Eksperti

Jānovāc šķēršļi kreditēšanai

Artūrs Ilziņš, Aizdevums.lv valdes priekšsēdētājs,11.12.2024

Jaunākais izdevums

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Tas, kas Latvijā ir pamanāms, ir uzņēmēju salīdzinoši mazā interese par kredītiem un piesardzīgā attieksme pret tiem. Piemēram, Latvijā ir ap 25 tūkstošiem tādu uzņēmumu, kas ir pilnībā kredītspējīgi, tātad šiem uzņēmumiem kredītu iedotu jebkura banka vai nebanku kreditētājs. Reāli kredīti ir izsniegti apmēram piektajai daļai no šiem uzņēmumiem. No šī fakta politiķi izdara secinājumu, ka mēs taču varētu kreditēt vairāk, ekonomika attīstītos straujāk, budžets pildītos labāk un būtu iespējams palielināt algas, pensijas un pabalstus. Tādēļ arī vērojams spiediens uz bankām ar prasību kreditēt vairāk.

Taču problēma ir tā, ka, kreditēšanu kavē ne tikai banku piesardzība, bet arī fakts, ka, šķiet, Latvijas uzņēmēji ir piesardzīgāki, ar mazāku riska apetīti un mazāk ambiciozi par saviem igauņu un lietuviešu kolēģiem. Tas nav tikai subjektīvs viedoklis, jo mūsu uzņēmums strādā arī Lietuvā. Nereti Latvijas uzņēmēji lepojas ar to, ka daudz sasnieguši biznesā, tieši neņemot kredītus. Lietuvā ko tādu var dzirdēt visai reti. Tā vien šķiet, ka Lietuvas uzņēmēji vairāk tic sev, nākotnei un savām spējām atdot kredītus, tādēļ ir gatavāki agresīvāk iekarot gan pašmāju, gan ārvalstu tirgu.

Vēl viena kreditēšanas veicināšanas aktivitāte ir diskusija par aizlieguma atcelšanu kredītu reklāmām. Šo diskusiju varētu vērtēt pozitīvi, jo finanšu pakalpojumu jomas reklāmās izveidojusies milzu pelēkā zona. Piemēram, vēl nesen redzēju reklāmu, kurā viena no lielajām finanšu institūcijām par godu melnajai piektdienai aicināja klientus ienākt tās mājas lapā. No vienas puses – bija skaidrs, ka būtībā tiek reklamēti dažāda veida kredīti, bet no otras, klients šajā reklāmā neko neuzzināja par konkrētās bankas piedāvātajiem finanšu produktiem. Tad kāda jēga no reklāmas un klienta rīcības? Tādēļ finanšu pakalpojumu reklāmu tirgus atvēršanu vērtēju pozitīvi, tikai būtu labi, ja vienlaikus ar reklamēšanas aizlieguma atcelšanu tiktu celta arī cilvēku finanšu pratība, lai viņi labāk spētu izvērtēt piedāvājumus.

Vēl viens kreditēšanu bremzējošs faktors ir veids, kā tiek regulēts nebanku kreditēšanas tirgus. Maksa, ko nebanku kreditētāji maksā par uzrauga, Patērētāju Tiesību aizsardzības centra (PTAC), uzturēšanu ir viena no augstākajām Eiropā – par licenci jāmaksā 55 000 eiro gadā. Vienlaikus regulējums ir diezgan sarežģīts un birokrātisks, kaut gan risku apjoms Latvijas tirgū ir radikāli samazinājies, salīdzinot ar pagājušās desmitgades beigām. Tirgus ir sakārtots, dalībnieku skaits tajā ir samazinājies par apmēram 40% kopš 2018. gada. Man šķiet, ka kreditēšanas veicināšanas dēļ virkni stingro prasību šobrīd varētu arī pārskatīt un atvieglot, jo galvenais riska faktors – NVS valstu nerezidenti – Latvijas un Baltijas tirgu ir pametuši pilnībā. Birokrātijas un ar to saistīto izmaksu mazināšana arī spētu veicināt kreditēšanu un pazemināt aizdevumu likmes. Tad vismaz klienti pārstātu brīnīties, kādēļ viņiem jāsniedz atskaites un paskaidrojumi par maksājumiem un pārskaitījumiem citiem Latvijas uzņēmumiem, kuru finanšu apgrozījums Latvijas uzraugiem tāpat ir labi redzams.

