Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Juri Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Tieslietu padome ir izsludinājusi atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.

Šoreiz konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

No ģenerālprokurora amata kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Prokuratūras likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām. Konkrētie Prokuratūras likuma panti paredz, ka kandidātiem jābūt vismaz 40 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir ieguvuši augstāko izglītību un jurista kvalifikāciju un ir ar nevainojamu reputāciju.

Tāpat no kandidātiem tiek prasīts, lai tie ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājuši apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai arī tiem ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Runa ir par pirms pāris dienām Ventspils valstspilsētas domē ievēlētā Aivara Lemberga labumu gūšanas uz sabiedrības, uz ventpsilnieku rēķina piesedzēju Latvijas valsts ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Rītdien Tieslietu padome vērtēs, vai Stukāns ir cienīgs būt atkārtoti virzītam uz Saeimu apstiprināšanai uz otro termiņu šajā Latvijas valstij un tiesiski funkcionējošai sabiedrībai tik izšķiroši nozīmīgajā amatā.

Pirms dažām dienām par to esmu izteicis šaubas un esmu Latvijas iedzīvotājiem jau darījis zināmu, ka nosūtīju Tieslietu padomei ieniegumu ar 13 pielikumiem, kuros ir skaidri redzami Latvijas valsts nozagšanas legalizēšanas centieni prokurora Stukāna vadībā, kurš demonstratīvi nepilda Prokuratūras likuma 23. pantā pardzēto ģenerālprokurora pienākumu, proti, neatceļ nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus.

To apliecina fakts, ka joprojām netiek atcelts krimināli sodāms noziegums, nelikumīga lēmuma taisīšanu par kriminālprocesa Nr. 16870000222 par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas atkārtotu izbeigšanu. To šī gada 28. aprīlī skandalozi ir veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Atgādinu, ka uzzinot par šāda nelikumīga lēmuma taisīšanu, nekavējoties vērsos ar kārtējo iesniegumu pie ģenerālprokurora Stukāna, aicinot šo prettiesisko un sociāli netaisnīgo lēmumu atcelt.

Iepriekšējais ģenerālprokurors Juris Stukāns atkārtoti plāno pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījums norādīja, ka Stukāns pašreiz atrodas izdienas pensijā, tomēr viņš LTV apliecinājis, ka plāno atkārtoti pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

Ģenerālprokuratūra pašlaik ir palikusi bez ģenerālprokurora, jo līdzšinējam iestādes vadītājam Stukānam 11.jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās.

Uz ģenerālprokurora amatu pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēmusi izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Viņš skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trīs kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.

Prokurors Uvis Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko apliecināja, ka apsvēršot atkārtoti startēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāna viedokli patlaban nav izdevies noskaidrot, jo viņš pēc uzklausīšanas padomē devās piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdē.

Padomes balsojums notika sēdes slēgtajā daļā. Pirms tam kandidātu uzklausīšana aizņēma aptuveni trīs stundas. Strupišs žurnālistiem skaidroja, ka bijusi ļoti nopietna apspriede, kurā vērtēts gan kandidātu profesionālais sniegums, gan vēsture.

Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pietiekušies trīs kandidāti - ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis.

Pretendentu iesniegtās Prokuratūras attīstības koncepcijas tiks publicētas Tieslietu padomes mājaslapā un Latvijas Vēstneša portālā pēc Satversmes aizsardzības biroja pozitīva atzinuma saņemšanas par atbilstību likuma prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Tieslietu padome plāno uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus 2025.gada 25.aprīļa sēdē.

Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš saņems Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Jau ziņots, ka pieteikšanās ģenerālprokurora amata konkursam noslēdzās 2025.gada 31.janvārī.

2025.gada 11.jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.

Tieslietu padome piektdien nolēma ģenerālprokurora amatam virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru, piektdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.

Jau vēstīts, ka atkārtotajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicās Meisters, līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris.

Saeima ceturtdien ģenerālprokurora amatā iecēla Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru.

Par Meistera iecelšanu amatā nobalsoja 88 Saeimas deputāti, nevienam deputātam nebalsojot "pret".

Iepriekš atbalstu Meisteram bija paudis vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju un Saeimas Juridiskā komisija.

Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.

Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību vienai personai.

Prokuratūra informēja, ka apsūdzība celta par amata pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka pati persona otrdien ir iepazīstināta ar apsūdzību. Prokuratūrā gan nekomentēja, vai šajā lietā tiek vērtēta iespējama apsūdzību celšana vēl citām personām.

