Foto: Freepik.com, senivpetro

Auto noma Latvijā ir populārs risinājums gan ikdienas vajadzībām, gan ceļotājiem un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātri un ērti nodrošināt sev transportu dažādās situācijās. Taču, lai izvēlētos labāko piedāvājumu, ir svarīgi saprast nomas veidus, pievērst uzmanību līguma nosacījumiem un izvērtēt savas individuālā vajadzības.

Par to, kas jāzina izvēloties sev atbilstošu nomas auto piedāvājumu, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Dažādi automašīnu nomas veidi un to priekšrocības

Īstermiņa auto noma

Īstermiņa automašīnu noma ir lielisks risinājums īsiem ceļojumiem vai specifiskiem gadījumiem, kad auto nepieciešams uz dažām dienām vai nedēļām. Šis veids ir populārs tūristu vidū, kuri vēlas izbaudīt brīvību pārvietojoties bez sabiedriskā transporta ierobežojumiem.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Šī gada bargā ziema aktualizējusi jautājumu par siltumenerģijas tarifiem, taču izšķirošais faktors apkures izmaksās ir ēkas siltumtehniskā kvalitāte un energoefektivitāte – siltuma caurlaidība, hermētiskums un ventilācijas kontrole.

Tieši ēku inženiertehniskie risinājumi nosaka, cik lielu daļu no iegādātās siltumenerģijas ēka saglabā. Jaunākie komunālie rēķini par mājokļiem atklāj satraucošu ainu – aukstākajos mēnešos starp energoefektīvu projektu un nesiltinātu daudzdzīvokļu ēku izmaksu starpība atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 200 %.

Salīdzinot līdzvērtīgas – aptuveni 48 m² – platības dzīvokļus, redzams, ka A+ klases jaunajā projektā 2025. gada decembrī apkures izmaksas bija aptuveni 26 eiro mēnesī jeb 0,55 eiro par kvadrātmetru. Savukārt vecā tipa, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā līdzīgas platības dzīvoklī apkure sasniedza aptuveni 79 eiro mēnesī jeb 1,65 eiro par kvadrātmetru – tas nozīmē teju trīs reizes lielākas izmaksas uz m². Līdzīga proporcija novērojama arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos: jaunajā A+ projektā apkures izmaksas decembrī bija ap 22 eiro mēnesī jeb ap 0,35 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās pārsniedza 90 eiro mēnesī jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē līdz pat četrkārt lielāku izmaksu līmeni vecajā dzīvojamajā fondā. Janvārī, iestājoties aukstākam laikam, apkures izmaksas pieauga arī A+ projektos. Mazāka izmēra – ap 48 m² – dzīvoklī A+ klases projektā apkures izmaksas sasniedza aptuveni 65 eiro mēnesī jeb 1,35 eiro par kvadrātmetru. Savukārt līdzvērtīgas platības dzīvoklī agrāk būvētā, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā apkure sasniedza gandrīz 140 eiro mēnesī jeb aptuveni 2,9 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē pat divkārt lielākas izmaksas uz m² un būtiski augstāku kopējo maksājumu.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, investējot 20 miljonus eiro, netālu no Rīgas Starptautiskās lidostas atklājis jaunu loģistikas parku – “SIRIN Park Mārupe”.

Pirmās kārtas ietvaros izbūvēts loģistikas parks 27 000 kvadrātmetru platībā. Šogad uzņēmums plāno investēt vēl 10 miljonus eiro parka otrās kārtas attīstībā, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

“Mēs gan investējam Latvijas tirgū, gan turpinām attīstīt savu kopējo stratēģiju, veidojot pa trīs loģistikas parkiem katrā no lielākajām Baltijas pilsētām. Rīga ir viena no stratēģiski nozīmīgajām pilsētām, kur plānojam aktīvi paplašināties, tuvāko gadu laikā investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un pieaugs arī nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām,” uzsver “SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Mūsdienu biznesa vidē pasākums vairs nav tikai tikšanās – tā ir zīmola reprezentācija. Neatkarīgi no tā, vai tiek plānota vērienīga konference vai korporatīvais pasākums, vizuālā satura kvalitātei ir izšķiroša nozīme. Standarta risinājumi arvien biežāk piekāpjas modernākām tehnoloģijām, un tieši profesionāla LED ekrānu noma ir kļuvusi par industrijas standartu.

