Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pēdējos divos gados ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Augošās procentu likmes, augstās būvniecības izmaksas un pircēju piesardzība ir būtiski ietekmējušas jauno projektu attīstību, īpaši ekonomiskajā segmentā, kur pieprasījums kritās visstraujāk. Tā rezultātā palielinājās nepārdoto dzīvokļu apjoms, taču tagad situācija mainās. EURIBOR līmenis sāk samazināties, hipotekāro kredītu pieejamība uzlabojas, un jauno projektu dzīvokļu piedāvājums strauji sarūk.

EURIBOR kritums un tā ietekme uz nekustamo īpašumu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc ilgstošas procentu likmju celšanas ir sākusi tās mazināt. 6 mēnešu EURIBOR likme ir nokritusies no augstākā punkta 4,1% līdz 2,4%, un sagaidāms, ka kritums turpināsies. Tas nozīmē, ka hipotekāro kredītu procentu maksājumi kļūst pieejamāki, palielinot pircēju interesi un veicinot darījumu skaita pieaugumu.

Īpaši svarīgi tas ir jauno projektu ekonomiskajā segmentā, kur iepriekš daudzi potenciālie pircēji atlikuši lēmumu iegādāties dzīvokli augsto aizdevuma izmaksu dēļ. Pašlaik mēs novērojam, ka tie, kuri bija nogaidījuši, sāk atgriezties tirgū.

Kāpēc rīkoties tagad?

Nesen piedzīvotais augstais akciju tirgu svārstīgums, kur dažu dienu laikā akciju indeksi zaudēja vairāk nekā 10% no savas vērtības, var būt priekšvēstnesis līdzīgām un iespējams pat asākām svārstībām vēl šogad. Tāpat, tas arī liek atcerēties par procentu likmju un finanšu tirgu savstarpējo saistību, kur nestabilitāte akciju tirgos var izraisīt tālāku ķēdes reakciju obligāciju, finansējuma un nekustamā īpašuma segmentos.

Mēnešiem ilgi cerības par procentu likmju samazinājumu ir dominējušas diskusijās finanšu tirgus analītiķu un uzņēmēju vidū. Rūpīgi ir sekots līdzi Centrālajam bankām, ar cerībām, ka tiks doti signāli, kas varētu samazināt aizņēmumu izmaksas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Sākotnēji bija cerības, ka šie likmju samazinājumi notiks rudenī. Tomēr, rudens pagāja bez jebkādām izmaiņām un centrālās bankas saglabāja piesardzīgu nostāju, norādot uz ilgstošo inflācijas spiedienu un neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tad cerības par likmju samazināšanu pārnesās uz pavasari, taču, neskatoties uz pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, centrālās bankas atkal palika pie sava. Rūpes par algu inflāciju, piegādes ķēdes traucējumiem un ģeopolitisko spriedzi bija iemesli, lai saglabātu līdzšinējo kursu.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Jelgavā, Ganību ielā 54, kur SIA “Jelgavas Īres Nami” būvē divus zemas īres maksas namus ar 116 dzīvokļiem, uzstādīta daļa no pirmās mājas modulārajām konstrukcijām.

Kā norāda attīstītājs, šāda mūsdienīga būvniecības tehnoloģija ļaus nepilnu divu nedēļu laikā uzbūvēt mājas pirmā korpusa visus piecus stāvus. Projekta pirmo kārtu ir paredzēts pabeigt un ēku nodot ekspluatācijā jau nākamvasar, lai rudenī varētu uzņemt pirmos dzīvokļu īrniekus.

Dzīvokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajai izīrēšanas kārtībai. Iedzīvotāji, kas atbilst nosacījumiem, jau šobrīd aicināti ar iesniegumu vērsties Jelgavas pašvaldībā un reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

“Esam izvēlējušies šo projektu realizēt modulārās būvniecības tehnoloģijā, kas īpaši populāra ir Skandināvijā un, manuprāt, atbilst vienai no augstākajām būvniecības meistarības pakāpēm. Būvējot šādā tehnoloģijā ļoti svarīgas ir ne tikai augstas prasmes un līdzšinējā pieredze, bet arī visu iesaistīto pušu - arhitektu, inženieru, projektētāju, tehniķu, konstrukciju ražotāju, montētāju, būvnieku un attīstītāja kopīga izpratne un spēja sadarboties jau ļoti agrīnā projekta stadijā. Šādi mēs spējam nodrošināt augstākās kvalitātes prasības ēkai un dzīvokļiem, jo modulārās konstrukcijas tiek ražotas slēgtās telpās, ar kontrolētu siltuma un mitruma līmeni, bez apkārtējās vides ietekmes uz konstrukcijām un telpu iekšējo apdari“ skaidro SIA “Jelgavas Īres Nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš.

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS VIRŠI-A (“Virši”) un Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums SIA “Alternative Plants” ir nodibinājuši sadarbību, lai kopīgi izstrādātu ilgtspējīgu kosmētikas izejvielu no Viršu kafijas biezumiem.

