platībām.

Simsons informēja, ka Igaunijā veiktas investīcijas par 267 miljoniem eiro, Latvijā - 75 miljoniem eiro, bet Lietuvā - 154 miljoniem eiro. Gadu iepriekš investīcijas Igaunijā veiktas par 187 miljoniem eiro, Latvijā - 176 miljoniem eiro" bet Lietuvā - 428 miljoniem eiro. Kopumā Baltijā 2023.gadā veiktas investīcijas par 791 miljonu eiro.

Savukārt investīciju apmēri komercīpašumos Eiropā kopumā pērn bija 157 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 21% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Aktīvākie segmenti, kas veidoja 52% investīciju bija biroji un industriālie/noliktavu objekti. Arī viesnīcu segmentā bijis pieaugums. Simsons sacīja, ka noliktavas ir kļuvušas par lielāko segmentu Eiropā, bet aug arī tirdzniecības platību segments.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Pēc pašreizējām Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, nodokļu ieņēmumi šogad varētu par 1,1% jeb par 154 miljoniem eiro atpalikt no plānotajiem, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Burģe.

Viņa skaidroja, ka lielākais neizpildes risks ir patēriņa nodokļiem. Vienlaikus pirmajā ceturksnī kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, tika pārpildīts par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6%.

Labi izpildās darbaspēka nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns, bet, pēc Burģes teiktā, lielākas problēmas ir ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Burģe skaidroja, ka prognoze par 154 miljonu eiro nodokļu plāna neizpildi veidota pēc martā mainītajām prognozēm, un patlaban neesot būtisku signālu, kas liecinātu par kādu citu nodokļu ieņēmumu rezultātu.

Vienlaikus Burģe sacīja, ka FM turpinās vērtēt situāciju un augustā gaidāmas jaunākas makroekonomiskās prognozes.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.