Tehniskie parametri, kam jāpievērš uzmanība

Lai pasākums izskatītos profesionāli ne tikai klātienē, bet arī video ierakstā un tiešraidē, ir jāsaprot daži būtiski tehniskie rādītāji. Izvēloties pakalpojumu LED video sienas noma, jautājiet savam piegādātājam par šiem diviem parametriem:

1. Pikseļu solis (Pixel Pitch) un izšķirtspēja

Pikseļu solis (apzīmēts ar "P", piemēram, P2.6 vai P3.9) norāda attālumu starp diožu centriem milimetros.

• Kāpēc tas ir svarīgi? Jo mazāks skaitlis, jo augstāka izšķirtspēja un tuvāk skatītājs var atrasties ekrānam.

Foto: Freepik.com

Ceļošana vienmēr ir kā piedzīvojums un, nenoliedzami, tā ir brīnišķīga iespēja gūt jaunu pieredzei, emocijas un neaizmirstamas atmiņas. Šobrīd arvien populārāka kļūst ceļošana ar kemperi. Kādas priekšrocības šāds transportlīdzeklis sniedz un ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot savu pirmo braucienu? Par to vairāk lasiet raksta turpinājumā!

Ceļojums ar kemperi: galvenie ieguvumi

Ceļošana ar kemperi var būt gana autentiska un neaizmirstama. Šādu pieredzi noteikti izbaudīs gan tie, kuriem patīk neatkarība, gan arī cilvēki, kuri dod priekšroku aktīvai atpūtai un būšanai tuvāk pie dabas.

Mūsdienīgs kemperis ir aprīkots ar visām ērtībām pilnvērtīgai dzīvošanai komfortablos apstākļos – tur ir gan virtuvīte, gan dzīvojamā zona, guļamistaba, duša un labierīcības. Nav jāraizējas par savlaicīgu naktsmītņu rezervēšanu un sabiedriskā transporta kustību sarakstiem, jo ceļojuma veids un ilgums ir atkarīgi no paša vēlmēm. Arī visas maltītes iespējams pagatavot turpat uz vietas transportlīdzeklī, tā būtiski ietaupot naudu.

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" ir apstiprinājis 2026. gada investīciju budžetu Baltijas valstīs 85 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Aptuveni 43% no plānotā investīciju portfeļa tiks novirzīti Lietuvai, 40% - Latvijai un 17% - Igaunijai. Aptuveni 50% no 85 miljonu eiro investīcijām tiks finansēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bet pārējā daļa - ar banku aizdevumiem, kuru finansēšanas līgumi jau ir noslēgti.

Saskaņā ar uzņēmuma attīstības plāniem šogad tiks uzbūvēti 127 000 kvadrātmetri loģistikas ēku Rīgā, Viļņā, Kauņā un Tallinā. Šajā posmā "Sirin Development" plāno koncentrēties uz Rietumeiropas loģistikas kvalitātes standartu ieviešanu arī Baltijā - augstākām noliktavām un B klases biroju telpu nodrošināšanu blakus noliktavu telpām.

Tostarp Latvijā "Sirin Development" šogad plāno uzbūvēt 30 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Mārupe" un 26 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Dreiliņi".

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" atklājis savu pirmo mantu glabātavu Viļņā, Laisves prospektā 62. Investējot 4,5 miljonus eiro, bijusī veikalu ēka pārveidota par "Box Storage" tīkla specializēto mantu glabātavu ar aptuveni 3000 kvadrātmetru lielu iznomājamo platību.

Attīstot Baltijā vērienīgāko mantu glabātavu tīklu "Box Storage", "Merito Partners" koncentrējas uz īpašumu iegādi iedzīvotājiem viegli pieejamās un ērtās vietās lielākajās Baltijas valstu pilsētās. Viļņas "Box Storage" ēka atrodas pie aktīva krustojuma, kas savieno četras blīvi apdzīvotas pilsētas apkaimes. Ēkas, kas celta 2000. gadā, rekonstrukcijā un "Box Storage" standartiem atbilstošas mantu glabātavas infrastruktūras izveidē ieguldīti 4,5 miljoni eiro. Viļņas "Box Storage" telpās teju 3000 kvadrātmetru platībā izveidotas 600 individuālās mantu glabātavas.

