ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

ASV autobūves gigants «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja par plāniem līdz 2023.gadam tirgū laist 20 jaunus elektrisko automobiļu modeļus, ņemot vērā valdību centienus visā pasaulē veicināt degvielas ekonomiju.

Uzņēmums norādīja, ka nākamo 18 mēnešu laikā tirgū jau tiks laisti divi jauni modeļi.

«»General Motors« tic elektrisko automašīnu nākotnei,» norāda autoražotāja viceprezidents Marks Reuss.

Lielbritānijas un Francijas valdību amatpersonas jau paziņojušas par plāniem 2040.gadā bloķēt benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu tirdzniecību, bet Norvēģija ir noteikusi 2025.gada termiņu.

Tikmēr Ķīna noteikusi mērķi, ka līdz 2020.gadam vismaz 12% no visiem valstī izmantotajiem automobiļiem jābūt hibrīda vai aprīkotiem ar elektrodzinējiem.

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

Pirms diviem gadiem ASV kompānija General Motors pameta Eiropas tirgu, taču tagad atkal atgriežas tajā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānija tirgum piedāvās jaunu elektrisko velosipēdu ARĪV, un iepriekšpārdošana uzsākta jau Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Kompānija paredz transportlīdzekļus piegādāt šā gada otrajā ceturksnī.

Pircējiem tiks piedāvāti divi modeļi – Meld un salokāmā versija Merge. Meld cena Beļģijā un Nīderlandē ir 2800 eiro, bet Merge – 3400 eiro, bet Vācijā tie maksās par 50 eiro lētāk.

Abi modeļi ir aprīkoti ar General Motors ražoto motoru, kas speciāli izgatavots ARĪV velosipēdam, un var sasniegt ātrumu līdz 25 km/h. Akumulators ļauj braukt 64 kilometrus un tas jālādē aptuveni 3,5 stundas.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, ko veicināja Vācijas plāns ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un ASV lēmums uz mēnesi atbrīvot no muitas tarifiem automašīnu importu no Kanādas un Meksikas.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 3,4% pēc nākamā Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par šiem izdevumu plāniem arī cerībā atdzīvināt Eiropas Savienības (ES) lielāko ekonomiku.

"Ekonomisti gadiem bija teikuši, ka Vācijai vajag mainīt savus izdevumu noteikumus, lai izkļūtu no ekonomikas bedres. Bija vajadzīgs konservatīvs kanclers, lai to ierosinātu," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Pieaugot Eiropas aizsardzības un rūpniecības uzņēmumu akciju cenām, palielinājās arī Parīzes un Milānas biržu indeksi.

Volstrītas indeksi pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunām ar ASV autobūves "Lielo trijnieku" - "Stellantis", "Ford" un "General Motors" - trešdien nolēma uz vienu mēnesi atbrīvot no muitas tarifiem automobiļu importu no Kanādas un Meksikas.

Tesla akcijas cena šogad pieaugusi jau par 42%; uzņēmums ir vērtīgāks par Ford un General Motors, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Tesla akcijas vērtība ir pārsniegusi 300 ASV dolāru atzīmi, bet kapitalizācija - 53 miljardu ASV dolāru līmeni. Tas savukārt nozīmē, ka Tesla šobrīd var uzskatīt jau par vērtīgāku uzņēmumu nekā ilggadējo ASV autorūpniecības flagmani Ford. Ford vērtība pēc kapitalizācijas šīs nedēļas vidū atradās pie 45,2 miljardu ASV dolāru atzīmes (Ford akcijai šis gads pagaidām nav bijis diez ko veiksmīgs, jo tās cena Ņujorkas biržā ir sarukusi gandrīz par 6%). Turklāt nesenais kāpums arī nozīmējis, ka Tesla kapitalizācijas ziņā aizsteigusies priekšā pat ASV General Motors vērtībai (šī kompānijas kapitalizācija šo trešdien bija 49,6 miljardi ASV dolāru), kas līdz šim bijis lielākais ASV autoražotājs (ja ņem vērā kapitalizāciju).

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

ASV autobūves uzņēmums General Motors (GM) ceturtdien atguvis ASV lielākā autoražotāja statusu tirgus kapitalizācijas ziņā, apsteidzot elektrisko automašīnu ražošanas kompāniju Tesla Motors.

GM tirgus kapitalizācija ceturtdien sasniedza 52,6 miljardus dolāru, kas ir par gandrīz 1,9 miljardiem dolāru vairāk nekā Tesla, kas GM bija apsteigusi aprīlī.

GM akcijas vērtība ceturtdien gan nokritās par 0,6% un veidoja 34,8 dolārus, bet Tesla akcijas cena saruka par 6% - līdz 307,45 dolāriem.

Tesla akcijas vērtības kritums pēdējā laikā galvenokārt tiek skaidrots ar vājiem automašīnu piegādes datiem.

