Abi uzņēmumi ir uzsākuši stratēģisku sadarbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apvienojot savu ekspertīzi, lai tālāk attīstītu nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumus reģionā.

Partnerība darbosies ar nosaukumu Colliers Capital Markets, atspoguļojot vienotu pieeju integrētu nekustamā īpašuma un kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai visā Baltijā. Tā koncentrēsies tikai uz nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultācijām, tostarp darījumu konsultācijām, investīciju strukturēšanu un ar nekustamo īpašumu saistītu finansēšanas darījumu organizēšanu. Platforma apkalpos plašu klientu loku, sākot no institucionālajiem investoriem un attīstītājiem līdz privātajiem un vietējiem investoriem, atbalstot dažāda apjoma un sarežģītības darījumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Partnerība apvieno Colliers pilna spektra nekustamā īpašuma konsultāciju kompetenci un starptautisko tīklu ar Redgate Capital spēcīgajām pozīcijām nekustamā īpašuma konsultāciju jomā Igaunijā un uzkrāto pieredzi kapitāla strukturēšanā. Darbojoties vienotas vadības ietvaros, partnerība stiprina pārrobežu sadarbību, vienlaikus saglabājot spēcīgu lokālo kompetenci katrā Baltijas tirgū.

Nekustamā īpašuma tirgus jau ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no uzticamākajiem ieguldījumu virzieniem. Vienlaikus Latvijā mājokļu cenas turpina pieaugt – lai gan lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kāpums saglabājas stabils, un šogad cenas varētu augt 5–10 % robežās.

Lai arī Rīgā tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū, cenu pieaugums mudina investorus izvērtēt arī alternatīvus ieguldījumu veidus. Kā norāda Dina Tračuma, Luminor Private Banking vadītāja, mūsdienu finanšu tirgū iespējams investēt nekustamajā īpašumā arī netieši – nekļūstot par dzīvokļa, zemes vai mājas tiešo īpašnieku.

Katrā pasaules reģionā investīcijas nekustamajā īpašumā tiek veiktas ar savām īpatnībām un pieejām. Latvijā joprojām dominē tiešās investīcijas, tas ir, konkrētu īpašumu iegāde ar mērķi tos izīrēt vai pārdot tālāk. Taču pasaulē popularitāti saglabā arī minētie netiešie ieguldījumu veidi, kas ļauj investēt nekustamajā īpašumā, nekļūstot par konkrētā objekta īpašnieku.

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, Capitalia divkāršojusi izsniegto aizdevumu apjomu nekustamā īpašuma attīstības projektiem.

Šogad šie projekti veido 9,3% no kopējā platformā piešķirtā finansējuma, liecinot par augošu investoru interesi alternatīvā finansējuma segmentā.

Šogad vidējais aizdevuma apjoms vienam projektam sasniedz 150 000 eiro, savukārt lielākais finansētais projekts – 1,1 miljonu eiro, apliecinot tirgus dažādību un investoru spēju atbalstīt gan vidēja, gan liela mēroga nekustamā īpašuma attīstības projektus.

Aktīvi tiek finansēti dažādi nekustamā īpašuma segmenti, tostarp dzīvojamais fonds, jaunu ēku būvniecība, esošu ēku atjaunošana. Vidējais aizdevuma termiņš šajos projektos ir 15 mēneši, nodrošinot īstermiņa likviditāti un elastību tirgus dalībniekiem. Vidējais investoru ienesīgums, ieguldot šādos projektos, svārstās no 9% līdz 11%, kas atspoguļo gan tirgus potenciālu, gan risku līmeni.

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji.

Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu (dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku) īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u.tml.

