Jaunākais izdevums

Nav izslēgta pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" administrēto autostāvvietu maksas celšana, intervijā Latvijas Radio atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņa klāstīja, ka varētu tikt izvērtēta autostāvvietu maksas celšana noslogotākajos galvaspilsētas rajonos, piemēram, centrā. Innusa gan neprecizēja, kad varētu notikt šāda varianta apspriede.

Tikmēr sabiedriskā transporta biļešu cenas gan neesot plānots pārskatīt. Innusas ieskatā šī gada sākumā ieviestās biļešu sistēmas pārmaiņas esot bijušas gana veiksmīgas.

To apliecinot būtiski pieaugušais mēnešbiļešu izmantotāju skaits - to nu esot nevis nedaudz vairāk nekā 10%, bet ap 60%.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, lēmumu par "Rīgas satiksmes" apsaimniekoto autostāvvietu tarifa izmaiņā pieņem Rīgas dome, un šis jautājums patlaban nav izskatīšanas kārtībā, tāpēc vēl nav zināms ne iespējamais tarifu izmaiņu laiks, ne arī iespējamās zonas, kuras varētu skart izmaiņas.

LETA jau ziņoja, ka "Rīgas satiksme" plāno modernizēt autostāvvietu administrēšanas sistēmu, liecina elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Kā aģentūrai LETA skaidroja uzņēmumā, pašlaik izsludināta tirgus izpēte piegādātāju apspriedei "Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" autostāvvietu sistēmu izstrāde, piegāde un uzturēšana".

Pēc tās tiks izsludināta atklāta iepirkumu procedūra. Iepirkuma priekšmets būs "Rīgas satiksmes" modernu un efektīvu autostāvvietu administrēšanas sistēmu izstrāde, piegāde un uzturēšana.

Tas paredz priekšapmaksas maksājumu uzskaites sistēmu, pēcapmaksu paziņojumu pārvaldības sistēmu, autostāvvietu kontroles sistēmu, iedzīvotāju atļauju pārvaldības sistēmu un stāvvietu uzskaites sistēmu.

Priekšapmaksas maksājumu uzskaites sistēmas mērķis ir nodrošināt autostāvvietu apmaksas procesa vadību, kā arī drošu un ērtu veidu klientiem apmaksāt autostāvvietas pakalpojumus dažādos veidos.

Autostāvvietu kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu un mūsdienīgu autostāvvietu kontroles procesu un tā vadību.

Pēcapmaksu paziņojumu pārvaldības sistēmas mērķis ir nodrošināt maksas autostāvvietu pēcapmaksas paziņojumu un ar to saistīto procesu pārvaldību un kontroli.

Savukārt iedzīvotāju atļauju pārvaldības sistēmas mērķis ir nodrošināt klientiem iespēju iegādāties maksas autostāvvietu iedzīvotāju atļaujas, kā arī nodrošināt ar maksas autostāvvietu iedzīvotāju atļauju saistīto procesu pārvaldību un kontroli.

Visbeidzot stāvvietu uzskaites sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu un automatizētu veidu, kā uzskaitīt un pārvaldīt maksas autostāvvietas un ar tām saistītos procesus, nodrošināt pilnīgu informāciju par autostāvvietu aprīkojumu un tajā izvietoto infrastruktūru.

Rīgas dome šogad nolēma deleģēt pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme" vēl piecus gadus apsaimniekot galvaspilsētas maksas autostāvvietas.

Deleģēšanas līgums būs spēkā līdz 2028.gada 1.jūlijam.

Iepriekš stāvvietu apsaimniekošanu pašvaldība uzņēmumam deleģēja uz gadu.

Kopumā uzņēmums Rīgā apsaimnieko aptuveni 6000 stāvvietu, kā arī pazemes stāvvietu pie Rīgas Kongresu nama.

Kā ziņots, "Rīgas satiksmes" apgrozījums 2022.gadā palielinājies par 5% - no 161,12 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 168,7 miljoniem eiro pērn. Savukārt uzņēmuma peļņa 2022.gadā saruka vairāk nekā divas reizes un bija 1,25 miljoni eiro.