Ja reiz esam pieskārušies jautājumam par kreditēšanas klientiem Latvijā, tad nevar neatzīmēt, ka to izglītības un izpratnes līmenis krietni paaugstinājies. Tas varbūt nav redzams viena vai dažu gadu perspektīvā, bet labi saskatāms, atskatoties uz 15 gadus senu pagātni. Redzams tas, ka cilvēki ir kļuvuši gudrāki un atbildīgāki, viņi labāk sākuši orientēties dažādos finanšu pasaules produktos, saprot, kādām vajadzībām katrs produkts ir domāts. Vēl lielāku grūdienu šajā jomā varētu radīt noteikums, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā, ka finanšu institūcijām un apdrošināšanas uzņēmumiem jānodrošina savu pakalpojumu apraksti vienkāršā un saprotamā veidā. Cerams, ka tas dos rezultātu klientu informētības pakāpes paaugstināšanā.

Vēl viena tirgus brieduma iezīme ir t.s. “ātro kredītu” izzušana tirgū. Pirms 10-12 gadiem samērā tipiska patērētāju uzvedība bija paņemt vienu ātro kredītu, tad paņemt otru, lai dzēstu šīs parādsaistības, tad vēl un vēl, pakāpeniski grimstot arvien dziļāk parādu purvā. Šādas situācijas mūsdienās vairs atrast nevar, tirgus ir sakārtojies un šāda veidā darbošanās vairs nav iespējama. Nav iespējama ne tikai tāpēc, ka tā ir aizliegta, bet arī tāpēc, ka krasi pieaugušas pārkreditēšanas un kredītu apvienošanas iespējas. Ja pie mums atnāk klients, kuram kāds no mūsu konkurentiem ir izsniedzis, piemēram, kredītu automašīnas iegādei un viņš gadu divus gadus ir savlaicīgi veicis visus nepieciešamos maksājumus, tad kādēļ gan lai mēs viņam nepiedāvātu pārkreditēšanas iespēju ar mazāku procentu likmi? Ieguvējs no šāda darījuma būs gan klients, kuram samazināsies ikmēneša maksājumi, gan arī tirgus kopumā, jo palielināsies konkurence, kas veicinās pakalpojumu kvalitāti un samazinās procentu likmes. Proti, tirgus novērtē un apbalvo finanšu disciplīnu, nevis bezatbildīgu uzvedību un šajā ziņā robeža starp tradicionālajam bankām un nebanku kreditētājiem kļūst arvien izplūdušāka, arī nebanku kreditētāju kādreiz iegūtajai negatīvajai reputācijai vairs nav pamata.

Klientu un tirgus izaugsmes dēļ var arī teikt, ka robeža starp bankām un nebanku kreditētājiem kļūst arvien neskaidrāka, kaut arī atšķirības joprojām pastāv. Nebanku kreditētāji vienmēr būs ātrāki kredīta pieprasījumu izskatīšanā un būs arī pieejamāki. Piemēram bankas reti izskatīs kredīta pieprasījumus, ja privātpersona pēdējos gados izgājusi maksātnespēju, bet nebanku kreditētāji to darīs. No tā gan nevajadzētu izdarīt secinājumu, ka nebanku kreditētāji vieglprātīgāk vērtē kredītņēmēju spēju kredītu atdot – tā nebūt nav. Piemēram, “Aizdevums.lv” atsaka apmēram 80% kredīta pieteikumu, jo mūs nepārliecina kredīta gribētāja spēj to atdot. Bankas saglabā savas priekšrocības juridisko personu kreditēšanā, jo spēj piedāvāt produktus, kuru nebanku kreditētājiem parasti nav vispār, piemēram, kredītlīnijas. Savukārt nebanku kreditētāju spēja konkurēt tirgū slēpjas ātrumā un produktos, kuras nespēj piedāvāt bankas. Piemēram, banku piedāvātais auto kredīts parasti sāksies no apmēram 7000 eiro, bet tipisks lietota auto pircējs vēlas tērēt šādam pirkumam 5000 – 6000 eiro – šeit ir tirgus tieši nebanku kreditētājiem. Tādēļ vietas tirgū pietiks visiem un jācer, ka valsts centieni veicināt straujāku kreditēšanu sekmēsies.

