Rīgas kvartālā CENTRUS noslēdzošās kārtas vienā no ēkām iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Šis brīdis iezīmē būtisku attīstības posmu vienā no nozīmīgākajiem Rīgas centra jaunajiem projektiem. Kvartālā starp Blaumaņa, Dzirnavu, Tērbatas un K. Barona ielām vienlaikus tiek būvētas 5 dzīvokļu ēkas.

“Laika kapsulas iemūrēšana ir simbolisks brīdis projekta attīstībā,” norāda būvuzņēmuma “MONUM” valdes locekle Evita Domello.“Neraugoties uz būvniecību blīvas pilsētvides apstākļos un šīs ziemas neierasti ilgajiem laikapstākļiem, esam gandarīti, ka darbi tiek organizēti atbilstoši plānotajam grafikam.”

CENTRUS noslēdzošajā kārtā vienlaikus top piecas jaunas ēkas – četras septiņu stāvu un viena piecu stāvu ēka. Tajās paredzēti 142 dzīvokļi ar platību no 24 līdz 210 m², kā arī 7 komerctelpas ēku pirmajos stāvos. Visi dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā ar pilnu apdari. Dzīvokļos būs nodrošināta A+ klases energoefektivitāte.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis aptuveni 200 000 eiro klientu centra izveidē Daugavpilī, kas atradīsies tirdzniecības centrā “Ditton”.

Kā atzīmē “Tele2”, jaunais klientu centrs ir tikai otrais visā Latvijā, kas veidots pēc jaunā koncepta un vizuāli atšķiras no pārējiem “Tele2” centriem.

Jaunajā klientu centrā, kura platība ir 89 m2, tiks apkalpoti gan privātpersonas, gan biznesa klienti. Līdzšinējie klientu centri Daugavpilī, kas atradās tirdzniecības centrā “Solo” un Viestura ielā 70a, tiks slēgti.

“Mēs faktiski apvienojam abus līdzšinējos klientu centrus, kas bija Daugavpilī, un jaunais klientu centrs t/c “Ditton” turpmāk būs vieta, kur vienuviet gaidīsim gan privātpersonas, gan biznesa klientus. Biznesa klientiem ir paredzēta atsevišķa telpa, kur tikties un pārrunāt aktuālos jautājumus ar “Tele2” biznesa klientu konsultantiem,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības departamenta vadītājs Aivars Maļinovskis. “Jaunajā centrā iekārtas ir izvietotas atklātā veidā – tās ir brīvi pieejamas un testējamas. Tāpat klātienē ir pieejami televizori, spēļu konsules un citas ierīces, kas mazākos klientu centros ir retāk sastopamas.”

Pilna servisa biroju un kopstrādes telpu operators Baltijas valstīs “Workland Group” ir veicis izmaiņas vadības komandā.

Par “Workland Group” grupas operacionālo vadītāju ir iecelta Laura Panoviene, kura kopš 2016. gada vadīja „Workland” Lietuvā, nomainot Igoru Beloborodovu, kurš uzņēmuma grupas darbību un attīstību vadīja desmit gadus.

„Pēdējos desmit gadus Baltijas reģionā ir notikusi aktīva paplašināšanās. Pašlaik, gatavojoties nākamajiem attīstības posmiem, mēs mainām fokusu no biznesa centru skaita audzēšanas uz procesu optimizāciju un standartizāciju. Lietuva grupa uzrāda spēcīgus finanšu un saimnieciskās darbības rezultātus, tāpēc šī vadības maiņa ir loģisks solis „Workland Group” tirgus pozīcijas stiprināšanā,” skaidro “Workland” dibinātājs un izpilddirektors Indreks Hāls (Indrek Hääl).

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

"Latvenergo" koncerna kopējās investīcijas šogad varētu sasniegt 900 miljonus eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par "Latvenergo" dalību konferencē ASV.

"Latvenergo" šobrīd būtiski palielina savu atjaunīgo energoresursu (AER) portfeli un izvērš daudzveidīgāku uzņēmējdarbību. Lai sasniegtu "Latvenergo" koncerna stratēģiskos attīstības mērķus, 2024. gadā veiktas investīcijas 530 miljonu eiro apmērā, savukārt 2025. gadā tās varētu sasniegt 900 miljonus eiro. Šobrīd Baltijā tiek īstenoti AER projekti aptuveni 1200 megavatu (MW) apjomā, turpinot jaudu attīstību arī pēc 2030. gada līdz pat 2300 MW. Ja "Latvenergo" koncerna attīstības plāni tiks īstenoti pilnā apjomā, kopējās investīcijas 10 gadu laikā varētu sasniegt līdz pieciem miljardiem eiro.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns piedalās Latvijas valdības un uzņēmēju delegācijas vizītē ASV. Latvijas uzņēmēju delegācija kopā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) piedalās aizsardzības industrijas izstādē "AUSA Annual Meeting & Exposition", kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) konferencē "Spotlight Latvia".

“Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis. Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka patlaban citu valstu pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu “Latvijas Pasta” kā sava konkurenta stratēģisko mērķu realizāciju un izaugsmes ambīcijas.

“Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, būsim panākuši, ka 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. 2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto “Latvijas Pastu” kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai,” akcentē Ģ. Rudzītis.

Ģeopolitiskie apstākļi, ko izraisījusi karadarbība Tuvajos Austrumos, ietekmē investoru izvēles, bet Latvijai pašlaik ir arī zināmas priekšrocības, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Piemēram, pēc viņas teiktā, ļoti aktuāla ir aizsardzības industrijas attīstība, un šajos projektos ir redzama investoru interese par Latviju. LIAA vadītāja atzina, ka citos apstākļos šādi investori, iespējams, Latvijā vietu nemaz nemeklētu.

"Mēs sevi pozicionējam kā stratēģiski izdevīgu vietu un šajos ģeopolitiskajos apstākļos redzam vairāk iespēju, un nekoncentrējamies uz tiem investoriem, kas šajos apstākļos nav gatavi pieņemt investīciju lēmumus," teica Jāgere, piebilstot, ka, piemēram, Latvija redz iespējas piesaistīt lielos datu centrus, jo esošās situācijas dēļ Tuvajos Austrumos ir lielie spēlētāji, kas vērtē savu datu centru pārdislokāciju uz Eiropu.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz katrs ceturtais darījums ar bankas finansējumu notika Latvijas reģionos un tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku mājokļa iegādei izvēlas ne tikai pilsētas centrus, bet arī piepilsētas.

Vai tas nozīmē, ka arī īpašumi piepilsētā kļūst par vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu? Skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Nekustamā īpašuma priekšrocība piepilsētās visbiežāk ir tā pieejamā cena, taču tas nav vienīgais ieguvums, jo piepilsētas ir kļuvušas par ideālu līdzsvara punktu, apvienojot iespēju dzīvot zaļākā un klusākā vidē, vienlaikus saglabājot piekļuvi darba tirgum, izglītībai un kultūras dzīvei. Tāpat arī interese par mājokli ārpus galvaspilsētas aug – Luminor bankas dati liecina, ka mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem un pieprasītākās īpašumu atrašanās vietas ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu. Pērn 18% no visiem darījumiem bija Mārupē, 17% Ropažos un tāpat arī Ķekavā. Svarīgi, ka šajās pašvaldībās ir labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi, sporta centri, medicīnas iestādes un citas ērtības, kas ir noteicošs faktors tieši ģimenēm ar bērniem.

"INDEXO Real Estate Fund", ko pārvalda "Provendi Asset Management", ir noslēdzis jaunu portfeļa darījumu, iegādājoties divus tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē (Igaunijā).

Šis darījums paplašina fonda portfeli ar stabiliem un reģionāli nozīmīgiem mazumtirdzniecības īpašumiem. Darījuma ietvaros fonds ir iegādājies tirdzniecības centru "Damme" Rīgas stratēģiski nozīmīgajā Imantas apkaimē un reģionālo tirdzniecības centru "Auriga" Kuresārē - vienu no modernākajiem un populārākajiem mazumtirdzniecības galamērķiem Sāremā. Kopējā darījuma vērtība ir 56 miljoni eiro, un tas līdzfinansēts ar "Swedbank AS" atbalstu.