Izaicinājumi visām iesaistītajām pusēm

Ja ēkas īpašniekam nav noslēgts līgums ar zemes īpašnieku, tad automātiski iestājas zemes likumiskās lietošanas tiesības, par kuru ēkas īpašnieks maksā noteiktu maksu - 4 % no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā. Šis regulējums rada papildus izaicinājumus abām pusēm, proti - dzīvokļu īpašnieki nereti ir neizpratnē, jo formula, pēc kuras tiek aprēķināta zemes lietojuma maksa un iespējamie papildus maksājumi, nav pietiekami caurspīdīga, un trūkst vienota skaidrojuma par lietošanas tiesību apjomu, kas rada strīdus un neuzticēšanos. Savukārt, zemes īpašnieki nereti cīnās ar to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi neveic attiecīgo maksājumu vai kopējā summa, kas tiek saņemta, dažkārt nenosedz pat nodokļus, kas jāmaksā par īpašumu. Ir dzirdētas dažādas situācijas, piemēram, kad zemes īpašnieki saņem no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Vanagas Asset Management UAB, Lietuvas investīciju holdinga sabiedrība, kas finansē nekustamā īpašuma attīstību, ir uzsākusi otro obligāciju emisijas kārtu 2 miljonu eiro apmērā ar iespēju palielināt summu līdz 3 miljoniem eiro.

Obligācijas tiks dzēstas 2027. gada 29. oktobrī, piedāvājot investoriem 9,5% ienesīgumu gadā. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1043,69 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā.

Šī ir otrā kārta kopējā obligāciju emisijas programmā. Vanagas Asset Management Latvijas investoriem jau ir pazīstams, jo tie aktīvi piedalījās pirmajā kārtā šā gada sākumā, palīdzot veiksmīgi piesaistīt 3,4 miljonus eiro.

Vanagas Asset Management ir daļa no lielākas Vanagas Group koncerna, kuram pieder tādi Lietuvā labi pazīstami uzņēmumi kā viens no trim vadošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Citus, aktīvu pārvaldības uzņēmums Demus Asset Management, modernu ventilācijas sistēmu izstrādātājs un ražotājs Oxygen un kolektīvās finansēšanas platforma Profitus.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Lietuvas nekustamo īpašumu kolektīvās finansēšanas platforma “Profitus” ir atklājusi biroju Rīgā, Biznesa centrā “Elemental”, un tuvāko gadu laikā plāno būtiski paplašināt darbību Latvijā.

Uzņēmuma mērķis ir piedāvāt gan jaunas finansējuma piesaistes iespējas Latvijas nekustamo īpašumu sektoram, gan arī plašākas iespējas Latvijas privātajiem investoriem diversificēti ieguldīt Baltijas nekustamo īpašumu tirgū.

“Profitus” biznesa attīstības vadītājs Latvijā Arnolds Antanavičus (Arnoldas Antanavičius): “Mājokļu tirgus Rīgā ir pārvarējis iepriekšējo stagnācijas periodu un 2025. gadā piedzīvoja jūtamu augšupeju. Darījumu apjomi sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada, par 11 % pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2021. gadā. Pieaug cenas, darījumu apjomi un aktivitāte īres tirgū, signalizējot par tirgus cikla maiņu. Tirgus dalībnieki aktīvāk plāno jaunus projektus un dabiski pieaug pieprasījums pēc finansējuma. Mūsu mērķis ir būt daļai no šī procesa Latvijā, piedāvājot papildus finansējuma risinājumus, kas attīstītājiem palīdzēs aktīvāk iesaistīties tirgus pieprasījuma apmierināšanā”.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Diskusijas par vēja parku ietekmi uz īpašumu vērtībām Latvijā nereti raisa emocijas. Vieni ir pārliecināti, ka turbīnas “sabojās” nekustamo īpašumu cenas, citi tās uzskata par attīstības iespēju. No nekustamā īpašuma tirgus skatpunkta viennozīmīgas atbildes vai pierādījumu, ka vēja parku klātbūtne būtiski pasliktinātu īpašumu vērtības, šobrīd nav.