Ekonomika

18% cilvēku ir nesen uzsākuši savu biznesu vai plāno to sākt tuvākajā laikā

Db.lv,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par sava biznesa uzsākšanu vai jau nodibināts uzņēmums ir vairāk nekā 8% Latvijas iedzīvotāju, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vēl 10% cilvēku grib uzsākt savu biznesu, taču vēl atrodas īstās idejas meklējumos. Abos gadījumos situācija ir līdzīga arī mūsu kaimiņos – Lietuvā 8% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 11%. Igaunijā mazliet vairāk cilvēku (13%) ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet savas biznesa idejas meklējumos ir 10% cilvēku.

“Tas, ka gandrīz piektā daļa, jeb 18% cilvēku domā par sava biznesa uzsākšanu vai ir nesen izveidojuši uzņēmumus, liecina par visai augstu uzņēmējdarbības garu Latvijas iedzīvotājos. Tomēr vienlaikus jānorāda uz galveno šķērsli, kas attur cilvēkus no starta biznesā – Latvijā tie ir administratīvie šķēršļi un nodokļu slogs. Puse no visiem aptaujātajiem ir teikuši, ka tuvākajā laikā par uzņēmējiem kļūt nevēlas, bet jauniešu auditorijā šis rādītājs ir krietni zemāks – 30%. Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (27%) par šo jautājumu nav domājuši, kas nozīmē, ka proaktīvi skaidrojot sava biznesa attīstīšanas priekšrocības, iespējams daļa no šiem jauniešiem varētu pievienoties jauno uzņēmēju pulkam,” aptaujas datus komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Bankas

Kreditēšanas veicināšanai reģionos nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma nelieliem kredītiem

LETA,20.09.2024

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Nekustamais īpašums

Nostiprinās Baltijas valstīs un met skatu arī uz Poliju

Db.lv,21.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Pakalpojumi

Eksperti: Latvija paliks bez optikas – iedzīvotāji bez iespējas pārbaudīt redzi?

Db.lv,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan globāli SaaS nozare plaukst, Centrāleiropa un Austrumeiropa (CAE) joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem B2B SaaS paplašināšanās jomā. Reģions atpaliek digitalizācijas ieviešanā, regulējums ir nekonsekvents, un uzņēmumos bieži trūkst domāšanas ieviržu, lai pārietu no mantotām sistēmām uz mākoņrisinājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem (2023) digitālo prasmju līmenis CAE tirgos ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, tāpēc SaaS ieviešanas līkne ir stāvāka. Daudzi uzņēmumi vilcinās sākt izmantot uz abonēšanu balstītu programmatūru, kam pamatā ir zema uzticība, budžeta ierobežojumi un izvēle par labu tradicionāliem, vienreizējiem pirkumiem. Šie šķēršļi palēnina izaugsmi un liek SaaS uzņēmumiem pārdomāt savu stratēģiju ienākšanai tirgū.