Abi iegādātie īpašumi demonstrē stabilus nomas ienākumus, ilgtspējīgus darbības modeļus un spēcīgus nomnieku portfeļus. Rīgas "Damme" tirdzniecības centrā galvenie nomnieki ir "Rimi", "Drogas" un "LIDO", kā arī vairāk nekā 60 citi uzņēmumi, savukārt "Auriga" Kuresārē uzņem plašu starptautiski atpazīstamu zīmolu klāstu, tostarp "Ksenukai", "Rimi", "Apollo Kino" un "H&M". Šis stratēģiskais darījums stiprina "INDEXO Real Estate Fund" pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū, nodrošinot stabilu naudas plūsmu un radot pamatu ilgtermiņa īpašumu vērtības pieaugumam. Abi īpašumi kopā aizņem vairāk nekā 33 000 kvadrātmetru un ir izvēlēti, pamatojoties uz to pievilcīgo atrašanās vietu, spēcīgo nomnieku sastāvu un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Swedbank un SIA “KG FOOD” vienojušies par 2,5 miljonu eiro aizdevumu pārtikas produktu noliktavu un saldētavu kompleksa ar biroju telpām iegādei Mārupē. Investīcija stiprinās SIA “Kurzemes Gaļsaimnieks” uzņēmuma loģistikas kapacitāti un nodrošinās turpmāku uzņēmuma izaugsmi Baltijas tirgū.

“Jaunās noliktavas iegāde ir stratēģiski nozīmīgs solis mūsu attīstībā. Centralizēta un mūsdienīga loģistikas infrastruktūra ļaus mums uzlabot piegāžu efektivitāti, samazināt riskus un nodrošināt augstāku apkalpošanas līmeni mūsu klientiem Latvijā un kaimiņvalstīs. Sadarbība ar Swedbank dod stabilu pamatu turpmākai izaugsmei,” atzīst SIA “Kurzemes Gaļsaimnieks” valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

SIA “KG FOOD” izveidots, lai pārvaldītu SIA “Kurzemes Gaļsaimnieks” pārtikas produktu loģistikas centrus, nodalot loģistikas darbību no gaļas produktu ražošanas. Šāds uzņēmuma struktūras modelis ļauj efektīvāk pārvaldīt piegādes ķēdes procesus, paaugstināt darbības caurskatāmību un elastīgāk reaģēt uz tirgus pieprasījuma izmaiņām.

Reaģējot uz izaugsmi divu gadu laikā, “DNB Bank ASA Latvijas filiāle” divkāršojusi sava biroja telpu platību "Jaunā Teika" ēkā “Teodors”, sasniedzot jau 6 000 m² un kļūstot par lielāko nomnieku kvartālā.

Turpinot attīstību Latvijas tirgū, “DNB Bank ASA Latvijas filiāle” Rīgā strādā jau gandrīz 600 nozares profesionāļu. Paplašinoties, “DNB” turpina mērķtiecīgi veidot modernu, tehnoloģiski attīstītu un ilgtspējīgu darba vidi – tādu, kādu piedāvā “Jaunā Teika”.

“Mēs, kas strādā DNB, uzskatām biroju par vietu kur mēs būvējam uzņēmuma kultūru. Šeit mēs veidojam kopības sajūtu, redzam un atbalstām viens otru, dalāmies zināšanās un pieredzē. Katrai komandai ir svarīgi veidot kultūru, uzticēšanos un sadarbību – tās ir vērtības, kas ir kā svaigs produkts: tās ir jākopj un jāuztur nepārtraukti. Tāpēc ir tik būtiski būt kopā un piedalīties kopienas dzīvē birojā. Šajos gados esam izveidojuši spēcīgu, profesionālu komandu, kas aug līdzi mūsu ambīcijām. Mums ir svarīgi, lai darba vide atbalsta gan efektīvu darbu, gan darbinieku labsajūtu un dzīvesveidu. “Jaunā Teika” kā pilsētas koncepts – ar sporta zāli, kafejnīcām, veikaliem, citiem pakalpojumiem un aktīvu pasākumu dzīvi – piedāvā to, ko citviet A klases biroju apkārtnē atrast grūti. Mūsu komanda, kuras vidējais vecums ir salīdzinoši jauns, ļoti novērtē šo vidi. Tāpat būtiska ir atvērta un konstruktīva sadarbība ar ēkas īpašniekiem – tas viss veido pārliecību, ka šī ir īstā vieta mūsu nākotnes attīstībai,” stāsta DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Nekustamo īpašumu attīstītājs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem Eagle Hills, kas Rīgā īsteno Riga Waterfront projektu Andrejsalas un Andrejostas apkaimē, atklājis prezentāciju centru Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, kurā iepazīstinās interesentus ar 6,5 miljardus ASV dolāru vērtiem nekustamā īpašuma projektiem Gruzijā: Tbilisi Waterfront Kūras upes krastā un Gonio Yachts & Marina Batumi.