Šī sadarbība ietver rūpīgu izpēti par ķīmisko savienojumu, kas iegūstami no Viršu kafijas biezumiem iedarbību uz cilvēka ādas šūnām un iespēju tās izmantot atjaunojošos un pretnoguruma iedarbības ķermeņa, sejas un matu kopšanas līdzekļos.

“Viršu kafijas biezumu stāsts ir pilnībā izsekojams, sākot no mūsu partneriem Brazīlijā, kur kafija tiek audzēta atbildīgi un ilgtspējīgi,” komentē “Virši” valdes locekle Linda Prūse. “Šī projekta ietvaros mēs turpinām apliecināt savu apņemšanos radīt ne tikai kafiju, bet arī jaunus pielietojumus tai skaitā kosmētikas jomā. Pēdējā posmā, izmantojot kafijas biezumus, mēs nodrošinām pilnu aprites ciklu, nododot tos pārveidei par vērtīgu izejvielu kosmētikas produktiem. Šādi mēs ne vien samazinām atkritumu daudzumu, bet arī radām ilgtspējīgus risinājumus, kas izmanto kafijas potenciālu līdz pat pēdējam graudam.”

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā valsts pārstāvis noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu Finanšu ministrijas virzītās pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmas īstenošanai Latvijā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030.gadam, kopējām investīcijām veidojot apmēram 100 miljonus eiro.

VNĪ norāda, ka programma ļaus nodrošināt modernus un energoefektīvus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs. Dzīvokļi būs pieejami skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ieguldījis vairāk nekā 3,6 miljonus eiro īres nama renovācijā Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkas kopējā platība ir 2 868 m².

Atjaunotā ēka, kas sākotnēji uzcelta 1914. gadā pēc arhitekta Herberta Tīmaņa projekta, apvieno vēsturisku jūgendstila šarmu ar mūsdienīgiem dzīvošanas apstākļiem. Renovācijas procesā ēka ir atjaunota, saglabājot tās autentiskās detaļas, tostarp augstos griestus, lielos jūgendstila logus un erkerus. Dzīvojamajā ēkā ir pieejami dažādi dzīvokļu tipi: studio dzīvokļi platībās no 17 līdz 45 m², kā arī vienas guļamistabas dzīvokļi, kuru platība svārstās no 34 līdz 59 m².

"Projekts apliecina mūsu apņemšanos attīstīt, paplašināt un pilnveidot Rīgas īres tirgu. Pieaugot pieprasījumam pēc kvalitatīvām dzīvojamām telpām, mēs piedāvājam risinājumu, kas atbilst mūsdienu prasībām un vajadzībām – mājīgus, ērtus un funkcionālus dzīvokļus vēsturiskā ēkā, kas atrodas pašā pilsētas centrā," uzsver Sanita Zērvena SIA “Provendi asset management AIFP” Investīciju vadītāja.

Aiz daudzajām ziņām par pārmaiņām ASV un to ietekmi globāli ēnā palikušas pārmaiņas, kas tieši skar mūs pašus. Praktiski. Vismaz tos, kuri dzīvo privatizētos dzīvokļos daudzdzīvokļu mājās. Drīzumā Saeimā galīgajā lasījumā tiks pieņemts likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kam vajadzētu nākt ar būtiskām izmaiņām vispirms jau šādu ēku apsaimniekošanā. Jautājums vien: vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai tās tiešām veicinātu privatizācijas pabeigšanu? Un vai atkal nebūs paredzēti pārejas periodi, ko vajadzības gadījumā varēs pagarināt?

Likuma pieņemšana jau krietni aizkavējusies – to Saeimā skata kopš 2023. gada novembra. Likumprojektā minētie termiņi jau mainīti un vēl tiks mainīti. Bet, ja tā padomā, arī pats privatizācijas noslēgums nepiedodami aizkavējies – kopš valsts neatkarības atjaunošanas pagājušas jau trīs ar pusi desmitgades. Mājokļu privatizācijai jau sen bija jānoslēdzas. Vai ar šo likumu tas beidzot notiks? Daļēji.

Dzīvokļu īpašniekiem ļoti būtisks ir 11. pants par privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Kā zināms, pārvaldīšanas tiesību nodošana pašvaldību privatizētajās dzīvojamās mājās sākotnēji nebija prioritāte, līdz ar to nostiprinājās šobrīd vērojamais aplamais priekšstats, ka dzīvokļa īpašniekam pieder tikai konkrētā dzīvojamā platība, bet par pārējo – kāpnēm, jumtu, inženiertīkliem, komunikācijām un pagalmu utt – jārūpējas kādam citam – “namu pārvaldei”, pašvaldībai vai valstij. Tā rezultātā tūkstošiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem joprojām nav nodotas. Un galvenais iemesls – dzīvokļu īpašnieku nezināšana, neizpratne par saviem pienākumiem vai nevēlēšanās tos ievērot. Vai beidzot tas tiks atrisināts? Drīzāk ir bažas, ka būs vien skaists likums ar skaistām frāzēm, kā jābūt, bet bez striktām prasībām.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un arī no SIA "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Tostarp viņš minēja, ka sarunu pirmais raunds ar "Uniper Ruhrgas International" noslēdzās šā gada pirmajā pusgadā un tagad notiek sarunu otrais raunds, kas varētu noslēgties 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tāpat sarunas ir sāktas ar "Itera Latvija", paredzot, ka tās ir jānoslēdz šogad 31.decembrī.