Galvenie šķēršļi SaaS ieviešanai CAE valstīs

Veicot pētījumu sava maģistra darba ietvaros, es identificēju vairākus galvenos šķēršļus, kas liedz SaaS uzņēmumiem veiksmīgi ienākt CAE jaunajos tirgos:

• Uzņēmumiem šajā reģionā bieži ir novecojuši darbošanās procesi, un tie vilcinās ieviest mākoņrisinājumus.

Finanses

Solidaritātes iemaksu dēļ banku kredīti varētu sadārdzināties

LETA,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties, intervijā pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka asociācija turpinās dialogu un skaidros valdībai, Saeimai un arī sabiedrībai, kādus riskus asociācija saskata, it īpaši, balstoties tajā, ko likumdevējs ir definējis, kā šī nodokļa mērķi.

"Ja šī nodokļa mērķis ir attīstīt kreditēšanu, mēs gribam vērst likumdevēja uzmanību uz faktu, ka ar šāda veida nodokli to sasniegt, visticamāk, neizdosies. Tieši pretēji, iespējams, ka efekts būs dārgāki kredīti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem," sacīja Cērps.

Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka bankas darbojas brīvā konkurences tirgū, tāpēc nevar spekulēt ar prognozēm, kā katra banka reaģēs uz pieaugošajām izmaksām. "Katrā ziņā tas, ka bankas var daļu no pieaugošām izmaksām iecenot savos produktos, ir iespējams. Šādus lēmumus katra banka pieņems individuāli, novērtējot savu tirgu un kreditēšanas politiku," teica Cērps.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") plāno izsniegt hipotekāros kredītus reģionos, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām, bet hipotekārie kredīti tiks piedāvāti vietās, kur bankas kredītus neizsniedz.

Bērziņš sacīja, ka šīs programmas sākšanai ir atbalsts no Ekonomikas ministrijas, bet tā vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo pagaidām "Altum" nav mandāta hipotekārajai kreditēšanai. Dokumenti saskaņošanai EK jau esot iesniegti.

"Alum" vadītājs stāstīja, ka šāda iniciatīva radīta, redzot lielo atsaucību kopš pavasara piedāvātajām 30-50% garantijām mājokļu kredītiem jaunajām ģimenēm. Bērziņš uzsvēra, ka reģionos, kur šīs garantijas pieejamas, pusgada laikā novērots kreditēšanas apjomu kāpums par vienu procentpunktu.

Ekonomika

2025.gada prioritātes - atbalsts uzņēmējiem, investīciju piesaiste, administratīvā sloga un pārtikas cenu mazināšana

Db.lv,30.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Video

VIDEO: Meža nozare var būt universālais kareivis

Māris Ķirsons,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Eksperti

Jaunuzņēmumi Latvijā: Kas kavē un kas veicina to izaugsmi?

Imants Martinsons, LTRK padomes loceklis, Jaunuzņēmumu padomes priekšsēdētājs,12.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē no rītiem ceļi Latvijā var sākt apledot, atsaucoties uz meteorologu prognozēm, brīdina "Latvijas valsts ceļi" (LVC) un atzīmē, ka braukšanas apstākļus apgrūtinās arī lietus un iespējams pirmais sniegs, kā arī stiprais vējš.

LVC uzsver, ka rudeņos ceļa seguma stāvoklis un līdz ar to braukšanas apstākļi var mainīties ļoti strauji, tāpēc autovadītājiem pēc vasaras sezonas jāpielāgo savi braukšanas paradumi mainīgajiem apstākļiem, jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un jārēķinās, ka ceļš var prasīt ilgāku laiku.