Uzņēmums otrajā ceturksnī piegādājis 22 000 automobiļu, kas ir mazāk salīdzinājumā ar analītiķu prognozētajiem 23 655.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" tirgus vērtība trešdien pirmo reizi pārsniegusi 700 miljardus dolāru.

"Tesla" akcijas cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par 2,8%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 717 miljardus dolāru (581 miljardu eiro).

Tādējādi uzņēmums tagad ir vērtīgāks par autoražotājiem "General Motors", "Ford", "Toyota", "Honda", "Fiat Chrysler" un "Volkswagen", kopā ņemot.

"Tesla" akcijas vērtība pērn kopumā pieauga par vairāk nekā 700%, taču daļa analītiķu uzskata, ka šis kāpums bijis nevajadzīgi pārspīlēts.

"Tesla" nedēļas nogalē paziņoja, ka pērn piegādājis 499 550 automašīnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis kompānijas vēsturē.

Turklāt piegādāto automobiļu skaits bijis vien nedaudz mazāks par uzņēmuma iepriekš noteikto mērķi pusmiljona vienību apmērā.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Detroitas lielāko autobūves uzņēmumu vadītājiem klātesot, ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja par mērķi līdz 2030.gadam panākt, ka puse no visiem valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem ir transportlīdzekļi, kas nerada videi kaitīgos izmešus.

Baidens šo mērķi uzskata par veidu, kā konkurēt ar Ķīnu un citām valstīm, kas veikušas investīcijas elektrisko automobiļu izstrādē, kā arī lai pārveidotu ASV transporta nozari, kas ir lielākais valsts oglekļa izmešu avots.

"Nākotne ir elektriska un atpakaļceļa nav. Jautājums ir, vai mēs tajā būsim līderi vai zaudētāji," sacīja Baidens.

ASV lielākie autoražotāji "General Motors", "Ford" un "Stellantis" pauda apņemšanos sasniegt videi draudzīgu transportlīdzekļu īpatsvaru no pārdoto automobiļa kopskaita 40%-50% apmērā, taču norādīja, ka šo mērķi iespējams vien sasniegt ar papildu pasākumiem, tostarp patērētāju stimulēšanu iegādāties elektriskās automašīnas un jaunu infrastruktūru, kas ietvertu uzlādes stacijas.

Japānas autoražotājs Mazda izstrādājis efektīvāku benzīna dzinēju laikā, kad nozare virzās pretī elektriskajiem transportlīdzekļiem, ziņo BBC.

Saskaņā ar autoražotāja sniegto informāciju kompresijas aizdedzes dzinējs ir par 30% efektīvāks attiecībā uz degvielas patēriņu nekā pašreizējie dzinēji.

Automašīnas ar jaunajiem dzinējiem Mazda sāks pārdot no 2019. gada.

Pagājušajā nedēļā Mazda paziņoja, ka sadarbosies ar Toyota, lai izstrādātu elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģiju. ASV tiks būvēta 1,6 miljardus ASV dolāru vērta rūpnīca.

Mazda informējusi, ka Skyactiv-X būs pasaulē pirmais komerciālais benzīna dzinējs, kas izmantos kompresijas aizdedzi. Tas izvirza autoražotāju priekšā konkurentiem, tostarp Daimler un General Motors.

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota" pērn apsteidzis ASV konkurentu "General Motors" (GM) un pirmo reizi kļuvis par līderi Savienoto Valstu tirgū pēc pārdoto automobiļu skaita, liecina otrdien publiskotie dati.

"Toyota" pārdoto automašīnu skaits ASV pērn palielinājies par 10,4% un sasniedzis 2,3 miljonus vienību, bet GM automobiļu tirdzniecība valstī sarukusi par 12,9% - līdz 2,2 miljoniem vienību.

Analītiķi norāda, ka Japānas autoražotājam veiksmīgāk izdevies pārvaldīt pusvadītāju deficītu, kas smagi skāris globālo autoražošanas nozari.

Portāls "Automotive News" vēstī, ka GM kā līderis ASV automobiļu tirgū bijis jau kopš 1931.gada, kad tas apsteidza vietējo konkurentu "Ford".

Prognozes liecina, ka jaunu automašīnu tirdzniecība ASV kopumā šogad veidos 14,9 miljonus vienību, kas būs par 2,5% vairāk nekā pērn.

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Lielbritānijas autoražotājs «Vauxhall», ko šā gada vasarā pārņēma Francijas autobūves uzņēmums «Groupe PSA», līdz gada beigām vienā no rūpnīcām plāno likvidēt 400 darbvietas, paziņojis PSA preses pārstāvis.

Paredzētā darba vietu likvidēšana Elsmīrportas rūpnīcā Anglijas ziemeļrietumos tiek skaidrota ar sarežģītajiem apstākļiem Eiropas tirgū un vieglo automašīnu tirdzniecības apjoma kritumu.

Kā vēstīts, PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, tādējādi tam kļūstot par Eiropā otru lielāko autoražotāju.

