Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada desmit mēnešos bija par 764,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada desmit mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,268 miljardus eiro, kas ir par 182,4 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 9,327 miljardus eiro, kas ir par 298,3 miljoniem eiro jeb 3,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 115,9 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 699,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos pagājušā gada 11 mēnešos iekasēti 13,168 miljardi eiro, kas ir par 224,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada 11 mēnešos bija par 860,2 miljoniem eiro jeb 7% lielāki nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos veidoja 12,394 miljardus eiro, kas ir par 229,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos veidoja 10,23 miljardus eiro, kas ir par 354,7 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,164 miljardu eiro apmērā, kas ir par 125 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos bija 774,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Jaunākais EY Parthenon uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums CEO Outlook Survey, kas tiek veikts katru ceturksni visā pasaulē, atklāj, ka šī gada janvārī 75% uzņēmumu vadītāji bija optimistiski noskaņoti par kopējo globālās ekonomikas izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada septembri, kad šādu noskaņojumu pauda 70,5% vadītāju.

Jāatzīmē, ka šis sentiments būtiski neatšķiras dažādu reģionu un valstu griezumā, piemēram, Vācijā šis optimisma rādītājs ir 73,5%, bet Eiropas Ziemeļvalstīs – 74%, Francijā – 72%. Tāpat vidēji 72,5% uzņēmumu vadītāji ir optimistiski par savas valsts ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā pretēji 70% pagājušā gada septembrī.

“Vadītāju sentiments uzlabojas pat neskatoties uz to, ka makroekonomiskās prognozes šim gadam caurmērā paredz tikai zemu vai mērenu izaugsmi. Uzņēmumu vadītāji pozitīvi novērtē inflācijas stabilizāciju, arvien zemākas finansējuma procentu likmes un kopumā piemērojas jaunajai ekonomikas realitātei, kurā joprojām lielu lomu spēlē ģeopolitiskie konflikti. Tieši spēja piemēroties ir tas, kas ļauj uz tuvāko gadu raudzīties optimistiski un domāju, ka tas raksturo arī uzņēmumus Latvijā – mēs pierodam un saprotam, kā strādāt lēnas ekonomikas attīstības laikā.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 36,012 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gadā Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 17,117 miljoni tonnu, kas ir par 18,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 6,929 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2023.gadā, koksnes šķelda pārkrauta 2,567 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 32,9% vairāk, ogles pārkrautas 1,049 miljonu tonnu apmērā, kas ir 3,5 reizes mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 502 800 tonnu, kas ir par 19,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Ģenerālkravas 2024.gadā Latvijas ostās pārkrautas 13,639 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2023.gadā.

Tostarp kokmateriāli pārkrauti 5,214 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 30,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kravas konteineros veidoja 5,063 miljonus tonnu, kas ir par 1,2% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,124 miljonus tonnu, kas ir par 8,2% mazāk.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.

Latvija ir ļoti laba vide, kur ražot mājas. Tas, ko vadošie kokapstrādes uzņēmumi dara, ir apsveicami. Jo vairāk mēs pievienojam vērtību kokam, jo labāk. Arī es vēlos iet tajā virzienā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu kokmateriālu, ražotu mājas un eksportētu tās visā pasaulē, saka koka māju ražošanas uzņēmuma MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums MyCabin dibināts 2020.gadā, bet savu darbību uzsāka 2021.gadā. Pirmais posms attīstībā bija trīs dažādu demo māju būvēšana. “Lielākā veiksme bija tā, ka mums bija produkts, kuru varējām parādīt, klients varēja to apskatīt un iegādāties. Pirmajā gadā mēs pārdevām 17 mājas, un sākās ceļš, kā saražot kvalitatīvu produktu. Zīmīgi, ka neesmu no nozares, jo pirms trim gadiem pats vēlējos nopirkt brīvdienu māju un sapratu, ka šis tirgus ir sliktā stāvoklī. Nav ražotāja, kas var pateikt konkrētu cenu par produktu, kur var paskatīties demo māju, lielākoties viss ir bez PVN, slēptās izmaksas. Es sapratu, ka tā ir brīva niša,” stāsta MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Eiropas Savienības (ES) zaļo mērķu sasniegšanā liela nozīme ir plastmasas pārstrādei, un dalībvalstīm jārēķinās ar aizvien stingrāku regulējumu. Lai veicinātu pārstrādātu materiālu izmantošanu un plastmasas pudeļu ražošanas ilgtspējību, jau šobrīd PET pudelēs saskaņā ar noteikumiem jābūt vismaz 25 % pārstrādātas plastmasas, bet līdz 2030. gadam visās dzērienu plastmasas pudelēs – vismaz 30 % pārstrādāta materiāla.