"Domāju, ka 2025.gada aprīlī mums vajadzētu pabeigt šo vadības izpirkuma procesu," sacīja Kalvītis.

“Provendi” pārvaldītais fonds par vairāk nekā 40 miljoniem eiro iegādājas tirdzniecības centru “Olimpia”.

Ar šo stratēģiski nozīmīgo darījumu “Provendi Asset Management AIFP” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds "INDEXO Real Estate Fund" ne tikai paplašina savu nekustamo īpašumu portfeli, bet arī nostiprina pozīcijas Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

Tirdzniecības centrs "Olimpia", kas atrodas Āzenes ielā 5, Rīgā, un, kura neto izīrējamā platība ir 20 991 m² piedāvā plašāko sporta un atpūtas preču izvēli Latvijā. Tirdzniecības centra nomnieku sarakstā ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, tostarp “Rimi” hipermārkets, diennakts fitnesa klubs “Gym!”, ģimenes izklaides centrs “Adventica”, sporta preču veikalu tīkls "Sportland", kā arī vairāki pasaulē atzīti sporta zīmoli, piemēram, “Adidas”, “Sports Direct”, “Nike” un “Puma”.

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas programmu, lai risinātu tirgus nepilnības "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem reģionos, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem ģimenēm ar bērniem informēja "Altum" pārstāvji.

Programmas mērķis būtu novērst tirgus nepilnības, kuras rada fakts, ka reģionos nav attīstīta finanšu tirgus "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem.

Plānotā "Altum" mājokļu kreditēšana fiziskām personām jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Plānots, ka atbalsta programma tiks izstrādāta un nodota saskaņošanai šī gada otrajā ceturksnī.

"Altum" šobrīd piedāvā atbalsta programmas mājsaimniecībām pēc to ienākumiem. Atsevišķas programmas paredzētas sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat tiek nodrošināts mājokļa iegādes pabalsts jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadiem, kā arī vienreizēja subsīdija līdz 10 000 eiro mājokļa iegādei vai būvniecībai "Balsts" daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus "Altum" piedāvā arī atsevišķu mājokļa garantiju ģimenēm ar bērniem un programmu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

NCH Baltics AIFP, kas ir pārvaldnieks fondam NCH Baltics Opportunity Fund I AIF (“Fonds)”, paziņojis par trešā īpašuma- noliktavu un biroju ēkas Siltuma ielā, Rīgā, iegādi. Tādējādi fonds turpina veikt ieguldījumus industriālajos un loģistikas īpašumos lielākajās Baltijas valstu pilsētās.

Objekts atrodas uz 0.3 ha zemes īpašuma un tā sastāvā ir ēka 1587 kvadrātmetru platībā, kas ir pilnībā iznomāta. Īpašums atrodas Rīgas pilsētas dienvidrietumu daļā- Ziepniekkalnā pie Rīgas pilsētas robežas.

“Turpinām papildināt fonda portfeli ar industriālajiem objektiem. Šis īpašums ir labā stāvoklī, atrodas augošā industriālās apbūves zonā- tas palīdzēja lemt par labu iegādei. Plānojam vēl vairāk uzlabot ēkas tehnisko stāvokli, veikt racionālus ESG pasākumus, kas palīdzēs samazināt energoresursu patēriņu, kā arī palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu”, norāda NCH Baltics AIFP valdes loceklis Ralfs Jansons.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) Padomes pārstāvju sarunās otrdien panākta vienošanās par jauniem transportlīdzekļa vadītāja apliecību noteikumiem ES, tostarp par galveno apliecības formātu kļūs digitālā vadītāja apliecība, ziņo Eiropas Parlamenta preses dienests.

Jaunām prasības nodrošinās, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un pietiekami apzinātos riskus, kas saistīti ar gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un citiem neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem.

Lai iegūtu apliecību, transportlīdzekļa vadītājam būs jāapgūst zināšanas par drošu tālruņa lietošanu braukšanas laikā, tā dēvēto aklo punktu radītiem riskiem, autovadītāja asistentu sistēmām, durvju drošu atvēršanu, kā arī par braukšanu sniegā un slidenos apstākļos.

Jaunie noteikumi paredz, ka par galveno apliecības formātu ES kļūs digitālā vadītāja apliecība, kas būs pieejama viedtālrunī, izmantojot ES mēroga digitālā maka tehnoloģiju. Dalībvalstīm pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā šīs digitālās vadītāja apliecības būs jāievieš piecarpus gadu laikā. Tomēr transportlīdzekļu vadītājiem joprojām būs tiesības pieprasīt fiziskas apliecības saņemšanu.