"Merito Partners" šovasar iegādājies Kauņas lielāko mantu glabātavu "Box Inn" ar 520 individuālajām mantu glabātavām un iznomājamo platību vairāk nekā 1300 kvadrātmetru apjomā. Līdz ar "Box Inn" iekļaušanu "Box Storage" tīklā plānots palielināt iegādātā īpašuma iznomājamo mantu glabātavu platību par vismaz 50 % un attīstīt īpašumu atbilstoši "Box Storage" standartiem.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” aprīlī plāno uzsākt jauna pilsētas biznesa un pakalpojumu parka izbūvi Dreiliņos – SIRIN PARK Dreiliņi.

Jau 2027. gada sākumā paredzēts nodot ekspluatācijā divas pirmās ēkas ar kopējo platību aptuveni 27 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tostarp aptuveni 30 % telpu pirmajā ēkā jau šobrīd ir iznomātas. Starp nomniekiem, kas jau noslēguši līgumus ir SIA Gumi, kurš Dreiliņu parkā iecerējis attīstīt vienu no modernākajiem padel tenisa sporta centriem apkārtnē, radot pievienoto vērtību gan parka darbiniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un veicinot sabalansētu un cilvēkiem draudzīgas vides veidošanos.

Savukārt elektrisko apgaismes materiālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Spector Light jauno biznesa centru izvēlējies, jo nolēmis no B klases noliktavas telpām pārcelties uz jaunām A klases noliktavas telpām SIRIN PARK Dreiliņi.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Real Estate Special Fund IV" par 5,9 miljoniem eiro iegādājies 9000 kvadrātmetru plašu ēku Rīgas vēsturiskajā centrā, Skolas ielā 21. Kopējās investīcijas projektā pārsniegs 14 miljonus eiro, un īpašums tiks transformēts par dzīvojamo ēku ar aptuveni 250 kompaktas platības dzīvokļiem.

Ēka Skolas ielā 21 celta 1987. gadā Projektēšanas institūta vajadzībām klasiskā sociālisma laikmeta arhitektūras stilā – ar izturīgu dzelzsbetona karkasu, augstiem griestiem un pieciem moderniem liftiem – un ir labi pielāgojama mūsdienu prasībām. Īpašuma kopējā platība pārsniedz 9000 kvadrātmetru.

Pēc rekonstrukcijas ēkā tiks izveidoti aptuveni 250 studijas tipa un vienas guļamistabas dzīvokļi 17 līdz 35 kvadrātmetru platībā.

Īpašuma Skolas ielā 21 iegādes darījumu 3,85 miljonu eiro apmērā līdzfinansē AS "Signet Bank". Pēc rekonstrukcijas kopējās investīcijas projektā pārsniegs 14 miljonus eiro.

""Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonda stratēģija ir investēt Latvijas kapitālu perspektīvu īpašumu attīstībā, tā sniedzot savu ieguldījumu finansiāli pieejamu un mūsdienu standartiem atbilstošu mājokļu nodrošināšanā Rīgas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un ilgtermiņa viesiem. Ēkas Skolas ielā 21 atrašanās vieta galvaspilsētas centrā, Vecās Ģertrūdes baznīcas un Klusā centra apkaimē ir īpaši pieprasīta studentu un Latvijā strādājošo ārvalstu profesionāļu vidū, kuri vēlas dzīvot dinamiskā pilsētvidē ar vēsturisku auru. Plānojam ēku renovēt un attīstīt, vienlaikus domājot par mūsdienu mobilā Rīgas iedzīvotāja vajadzībām un ilgtspējas principiem," komentē Igors Terehovs, "Merito Real Estate Management" partneris.

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

Igaunijas autostāvvietu operators "Snabb" turpmāk nodrošinās stāvvietu pārvaldību viesnīcās "Radisson Blu Hotel & SPA Daugava", "Radisson Blu Ridzene" un "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", informē "Snabb" pārstāvji.

Publiskās autostāvvietas pie "Radisson Blu Daugava" un "Radisson Blu Ridzene" viesnīcām darbību sāka februārī, savukārt "Park Inn by Radisson Riga Valdemara" stāvvieta būs pieejama no jūnija.