Pakalpojumi

Linstow Baltic sadarbībā ar Snabb ievieš jaunu autostāvvietu pārvaldības modeli Rīgā

Db.lv,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Baltijas reģionā “Linstow Baltic”, uzsāk stratēģisku sadarbību ar “Snabb” - inovatīvu autostāvvietu pārvaldības uzņēmumu, kas šopavasar uzsāks savu darbību Latvijā.

Igaunijas uzņēmums “Snabb”, konkursa kārtībā ieguvis tiesības uz visu “Linstow Baltic” īpašumu portfeļa autostāvvietu apsaimniekošanu Rīgā.

“Snabb” nodrošinās digitāli pārvaldītus mobilitātes risinājumus, mūsdienīgu apmaksas sistēmu, tostarp automatizētu piekļuvi un norēķinu iespējas mobilajā lietotnē.

“Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds (Frode Grønvold) norāda, ka uzņēmuma mērķis ir piedāvāt vienotus augstas kvalitātes, ilgtspējīgus un tehnoloģiski attīstītus pakalpojumus visā īpašumu portfelī. “Mūsu sadarbība ar “Snabb” saskan ar mūsu vīziju par ērtības un efektivitātes uzlabošanu, izmantojot efektīvus un ilgtspējīgus autostāvvietu pārvaldības risinājumus Rīgā. Mēs ar nepacietību gaidām jaunās paaudzes tehnoloģijas un inovatīvo risinājumu ieviešanu mūsu īpašumos, lai veicinātu vēl ērtāku un efektīvāku pilsētvides mobilitāti. Uzskatām, ka uz tehnoloģijām balstītā pieeja ļaus uzlabos autostāvvietu izmantošanas pieredzi gan apmeklētājiem, gan nomniekiem,” sacīja Frode Gronvolds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot autostāvvietu infrastruktūru Rīgā un padarot to automašīnu īpašniekiem ikdienā vēl pieejamāku, Igaunijas uzņēmums Snabb ir uzsācis stratēģisku sadarbību ar Mobilly.

Tās ietvaros piecās galvaspilsētas autostāvvietās, ko turpmāk pārvaldīs jaunās paaudzes autostāvvietu operators, autovadītāji varēs norēķināties ne tikai ar Snabb, bet arī ar Mobilly mobilo lietotni.

Tāpat uzsāktā sadarbība Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās digitālos autostāvvietu apmaksas pakalpojumus arī Igaunijas teritorijā.

Autostāvvietu pārvaldības uzņēmums Snabb savu darbību Latvijā uzsācis šopavasar, koncentrējoties uz inovatīvu, ilgtspējīgu un klientiem draudzīgu autostāvvietu pārvaldību. Tā pārziņā ir visas Baltijā vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” autostāvvietas Rīgā: tirdzniecības centra “Origo” un biznesa centra “Origo One” autostāvvietas, viesnīcu “Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel” un “Radisson Blu Elizabete Hotel” pazemes autostāvvietas, “SPORTA 2” kvartāla, “Lastādijas” kvartāla, kā arī citi “Linstow Baltic” īpašumā esošie autostāvvietu laukumi, kuros tiek nodrošināti digitāli pārvaldīti mobilitātes risinājumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksas autostāvvietu bizness nereti ir raisījis diskusijas, neapmierinātie vienmēr ir skaļāki par apmierinātajiem, un vienmēr ir kāds, kurš nevēlas maksāt par šādu pakalpojumu. Kādēļ stāvvietas vajadzīgas, vai to būs vēl vairāk, kāda ir cenu politika – par to Dienas Bizness izjautāja Cityparks Latvija valdes locekli Gundaru Smanu.

Kā viens no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē kā jūs novērtētu autostāvvietu pieejamību Rīgā? Varat raksturot nozari kopumā tieši šobrīd?