Latvijā vēja parku attīstība ir salīdzinoši nesena, un līdz ar to datu vēl ir maz. Tas apgrūtina empīrisku secinājumu izdarīšanu – īpašumu cenu kritums vai kāpums bieži ir saistīts ar kopējo tirgus ciklu, nevis vienu konkrētu faktoru. Tomēr tendences jau iezīmējas, un tās ir krietni daudzslāņainākas, nekā sabiedriskajā diskusijā mēdzam dzirdēt.

Vēja parku tuvumā ekonomiskā aktivitāte aug

Īpašnieki, kuru mājokļi atrodas tiešā vēja turbīnas tuvumā, īstermiņā un vidējā termiņā var sagaidīt zināmu tirgus vērtības vai likviditātes kritumu. Šo efektu vairāk nosaka sabiedrības noskaņojums un emocionālie faktori, nevis objektīva dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Latvijas pircējs lēmumu bieži pieņem, vadoties pēc sajūtām un stereotipiem, nevis analītiskas izvērtēšanas.Tomēr, ja skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, kopumā vēja parki ilgtermiņā reģionam un vietējām kopienām sniedz vairāk plusu nekā mīnusu. Ekonomiskā aktivitāte reģionā pieaug – būvniecības laikā rodas darba vietas, pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas, naktsmītnēm, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Rīgā izstrādāta jauna pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtība, kas paredz no nākamā gada maija pašvaldībai sākt iekasēt maksu par savu dzīvokļu īri, kas līdz šim netika darīts.

Kā informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulēs pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību.

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, vidēji maksājums par īri atkarībā no dzīvokļa īpašuma universālās kadastrālās vērtības un platības plānots no 15 līdz 85 eiro mēnesī.

Kā skaidro pašvaldībā, līdz šim īres maksa par pašvaldībai piederoša dzīvokļa lietošanu netika piemērota. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāj Elīna Treija (NA) skaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vēsturiski, īres maksa nav tikusi iekasēta un iepriekšējo sasaukumu deputātiem trūcis "drosmes to atrisināt".

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā diskusijā par nelegālo mākleru darbības ierobežošanu vēlreiz skaidri iezīmējās problēma, par kuru nozarē runājam jau sen, bet sabiedrībā – joprojām pārāk maz. Nekustamā īpašuma tirgu Latvijā mēs labprāt analizējam caur procentu likmēm, cenu svārstībām un pieprasījumu. Taču aiz šiem skaitļiem pastāv vēl kāda realitāte – pelēkā zona jeb ēnu ekonomika.

Tā izpaužas ļoti konkrēti – nereģistrētu starpnieku darbībā, komisijas maksās skaidrā naudā, darījumu summu mākslīgā samazināšanā. Un šī nav “neliela optimizācija”. Tā ir sistēmiska problēma, kas ilgtermiņā grauj gan tirgus kvalitāti, gan profesionālo vidi, gan valsts ekonomiku kopumā.

Patiesībā jautājums ir daudz fundamentālāks: kāpēc Latvijā joprojām pilnvērtīgi netiek atzīts, ka profesionāla nekustamā īpašuma aģenta darbs ir neatņemama darījuma sastāvdaļa? Šobrīd normatīvais regulējums rada paradoksālu situāciju. No vienas puses, aģenta komisija pie īpašuma iegādes var tikt uzskatīta par attaisnotu izdevumu. No otras puses, praksē Latvijā pircēji šo pakalpojumu izmanto salīdzinoši reti. Tikmēr pārdevēji – tie, kuri uzņemas būtiski lielāku risku – šādu iespēju faktiski nevar izmantot. Tas rada maldinošu priekšstatu, ka īpašuma pārdošana ir vienkāršs process, kurā profesionāla palīdzība nav nepieciešama. Taču realitāte ir pretēja.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Mākslīgā intelekta risinājumos balstīts nekustamā īpašuma mārketinga tehnoloģiju uzņēmums "Giraffe360" paziņojis par 10 miljonu ASV dolāru B investīciju kārtas noslēgšanu, ko vada “Cipio Partners.”