Prezentāciju centrs, kas atrodas Tbilisi centrā, ir ne tikai vieta dažādiem pasākumiem, bet arī iespēja iepazīties ar diviem iespaidīgiem Eagle Hills projektiem – “Tbilisi Waterfront” un “Gonio Yachts & Marina”. Detalizēta ekspozīcija piedāvā apmeklētājiem padziļinātu ieskatu topošo projektu mērogā, dizainā un kopējā noskaņā.

“Gruzijas skaistums ir pelnījis attīstību, kas respektē tās ainavas, paver iespējas tās iedzīvotājiem un veido pamatu ilgstošai labklājībai. Tas ir mantojums, ko vēlamies atstāt aiz sevis. Mūsu vīzija ir sniegt jēgpilnu ieguldījumu valsts izaugsmē, radot darba vietas, piesaistot investīcijas un demonstrējot Gruzijas milzīgo potenciālu pasaulei. Tāpēc mums ir liels gods sadarboties ar Gruzijas valdību, lai veicinātu ilgtspējīgu progresu, inovācijas un labklājību nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Eagle Hills Properties dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabars, atklājot prezentāciju centru.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizmanto mākslīgā intelekta (MI) sniegtās iespējas un jāmazina negatīvie efekti, aģentūrai LETA norādīja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis, kurš ceturtdien piedalījās Briseles ekonomikas forumā.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka produktivitātes pieaugums ES aptuveni divas desmitgades ir bijis lēnāks nekā citās lielajās ekonomikās, savukārt MI var būtiski kāpināt produktivitāti. Dombrovska ieskatā Eiropai ir svarīgi nenokavēt "MI revolūciju", lai vēl vairāk neiepaliktu attiecībā uz produktivitātes pieaugumu.

Eirokomisārs atzīmēja, ka ES līmenī, lemjot par MI regulējumu, piemēram, "AI Act", norit centieni atrast līdzsvaru, kā veicināt MI izplatību un pielietojumu tautsaimniecībā un valsts pārvaldē, vienlaikus risinot iespējamos riskus un definējot skaidrus spēles noteikumus.

"MI ir joma, kas nākamo gadu laikā turpinās strauji attīstīties. Patlaban diskusijas notiek gan lēmumu pieņēmēju līmenī, regulatoru līmenī, gan akadēmiskajā vidē, jo uz daudziem jautājumiem precīzu atbilžu vēl nav. Vienlaikus MI ietekme paliek aizvien lielāka, tāpēc šie jautājumi ir jārisina," sacīja Dombrovskis.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

Pēdējo gadu laikā globālās e-komercijas izaugsmi noteica mēroga princips – nepārtraukta sortimenta un pārdevēju tīklu paplašināšana, kas pircējiem nodrošināja milzīgu izvēli. Taču 2025. gadā šī pieeja zaudē aktualitāti, un tās vietā nostiprinās citas konkurences valūtas.

Kuras tās ir un kāpēc tās dominē e-komercijas nozares attīstībā? Divi galvenie atslēgas vārdi, apsteidzot pēc iespējas lielāku sortimentu, ir kvalitāte un uzticamība. Pircēji un pašas e-komercijas platformas arvien skaidrāk redz, ka šodien kvalitāte ir nesalīdzināmi vērtīgāka par preču daudzumu.

To apstiprina arī tirgus pētījumi. Piemēram, “Prospect Knight”, Londonā bāzēta mazumtirdzniecības un tehnoloģiju izpētes kompānija, savā 2025. gada pētījumā “Quality Will Define e-commerce Success” secinājusi, ka 77% patērētāju pirkuma lēmumu galvenokārt nosaka produkta kvalitāte, kas tieši ietekmē pircēja lojalitāti, uzticēšanos un atkārtotus pirkumus konkrētajā platformā. Līdzās kvalitātei pircēju paradumus ieteikmē arī vairāki citi faktori, kas nu jau arī ir apsteiguši sortimenta apjomu. DHL pētījumā “E-Commerce Trends Report 2025”, kurā aptaujāti 24 000 tiešsaistes pircēju 24 valstīs, atklāts, ka septiņi no desmit klientiem sagaida ar mākslīgo intelektu vadītu personalizāciju un gudrus iepirkšanās rīkus, trešdaļa atsakās no pirkuma ilgtspējas apsvērumu dēļ, bet 81% pārtrauc darījumu, ja piegādes vai atgriešanas nosacījumi neatbilst gaidām.