Patiesi esam viens no lielākajiem spēlētājiem autostāvvietu tirgū, un pozīcija mainās tikai atkarībā no izvēlētā kritērija - vai nu skatāmies pēc apgrozījuma, vai arī pēc vietu skaita stāvvietās. Mēs tiešām jūtamies kā viens no tirgus līderiem. Situācija tirgū kopumā – mēs redzam, ka maksas autostāvvietu skaits tikai pieaugs, proti, tas ir augošs bizness. Bezmaksas auto novietošanas iespējas, kā mēs redzam Rīgas centrā, jau praktiski nav, un tas noteikti turpināsies, izejot tālāk uz Rīgas apkaimēm, tostarp guļamrajonos. Tā tendence, kad klients ir gatavs samaksāt par nodrošinātu vietu, tikai aug. Proti, cilvēki vēlas zināt, ka, pārbraucot no darba mājās, būs, kur nolikt mašīnu, un ir gatavi par to maksāt. To mēs redzam kā nākotnes perspektīvu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No rītdienas, 1.oktobra, vairāku ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Maksas autostāvvietu izveides mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus, norādīja "Rīgas satiksmē".

Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas C tarifu zonā izveidotas Alojas, Grostonas, Hospitāļu, Daliņa, Valdemāra, Nītaures un Zirņu ielas posmos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autostāvvietu operators “Park Expert” ieviesis pirmo maksas autostāvvietu Valmierā, Rīgas ielā 13, kas sākusi darbu jūlijā, lai nodrošinātu kārtību un disciplīnu konkrētās teritorijas apmeklētājiem.

Šī ir pirmā maksas stāvvieta Valmierā, kas paredz gan bezmaksas automašīnas novietošanas laiku, tādējādi atļaujot iedzīvotājiem veikt plānotos pirkumus vai apmeklēt kādas iestādes, kas izvietotas blakus, gan arī maksu par papildu laiku, kamēr spēkrats atrodas konkrētajā teritorijā.

Stundas samaksa par auto atstāšanu Rīgas ielā 13 ir viens eiro, savukārt visas dienas maksa ir trīs eiro.

Stāvvieta tiek uzraudzīta ar video kameru palīdzību, fiksējot katras iebraukušās un izbraukušās automašīnas reģistrācijas numuru.

“Maksas stāvvietu izveidošana visbiežāk ir saistīta ar iedzīvotāju disciplinēšanu, jo pie dažādām komercēkām un iestādēm, kur nepieciešams piekļūt cilvēkiem, mēdz būt pārpildītas stāvvietas, kas savukārt apgrūtina pakalpojumu sniedzējus. Tāpat jāņem vērā tas, ka īpašums ir jāuztur un jāapsaimnieko, nodrošinot gan sniega tīrīšanu, gan apgaismojumu un tīrīšanu, kas, protams, maksā naudu, tāpat arī jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, tāpēc domājams, ka šāda pieeja palīdzēs teritorijas īpašniekam kvalitatīvāk nodrošināt un apsaimniekot stāvvietas stāvlaukumā,” saka SIA “Park Expert” valdes priekšsēdētājs Edgars Kalējs.

Transports un loģistika

SM: Jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām ceļu posmos ar paaugstinātu bīstamību

LETA,06.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, Noslēdzoties Eiropas mobilitātes nedēļai, dienā bez auto Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas, informē Rīgas dome.

Šāds lēmums pieņemts, lai popularizētu sabiedriskā transporta lietošanu, vienlaikus samazinot privāto automašīnu satiksmes intensitāti, kā arī vides un gaisa piesārņojumu pilsētā.

Kā iepriekš preses konferencē informēja uzņēmuma "Rīgas satiksme" vadītāja Džineta Innusa, lai nodrošinātu bezmaksas pasažieru pārvadāšanu 22.septembrī, uzņēmums pašvaldībai prasīs 128 000 eiro papildu kompensāciju par neieņemtiem ieņēmumiem no nepārdotajām biļetēm.

Savukārt Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pauda cerību, ka bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošana ļaus daudziem pamēģināt Rīgā pārvietoties ar sabiedrisko transportu un, iespējams, tas liks cilvēkiem pieņemt lēmumu par pārvietošanās paradumu maiņu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 30.septembrim Rīgā vairākās ielās tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas, informē "Rīgas satiksme".

Mērķis esot labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tikšot sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus.

Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, tiek ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā, kā arī B un D tarifu zonā.

Stāvvietas tiks ierīkotas Alojas, Eksporta, Ģertrūdes, Grostonas, Hospitāļu, Daliņa, Valdemāra, Nītaures, Pulkveža Brieža, Rūpniecības, Tomsona un Zirņu ielā.