Šī finansējuma piesaiste iezīmē būtisku pavērsienu "Giraffe360" turpmākajā izaugsmē un padarīs straujāku uzņēmuma nākamo attīstības posmu. Esošo investoru vidū ir “Founders Fund”, kas vadīja "Giraffe360" Series A investīciju kārtu, kā arī “Hoxton Ventures”, “LAUNCHub Ventures” un “Change Ventures.”

“Giraffe360 mūs pārliecina ar unikālu patentētas aparatūras, mākslīgā intelekta automatizācijas un programmatūras kombināciju vienotā risinājumā nekustamā īpašuma profesionāļiem. Kompāniju vada uzņēmēji, kuri jau ir pierādījuši, ka spēj īstenot savu vīziju, tādējādi "Giraffe360" ir labi pozicionēts, lai kļūtu par nozares līderi digitālajā nekustamā īpašuma mārketingā,” sacīja Nils Matthies, “Cipio Partners” direktors.

Pēc vairākiem satricinājumiem, ko radīja ASV tirdzniecības tarifu politika un nenoteiktība par bāzes procentu likmēm, globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus atgūstas. 2025. gada trešajā ceturksnī galvenajos pasaules tirgos atkal vērojams izaugsmes temps un investoru aktivitāte, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais starptautiskais pārskats par IPO tirgu.

“Šī gada otrajā pusē IPO aktivitātes atdzīvošanās visredzamākā ir ASV, Indijā un Ķīnā. Šajos tirgos būtiski auguši gan darījumu apjomi, gan biržu indeksi,” norāda EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris Guntars Krols.

Viņš uzsver, ka šīs pozitīvās izmaiņas galvenokārt veicinājusi atvieglota monetārā politika un uzņēmumu spēja saglabāt stabilu un prognozējamu peļņu, neraugoties uz tirgus svārstībām.“EY CEO Confidence Index šobrīd ir 83 %, kas liecina – uzņēmēji kļūst drosmīgāki un gatavāki publiskajam piedāvājumam. Arī Eiropas tirgos, tostarp Londonā un Ziemeļeiropā, aktivitāte pieaug, taču ar piesardzīgāku akciju novērtējumu,” komentē EY eksperts.

Pēc pāris gadu pieticīga snieguma nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir atdzīvojies – notiek gan lielāki, gan mazāki darījumi dažādos segmentos, un kopējais apjoms 2025. gadā pārsniedza 300 miljonus eiro. Tiem, kam ir aktuāla īpašuma pārdošana, var šķist, ka šis process būs salīdzinoši vienkāršs, taču realitāte var izrādīties atšķirīga.

Turpmāk – dažas atziņas par tirgu un ieteikumi tiem, kas vēlas rezultatīvi pārdot, ne tikai tirgot nekustamo īpašumu.

Augstā aktivitāte padara tirgu sarežģītāku un profesionālāku

Pirmkārt, piedāvājums ir ārkārtīgi plašs, un pircēji ir ļoti izvēlīgi. Emocijām tirgū nav īsti vietas. Pircēji lēmumus pieņem izsvērti, racionāli, rūpīgi skaitot savu naudu, jo ir piedzīvojoši gan būvniecības krīzi, gan energoresursu krīzi, gan cenu pieaugumu dažādās kategorijās. Vairums pircēju ir profesionāli tirgus dalībnieki, tiem ir izveidota komanda, kas seko un detalizēti analizē apkārt notiekošo.

Otrkārt, arī paši darījumi ir sarežģīti, salīdzinoši reti ir vienkārši iegādes gadījumi “ieraudzīju, iepatikās, samaksāju”. Savukārt bieži sastopami pirkumi uz nomaksu, uzņēmumu iegāde, uz kuriem noformēti īpašumi, un tamlīdzīgi. Šādi darījumi būs raksturīgi ne tikai 2026. gadā, bet arī turpmākos piecus gadus.