Līdz šim autostāvvietas pie "Radisson Blu Hotel & SPA Daugava" un "Radisson Blu Ridzene" pārraudzīja pašas viesnīcas, turklāt "Radisson Blu Ridzene" autostāvvieta Reimersa ielā tika piedāvāta tikai viesnīcas viesiem. Nododot pārvaldību "Snabb" pārziņā, autostāvvietas būs pieejamas arī plašākai sabiedrībai. Paplašinātās sadarbības rezultātā "Snabb" turpmāk kopumā apsaimniekos autostāvvietas piecās "Radisson" tīkla viesnīcās Rīgā, piedāvājot teju 200 jaunas publiskās autostāvvietas.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Rīgā, Slokas ielā 51 iemūrēta laika kapsula otrajai “Duck Republik” studentu viesnīcai, kuras durvis vairāk nekā 250 studentiem plānots atvērt jau 2026. gada vasarā. Kopējais investīciju apjoms – 14,5 miljoni eiro.

Laika kapsulā ievietota vēstule nākamajām paaudzēm, aktuālais laikraksta izdevums, kā arī citas lietas, kas reprezentē to, ka šo ēku pārsvarā apdzīvos studenti un jaunie speciālisti. Pasākumā piedalījās projekta attīstītāji “Duck Republik”, būvniecības partneris SIA “Merko Būve”, arhitekti no SIA “Vilnis Mičulis” un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra.

Kā pasākumā uzsvēra "Duck Republik" valdes locekļi Henriks Veldi un Ada Fida: “Mūsu mērķis nav tikai būvēt vai atjaunot ēkas, bet radīt vidi, kurā jaunie cilvēki var augt, attīstīties un justies kā mājās. Otrās viesnīcas būvniecība apliecina, ka Latvijā ir pieprasījums pēc kvalitatīva, ilgtspējīga un kopienai atvērta studentu mājokļa piedāvājuma. Latvijā augstākā izglītība ir ļoti augstā līmenī un to novertē gan ārvalstu, gan vietējie studenti. Attīstot šādas izmitināšanas vietas, Latvijas augstākās izglītības eksporta potenciāls var tikt apgūts vēl lielākā mērā.”

“Capitalica Asset Management”, kas ir licencēts investīciju pārvaldības uzņēmums, nostiprina savu ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju Latvijā, ieguldot vairāk nekā 70 miljonus eiro biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas – C un D – ēku attīstībā (Rīgā, Hanzas ielā 14F).

Šo attīstības posmu īsteno “Capitalica European Office Fund”, kas specializējas ilgtspējīgos biroju projektos visā Baltijā. Šī gada 10. jūnijā no Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tika saņemts apstiprinājums būvniecības ieceres dokumentācijai jeb būvprojekta minimālajam sastāvam.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs: ““Verde” ir mūsu ilgtermiņa vīzija par ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un nākotnei gatavu biroju kompleksu Rīgas modernās biznesa apkaimes jeb Skanstes pašā sākumā. Tā ir vieta, kurā satiekas mūsdienu arhitektūra, daba un dinamiska uzņēmējdarbība. Tas, ka mūsu pirmās divas ēkas tika pilnībā iznomātas nepilnu trīs gadu laikā, runā pats par sevi – Verdē šobrīd mājo 27 progresīvi vietējie un starptautiskie uzņēmumi, apliecinot mūsu koncepcijas dzīvotspēju: A-klases biroji izcilā lokācijā ar iemiesotu zaļās domāšanas filozofiju. Tas vienlaikus apliecina arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus potenciālu un noturību. Tagad speram nākamo soli – ar divām jaunām ēkām, kuru attīstībā ieguldīsim vairāk nekā 70 miljonus eiro, nostiprināsim “Verde” līderību Latvijas biroju segmentā, kā arī sekmēsim “Verde” kļūšanu par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā”.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Privātmāju tirgū 2025. gadā saglabājies stabils darījumu skaits, turpretī kopējā darījumu summa augusi par 12%, sasniedzot 446 miljonus eiro. Turpretī darījumu skaits ar privātās apbūves zemēm krities un vidējā darījumu summa pieaugusi nebūtisku 2% robežās.

Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti lēš: šobrīd pircēji dod priekšroku gatavu privātmāju iegādei, nevis būvniecībai no nulles. Sapnis par mājas būvniecību tiek atlikts ne tikai izmaksu kāpuma, bet arī ierobežotā zemes gabalu piedāvājuma dēļ.

Februārī īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 3210 jeb par 43% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Aptuveni 2/3 veidoja īres dzīvokļu piedāvājums centrā, un tikai nepilni 1200 bija pieejami īrei galvaspilsētas apkaimēs. Savukārt iegādei bija pieejami 3390 dzīvokļi (+21%), no kuriem aptuveni puse jeb 1775 bija īpašumi jaunbūvēs, bet pārējie – mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs un pirmskara namos.