Nav nolēpums, ka mediķu darba kvalitāte mūsdienu Latvijā nereti ir visai nožēlojamā līmenī.
Turklāt saņemta nekvalitatīva ārstniecības pakalpojuma gadījumā pacientam faktiski atliek vien vērsties tiesā, lai saņemtu vismaz finansiālu kompensāciju, taču arī tad nākas atdurties dilemmas priekšā.
No vienas puses, diez vai prasība piedzīt, piemēram, miljonu latu par sačakarētu veselību ir pārspīlēta, no otras - šādas summas samaksāšanas gadījumā bankrotējusi izrādītos faktiski jebkura Latvijas ārstniecības iestāde. Tādējādi ir skaidrs, ka attiecībā uz mediķiem, vienkārši sakot, ir nepieciešams ieviest tādu pašu sistēmu, kāda jau darbojas attiecībā uz automašīnām - obligāto civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA).
Nez kāpēc mūsu valstsvīriem prāts kārtējo reizi nesas uz kārtējo valsts fonda dibināšanu, nevis šāda biznesa nodošanu privāto rokās. Nedrīkst aizmirst, ka brīdī, kad ar naudas lietām krāmējas valsts, allaž rodas teju vienas un tās pašas problēmas. Pirmkārt, nepiedienīgi daudz no iekasētās naudas tiek novirzīts tās administrēšanai, jo šādu fondu vadītāji labi saprot - galvenais ir neapskaitīt pašam sevi. Otrkārt, valsts budžeta veidotājiem var rasties nepārvarama vēlme pagrābties no šādas naudas kādas citas problēmas risināšanai. Treškārt, situācijā, kad kāds cietušais sāks pierādīt, ka viņam tiešām pienākas ļoti lielas gandarījuma summas, var atskanēt izmisuma bļāviens - ko jūs, fonds izmaksāt vienam cilvēkam tik lielu naudu nemaz nevar atļauties! Un tādā gadījumā atkal sāktos tiesāšanās.
Savukārt, strādājot privātajām apdrošināšanas kompānijām, šādi riski būtu krietni vien mazāki. Mediķi vai ārstniecības iestādes, kuras viņi pārstāv, nopirktu OCTA polises un attiecīgās problēmas gadījumā uz cietušā kontu tiktu pārskaitīta attiecīga naudas summa. Turklāt arī šeit varētu ieviest principu - jo biežāk par kādu konkrēto mediķi vai ārstniecības iestādi apdrošinātājam nāktos maksāt, jo dārgāka būtu viņa polise. Bet ārstus, par kuru polisēm jāmaksā ārprātīgi daudz, diez vai kāda iestāde gribētu turēt darbā.
Protams, darāmā šajā jomā vēl ir daudz un visticamāk, vēl daudzi šķēpi tiks lauzti, kamēr nonāksim līdz rezultātam. Taču viens ir skaidrs: ieviešot šādu OCTA principu, tā ir jāattiecina uz visiem mediķiem - gan valsts slimnīcās, gan privātpraksēs strādājošiem.