"Iestājoties izteikti rudenīgiem laika apstākļiem, var būt pasliktināta redzamība miglas un nokrišņu dēļ. Nokrišņu laikā pieaug akvaplanēšanas risks, savukārt kritušās lapas un lietus var pasliktināt riepu saķeri ar ceļa segumu, apgrūtinot braukšanas apstākļus, klāsta LVC, "no rītiem un vakaros uz ceļiem var būt apledojums, jāņem vērā, ka temperatūras svārstību dēļ ceļi apledo strauji un nevienmērīgi. Var veidoties tā sauktais "melnais ledus", kas ir faktiski neredzams un ļoti bīstams. Visstraujāk ceļi apledo uz tiltiem un pārvadiem, kā arī pie ūdenstilpēm."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pensiju izmaksa par šī gada janvāri, februāri un martu pagaidām nav iespējama, jo nav saņemts finansējums no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

VSAA skaidro, ka tā izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar abu valstu līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums ir spēkā no 2011.gada 19.janvāra un apliecina Krievijas apņemšanos veikt tās piešķirto pensiju un pabalstu izmaksu katra ceturkšņa otrajā mēnesī, ieskaitot tam paredzētos finanšu līdzekļus Latvijas Valsts kasē.

Par radušos situāciju VSAA ir informējusi Ārlietu ministriju (ĀM), lūdzot steidzami sazināties ar Krievijas pusi, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu. Piektdien ĀM izsauca Krievijas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu, kuram iesniedza notu ar aicinājumu skaidrot izmaksu kavēšanās iemeslu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 188 EUR/ ha gadā – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā (+1.6 %);
  • 13 000 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena šī gada 3. ceturksnī (darījums jūlijā – Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads);
  • 3% - par tik pieaugusi lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru (salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem trim ceturkšņiem).
Ekonomika

Darba devējam izdevīgāka ir Lietuva, darba ņēmējam – Igaunija, Latvija – pa vidu

Māris Ķirsons,19.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Ekonomika

Globālās tirdzniecības noteikumi mainās - ar ko jārēķinās eksportējošiem uzņēmumiem?

Db.lv,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Eksperti

ST spriedums rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā

Daiga Siliņa, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs “Davidsons un partneri” PS,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas 14.03.2025. spriedums lietā Nr.2022-32-01 par regulējumu, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu, rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

Vadoties no tiesiskuma un tiesu neatkarības principiem, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesnešu interešu konflikta nepieļaujamība ir viens no pamatiem šo principu nodrošināšanā, izslēdzot jebkādas šaubas par tiesneša iespējamu ieinteresētību lietas iznākumā.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi tiek novērstas sabiedrības šaubas par sprieduma tiesiskumu un atbilstību likumam. Vispārējā regulējuma ietvaros, pastāvot tiesneša atstatīšanas iemesliem, un, ja, tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visiem saviem klientiem balss sakaru nodrošināšanai sācis piedāvāt VoWiFi (Voice over WiFi) tehnoloģiju.

VoWiFi ļauj nodrošināt kvalitatīvākus balss sakarus specifiskās iekštelpās, kur mobilo sakaru signāls mēdz būt svārstīgs. VoLTE un VoWiFi ieviešanā “Tele2” kopumā investējis 5 milj. eiro.

“Šī tehnoloģija ir noderīga iekštelpās, piemēram, lielos loģistikas centros, pagrabtelpās un ēkās, kur mobilo sakaru signāla izplatībai ir fiziski šķēršļi. Lai izmantotu VoWiFi, nav nepieciešams papildus instalēt kādu mobilo lietotni vai programmatūru. Klientam tikai jāpārliecinās, vai ir pieejams WiFi jeb bezvadu interneta tīkls, un jāaktivizē VoWiFi tehnoloģija savā telefonā. Pēc aktivizēšanas, ja “Tele2” klients atradīsies ēkā, kur mobilo sakaru signāls ir mainīgs, telefons automātiski pieslēgsies tur esošajam WiFi tīklam, un balss zvans tiks veikts datu tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Eksperti

Ir sasniegts daudz, bet vai varam vēl vairāk?

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir kopumā 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.

Pirmajā ceturksnī piesaistīto investīciju apjoms sasniedz 144 miljonus eiro, informē LIAA.

Premjerministres Evikas Siliņas vadībā 10.aprīlī norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.

“Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā,” teica premjerministre E. Siliņa.