Kriminālprocesu virza Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Patlaban lietā izmeklēšana tiek turpināta, tāpēc prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim. Patlaban nav zināms, vai apsūdzība celta Citskovskim vai kādai citai no tā laika amatpersonām.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos MK locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus.

Grozījumu mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu publiskā sektora amatpersonu komandējumu izdevumu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.

Grozījumu anotācijā teikts, ka pašlaik nav skaidri noteikts, kad premjers, ministri un citi augsti ierēdņi drīkst izmantot speciālos gaisa transporta pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Pašlaik regulējums esot interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.

Pēdējās dienās sabiedrību pāršalkusi ziņa par uzsākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Juri Stukānu, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu. No malas skatoties – it kā normāla procedūra, tiesiskas valsts elements.

Mēs varam pieņemt, ka izvirzītās apsūdzības Jurim Stukānam ir patiesas un prokurore Viorika Jirgena trauksmi cēlusi ne bez iemesla un saistības ar jau pieminēto augsto amatpersonu pilnvaru termiņu beigām vispār nav, bet tad nav saprotams, kādēļ rīcība ir tik lēna un reakcija gluži kā lielajiem sliņķiem lietusmežos.

Runa ir par Tiesu varas krīzi, trauksmes ziņojums ir par Ģenerālprokuroru, nevis kādu prokuroru valsts perifērijā, kura vārda pieminēšana maina vien dažu lietu gaitu. Ģenerālprokuroram termiņš beidzas. Lietas izskatītājam AT priekšsēdim Aigaram Strupišam līdzīga bilde. Ja ir kaut mazākais pamats domāt, ka Viorikas Jirgenas apgalvojumiem ir pamats, tad jāreaģē ir Saeimai, turklāt tik operatīvi cik vien iespējams, jo Strupišs gudro jau labu laiku un tikai pagājušajā nedēļā ir atklājis, ka ziņojums ir, ka, pirmsšķietami, ka, iespējams. Šis runas veids vien liecina, ka šādi var lietu risināt vēl pāris gadus. Tādēļ ir pamats domāt, ka patiesu atrisinājumu nemaz nevajag. Ir cits iemesls un šis nav jautājums par to vai mums šobrīd ir labs vai slikts Ģenerālprokurors. Tas ir jautājums par to, kurš rotaļājas ar krēsliem.

Ģenerālprokuratūrā reorganizēta 2021.gadā izveidotā Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā iepriekš strādāja prokurore Viroika Jirgena, kas cēla trauksmi par ģenerālprokurora Jura Stukāna darbībām. Reorganizācija šogad notikusi jau vairākās Ģenerālprokuratūras nodaļās.

Kā aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā, nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, efektīvāku prokuroru darba koordinēšanu, kā arī nolūkā radīt vienmērīgāku prokuroru darba slodzes sadalījumu, veikta prokuroru darba prioritāšu izvērtēšana un konstatēta nepieciešamība optimizēt Ģenerālprokuratūras struktūrvienību darbu.

Optimizēšanas rezultātā tiek reorganizēta Ģenerālprokuratūras struktūrvienība - Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā bija piecas amata vietas - virsprokurors un četri prokurori. Šajā nodaļā iepriekš strādāja arī Viorika Jirgena, kura cēla trauksmi par ģenerālprokurora darbībām. Prokurorei izdegšanas dēļ kopš janvāra noteikta darba nespēja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš nupat tika apstiprināts amatā atkārtoti, iepriekš ierosināja pārbaudi par V. Jirgenas norādēm. Tika pieļauts, ja apgalvojumi izrādīsies patiesi, J. Stukānu nāktos atbrīvot no pienākumu izpildes.

Publicista Lato Lapsas aizturēšana šā gada janvāra nogalē raisīja ne mazumu diskusiju par tēmu, kāpēc, kas noticis un ko šoreiz viņš nodarījis. Arī pats Lato Lapsa ir publicējis vairākus secīgus video ar skaidrojumiem, tomēr, lai saliktu notikumus “plauktiem” un skaidrotu iemeslus Dienas Bizness uzdeva jautājumus Lato Lapsam tieši.

Vai šim arestam ir priekšvēsture, kuru varat kaut vai minējumu veidā pateikt, turklāt šķirojot, kas ir minējums un kas ir skaidri zināmas lietas? Īsāk, kāpēc tas viss notiek?