Latvijā dibināts uzņēmums “Power Mining” šogad radījis pasaulē unikālu datu centru, kas pārvērš Bitcoin ieguves laikā radīto siltumu pilsētas apkures enerģijā.

Šī tehnoloģija ļauj atgūt līdz pat 95% no serveru radītā siltuma un novadīt to pilsētas siltumtīklā, nodrošinot apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām.

Tādējādi Bitcoin ieguve, kas bieži tiek kritizēta par lielu elektroenerģijas patēriņu, šajā gadījumā kļūst par ilgtspējīgu un sabiedrībai noderīgu procesu. Pirmais darījums ar privāto siltuma apgādes uzņēmumu Skandināvijā jau ir noslēgts.

“Tradicionālo datu centru radītais siltums parasti netiek izmantots tālāk un vienkārši zūd apkārtējā vidē,” skaidro “Power Mining” ražošanas vadītājs Austris Vasiļevskis. “Līdz šim arī mēs ražojām datu centrus ar klasisku gaisa dzesēšanu, taču, pieaugot elektroenerģijas patēriņam un bažām par tā ietekmi uz vidi, kļuva skaidrs, ka nozarei vajadzīgi jauni, ilgtspējīgi risinājumi. Mūsu izstrādātā sistēma ļauj vienlaikus iegūt Bitcoin un ražot siltumu. Piemēram, viens šāds datu centrs spēj nodrošināt apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām — tā ir neliela pilsētiņa vai vesels dzīvojamais rajons. Mēs redzam, ka šādam modelim ir liels potenciāls pilsētvides energoefektivitātes uzlabošanā,” tā A. Vasiļevskis.

Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, pašapkalpošanās veļas mazgātavu tīkls “Laundromat” šogad attīstību plāno tā, lai gada laikā tīkls būtu pārstāvēts jau vairāk nekā 20 Latvijas pilsētās.

Tas iezīmē būtisku soli attīstībā un apliecina, ka šāds pakalpojums kļūst par neatņemamu ikdienas servisu arvien plašākam iedzīvotāju lokam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums dibināts 2022. gadā, un dažu gadu laikā tas izveidojis plašu filiāļu tīklu gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Attīstība notikusi pakāpeniski, izvēloties lokācijas ar stabilu cilvēku plūsmu – tirdzniecības centrus un dzīvojamo rajonu tuvumu. Pieprasījums nav koncentrēts tikai galvaspilsētā, un pakalpojumu arvien aktīvāk izmanto arī iedzīvotāji reģionos.

“Redzam, ka interese par pašapkalpošanās veļas mazgātavām pieaug ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Cilvēki novērtē iespēju ātri un ērti izmazgāt lielu veļas apjomu bez nepieciešamības ieguldīt dārgā tehnikā mājās. Tieši tāpēc šogad mērķtiecīgi paplašinām klātbūtni, lai tuvāko trīs mēnešu laikā būtu pārstāvēti 16, bet līdz gada beigām – jau 20 Latvijas pilsētās. Jaunākās mazgātavas, kas vērs durvis jau aptuveni trīs mēnešu laikā, būs Bauskā, Olainē, Ventspilī, Siguldā, Rēzeknē, Jūrmalā un Jēkabpilī,” norāda “Laundromat” mārketinga vadītāja Monta Purkalne.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

“Møller Mobility Group” grupas uzņēmumi “Møller Real Estate Baltic” un “Møller Eiendom Baltikum” lēmuši pārdot sev piederošos nekustamos īpašumus – “Moller Auto” dīleru ēkas Latvijā, lai atbrīvotu kapitālu turpmākām investīcijām Baltijas valstīs.

Kā skaidro Izīda Gerkena, “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja, šis lēmums neietekmēs “Moller Auto” dīleru darbību, jo tiek pārdoti tikai nekustamie īpašumi. Līdz šim dīleri telpas nomājuši no “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumiem un pēc pārdošanas turpinās to darīt no jaunajiem īpašniekiem. Līdzīgs solis jau veikts Igaunijā un Lietuvā.

Īpašumi tiks izlikti publiskajā pārdošanā, un kopumā iecerēts pārdot visus “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumu īpašumus Latvijā, tajā skaitā “Audi” un “Volkswagen” centrus Rīgā un Mārupē, “Volkswagen” centru Ventspilī, kā arī uzņēmuma īpašumā esošos zemesgabalus. Lietuvā un Igaunijā šis process jau ir noslēdzies.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.