Šis pārņemšanas darījums vienlaikus raisīja bažas par iespējamu darbvietu likvidēšanu Lielbritānijā, kur «Vauxhall» tieši nodarbina aptuveni 5000 cilvēku, vairums no kuriem strādā divās rūpnīcās - Elsmīrportā un Lūtonā.

PSA preses pārstāvis jaunākajā paziņojumā norādīja, ka uzņēmums nevar solīt turpmākas investīcijas, kamēr nav iegūta skaidrība «Breksita» sarunās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību.

ASV autobūves milzis «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus ASV dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Kompānija ar šo restrukturizāciju reaģē uz patērētāju gaumes maiņu, fokusējoties uz populārām kravas mašīnām un apvidus mašīnām, kā arī elektromobiļiem.

Pozitīvi uz šīm GM darbībām reaģēja Volstrīta, kur GM akcijas cena pirmdien pieauga par 4,8%, bet ASV un Kanādas līderi pauda sašutumu.

Rūpnīcu slēgšanu asi kritizēja ASV un Kanādas arodbiedrība, kas pārstāv GM strādājošos. Tā apsūdzēja GM ražošanas pārcelšanā uz citām valstīm, to darot uz Ziemeļamerikas strādnieku rēķina.

Darbinieku atlaišana īpaši skars politiski svarīgus rajonus Ohaio un Mičiganas štatos, kuru atdzimšanu bija solījis panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

«Darbības, kuras mēs šodien veicam, turpina mūsu pārveidi par ļoti darbīgu, elastīgu un ienesīgu [uzņēmumu], vienlaikus dodot mums elastību investēt nākotnē,» paziņoja GM vadītāja Mērija Barra.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" vismaz uz četrām dienām apturējis automašīnu "Lada" komplektēšanu, jo trūkst detaļu, ziņu aģentūru "Interfax" informējuši kompānijas pārstāvji.

Lēmums apturēt automašīnu komplektāciju "saistīts ar ieilgušo elektronikas detaļu piegāžu krīzi un ar mērķi nepieļaut būtisku kompānijas darbinieku ienākumu līmeņa samazināšanos".

Vienlaikus "AvtoVAZ" rūpnīcās Toljati un Iževskā 5.marts pasludināts par apmaksātu dīkstāves dienu. No 9.līdz 11.martam gaidāma dīkstāve, par kuru maksas divas trešdaļas no vidējās mēneša algas. Darbiniekiem šajās dienās ir iespēja izmantot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Iepriekš Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti" vēstīja, ka "AvtoVAZ" ir problēmas ar mikroelektronikas piegādēm, kuras līdz šim nodrošināja Vācijas uzņēmums "Bosch". Vienlaikus kompānijā laikrakstam apgalvoja, ka runa ir par plānotu dīkstāvi, kas nav saistīta ar Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi. "Bosch" uz "Vedomosti" jautājumiem nav atbildējis.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" trešdien paziņoja, ka apturēs automobiļu ražošanu līdz aprīļa beigām, ņemot vērā detaļu trūkumu rietumvalstu Maskavai noteikto sankciju dēļ.

"AvtoVAZ" norāda, ka ikgadējo trīs nedēļu atvaļinājumu, kas parasti darbiniekiem tiek nodrošināts no jūlija beigām, organizēs jau no 4.aprīļa.

Tādējādi uzņēmums spēs uzkrāt pietiekami daudz detaļu, lai rūpnīcās Toljati un Iževskā nodrošinātu stabilāku ražošanu, sākot no 25.aprīļa.

"AvtoVAZ" ražo ne tikai "Lada" automobiļus, bet arī "Renault" zīmola automašīnas.

Eiropas Savienība, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā. Daudzas kompānijas ir pārtraukušas darbību Krievijā un izstājušās no kopprojektiem ar partneriem Krievijā. Darbu Krievijā apturējušas arī autobūves kompānijas "Volkswagen Group", "General Motors", BMW, "Renault", "Hyundai", "Toyota" un "Mercedes-Benz".

Pēdējā masveidā saražotā automašīna, kas projektēta un saražota Austrālijā, noripojusi no General Motors Co ražošanas līnijas Adelaidē, valstij negribīgi sakot ardievas savai auto ražošanas nozarei.

GM Holden Ltd., ASV automobiļu giganta Austrālijas meitasuzņēmums, saražojis pēdējo automašīnu. Pirmā - FX Holden - tapa 1948. gadā. Kopš tā laika vairāki autoražotāji, tostarp Ford, Toyota, Nissan, Mitsubishi, Chrysler un Leyland, ir izveidojuši un slēguši rūpnīcas Austrālijā.

Pēdējais, kopā pulcējoties visiem 955 rūpnīcas darbiniekiem, no ražošanas līnijas noripojis sarkans Holden VF Commodore.

Pie rūpnīcas bija sapulcējies arī Holden fanu pulks ar vēsturiskajām zīmola automašīnām.

Holden zīmols gan turpinās dzīvot, bet tagad visas automašīnas tiks importētas no citu valstu rūpnīcām.