Es jau esmu publiski izteicies, ka šī ir klasiska iebiedēšanas un apklusināšanas akcija, izmantojot paklausīgus tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekus noziedzīgu pasūtījumu pildīšanai. Kolaboracionistu izstāde Ogres bunkurā, kas turpināsies vēl līdz maijam, „hiēnu cikla” grāmatas, kas atklāj organizētās noziedzības saplūšanu ar tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem, gaidāmā grāmata „Mentu zaņķis”, kas atklās patiesos korupcijas apmērus tiesībsaargāšanas un tiesu sistēmā, un ģenerālprokurora Jura Stukāna patiesajai sejai veltītā grāmata ar visu izsakošo nosaukumu „Kriminālnoziedznieks”, kā arī mans pētnieciskais darbs, kas saistīts ar grandiozu, prātam neaptveramu, gadiem ilgu Latvijas aizsardzības budžeta un ASV militārās palīdzības izlaupīšanu, izšķērdēšanu un iztirgošanu, - iemeslu pietiek. Šis ir tikai iesākums, turpinājums noteikti sekos.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā.

Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%.

LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām.

Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā par stingrāku vecuma pārbaudi, vadītāja apliecības esamību un alkohola vai citu apreibinošu vielu testu koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanai nerisina jautājumu par ārvalstu vadītāja apliecību pārbaudi, teikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kā norāda Endziņš, tā kā nav vienotas datubāzes, vadītāja apliecību pārbaude nebūtu iespējama vai kļūtu nesamērīgi dārga tūristiem, kuri veido būtisku daļu no pakalpojuma lietotājiem.

Savukārt attiecībā uz reakcijas testiem viņš norāda, ka lielākais risks pastāv noteiktās nedēļas dienās un laikos. Līdzīgi kā Valsts policija mērķtiecīgi organizē reidus brīvdienu naktīs, LTRK aicina arī reakcijas testus piemērot tikai augstākā riska periodos.

Kompromisa risinājums būtu ieviest reakcijas testus piektdienu un sestdienu naktīs, piemēram, laika posmā no pusnakts līdz plkst. 6 rītā. Šāds risinājums būtu mērķtiecīgāks un efektīvāk risinātu problēmu tās saknē, pausts vēstulē.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) rosinājusi otrdien, 10. martā, valdībā lemt par divām dienesta pārbaudēm saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, liecina premjeres ieraksts vietnē "X".

Viņa skaidro, ka komisijā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" rīkotais iepirkums, savukārt pārbaudē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvieš skaidrība par nepabeigtajiem tilta balstiem Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

"Sabiedrībai ir jābūt skaidrai, detalizētai informācijai par līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, to pamatotību un ietekmi uz valsts budžetu, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību," uzver Siliņa.

Viņa arī pauž, ka "Rail Baltica" ir jāuzbūvē, un tas ir drošības un attīstības jautājums. Vienlaikus tikpat svarīgi ir to īstenot atbildīgi un ar skaidru finanšu izlietojumu, uzskata premjere.

Latvijas optikas salons investējis aptuveni 2 miljonus eiro modernizācijā: pirmie Latvijā ievieš digitālo redzes pārbaudi un MI analīziLatvijas optikas nozarei ir būtisks potenciāls tehnoloģiju ieviešanā – pasaulē redzes diagnostikā arvien plašāk tiek izmantoti digitāli un mākslīgā intelekta risinājumi, taču vietējā tirgū to integrācija līdz šim notikusi salīdzinoši pakāpeniski.

Šo virzienu aktīvāk sāk attīstīt optikas salonu tīkls “Metropole”, kas ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro savu salonu modernizācijā, kļūstot par vadošo optikas tīklu Latvijā modernās redzes pārbaudes tehnoloģiju ieviešanā. Pateicoties tam, klientiem pirmoreiz ir pieejamas divas jaunākās inovācijas – digitālā redzes pārbaude un mākslīgā intelekta (MI) vadīta redzes analīze. Modernizācijas mērķis ir atvieglot klientu pieredzi un risināt mūsdienās bieži sastopamās problēmas, piemēram, ilgstošas vizītes, gaidīšanas rindas un precizitātes jautājumus redzes pārbaudēs.

“Šīs jaunās tehnoloģijas Latvijā ievieš nozīmīgas inovācijas redzes diagnostikā. Mākslīgā intelekta algoritmi palīdz izvērtēt trīs biežāk sastopamo acu slimību attīstības risku, savukārt digitālā redzes pārbaude ļauj procedūru veikt jebkurā salonā bez fiziskas optometrista klātbūtnes. Tas būtiski taupa gan speciālistu, gan klientu resursus,” skaidro optikas salonu tīkla “Metropole” vadītāja Oksana Jakovela.

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.