Transports un loģistika

VK: Ostu attīstības fonds kalpojis atsevišķu ierēdņu interesēm, nevis ostu attīstībai

Db.lv,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā no 1.janvāra par 60% tiks paaugstināta pašvaldības autostāvvietu maksa, nolēma pašvaldība.

Automašīnu novietošanas zilajā zonā, ko veido Viļņas centrs, no nākamā gada maksās četrus eiro stundā līdzšinējo 2,5 eiro vietā (par pirmo automašīnas novietošanas stundu būs jāmaksā 3,50 eiro). Sarkanajā zonā autostāvvietu maksa pieaugs no 1,5 eiro līdz 2,5 eiro stundā, dzeltenajā zonā tā palielināsies no 0,6 eiro līdz vienam eiro un zaļajā zonā pieaugums būs no 0,3 eiro līdz 0,5 eiro.

Automobiļu ar elektrisko dzinēju novietošana zilajā zonā pirmajā stundā būs bezmaksas, par otro stundu būs jāmaksā 3,5 eiro un par katru nākamo stundu - četri eiro.

Pašvaldība cenu pieaugumu skaidro ar nepieciešamību regulēt satiksmes plūsmu un veicināt alternatīvu pārvietošanās veidu izmantošanu. Tā arī cenšas radīt apstākļus, lai sastrēgumu laikā atsevišķās vietās stāvvietu noslodze nepārsniegtu 85%. Pašvaldība cer, ka pakalpojuma maksas celšana ļaus atbrīvot stāvvietas Viļņas centrā, jo īpaši vecpilsētā, kur šobrīd brīvu stāvvietu gandrīz nekad nav.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA BISS dalās ar inovācijām un moderniem risinājumiem autostāvvietu pārvaldībā ziemā un sliktos laika apstākļos

Šobrīd, kad valda mīnusi un gandrīz katru dienu iet sniegs, tas neaptur no cilvēku ikdienas. Dodoties uz darbu, veikaliem un citiem galamērķiem nozīmē arī izmantot stāvvietas. Ziemai iestājoties, autovadītājiem ir svarīgi apsvērt, kādas iespējas piedāvā autostāvvietas, it īpaši, ja runa ir par ērtībām un efektivitāti.

Tradicionālie žetoni un modernās ANPR (Automātiskā numura zīmes atpazīšana) kameras ir divi populāri risinājumi autostāvvietu pārvaldībā, bet kura no tām piedāvā labāku pieredzi ziemas apstākļos? Vai tradicionālie žetoni spēj piedāvāt ērtības ziemas apstākļos, vai arī ir vērts apsvērt modernās ANPR kameras?

Autostāvvieta ar žetoniem: Tradicionālais, Bet neērtais risinājums ziemā

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, 18. novembra – Varšavas ielas un 18. novembra – Valkas ielas krustojumos Daugavpilī ir uzstādītas satiksmes uzraudzības iekārtas – viedie luksofori.

Tie turpmākos sešus mēnešus testa režīmā nodrošinās satiksmes papildu uzraudzību, lai noteiktu, kā satiksmes dalībnieki ievēro luksofora signālu prasības. Viedie luksofori jeb augstas izšķirtspējas kontroles iekārtas uzstādītas sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” pēc uzņēmuma iniciatīvas un sešus mēnešus darbosies testa režīmā. Viedie luksofori spēj veikt dažādas funkcijas: atpazīt un klasificēt objektus, noteikt to trajektoriju un atrašanās vietu, atpazīt un nolasīt automašīnu numurus, tāpat tie spēj noteikt luksofora signālu. Risinājumu veido īpaši konfigurēts, ar datorredzes algoritmiem aprīkots mini dators, divas augstas izšķirtspējas videokameras, tīkla aprīkojums, stiprinājumi un LMT izstrādāta programmatūra.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Eksperti

Piecas neizmantotas iespējas Rīgas centrā

Dzintars Bērziņš, SIA "1 37 digital agency" valdes priekšsēdētājs,29.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) ir pārtraukusi sadarbību ar vairāku ugunsdzēsēju depo būvniecībā iesaistīto uzņēmumu "Rere būve", jo tas ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības un pabeigt darbus pilnā apjomā Dagdas un Ilūkstes depo, kā arī piegādāt nepieciešamās iekārtas Priekules un Iecavas depo ēkās, informēja NVA.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informējusi 19.augustā, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu.