Šis ir ES praksē pirmais vienotais regulējums par pārstrādāta materiāla lietojumu iepakojuma ražošanā, kas parādīs, vai un cik efektīvi šāda iniciatīva Eiropā var darboties. Tiesa, pagaidām nav īsti skaidrs, kā pārliecināties par godprātīgu regulējuma ievērošanu un sodīt pārkāpējus.

Mērķi – skaidri, uzraudzība – miglā tīta

Šobrīd to, cik procentu pārstrādātā materiāla iekļaut pudeļu sastāvā, izlemj paši ražotāji, jo tas tiešā veidā ietekmē galaprodukta konkurētspēju tirgū. Pārstrādātais materiāls šobrīd ir dārgāks nekā pirmreizējais (pirmreizējā materiāla cenas ir cieši saistītas ar naftas cenu svārstībām, ko savukārt ietekmē globālie politiskie procesi, un pērn naftas cena ASV būtiski samazinājās). Tādējādi divās dažādās pudelēs var būt iepildīts vienlīdz labs dzēriens, bet lētāk maksās pudele, kuras sastāvā ir mazāk pārstrādātu materiālu. Dzērienu tirdzniecībā valda milzīga konkurence, pieprasījums ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas, un katrs cents var izrādīties izšķirošs. Tāpēc var saprast ražotājus, kuri uz šo lietu skatās pragmatiski un nesteidzas pāriet uz lielāku pārstrādātā materiāla īpatsvaru: ja cenas starpība ir būtiska, dzērienu ražotājiem ir liela ekonomiska motivācija likt ilgtspējas mērķus otrajā plānā, tiecoties pēc savas konkurētspējas nodrošināšanas.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Tehnoloģiju attīstība un pieaugošie kiberdrošības riski padara datu un tīklu drošību par vienu no uzņēmumu lielākajiem izaicinājumiem. Kā liecina Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” 2024. gada ziņojums “Digitalizācija Eiropā”, 92 % uzņēmumu Eiropas Savienībā ir ieviests vismaz viens IKT risinājums.

Taču “Bite Latvija” un SKDS pērn veiktais pētījums parādīja, ka kiberdrošības risinājumi ieņem tikai astoto vietu starp IKT risinājumiem, kurus uzņēmumi ikdienā izmanto. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi izmanto digitālos risinājumus, taču vismazāk tos, kas palīdz atvairīt kiberriskus. Manuprāt, satraukumu rada vēl kāds aspekts – aug ne tikai kiberincidentu skaits, nemitīgi apdraudot uzņēmumus, bet arī to sarežģītības pakāpe. Šī iemesla dēļ ar vienu, selektīvu digitālās drošības risinājumu jau sen vairs nepietiek.

Lai gan daudzi uzņēmumi kiberdrošībai pievēršas galvenokārt reaģējot, pārmaiņas veicinās tādi faktori kā Nacionālā kiberdrošības likuma jaunās prasības, digitālo risinājumu pieejamības pieaugums un arvien sarežģītāki kiberdraudi, kas apdraud gan IT sistēmas, gan darbiniekus.