Kā norādījusi aģentūras direktore Ramona Innusa, lēmums pārtraukt līgumu nav bijis vienkāršs, bet "ir nopietni izvērtēts būvkomersanta līdz šim demonstrētais izpildījums, tādēļ šis ir optimāls risinājums, lai pēc iespējas mazinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu apmēru, sekmētu objektu pabeigšanu saprātīgā termiņā un to pilnvērtīgu ekspluatāciju".

Ilūkstes un Dagdas depo darbi tiekot kavēti kopš 2023.gada 1.jūlija, bet kopš šī gada maija vispār neesot pavirzījušies uz priekšu. Vērtējot faktisko darbu izpildes progresu iepriekšminētajā laika periodā, secināms, ka šajos objektos izpildīto darbu vērtība nav sasniegusi pat 2% no šo objektu kopējās būvdarbu vērtības, neskatoties uz būvkomersanta būvsapulcēs un vēstulēs dotajiem solījumiem pabeigt darbus noteiktos termiņos, klāsta NVA.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas domē pašlaik notiek diskusijas par iniciatīvu atcelt priekšrocības elektroautomašīnām SIA "Rīgas satiksme" apsaimniekotajās autostāvvietās, informē Rīgas domē.

Pašvaldības pārstāve Aira Ancāne, komentējot apvienības "Pilsēta cilvēkiem" aicinājumu atcelt priekšrocības bez maksas novietot elektroautomobiļus "Rīgas satiksmes" apsaimniekotajās autostāvvietās, "jo tās rada negatīvu ietekmi uz pilsētvidi", atzina, ka "temats ir izvirzīts par diskusiju objektu".

"Tiek vērtēti gan ekspertu, gan politiķu viedokļi, bet patlaban konkrēta secinājuma vēl nav. Turpināsim vērtēt gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi," informēja pašvaldības pārstāve.

Kā ziņots, "Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka priekšrocības neveicina videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu, pilsētās autotransporta skaits kopumā esot jāsamazina, priekšrocību dēļ Rīgai piederošais uzņēmums "Rīgas satiksme" negūst ieņēmumus no autostāvvietām, turklāt elektroautomobiļus mēdzot novietot stāvvietās uz ilgu laiku, tādējādi "atņemot vietu automašīnām, kuru vadītājiem tiešām ir svarīgi īslaicīgi novietot transportlīdzekli Rīgā".

Nekustamais īpašums

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

LETA,19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs Renoberg Estate uzsācis vērienīgu sešu vēsturisku daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kvartāla “Stefan's Houses” renovāciju Brīvības un Tallinas ielas stūrī.

Renovācijas rezultātā nākamo 3 gadu laikā kvartāls iegūs mūsdienīgu funkcionalitāti un estētiku, vienlaikus saglabājot tā kultūrvēsturisko nozīmi. Kopējās investīcijas projektā veido 5,1 miljonus eiro.

Kvartāla Brīvības ielā 128 un Tallinas ielā 26 ar sešām dzīvojamā ēkām, atjaunošanas laikā paredzēts saglabāt autentiskās arhitektūras iezīmes, vienlaikus pilnībā rekonstruējot ēkas modernam dzīvesveida un mūsdienīgām centra iedzīvotāju vajadzībām. Projekta gaitā ēku kompleksā plānots izveidot mūsdienīgus 67 dzīvokļus, saglabājot ēku oriģinālās detaļas un arhitektonisko šarmu. Kopējā atjaunojamā platība ir 3132 kvadrātmetri. Atjaunošanas darbi paredz fasāžu restaurāciju, inženierkomunikāciju modernizēšanu, iekšpagalmu labiekārtošanu un autostāvvietu izveidošanu, kā arī fasādes apgaismojuma uzstādīšanu, kas izcels ēku arī diennakts tumšajā laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).